Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Valsts kontrole un Krievijas Revīzijas palāta konstatējušas, ka robežkontroles institūcijas, kas atbild par kravu pārvadājumiem uz Latvijas–Krievijas robežas, nestrādā saskaņoti.

Valsts robežsardzes (VRS), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Sanitārās robežinspekcijas (SR) darbība Latvijā un atbildīgo robežkontroles institūciju darbība Krievijā nenodrošina pilnīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām un netiek organizēta tā, lai veicinātu valsts ekonomisko interešu ievērošanu, kopēji veiktas revīzijas ietvaros konstatējušas Latvijas Republikas Valsts kontrole un Krievijas Revīzijas palāta.

Nav izveidota pastāvīga informācijas apmaiņas sistēma starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām par robežšķērsošanā izvirzītajām prasībām. Atbildīgās amatpersonas nevar nodrošināt ar pietiekamu informāciju kravu pārvadātājus un tādā veidā veicināt efektīvāku robežšķērsošanu.

Kravu plūsmas organizēšanai Terehovā tiks meklēts ilgtermiņa risinājums, savukārt Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijā iecerēts vienoties par robežkontroles punkta rekonstrukciju, aģentūru BNS informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, pirmdien apmeklējot Terehovas robežkontroles punktu, vienojušies, ka pirmssvētku laikā abu valstu pārstāvji uz robežas strādās pastiprinātā režīmā. Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars jau pagājušajā nedēļā uzdeva robežsargiem strādāt pastiprinātā režīmā.

Ministre arī pavēstījusi, ka 2011.gada martā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijā iecerēts vienoties par Terehovas un Buročku robežkontroles punktu rekonstrukciju, jo tas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums rindu samazināšanai uz robežas.

Savukārt sadarbībā ar satiksmes ministru Uldi Auguli nākamā gada sākumā tiks meklēts risinājums, lai izveidotu papildu štata vietas rindu regulēšanai Latvijas pusē un atslogotu Valsts robežsardzes darbu.

Valdība atbalstījusi Bauskas novada Grenctāles robežkontroles punktā vairāku būvju demontāžu. Paredzēts nojaukt arī vairākas būves Rucavas muitas punktā. Tas tiks darīts, lai izpildītu ES noteiktā Šengenas līguma prasības. Tādēļ nepieciešams likvidēt šķēršļus netraucētai satiksmes plūsmai uz autoceļiem robežas šķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Abi minētie objekti atrodas Iekšlietu ministrijas valdījumā. Ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš skaidrojis, ka Grenctālē netiks nojauktas lielās robežkontroles punkta ēkas.

Demontēti tiks šķēršļi, kas traucē ērtu un drošu braukšanu. Paredzēts novākt drošības saliņas, nefunkcionālas ceļa zīmes un to nesošos balstus. Tiks demontēts arī ceļa malā novietotais, bet neizmantotais pārvietojamais modulis, arī novērošanas tornis. Plānots ceļa labajā malā (virzienā no Rīgas) uzstādīt žogu vai drošības barjeras gar bijušo robežkontroles punktu. Tas novērstu cilvēku pēkšņu parādīšanos uz ceļa. Bijušā robežkontroles punkta zonā vadītājiem vairs nevajadzēs samazināt braukšanas ātrumu.

Viļakas novada Vecumu pagastā atklāts ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu rekonstruētais robežkontroles punkts Vientuļi, kurā izbūvētas piecas kontroles joslas katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums robežas šķērsošanas un muitas kontroles veikšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.

Rekonstrukcijas ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi.

Robežkontroles punkta attīstībai nepieciešamie līdzekļi tika piesaistīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošās Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam.

Līgums starp VARAM kā Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Vadošo iestādi un Valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi par projekta Robežkontroles punkta Vientuļi (Latvijas Republika) rekonstrukcija un robežkontroles punkta Bruņiševo (Krievijas Federācija) iekārtošana" īstenošanu tika parakstīts 2012.gada decembrī, piešķirot vairāk kā 6,3 milj. eiro programmas līdzekļu projekta aktivitātēm Latvijas pusē.

