Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS “Latvijas kuģniecība”. Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi varētu to nepamatoti izmantot, lai pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas. Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu, biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu. Papildu informācija: Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: [email protected] IZZIŅAI Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. un 54. pants) , gan biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums. Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra „Ventspils nafta” iniciatīvas.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

No 1.februāra tiek veiktas izmaiņas likviditātes nodrošinātāju izvēlēto uzņēmumu sarakstā, tostarp Hansabanka pārtrauc likviditātes nodrošināšanu a/s “Latvijas Balzams” akcijām un uzsāk likviditātes nodrošināšanu a/s “Grindeks” akcijām. Lai paaugstinātu tirdzniecības likviditāti Rīgas Fondu biržā,pērnā gada 1. oktobrī biržā tika ieviesta tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programma. Likviditātes nodrošināji dod investoriem lielāku drošības sajūtu, jo tiem ir pienākums vienmēr izpildīt savus uzdevumus. Jo lielāks likviditātes nodrošinātāju skaits, vienai uzņēmuma akcijai, jo lielāka šīs akcijas likviditāte/tirgus dziļums. Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma cenas nepārtrauktā tirgū noteiktā daudzumā un cenu intervālā tirdzniecības sesijas laikā.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

No nākamā gada 15.janvāra AS SEB banka pārtrauks savu dalību tirgus likviditātes nodrošinātāju programmā, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programma Rīgas Fondu biržā tika ieviesta 2004.gada oktobrī.

Db jau ziņoja, ka 12. decembrī dalību tirgus likviditātes nodrošinātāju programmā pārtrauca Swedbank, un SEB banka patlaban ir vienīgā, kas darbojas šajā programmā. Likviditātes nodrošinātājs nozīmē, ka banka tirgū vienlaikus bija gan pircējs, gan pārdevējs, pārdodot un pērkot akcijas ar nelielu cenu starpību, ar mērķi mazajam investoram nodrošināt iespēju pirkt vai pārdot akcijas jebkurā laikā, iepriekš skaidroja LHV analītiķe Zane Tiltānova. Tas ir kā tirdzniecības veicināšana, kas investoram rada drošības sajūtu. Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības zināmu laiku uzturēt konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma līmenī noteiktā cenu intervālā.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Pamatojoties uz Parex bankas iesniegumu, no 1.septembra Parex banka pārtrauks likviditātes nodrošināšanu AS Valmieras stikla šķiedra akcijām un uzsāks likviditātes nodrošināšanu AS Ventspils nafta akcijām, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programma Rīgas Fondu biržā tika ieviesta 2004.gada oktobrī.

Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasījumu un piedāvājumu nepārtrauktās tirdzniecības laikā noteiktā daudzumā un cenu svārstību apgabalā. Likviditātes nodrošināji dod investoriem lielāku drošības sajūtu, jo tiem ir pienākums izpildīt savus uzdevumus. Jo lielāks likviditātes nodrošinātāju skaits vienai uzņēmuma akcijai, jo lielāka šīs akcijas likviditāte/tirgus dziļums.

Patlaban par Varšavas fondu biržu interesējas vairāki Baltijas uzņēmumi, atzīst Varšavas fondu biržas prezidents un izpilddirektors Ādams Maciejevskis.

Pašlaik Varšavas fondu biržā tiek kotēti trīs Lietuvas un divi Igaunijas uzņēmumi. No Igaunijas uzņēmumiem Varšavas biržā tiek kotēta azartspēļu kompānija Olympic Entertainment Group un apģērbu kompānija Silvano Fashion Group, savukārt no Lietuvas uzņēmumiem - aviācijas biznesa risinājumu grupa Avia Solutions Group, lauksaimniecības produktu ražotāja Agrowill Group, kā arī elektroenerģijas tirgotāja Inter Rao Lietuva.

Maciejevskis domā, ka arī kāds Latvijas uzņēmums sekos kaimiņvalstu uzņēmēju piemēram.

Pērn jūnijā Latvijas uzņēmums - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS Eco Baltia - paziņoja, ka sāk sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Polijā un plāno tam sekojošu akciju tirdzniecību Varšavas un Rīgas fondu biržās. Tomēr pēc tam uzņēmums starptautisko finanšu tirgu un globālās ekonomiskās situācijas dēļ atlika IPO.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

#Latvija pašlaik saskaras ar finanšu sektora starptautiskās reputācijas krīzi.

Latvija pašlaik saskaras ar finanšu sektora starptautiskās reputācijas krīzi, svētdien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Riezniece-Ozola.

Viņa atzīmēja, ka to esot izraisījusi AS ABLV Bank, bet apliecināja, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila, bankām kopumā nav likviditātes problēmu un «noguldītāji var justies pilnīgi droši».

