OMX grupā ietilpstošās Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas no 2005.gada 3.oktobra pāriet uz vienveidīgiem indeksu nosaukumiem. Šīs izmaiņas notiek saskaņā ar OMX mērķi izveidot vienotu un efektīvu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Jaunā OMX indeksu nosaukumu struktūra attiecas uz vispārējiem indeksiem, kotētajiem indeksiem, atskaites indeksiem un nozaru indeksiem. Visi nosaukumi veidoti pēc viena parauga: burtu salikums OMX, biržas apzīmējums un konkrētā indeksa apzīmējums, piemēram: INDEKSS KOPENHĀGENA STOKHOLMA HELSINKI RĪGA TALLINA VIĻŅA Visu akciju (All-share) OMX Copenhagen (OMXC) OMX Stockholm (OMXS) OMX Helsinki (OMXH) OMX Riga (OMXR) OMX Tallinn (OMXT) OMX Vilnius (OMXV) Kotētais (Tradable) OMX Copenhagen 20 (OMXC20) OMX Stockholm 30 (OMXS30) OMX Helsinki 25 (OMXH25) - Atskaites (benchmark) indeksu nosaukumi Kopenhāgenā un Stokholmā attiecīgi mainīsies uz OMXCB un OMXSB un saskaņosies ar Helsinku indeksu OMXHB. Visbeidzot sektoru, nozaru grupu un nozaru indeksu nosaukumi arī būs vienveidīgi. Jaunie indeksu nosaukumi atrodami tabulā. “Vienota indeksu nosaukumu struktūra atvieglos OMX indeksu salīdzināšanu un uzlabos zināšanas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu, tādējādi veicinot tirdzniecības aktivitāti reģionā”, saka OMX Exchanges prezidents Juka Rūska (Jukka Ruuska). “Mēs cenšamies panākt, lai indeksu struktūru saskaņošana apmierinātu gan vietējo, gan starptautisko tirgus dalībnieku prasības, vienlaicīgi veicinot visa reģiona konkurētspēju.” Līdz šim indeksu saskaņošanā padarītais: saskaņoti noteikumi; ieviests GICS (izstrādājis MSCI un Standard & Poor's); ieviests jauns atskaites indekss un nozaru indekss Helsinkos; pāriets uz jaunu indeksu aprēķināšanas sistēmu. Darbs pie indeksu nosaukumu saskaņošanas aizsākās 2004.gada rudenī, kad kotētajiem indeksiem Stokholmā un Helsinkos nosaukumus nomainīja uz OMX Stockholm 30 un OMX Helsinki 25. Baltijas biržu Oficiālā saraksta uzņēmumu indeksa nosaukums BALTIX nemainās. Jaunie indeksu nosaukumi no 2005.gada 3.oktobra Indekss Kopenhāgena Stokholma Helsinki Rīga Tallina Viļņa Visu akciju (All-share) Kods OMXC OMXS OMXH OMXR OMXT OMXV Pilns nosaukums OMX Copenhagen OMX Stockholm OMX Helsinki OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Vecais nosaukums KAX SAX ALLSHARE RIGSE TALSE VILSE Kotētais (Tradable) Kods OMXC20 OMXS30* OMXH25* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen 20 OMX Stockholm 30 OMX Helsinki 25* - Vecais nosaukums KFX OMX HEX25 - Atskaites Kods OMXCB OMXSB OMXHB* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen Benchmark OMX Stockholm Benchmark OMX Helsinki Benchmark* - Vecais nosaukums KBX SBX N/A - Sektoru indeksi (GICS) Kods CX-[2-ciparu GICS kods]

Salīdzinoši niecīgais Latvijas vērtspapīru tirgus jūtamus ieguvumus no biržu darījuma izjutīs, bet, iespējams, tikai pēc pāris gadiem. Biržām apvienojoties, izveidosies transatlantiska birža ar nosaukumu Nasdaq OMX Group, kuras kopējā kapitalizācija būs 7.1 mljrd. USD. Eksperti OMX biržu grupu vērtē kā atraktīvu partneri par spīti tam, ka tā nav tik liela kā citas Eiropas biržas. Tomēr aptaujātie finanšu eksperti atzīst, ka šādu divu lielu kompāniju apvienošanās nenotiek ātri, tāpēc Baltijas valstu investori un uzņēmumi jūtamas pārmaiņas tuvākajā laikā nenovēros.