Diennakts laikā kravas automašīnu rinda uz Krieviju pie Terehovas robežkontroles punkta samazinājusies par 10 automašīnām, proti, no 1 000 auto vakar pulksten 8.00 no rīta līdz 990 spēkratiem šorīt pulksten 8.00 no rīta, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Rindā uz Krieviju pie Grebņevas robežkontroles punkta 23. decembra rītā gaida 340 kravas automašīnas, kas ir par 30 automašīnām vairāk nekā 22. decembra rītā.

Pēdējo 24 stundu laikā Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktus šķērsojušas attiecīgi 336 un 145 kravas automašīnas.

Paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām pie Terehovas robežkontroles punkta ir aptuveni 71 stunda, savukārt pie Grebņevas robežkontroles punkta – aptuveni 62 stundas.

Krievija paziņojusi, ka nolēmusi optimizēt robežkontroles punktus ar vairākām valstīm, tostarp Latviju, raksta kommersant.ru.

Lai optimizētu struktūru, Krievijas atbildīgās amatpersonas ceturtdien paziņojušas, ka no 424 kontrolpunktiem paredzēts atstāt 330-350, bet 70-80 robežkontroles punktus plānots slēgt un tuvākajā laikā par to tiks informētas atbildīgās kaimiņvalstu institūcijas.

Izmaiņas skars Krievijas robežkontroles punktus ar Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Ukrainu un visām Baltijas valstīm.

Latvijas Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā Db uzzināja, ka tā nav informēta par Krievijas plāniem optimizēt robežkontroles punktus ar Latviju, bet pašlaik Latvijai robežkontroles un robežpārejas punkti ar Krieviju un Baltkrieviju ir 15.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsāktās programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros šobrīd īsteno kopumā 16 valstiski nozīmīgus projektus, kuriem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 33,3 miljonu eiro apjomā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu uzsākti deviņi energoefektivitātes celšanas, trīs degradēto teritoriju revitalizācijas, kā arī četri valsts robežas muitas kontroles punktu rekonstrukcijas projekti. Visus šos projektus plānots pabeigt laikposmā no 2019. līdz 2022.gada nogalei.

«Ejam lieliem soļiem uz priekšu. Ar dažiem projektiem esam tikai starta pozīcijās, bet atsevišķos kā, piemēram, robežas muitas kontroles punktos, jau pēc vairākiem mēnešiem plānots sākt būvdarbus. Esam devuši solījumu sabiedrībai, ka attīstīsim un pārvaldīsim Latvijas valsts īpašumus pēc vislabākās prakses, vienlaikus apgūstot būvniecības nozarei pieejamos finanšu resursus,» pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Mēbeļu ražošanas uzņēmums V.J.Factory grasās ieguldīt vairāk nekā 1,32 miljonus eiro energoefektivitātes uzlabošanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par šo darbu veikšanu uzvarēja SIA Liktenis, kas bija arī vienīgais komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

V.J.Factory reģistrēta 2012. gada vasarā, un tās pamatkapitāls veido 2000 latus. Kā uzņēmuma darbības veidi norādīta mēbeļu ražošana un organizāciju darbība. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes loceklis Aleksandrs Sirotkins.

Pērn Imantas 2. līnijā 19, Rīgā, reģistrētais uzņēmums apgrozīja vairāk nekā 60,4 tūkstošus latu, un gads tika noslēgts ar 10,4 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmumā strādāja vidēji 20 darbinieki.

Šis nav pirmais iepirkumu konkurss, kurā uzvarējusi 1992. gadā reģistrētā Jūrmalas kompānija SIA Liktenis. Pagājušās nedēļas beigās SIA Liktenis guva tiesības veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbus a/s Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca par 1,28 miljoniem eiro. Arī šajā konkursā SIA Liktenis bija vienīgā būvfirma, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

Ceļotājiem, kuri, pa sauszemi dodoties uz Krieviju, plāno izmantot Igaunijas – Krievijas robežšķērsošanas punktus, jārēķinās, ka no 1.augusta visiem autotransporta līdzekļiem neatkarīgi no to kategorijas tiks noteikta obligāta iepriekšēja vietu rezervēšana rindā.

Kā vēsta Ārlietu ministrija, visos Igaunijas - Krievijas robežkontroles punktos, ieceļojot Krievijas teritorijā, būs jāreģistrējas elektroniskajā rezervēšanas sistēmā internetā, piezvanot pa tālruni +372 6989192 vai ierodoties robežkontroles punkta gaidīšanas zonā.

