Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA BG NOMA piedāvā iznomāt un iegādāties fasādes sastatnes un alumīnija torņus - pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis 35 000 eiro peļņu. Uzņēmumu izveidojuši divi Biznesa augstskolas Turība 4. kursa studenti – Krists Blaževics un Viesturs Gailītis, kuri savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra ar Biznesa inkubatora atbalstu.

K.Blaževics dalās pieredzē par to, uz ko jākoncentrējas jaunajiem uzņēmējiem.

Bizness jāveido jomā, kuru pats arī izproti

Uzņēmums dibināts 2013. gada oktobrī - ideja piedāvāt klientiem alumīnija torņu un fasādes sastatņu nomu radās, jo mans tēvs strādāja arhitektu birojā, kur bija cieša sadarbība ar celtniecības uzņēmumiem, kuri norādīja, ka trūkst sastatņu. Sapratu, ka šī varētu būt brīva niša uzņēmējdarbībai. Līdz tam jau biju iemēģinājis spēkus biznesā, atverot interneta veikalu, taču neveiksmīgi, galvenokārt tāpēc, ka man pašam nav IT izglītības. Tā bija mācība, ka bizness jāveido lauciņā, kuru pats arī izproti. Neveido tādu biznesu, kura problēmas pats nespēsi atrisināt! Biju tikko pabeidzis 1. kursu, darbojos Biznesa inkubatorā, kad sāku meklēt piegādātājus un iegādājos pirmo alumīnija torni, kas uzreiz arī tika izīrēts.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai uzsākusi darbu arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, izveidojot uzņēmumu AJ Power Recycling.

Uzņēmums piedāvā atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas un apsaimnieko izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi.

«Ieviesuši pārmaiņas elektroenerģijas, dabasgāzes un zaļās enerģijas jomā, saskatām iespējas to pašu paveikt arī atkritumu apsaimniekošanā. Tajā šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ne vienmēr lētākais ir arī labākais. Redzam, ka atkritumiem ir liels enerģētiskās vērtības potenciāls, kas Latvijā diemžēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Tāpēc vēlamies «sašūpot» stagnējošo atkritumu apsaimniekošanas jomu, piedāvājot Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saņemšanai uzņēmumiem,» uzsver Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis.

Normunds Skauģis maizes cepšanas biznesu aizsāka ģimenes lokā, dzimtajās Lāču mājās, un šovasar viņa ražotajai rupjmaizei būs 15 gadi – spurains vecums, kad vēl nepieciešami tikai daži būtiski soļi, lai stabili nostātos uz kājām un izietu pasaules ceļos.

Šķiet, savai dzīvei tās personiskajos apvāršņos Normunds nav izvirzījis augstas pretenzijas un varbūt tieši tāpēc ir radis sevī iekšēju līdzsvaru, bet viņa panākumi biznesā apliecina latviešu folklorā rodamo patiesību – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ar sīkstumu un apdomīgumu. Un šim uzņēmējam ir savs skatījums uz lietām, kas dara viņa viedokli saprotamu daudziem: «Šobrīd Latvijas biznesam ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk eksportēt savu produkciju uz ārzemēm, bet šo procesu joprojām bremzē nesakārtotā likumdošana. Mums ir dota iespēja piekļūt lielajam daudzmiljonu Eiropas Savienības tirgum, robežu taču vairs nav! Dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā, un ir svarīgi, lai mūsu cilvēki to veiksmīgi pārdzīvotu, lai valsts augtu uz gudriem pamatiem un garīgām vērtībām. Diemžēl mēs turpinām attīstīties kā patērētāju sabiedrība, jo to uzspiež bizness, un valsts šo procesu atbalsta.»

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Pieprasījumam pēc apzaļumošanas materiāliem un rotaļu laukumu seguma pieaugot, SIA Aggregare plāno palielināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sējas novada SIA Aggregare ražotā priežu mizu mulča, krāsotā šķelda, substrāti un kūdra tiek eksportēta uz 12 pasaules valstīm. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Šobrīd 35% SIA Aggregare saražotās priežu mulčas un krāsotās šķeldas tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Vāciju, Poliju, Franciju, Izraēlu, Bulgāriju, Libānu, Kataru, Dubaiju un Ķīnu. Lielākais produkcijas daudzums – aptuveni 50% – aizceļo uz Dubaiju. Pērn tika realizēti 14 tūkstoši kubikmetru mulčas, šogad to apjomi tiks palielināti par 15%, lēš SIA Aggregare tirdzniecības vadītājs Artis Mikāls.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Šogad jau trešo reizi paaugstināta stikla cena aptuveni par 5-15%, bet nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka šis nebūs vienīgais cenu kāpums.

Pagājušajā gadā stikla cena pieauga aptuveni par 37,8%, Db stāstīja būvkompānijas un stikloto konstrukciju ražotāja Arčers stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis. Viņš norādīja, ka jau pērn aizsākās tendence, ka stikla cenas tika paaugstinātas ik pēc pusotra mēneša.