"No biržu apvienošanās tūlītējs ieguvums nebūs, bet pēc tam būs lielāks tirgus, lielāks investoru loks, kam būs pieeja informācijai. Tomēr tas nebūs ne gada, ne divu gadu jautājums," tā Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons, piebilstot, ka apvienošanās nenotiek Baltijas valstu tirgus dēļ, bet vairāk Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu dēļ. "Baltijas sektors jau šobrīd ir ļoti maza daļa no OMX, bet apvienošanās gadījumā mēs jaunajā struktūrā būsim pavisam nemanāmi," tā Hansabankas vērtspapīru brokeru nodaļas vadītājs Jānis Ogsts, pamatojot, ka ietekme uz Latvijas akciju tirgu būs relatīvi maza. Nākotnē biržas kompānijas parādīsies vairākos lielāko brokeru ekrānos, termināļos un protams, uzmanība būs lielāka, lielākos apjomos tiks investēta nauda, lēsa

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Uzņēmēji piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus par 2007. gadu. Par saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām maksājumā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) summas ir ievērojami mainījušās, jo no 2007. gada 1. janvāra tas tiek aprēķināts, par pamatu ņemot ēku kadastrālo, nevis bilances vai inventarizācijas vērtību, kā tas bija iepriekšējos gados.

Db (11.12.2006.) jau vēstīja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās līdz ar NĪN aprēķināšanas kārtības maiņu, prognozētie nodokļa ieņēmumi pieauguši pat par 5456%, bet dažās samazinājušies par vairāk nekā 90%. Jāņem arī vērā, ka uzņēmēju NĪN maksājumus par saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām ietekmē ne tikai nodokļa aprēķināšanas kārtības maiņa, bet arī Valsts zemes dienesta aprēķinātās ēku kadastrālās vērtības izmaiņas.

Nepatīkami pārsteigti

Tā, piemēram, SIA Solo Rīga aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām Rīgā, Maskavas ielā, pieaudzis par teju 380%, proti, no 5153.97 Ls 2006. gadā līdz

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Izskatās, ka premjera Ivara Godmaņa paziņojums par inflācijas aprēķināšanas metodikas pārskatīšanu liecina par sakāves atzīšanu cīņā ar inflāciju. Ja reiz diskusija ir nonākusi pie aprēķinu metodikas, jādomā, ka valdības iespējas cīnīties ar cenu kāpumu ir izsmeltas un tās rīcībā efektīvu instrumentu situācijas uzlabošanai vairāk nav.

Protams, no vienas puses, laikam ejot, iedzīvotāju patēriņa grozi mainās. Tas ir neizbēgami, jo mainās gan cilvēki, gan viņu paradumi. Ja mēs salīdzinātu, tad redzētu, ka vidējā statistiskā Latvijas iedzīvotāja patēriņa grozs šobrīd ir citādāks, nekā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. No šāda viedokļa raugoties, mainoties groza preču attiecībām, būtu nemitīgi jāmainās arī izejas punktiem inflācijas aprēķināšanā. No otras puses, ja mēs salīdzinām rādītājus no gada uz gadu, nedomāju, ka šīs izmaiņas būtiski ietekmē iedzīvotāju paradumus īsākā laika posmā, jo cilvēki tomēr ir konservatīvi un to, ko viņi ir darījuši vakar, to viņi, visticamāk, darīs arī šodien un rīt. Un nekādi lieli kūleņi šeit parasti nemēdz notikt. Savukārt ilgākā laika posmā pārmaiņas var parādīties.

Pēc iespaidīgā krituma ceturtdien, ASV fondu biržas uzsākušas jauno tirdzniecības dienu ar piesardzīgu optimismu, kuru izraisījušas ziņas par ASV bezdarba līmeņa samazināšanos.

Biržu indekss Dow Jones Industrial average tirdzniecības sesiju sāka ar 1,4% pieaugumu, S&P 500 ar 0,52% un Nasdaq Composite ar 1,08% pieaugumu.

Samazinājies arī Eiropas biržu indeksu kritums - Parīzes biržas indekss CAC 40 piektdienas pēcpusdienā pieauga par 1,12%, Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājis savu kritumu līdz 0,88%, bet Londonas FTSE 100 līdz 0,4%.

Jau vēstīts, ka pasaules biržu indeksi ceturtdien piedzīvoja apjomīgu kritumu, kas atbalsojās visā pasaulē – ievērojami samazinājās biržu indeksi ASV, Eiropā, Āzijā un pat Dienvidāfrikā. Indeksu kritums bija lielākais pēdējo divu gada laikā un lika runāt par finanšu krīzes atgriešanos.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Šodien, 9.oktobrī, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par pensiju aprēķināšanas kārtību - tā tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 64.pantam, kurš noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, informē Satversmes tiesa.

Ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās Valsts Cilvēktiesību birojs, lūdzot atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 64., 91. un 109.pantam.

Satversmes tiesa secināja, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 2.1 punktā ietvertā pilnvarojuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā aprēķināmi, pierādāmi un uzskaitāmi noteiktie darba un tam pielīdzināmie periodi. Līdz ar to MK bija pilnvarots izdot procesuālas normas – noteikt pensiju aprēķināšanas procesuālo kārtību.

Pensiju likumā nav noteikta vecuma robeža, no kuras tiek skaitīts darba un tam pielīdzināmais periods. Savukārt apstrīdētā norma apdrošināšanas stāžam pielīdzina tikai tādus darba periodus, kurus persona uzkrājusi no dienas, kad sasniegusi 15 gadu vecumu. Tātad Ministru kabinets ir pieņēmis materiālo tiesību normu, kas nosaka pašu apdrošināšanas periodu, proti, tā atskaites sākumposmu, nevis tā aprēķināšanas kārtību.

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

AKKA/LAA cenšas panākt izmaiņas esošajā datu nesēju nodokļa noteikumos, kuru mērķis būtu ieviest nodevu par datu nesējiem, par kuriem līdz šim nebija papildus jāmaksā.

AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autortiesību aģentūra) redzeslokā nonākuši praktiski visi iespējamie datu nesēji: mobilie telefoni ar MP3 atskaņotāju, zibatmiņa, plaukstdatori un personālie datori u.c., kuri pēc AKKA/LAA domām būtu jāapliek ar nodevu no 1 līdz 3 latiem par vienību, lai tādējādi varētu izmaksāt autoriem pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Tādējādi autortiesību aizstāvjiem gadā izdotos iegūt vairākus miljonus latu atkarībā no attiecīgo iekārtu pārdošanas apjoma un daudzkāršot savas biedrības ienākumus, kas 2007. gadā sasniedza 745 tūkstošus latu. Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju AKKA/LAA vēlas saņemt vienu latu, bet par katru pārdoto videokameru - 3 latus. Tie gan bija šīs organizācijas pašreizējie priekšlikumi, un tie, visticamāk, vēl mainīsies, jo AKKA/LAA vispirms vēlas tos saskaņot gan ar ministriju, gan ar IT produktu tirgotājiem. Tiesa, vēl vismaz gadu jaunās nodevas ieviešanu autortiesību aizstāvjiem ieviest neizdosies: Kultūras ministrijā Db norādīja, ka «šogad netiks apstiprinātas nekādas veicamās izmaiņas likumā. Nākamā lemšana par šo jautājumu notiks nākamgad ap šo laiku.» Tāpat arī par nodevas apjomu un izskatu paredzamas vēl karstas diskusijas.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 6. decembrī, saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, informēja Finanšu ministrija.

Šā gada 27. septembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi OCTA likumā, kas paredz garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu, līdz ar to ir nepieciešams precizēt MK noteikumus par OCTA garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Tāpat tiks precizētas normas, kas attiecas uz apdrošinātāju regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem.

Plānots, ka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (TAB) regresa kārtībā atgūtos līdzekļus par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ziedojumus, dāvinājumus un ieņēmumus no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas fondā varēs iemaksāt arī ārvalstu valūtā.

Paredzams, ka TAB reizi ceturksnī (20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām) fiksēs fonda līdzekļu apmēru. TAB rakstveidā būs jāinformē apdrošinātājus par fonda līdzekļu apmēru šādos gadījumos:

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

Šī gada 21.maijā OMX Baltijas vērtspapīru tirgū stāsies spēkā jauna vērtspapīru sarakstu struktūra. Vērtspapīru sarakstos tiks veiktas divas būtiskas izmaiņas: tiks izmainītas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un notiks Baltijas Otrā saraksta un Brīvā saraksta apvienošana, Db.lv informēja OMX Group pārstāve Aija Brasliņa.

Lietuvā izmaiņas biržas noteikumos vēl jāapstiprina vērstpapīru komisijai.

Restrukturizācijas projekts ir nākamais solis pretim vienota Baltijas vērtspapīru tirgus izveidei. Pašreiz Baltijas tirgū tiek kotētas 99 uzņēmumu akcijas ar kopējo tirgus kapitalizāciju virs 14 miljardiem eiro. Izmaiņas esošajā sarakstu struktūrā ir nepieciešamas, lai harmonizētu tirgus struktūru un kritērijus visās Baltijas valstīs, tādejādi palielinot to atbilstību investoru interesēm.