Rezervējot vietu, jānorāda dati par autovadītāju, pārējām līdzi ceļojošām personām, transporta līdzekli, paredzamo robežkontroles punktu un vēlamo robežas šķērsošanas laiku. Vietu rezervēšana ir maksas pakalpojums, par ko jāmaksā viens eiro plus papildus maksa gaidīšanas zonā atkarībā no autotransporta kategorijas. Rezervējot vietu internetā var izmantot maksājuma karti, bet uz vietas robežkontroles punktā var maksāt arī skaidrā naudā.

Valsts ieņēmumu dienesta rīkotajā konkursā par Grebņevas robežkontroles punkta rekonstrukciju ir uzvarējusi būvkompānija SIA Arčers, kas rekonstrukcijas darbus piedāvā veikt par 9.75 miljoniem latu (bez PVN).

Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) publicētā informācija. Pagaidām vēl nav zināms, vai tieši šī kompānija veiks būvdarbus, jo, iesniedzot sūdzību IUB, konkursa rezultātus ir apstrīdējis uzņēmums UPB.

Rekonstrukcijas ietvaros paredzēta esošo robežkontroles punkta būvju un transporta kustības joslu rekonstrukcija un jaunu kontroles paviljonu, kravu padziļinātās kontroles ēku, joslu, stāvlaukumu un skenēšanas laukuma, kā arī jaunbūvju celtniecība. Tāpat paredzēta autoceļa A13 posma starp robežkontroles punktu un Krievijas robežu rekonstrukcija, nodrošinot nepārtrauktu robežkontroles punkta darbību.

Migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums nevar tikt izmantots kā pamatojums robežkontroles ieviešanai, un ideja atjaunot iekšējo robežkontroli Šengenas zonā ir pilnīgi nepieņemama, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprinātajā rezolūcijā par pārmaiņām Šengenas zonā.

Pēdējā laikā dažas dalībvalstis izdara spiedienu uz Šengenas sistēmu, apsverot valsts robežkontroles atjaunošanu sakarā ar imigrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu no vairākām Ziemeļāfrikas valstīm. Eiropadomes šā gada 24. jūnija secinājumos tiek pieprasīts, lai Komisija septembrī iesniegtu priekšlikumu par aizsardzības mehānismu, kuru varētu izmantot, lai reaģētu uz ārkārtas apstākļiem, kas var apdraudēt Šengenas sadarbību.

Šodien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments pauž dziļu nožēlu par vairāku dalībvalstu centieniem atjaunot robežkontroli un atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju pret jebkādu jaunu Šengenas mehānismu, kuram būtu kādi citi mērķi, nevis pārvietošanās brīvības un Šengenas zonas ES līmeņa pārvaldības nostiprināšana.

Dānija gatavojas atjaunot pastāvīgos robežkontroles punktus uz savām robežām, lai tādā veidā iegrožotu noziedzību un nelegālo imigrāciju, citējot Dānijas valdības izteikumus, vēsta Associated Press.

Dānijas policija un muitas darbinieki izmantos šos robežkontroles punktus, lai veiktu neregulāras automašīnu un cilvēku identifikācijas dokumentu pārbaudes. Tāpat robežkontroles punkti tiks aprīkoti ar speciāliem skeneriem, kas spēs uzrādīt nelegālos imigrantus gadījumos, kad tie tiek slēpti, piemēram, automašīnu kravas nodalījumā.

Finanšu ministrs Klauss Hjorts Fredriksens (Claus Hjort Frederiksen) norāda, ka šādi pastāvīgi robežkontroles punkti tiks izvietoti uz Dānijas robežām ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ostās un lidostās.

Šāds lēmums pieņemts, lai apmierinātu valdības nacionālistiski noskaņotā sabiedrotā – Dānijas Tautas partijas – prasības. Tiek lēsts, ka šādu soli apstiprinās arī parlaments.

Savā pirmajā darba dienā jaunievēlētā Dānijas valdība paziņojusi, ka atcels pretrunīgi vērtēto likumprojektu par robežkontroles atjaunošanu, vēsta Euobserver.

