Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

2015. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vidējā darba samaksa valstī turpināja augt, taču pieauguma temps ir samazinājies. Ja 2014. gada 1. ceturksnī algas gada laikā palielinājās par 7,4%, tad 2015. gada 1. ceturksni tās pieauga par 6,1% jeb 45 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 773 eiro, sabiedriskajā sektorā – 809 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 757 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 6,9% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,0%.

Visaugstākā mēneša bruto darba samaksa 2015. gada 1. ceturksnī bija Igaunijā (1010 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (700 eiro). Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, algas visstraujāk augušas Latvijā. Igaunijā un Lietuvā gada darba samaksas pieaugums bija attiecīgi 4,5% un 4,3%.

Latvijā algotie darbinieki joprojām saņem relatīvi zemāku atalgojumu pēc darba nodokļu nomaksas, nekā kaimiņvalstīs. Vidējā neto darba samaksa Latvijā veidoja 74% no bruto algas, kamēr Lietuvā – 78%, bet Igaunijā – 81%.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Lēnīga izaugsme, aizkavēta ES fondu nauda komplektā ar iedragāto būvniecības nozari, ārvalstu investīciju kritums un privātā sektora ērcīgāks skats nākotnē

Algu kāpuma kūka, pie kuras darbaspēks varēja mieloties pērn, noplakusi. Jau otro ceturksni pēc kārtas atalgojuma gada pieaugums ir necils. Arī turpmākajos mēnešos tas, visticamāk, nepabāzīs galvu virs piecu procentu atzīmes. Privātais sektors ar nākotnes izkrāšļošanu pārāk neaizraujas – ekonomiskā realitāte un tautsaimniecības apgriezieni ir tieši tādi, kādi ir, un iztēlei, tos analizējot, vietas nav. Tādējādi uzņēmumos strādājošie nevar cerēt uz atalgojuma pozitīvām izmaiņām, kas varētu notikt no zila gaisa vai uz kopējā algu palielināšanas viļņa, kas nu ir noplacis. Kādai daļai publiskajā sektorā strādājošo algu pieaugums būs gan, bet to nenodrošinās ekonomiskie rādītāji vai produktivitātes kāpums. To virza politikas lēmumi, valsts varai palielinot, piemēram, izglītības darbinieku, veselības sistēmā strādājošo vai policistu algas. Tāpat uz statistiku var atstāt ietekmi arī sagaidāmās izmaiņas mazā biznesa normatīvajā regulējamā. DB jau vēstīja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atkal sēž uz pulvera mucas, jo zināms, ka esošā kārtība piedzīvos radikālas pārmaiņas, taču nav skaidrs, kā tieši tiks realizētas iepriekš atliktās mikrouzņēmumu reformas.

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Igaunijas valsts budžetā pārejai uz mācībām tikai igauņu valodā nākamajos četros gados būs nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro, ceturtdien paziņoja izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa.

Kā žurnālistiem pēc valdības sēdes teica ministre, tuvāko gadu laikā palielināsies investīcijas izglītībā un liela daļa izmaksu veido pārejas uz izglītību igauņu valodā nodrošināšana.

"Pārejai uz mācībām igauņu valodā nākamo četru gadu laikā būs nepieciešami kopumā vairāk nekā 100 miljoni eiro," viņa piebilda.

Papildu tam nākamā gada valsts budžetā 24 miljoni eiro paredzēti skolotāju algu celšanai un viens miljons eiro - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma celšanai.

Augstākās izglītības finansējums tiks celts par 15%, kamēr zinātnes finansējums paliks 1% no iekšzemes kopprodukta apmērā.

Ministre solīja, ka, Igaunijas valdībai gatavojot tā dēvēto nulles budžetu, kad papildu finansējums tiek iegūts, pārskatot pašreizējos izdevumus, tiks pārskatīti arī izglītības izdevumi.

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Atalgojums dažās kvalificētās darba nozarēs nespēj konkurēt ar nekvalificētu darbu atalgojumu, un tādējādi neattaisno izglītībā ieguldītos līdzekļus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā, piemēram, ārsts Latvijā saņem vidēji 847 latus mēnesī, bet pirms tam jāiegūst akadēmiskā izglītība – bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura/maģistra grāds, vai otrā līmeņa augstākā izglītība. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes programmas ilgums ir seši gadi, bet pilna studiju maksa – ap 10 800 latiem. Vidusskolas skolotājs, kuram jāiegūst bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura vai maģistra grāds, vai otra līmeņa augstākā izglītība, mēnesī saņem vidēji 534 latus. Tikmēr ražotnes strādnieka atalgojums vidēji ir 400 – 550 lati mēnesī, un šim amatam nav nepieciešams iegūt īpašu izglītību.

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

«Tie, kas nav gatavi piemaksāt, kādus 500 eiro, lai dabūtu labus speciālistus, lai aizdomājas par to. Tie, kas to darīs pirmie, būs ieguvēji,» biznesa portālam db.lv saka Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Uzņēmuma «Tele2» jaunās kustības «Latvija strādā» atklāšanas pasākumā profesors prezentēja pētījuma rezultātus, kas skaidro līdzšinējās reemigrācijas tendences un reemigrantu vietu darba tirgū. «Latvija strādā» ilgtermiņa mērķis ir atgriezt darbam Latvijā vismaz 1000 valstpiederīgo, kustībā šogad iesaistot vismaz 100 darba devējus.

Portālam db.lv pētnieks skaidro, ka algas apmēri, atgriežoties Latvijā, ir atkarīgi no cilvēka izglītības, profesijas, kā arī pieredzes ārzemēs. Pētījuma laikā apzinātas arī iespējamās darba algas, lai cilvēki būtu gatavi atgriezties Latvijā.

«Cilvēkiem ar augstāko kvalifikāciju algas sākas no 1200- 1300 eiro uz rokas. Ja mēs runājam par IT, tad tās ir divreiz lielākas. Tāpat jāņem vērā, vai darbinieks tur ir bijis veiksmīgs, vai pelnīja divas reizes vairāk nekā vidējais darbinieks, tad viņš arī šeit vēlēsies vairāk. Svarīgi ir tas, ka tas ir reāli piesaistīt kvalificētu cilvēku, jo svarīgas pozīcijas arī pie mums saņem labu atalgojumu. Ņemot vērā cenu atšķirības, šeit var tīri labi dzīvot ar augsti kvalificēta darbinieka atalgojumu, it īpaši, ja mēs runājam par uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu kapitāls,» skaidro profesors.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.