Baltijas Oficiālais saraksts

Visās trijās Baltijas valstīs stāsies spēkā vienotas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā. Nākotnē Baltijas Oficiālā saraksta emitentiem būs jāatbilst vienam no diviem likviditātes kritērijiem: brīvā publiskā apgrozījumā būs jāatrodas vai nu vismaz 25% akciju vai arī akcijām, kuru tirgus kapitalizācija ir lielāka par 25 miljoniem eiro.

Otrdien, 12.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Izmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem Rīgas jūras līcī zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša15. datumam.

Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumi paredz iespēju zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Neilgi pēc ziņas par Indexo 2. līmeņa pensiju plānu reģistrāciju Twitter pamanīju šādu diskusiju:

https://twitter.com/krizdabz/status/881888088263450625

Biju pārsteigts, kad, cenšoties atrast dažādus viedokļus, tajā skaitā, par riskiem, tā arī neko neatradu. Pamatā varēja novērot «reliģisku» indeksu fondu slavināšanu un jebkura cita viedokļa kritizēšanu bez plašākiem argumentiem. Arī no Indexo puses kādu paškritiskāku «blakusefektu» apskatu viņu pārvaldīšanas metodei neatradu.

Lai arī absolūti atbalstu konkurences palielināšanos un pamatotu komisiju samazināšanu pensiju pārvaldīšanas jomā, tomēr vēlos īsi ieskicēt, ka Indexo piedāvātajā variantā ir arī savas ēnas puses. Diemžēl šeit neiztikt bez iedziļināšanās tehniskās finanšu niansēs, un tas tikai pierāda, ka viss nav tik vienkārši, kā tiek pasniegts. Vēl jo vairāk - jāatceras, ka šajā gadījumā uz spēles ir likti būtiski nākotnes uzkrājumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".

Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.

Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.

“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ar šiem grozījumiem noteikumos tiek noteikts, ka Āfrikas cūku mēra I riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts, kā arī Apes novada Virešu pagasts. Savukārt Āfrikas cūku mēra II riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts, kā arī Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts. Izmaiņas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijās izdarītas, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2015. gada 13.februāra Īstenošanas lēmumā 2015/251/ES, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, noteiktās prasības.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Trešdien augstākos līmeņos turpināja doties Baltijas biržu raksturojošie indeksi. Visstraujāko pieaugumu šoreiz uzrādīja Tallinas biržu raksturojošais OMXT indekss – par 2.01 %. Savukārt Viļņas un Rīgas biržu indeksu vērtības palielinājās par attiecīgi 1.55 % un 0.94 %.

Visapjomīgākā tirdzniecība trešdien notika ar Tallink Grupp vērtspapīriem, kuri 111 darījumos tika tirgoti vairāk nekā 1 milj. EUR apjomā, kā rezultātā kompānijas akcijas cena palielinājās par 5.41 % līdz 0.39 EUR.

Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar TEO LT akcijām (apgrozījums sasniedza 375 tūkst. EUR), kuras cena palielinājās par 2.04 % līdz 0.58 EUR.

Rīgas biržā pārliecinošs apgrozījuma līderis bija Ventspils nafta, kuras akcijas 20 darījumos tika tirgotas 90.5 tūkst. Ls apjomā. Ventspils naftas akcijas cena gan šodien palika nemainīga – 95 santīmi.

Jāatgādina, ka sākot ar šo trešdienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas.

Kosmētikas ražotājam Madara Cosmetics, kurš šogad plāno izteikt akciju publisko piedāvājumu, varētu sekot vēl kāds uzņēmums, pauda biržas Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Baltijā, tostarp arī Latvijā, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri plāno nākt uz biržu. Šogad maijā Lietuvā alternatīvajā tirgū First North akcijas sāka kotēt lauksaimniecības tehnikas uzņēmums East West Agro. Kā jau ziņots, Latvijā par ienākšanu biržā ir paziņojis kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics. Ir vairāki uzņēmumi, tomēr tas būs viņu ziņā, kad par to publiski paziņot. Arī Igaunijā ir ļoti liela varbūtība, ka vēl šogad biržā ienāks vismaz viens jauns uzņēmums. Turklāt šogad First North sertificēto konsultantu sarakstam pievienojās vēl četri jauni sertificētie konsultanti, kas sniegs pakalpojumus un konsultēs augošus uzņēmumus sagatavošanās procesā ceļā uz alternatīvo tirgu First North,» sacīja Aščuks.