«Valdība strādās pie pārrobežu noziedzības apkarošanas Šengenas līguma ietvaros. Šī gada maija plāni par robežposteņu atjaunošanu uz Dānijas robežām netiks īstenoti,» pavēstījusi jaunā Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita.

Db.lv jau rakstīja, ka Dānija plānoja atjaunot pastāvīgos robežkontroles punktus uz savām robežām, lai tādā veidā iegrožotu noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Robežkontroles punktus bija plānots ierīkot uz robežas ar Vāciju un uz Ēresunas tilta, kas savieno Dāniju un Zviedriju. Tāpat robežkontroles punktus bija plānots ieviest arī lidostās un ostās.

Pret Dānijas plāniem asi iebilda Vācija, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

Starptautiskajā lidostā Rīga 12. jūlijā darbu sāks Eiropas Komisijas atzīts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punkts, kurā PVD diennakts režīmā veiks veterinārajai robežkontrolei pakļauto importa un tranzīta kravu kontroli.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda: «Eiropas Komisijas atzīta veterinārā robežkontroles punkta izveide lidostā ir ļoti nepieciešama ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, kuri varēs būt droši, ka no trešajām valstīm ar gaisa satiksmi sūtītās pārtikas preces ir pārbaudītas un drošas, bet arī Latvijai kopumā, jo veterinārās kontroles nodrošināšana Latvijai un Eiropas Savienībai stratēģiski tik svarīgajā vietā – lidostā, veicinās starptautisko tirdzniecību, vienlaikus stiprinot arī valsts ekonomisko izaugsmi.»

Savukārt Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse uzsver, ka «veterinārā robežkontroles punkta izbūve lidostai paver plašākas kravu apkalpošanas iespējas».

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā ir neapmierināti ar pašreizējā Ministru kabineta darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir 3,8 punkti 10 punktu skalā. Visaugstāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši savu apmierinātību ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska darbu, vidējais novērtējums ir 4,5 punkti 10 punktu skalā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Tāpat Latvijas ekonomiskie iedzīvotāji salīdzinoši apmierinātāki ir arī ar vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa darbu (vidējais novērtējums 4,4 punkti 10 punktu skalā). Kā arī novērtējumu virs vidējā ir saņēmuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā).

Vidēju novērtējumu saņēmuši labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks un tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (katra ministra vidējais novērtējums 3,7 punkti 10 punktu skalā).

Pirms 40 gadiem zinātniece Aina Muceniece atklāja, kā ārstēt vēzi ar vīrusa palīdzību. Tagad viņas atziņas apstiprina aktuālākie pasaules pētījumi.

Jau sešdesmitajos gados Aina Muceniece atklāja, ka maza bērna zarnu trakta vīruss spēj iznīcināt vēža šūnas. Izmantojot selekcijas un adaptācijas metodes, tika iegūts dzīvais zarnu vīruss, kura preparāts nosaukts par Rigvir.

«Atšķirībā no ķīmijterapijas un staru terapijas Rigvir neatstāj smagas sekas uz pacientu orgāniem. Par to liecina arī pacientu ilgais mūžs pēc šī preparāta pielietošanas,» skaidro zinātniece. Viņas atklājums ir aprakstīts izdevniecībā Zinātne 1972. gadā krievu valodā iznākušajā grāmatā «Vīrusu onkotropisms un vēža viroterapijas problēma».

Pasaulē par līdzīgiem secinājumiem viroterapijā zinātnieki plašāk sākuši runāt tikai deviņdesmito gadu sākumā. Kad maija beigās tiekamies ar Ainu Mucenieci Latvijas Viroterapijas centrā, kas dibināts pagājušā gada rudenī, tur viesojas arī zinātnieks no Austrālijas, kurš gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu.

Valsts īpašumu apsaimniekotājs Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) divus robežpunktus un bijušo pansionātu Reģi atkārtotā izsolē plāno pārdot februāra otrajā pusē.

VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina norāda, ka īpašumus izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāti šā gada 24.februārī. «Visu triju objektu vairāksolīšanas sākumcena ir samazināta par 20%, kā to paredz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums,» piebilda Laukšteina. Tādējādi Reģu izsoles sākumcena noteikta 14,48 tūkstoši latu, Ainažu kontroles punktam - 73,6 tūkstoši latu, bet Ruiču muitnīcai - 3,2 tūkstoši latu.

Jau vēstīts, ka izsolē pērnā gada 16.decembrī VNĪ pārdeva 15 īpašumus par kopumā 183 tūkstošiem latu, tostarp vienu no trim piedāvātajiem robežkontroles punktiem - robežkontroles punktu Omuļi Valkas novada Ērģemes pagastā par 1020 latiem.

Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem šodien, 10.oktobrī, apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

Saskaņā ar Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra sniegto informāciju Latvijā nav būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē un to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja mūsu valsts gatavību pievienoties Šengenas zonai, teica Ivars Godmanis. Austrijas vadītā komisija veikusi ļoti skrupulozas pārbaudes, apmeklējusi Rīgas Pasažieru ostu, vairākas robežsardzes daļas un valsts policijas nodaļas. Komisijai nav bijuši būtiski iebildumi.

Iekšlietu ministrs darīja zināmu, ka Latvija ir gatava ar 1.janvāri atvērt sauszemes robežas ar Lietuvu un Igauniju, bet sākot ar nākamā gada martu arī lidostas. Viņš atzīmēja, ka starptautiskā lidosta Rīga Šengenai ir gatava jau šobrīd. Jau darbojas jaunais lidostas terminālis, kurā tiks apkalpotas lidmašīnas, kuras ielidos no vai izlidos uz kādas ārpus Šengenas teritorijas esošu valsti. Līdz ar to lidosta ir gatava nodalīt Šengenas un ne-Šengenas pasažieru plūsmas. Ne visās topošajās Šengenas līguma dalībvalstīs šis darbs ir paveikts, norādīja ministrs.

Ir beigušies laiki, kad pilnu benzīna kannu ar Krievijas degvielu varēja iegādāties itin viegli katras apdzīvotas vietas «točkās». Tagad pierobežā dzīvojošie atzīst, ka viņiem neatmaksājas ievest akcīzes preces no Krievijas, vēsta aluksniesiem.lv.

«Paša vajadzībām var braukt pēc degvielas, bet vest tirgošanai neatmaksājas. Tiesa, Pededzes robežkontroles punktā atkal veidojas mašīnu rindas, jo mēģina izbraukt vairāk nekā vienu reizi nedēļā. Daudzi ir sapratuši, ka tas nav aizliegts. Nav atļauts ievest akcīzes preces, bet degviela bākā nav akcīzes prece. To nosaka Eiropas Savienības regula. Es par šo jautājumu četras stundas strīdējos Pededzes robežkontroles punktā, līdz vienojāmies, ka akcīzes prece ir degviela, bet degviela bākā nav prece. Protams, nevajag būt bezkaunīgam,» stāstījis kāds alūksnietis, kurš vēl nesen regulāri brauca pēc degvielas uz Krieviju caur Luhumā - Šumilkinas robežkontroles punktu Igaunijā.

Plāno veidot speciālistu grupu no vairāku tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, kas koordinētu kontrabandas apkarošanu, aģentūrai LETA apstiprināja finanšu ministrija Andra Vilka (V) pārstāve Aiga Aizpuriete.

Šāda iecere gan vēl ir ideju līmenī un precīzāki turpmākie soļi varētu būt zināmi vēlāk. Šo ieceri šodien publiskoja Vilks un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), kuri klātienē apmeklēja Terehovas robežkontroles punktu. Ministri vizītes laikā uzsvēruši, ka nepieciešams izveidot apvienoto speciālistu grupu no Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Drošības policijas un Muitas Kriminālpārvaldes, lai koordinētu darbības, kas vērstas uz kontrabandas apkarošanu.

Robežkontroles punktā ministri pārliecinājušies, ka Latvijas pusē tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu automašīnu rindas, taču Krievijas pusē problēma joprojām pastāv. Tikšanās laikā ar robežsardzes vadību un Terehovas robežkontroles punkta amatpersonām ministri informēja, ka nepieciešams uzlabot robežas šķērsošanu ar iespēju deklarēties rindām elektroniski, iepriekš veicot arī preču elektroniskās deklarēšanas procedūras.

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.