Ministre uzsvēra, ka no Latvijas valdības puses nav un nebūs nekādas iecietības pret Latvijas finanšu sektora izmantošanu krimināli sodāmām darbībām, ar ko esot jārēķinās visam finanšu sektoram. «Esam apņēmības pilni, lai atjaunotu Latvijas finanšu sektora reputāciju, kas ir nopietni iedragāta,» uzsvēra ministre.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržu kopīgi izveidotais Baltijas Fondu centrs (Fondu centrs) ir apkopojis informāciju uz 15. novembri par Fondu centra mājas lapā reģistrētajiem Latvijā publiski piedāvātajiem akciju fondiem un to vēsturisko ienesīgumu, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Fondu centrs esošajiem un potenciālajiem investoriem dod iespēju internetā Baltijas biržas mājas lapā www.omxgroup.com/balticfunds iegūt jaunāko informāciju par Latvijā publiski izplatīto ieguldījumu fondu daļu vērtību, vēsturisko ienesīgumu dažādos pārskata periodos, cenas svārstīgumu un citiem fondu darbības rādītājiem.

Fondu centra datubāze interesentiem ir pieejama bez maksas. Tā ir labs palīgs investoriem un dod iespēju salīdzināt vairākus fondus savā starpā par identisku laika periodu, salīdzināt fondu cenu svārstīgumu, ņemt vērā valūtu, kādā tiek aprēķināta fonda vērtība.

Preses paziņojums, 2005.gada 7.marts Birža piešķir Uzraudzības statusu AS “Ventspils nafta” Rīgas Fondu biržas valde šodien pieņēma lēmumu ar š.g. 8.martu piešķirt Uzraudzības statusu uzņēmumam “Ventspils Nafta”. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā neskaidro situāciju saistībā ar “Ventspils Nafta” valdes priekšsēdētājas Olgas Pētersones š.g. 7.marta paziņojumu biržai par iespējamā regulētā tirgus maiņu, nenorādot biržas, kurās uzņēmums plāno kotēt savus vērtspapīrus, kā arī laiku, kad tas varētu notikt. Informācija par regulēta tirgus maiņu ir ļoti būtiska investoriem, jo atkarībā no tā kādu tirgu uzņēmums izvēlēsies, var mainīties uzņēmuma akciju cena un esošo akcionāru iespējas pirkt un pārdot akcijas. No tirdzniecības vietas izvēles ir atkarīga tirdzniecības un norēķinu kartība par vērtspapīru darījumiem, t.sk., izmaksas un laiks, kas nepieciešams darījumu noslēgšanai, prasības tirgus dalībniekiem, finanšu starpnieku izvēle, tirgus drošība, u.c. Ņemot vērā augstāk minēto, Rīgas Fondu biržas valde ir pieprasījusi AS “Ventspils Nafta”: 1) līdz 2005. gada 11. martam iesniegt informāciju par akcionāru sapulces, kurā tiks izskatīts jautājums par regulētā tirgus maiņu, sasaukšanas laiku; 2) līdz 2005. gada 11. aprīlim - AS “Ventspils nafta” valdes priekšlikumus par iespējamajiem regulētajiem tirgiem AS “Ventspils nafta” akciju turpmākajai kotācijai, kā arī AS “Ventspils nafta” apliecinājumu par pieteikuma iesniegšanu citam regulētā tirgus organizētājam par akciju kotācijas uzsākšanu un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja piekrišanu izskatīt AS “Ventspils nafta” akciju kotācijas pieteikumu. Ja pieprasītā informācija līdz š.g. 11.aprīlim netiks iesniegta, biržas valde izskatīs jautājumu par tirdzniecības apturēšanu ar AS “Ventspils nafta” akcijām. Saskaņā ar Noteikumu 32.5.3. punktu, ja emitents nebūs veicis pasākumus, lai novērstu apstākļus, pamatojoties uz kuriem tirdzniecība tika apturēta un tirdzniecības apturēšana ilgs vairāk kā sešus mēnešus, biržas valde lems par AS “Ventspils nafta” akciju izslēgšanu no Rīgas Fondu biržas Oficiālā saraksta. Rīgas Fondu birža noliedz visus līdz šim izskanējušos AS “Ventspils nafta” apgalvojumus par nevienlīdzīgu attieksmi pret emitentiem. Guntars Kokorevičs, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētājs: ”Mēs vienmēr esam izturējušies pret visiem emitentiem vienādi un tas vien, ka kopš 1995.gada nav saņemta neviena sūdzība par biržas attieksmi vai uzraudzību ir apliecinājums mūsu neitralitātei un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem tirgus dalībniekiem. Nekur pasaulē nav iespējama situācija, kad emitents ir neapmierināts ar biržas stingru uzraudzību, jo tieši tā veido drošu tirgu un pasargā uzņēmumus no nepamatotām cenu svārstībām, kā arī palielina investoru uzticību tirgum. Tikai uzņēmumi, kuriem nav izpratnes par kapitāla tirgu un uzņēmuma lomu tajā, var atļauties izteikt nepamatotus pārmetumus regulēto tirgu operatoriem. Ņemot vērā, ka valstij pieder 38% “Ventspils Nafta” akciju, tad šāds uzņēmuma vadības paziņojums ietekmē arī valstij piederošo akciju vērtību. Visbeidzot, neviena uzņēmuma vadība, kas patiešām rūpējas par uzņēmuma vērtību, nesniegtu tik vieglprātīgi paziņojumus par iešanu uz ārvalstu tirgu, nepaliekot mājas tirgū, jo nav nekā sliktāka priekš akciju cenas un likviditātes kā atrasties ārvalstu tirgū bez cenas arbitrāžas iespējām ar vietējo tirgu.”.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības (LK) akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.