Šogad cenas esot paceltas janvārī, tad 16. martā, un tagad uzņēmums saņēmis vēstuli no stikla piegādātājiem, ka nākamais cenu kāpums aptuveni par 5% ir ar 1. maiju. E. Purmalis gan uzsvēra, ka uzņēmums vēl nav saņēmis cenu lapas no piegādātājiem, un, tā kā ir ļoti daudz dažādu stikla veidu, pateikt, par cik procentiem katram no tiem kāps cena, šobrīd neesot iespējams. Stikla izstrādājumu kompānijas SIA Transparence valdes loceklis Vladimirs Frolovs Db sacīja, ka parastajam stiklam no 1. maija cena ir kāpusi par 15%. Toties, runājot kopumā par šo gadu, uzņēmēji minēja, ka stikla cenas pieaugums varētu būt 10 - 30%.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2007.gada trešajā ceturksnī sasniedza 3,41 latu, kas ir par 6,5% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, pieaugušas par 11,1%, bet privātajā sektorā – par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 32,9% jeb par 84 santīmiem stundā. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada trešajā ceturksnī bija 4,45 lati un gada laikā tās pieaugušas par 36,4% jeb 1,19 latiem stundā, privātajā sektorā – 3,00 lati un kāpums bija 32,4% jeb 73 santīmi stundā.

Darbaspēka izmaksu divas galvenās sastāvdaļas ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā šā gada trešajā ceturksnī bija 2,72 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, tā ir pieaugusi par 32,8% jeb 67 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,69 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 32,9% jeb 17 santīmiem stundā. (Pārējās darbaspēka izmaksās iekļauts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju apdrošināšanas iemaksas, veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalsti, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksa, atlaišanas pabalsts, samaksa par dīkstāvēm, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darbaspēka izmaksās nav iekļautas profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Latvijas Gāze 2007. gada peļņu veido Inčukalna gāzes krātuves cenu arbitrāžas darījumi un ieņēmumi no tās iznomāšanas.

Tā liecina lielākā Latvijas Gāze (LG) akcionāra, Eiropas lielākās privātās gāzes kompānijas E.ON Ruhrgas International (pieder 47,23% LG akciju) 2007. gada pārskata dati. Kopējais gāzes patēriņš Baltijas reģionā pērn ir stagnējis un pat daļēji krities (2007. g. patēriņš bija 3,835 mljrd. m3, bet 2006. g. - 3,868 mljrd. m3), kas saistāms ar silto ziemu un pieaugušajām gāzes importa cenām. LG no situācijas izgājusi ar 32,3 milj. Ls peļņu, kāpinot neto peļņu pret 2006. gadu par 35,6%.

Iepērk lēti - pārdod dārgi

LG biržā iesniegtais oficiālais skaidrojums peļņas datiem skan, ka LG iegādājies Inčukalna krātuvē esošo gāzes krājumu par 2006.g. cenām (vid. 144 USD/t) 2007. g. vajadzībām. Bet tā kā 2007. g. I cet. gāzes patēriņš atpalicis no plānotā, tad tā klientiem padota 2007. gada IV cet., kad faktiskā mazuta 6 mēnešu kotācija bija ievērojami augstāka, sasniedzot vidējo dabasgāzes cenu 225 USD/t. Tādā veidā tika sasniegts biržas žargonā saucamais wind-fall-profits jeb situācija, kad lētāk uzpirkta produkcija vēlāk tiek pārdota dārgāk. Arī šī gada vajadzībām Inčukalna gāzes krātuvē noglabāta gāze, pirkta par 2007. g, cenām. Db jau rakstīja, ka 2008. gada 1. cet. LG noslēgusi ar 4,87 milj. Ls peļņu, kas gan ir par 25,6% mazāk nekā pērn, toties neto apgrozījums ir audzis par 46,4% līdz 106 milj. Ls.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2007.gada I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada I ceturksni, pieaugušas par 34,6%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas šajā periodā palielinājušās no 2,08 latiem līdz 2,80 latiem jeb par 72 santīmiem stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šī gada I ceturksnī bija 3,18 lati un gada laikā tās pieaugušas par 35,0% jeb 82 santīmiem stundā, privātajā sektorā - 2,61 lats un kāpums bija 35,2% jeb 68 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu komponentes ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas (skaidrojums raksta beigās). Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada I ceturksnī bija 2,21 lats un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tā ir pieaugusi par 34,2% jeb 56 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,59 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 35,8% jeb 16 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā 2007.g. I ceturksnī bija 2,49 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 34,4% jeb 64 santīmi stundā), bet privātajā sektorā - 2,07 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 35,1% jeb 54 santīmi stundā). Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada I ceturksnī bija 0,69 lati un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tās ir pieaugušas par 37,4% jeb 19 santīmiem stundā, bet privātajā sektorā – 0,54 lati, kas veidoja kāpumu par 35,5% jeb 14 santīmi stundā.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Importa un tranzīta autokravu sarukums būtiski sadārdzina Latvijā saražoto preču piegādes uz ārvalstu noieta tirgiem, kas vietējiem ražotājiem rada papildu tēriņus un apēd jau tā niecīgo peļņu, šodien raksta Dienas bizness.

Ar šādu situāciju ir sakārušies daudzi ražotāji — eksportētāji. Iepriekšējos gados, līgstot ar autopārvadājumu kompāniju eksportētāji maksāja tikai par preces nogādi pie klienta, bet atceļā uz Latviju ar to pašu atuto tika vestas importa preces uz Latviju, vai kādu no tuvējām kaimiņvalstīm, un šo pakalpojumu maksāja jau importa preces īpašnieks. Šobrīd, samazinoties importa un arī tranzīta preču patēriņam, ir sarucis arī pieprasījums pēc to transporta pakalpojumiem.

«Mūsu koksnes izstrādājumiem ir pircēji ārvalstīs, bet var pietrūkt automašīnu ar ko vest preces, jo vairums produkciju aizvedušo nebrauc atpakaļ tukšā — burtiski nedēļām dzīvo ārzemēs, kamēr neizdodas atrast kādu kravu ko atvest pa ceļam uz Latviju,» skaidro kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls.