Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Par 2020. gada vasaras Olimpisko spēļu mājvietu, konkurencē ar Turcijas Stambulu un Spānijas – Madridi, izvēlēta Japānas galvaspilsēta Tokija. Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu Japānā sagaidījuši ar plašām svinībām.

Kā galvenie komitejas lēmumi par labu Tokijai minēti, ka tā ir viena no pasaules tehnoloģiski attīstītākajām pilsētām un ir gatava investēt vairākus miljardus ASV dolāru pasākuma sarīkošanā. Tāpat Japānai jau ir pieredze ar šādu pasākumu organizēšanu - Tokijā Olimpiskās spēles jau ir notikušas 1964. gadā, bet 1998. gadā Olimpiāde tika sarīkota Nagano.

Tiek aplēsts, ka 2020. gada vasaras Olimpisko spēļu sarīkošana Japānai var nest 40,4 miljardu ASV dolāru lielu peļņu, kas saistīta ar šo notikumu, kā arī radīt 150 tūkstošus jaunu darbavietu. Stagnācijas nomocītajai Japānas ekonomikai šāda pasākuma rīkošana var izrādīties par lielisku stimulu.

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.

Teju gadu pirms kārtējām Vasaras olimpiskajām spēlēm tikpat kā pabeigta Tokijas galvenā stadiona būvniecība, vēsta ārvalstu mediji.

Sporta būves izmaksas tiek lēstas vairāk nekā miljarda eiro (1,25 miljardu ASV dolāru) apmērā.

Japāņu arhitekta Kengo Kumas projektētais stadions, kurā notiks Olimpiādes atklāšana un noslēgums, kā arī vieglatlētikas un futbola sacensības, oficiāli tiks atklāts decembrī.

Sākotnēji tika plānots, ka olimpisko stadionu projektēs slavenais Zahas Hadidas arhitekti birojs, taču pārāk lielo izmaksu dēļ (aptuveni divi miljardi dolāru) šī iecere tika atmesta.

Tokija būvē kopumā astoņas spēļu norises vietas (ieskaitot šo stadionu). Pārējās 35 spēļu norises vietas nodēvētas kā «pagaidu» vai vecākas ēkas, kas tiks izmantotas atkārtoti, tādējādi, saskaņā ar spēļu rīkotāju teikto, ietaupot miljardus.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas sportiste Diāna Dadzīte otrdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs uzstādīja jaunu paralimpisko rekordu F-55 medicīnas grupā un izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanas sacensībās.

Dadzītei labākais metiens padevās ceturtajā piegājienā, kad šķēps aizmests 24,22 metru tālumā, kas ir jauns paralimpiskais rekords F-55 medicīnas grupā.

Šķēpmešanā startēja arī sportistes no F-56 medicīnas grupas. Uzvaru ar jaunu pasaules rekordu 24,50 metri svinēja Irānas pārstāve Hašemije Motagiani Moavi. Sudraba godalga ar 24,39 metrus tālu metienu brazīlietei Raisai Rošai Mačado.

Latvijas pārstāve otrajā un piektajā mēģinājumā palika bez rezultāta. Pirmajā piegājienā viņa rīku raidīja 23,98 metru tālumā, trešajā - 23,68 metri, savukārt sestajā mēģinājumā sasniegti 23,34 metri.

Dadzīte pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēlēs uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu 23,26 metri.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Tokijā olimpisko spēļu norises vietās skatītāji netiks ielaisti, ceturtdien paziņojuši Japānas olimpisko spēļu organizatori.

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Japānas premjerministrs Josihide Suga nolēmis izsludināt ārkārtējo situāciju Tokijā, kur pēc divām nedēļām sāksies olimpiskās spēles.

Japānas olimpisko spēļu organizatori paziņoja, ka olimpiādes pasākumos ārpus Tokijas, kur nebūs spēkā ārkārtējā situācija, skatītāji varbūt tiks ielaisti. Šis jautājums vēl nav izlemts.

Tokijas olimpisko spēļu organizatoru komitejas prezidente Seiko Hašimoto sacīja, ka tas bijis ļoti smags lēmums, bet pandēmija neatstāj citu iespēju, kā rīkot olimpiskā spēles ierobežotā mērogā.

Tokijas olimpiskās spēles, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, norisināsies no 23.jūlija līdz 8.augustam. Savukārt paralimpiskās spēles šovasar iecerētas no 24.augusta līdz 5.septembrim.

Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā Tokija zaudējusi savu pasaules dārgākās pilsētas statusu. Par tādu kļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, aplēsusi organizācija ECA International.

Otrajā vietā sarakstā iekļuvusi Angolas galvaspilsēta Luanda, kur preces un pakalpojumi, kurus iegādājas ieceļotāji, ir grūti sastopami un pieskaitāmi luksusa klasei. Nākamās dārgākās pilsētas ir Norvēģijas Stavangera, Dienvidsudānas galvaspilsēta Džuba un Krievijas galvaspilsēta Maskava. Piektajā vietā iekļuvusi Japānas galvaspilsēta Tokija, bet pirmā desmitnieka atlikušās vietas ieņem Šveices pilsētas – Cīrihe, Ženēva, Bāzele un Berne.

Pēdējo trīs gadu pasaules dārgākās pilsētas – Tokijas – kritums uz piekto vietu skaidrots ar Japānas nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanos attiecībā pret citām valūtām.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Ķīna un Japāna aicinājušas ASV izvairīties no maksātnespējas iestāšanās, brīdinot, ka tā atstās sekas uz visas pasaules ekonomiku. Tikmēr republikāņi un demokrāti joprojām nav spējuši atrast vienošanos, kas atrisinātu saspīlēto situāciju.

Pekina nākusi klajā ar paziņojumu, ka «pulkstenis neapturami tikšķ» un aicinājusi Vašingtonu gādāt par ķīniešu investīciju drošību. Ķīnas valdība pieprasījusi, lai ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija spertu konkrētus soļus, kas nodrošinātu, ka valsts izvairās no maksātnespējas. «Parāda garantēšana ir vitāli svarīga ASV un pasaules ekonomikai. Tā ir ASV atbildība,» sacījis Ķīnas finanšu ministra vietnieks Žu Guangjao (Zhu Guangyao).

Bažas par ASV parādu krīzes ietekmi uz valūtu tirgiem paudusi Japāna. ASV maksātnespējas iespējamības pieaugums varētu likt investoriem atteikties no dolāra, kas strauji celtu Japānas jenas cenu. Tokija aicinājusi ASV atrisināt savus parādu griestu jautājumus bez tālākas kavēšanās. Japānas valdībai piederošās ASV parādzīmes varētu strauji zaudēt savu vērtību, ja situācija netiks atrisināta, paudusi Tokija.

Šā gada 20.septembrī Aristocrat Kids prezentēs īpaši izlasītus kolekciju modeļus kopā ar Rudens/Ziemas 2017 kolekciju Karaliskie Dārgumi pasaulē lielākajā luksusa preču tirdzniecības centrā ISETAN Shinjuku - Tokijā, Japānā. Zīmolam atvēlēta īpaša Pop-up stenda vieta veikala bērnu nodaļā no 20.septembra līdz 3.oktobrim.

Šī kolekcija īpaši atlasīta un radīta, ņemot vērā ISETAN Shinjuku klientu gaumi.

Harrods sāk tirgot Latvijas zīmola Aristocrat Kids apģērbus

Rudens/Ziemas 2017/18 kolekcijā Karaliskie Dārgumi Aristocrat Kids apvieno zīdu, mohēru, angoru un zelta mežģīņu izšuvumus. Kolekcijā iekļauti trīs ar roku gleznoti raksti - košas ziedu buķetes, karaliskie Versaļas un purpursārtie Vīnes putni. Karaliskie Dārgumi ir stāsts par to, ka katram bērnam ir kāds talants, kuru jāpamana, jāizceļ un jāsvin.

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Kas ir kopīgs Tokijai, Lasvegasai, Handžou un Tegusigalpai? Katrai no šīm pilsētām, kas atrodas dažādos kontinentos, ir savs Eifeļa tornis.

Parīzes simbols – tērauda tornis – ir visbiežāk kopētā celtne pasaulē. Pakaļdarinājumu esot tik daudz, ka SETE, kompānija, kas pārvalda pieminekli, atzinusi, ka nevar pateikt, cik Eifeļa torņa versiju ir pasaulē, vēsta AFP.

Daži no Eifeļa torņa pakaļdarinājumiem ir iemantojuši atsevišķu slavu, piemēram, tornis Tokijā vai tā reprodukcija Lasvegasā pats par sevi kļuvis par atpazīstamu tūrisma objektu. Savukārt daži no «Eifeļa torņiem» ir mazāk zināmi un atrodas, piemēram, eksotiskās Bolīvijas galvaspilsētā, Bulgārijā netālu no Melnās jūras, kā arī Libānas ANO miera uzturētāju bāzē.

Tokijā Eifeļa torņa pakaļdarinājums uzbūvēts 1958. gadā, un tas nokrāsots sarkanā un baltā krāsā. Šī ir viena no slavenā torņa kopijām, kura augstumā pārspēj oriģinālu un sasniedz 333 metrus. Tiesa gan, 2011. gadā tika sabojāta torņa antena, līdz ar to tā augstums uz laiku sarucis līdz 312 metriem. Oriģinālā Eifeļa torņa Parīzē augstums ir 300 metri, un to atklāja 1889. gadā.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Šodien un rīt Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek vērienīgs startup jeb jaunuzņēmumu pasākums Slush

Pērn pasākums pulcēja 15 tūkstošus apmeklētāju, tostarp 1700 startup, 800 investorus un 630 žurnālistus. Tāpat pērn Slush norisinājās arī Tokijā un Pekinā. Šogad pasākums notiek Helsinkos, Tokijā, Šanhajā un Singapūrā.

Līdzās pasākumiem uz vairākām skatuvēm notiek arī Slush 100 - jaunuzņēmumu prezentāciju konkurss, kur starp simt labākajiem un daudzsološākajiem startup iekļuvuši arī trīs projekti no Latvijas – Notakey (kategorijā finanšu tehnoloģijas un e-komercija (Fintech & Online marketplaces)), Nordigen (kategorijā programmatūra un analītika uzņēmumiem (Enterprise Software & Analytics)) un Vividly (mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes kategorijā (AI & VR)).

Japāna Tokijā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes, lai aizsargātu galvaspilsētu no iespējamā Ziemeļkorejas raķešu trieciena, pavēstījusi valsts Aizsardzības ministrija.

Paredzēts, ka Tokijā tiks izvietotas kopumā četras Patriot raķešu sistēmas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pretgaisa aizsardzības raķetes tāpat tiks izvietotas Okinavas salu ķēdē. Pirmdien Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka notrieks jebkuru Ziemeļkorejas raķeti, kas tuvosies tās teritorijai.

Tāpat Japāna pie savas piekrastes izvietojusi kara kuģus, kuru uzdevums būs izsekot Ziemeļkorejas raķešu startus un lidojumu.

Japāna jau iepriekš, kad Ziemeļkoreja veica raķešu izmēģinājumus, rīkojusies līdzīgi. Iepriekšējos gadījumos Japāna solīja notriekt Ziemeļkorejas raķetes, ja tās apdraudēs valsts teritoriju.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

2021.gada Tokijas olimpisko spēļu izmaksas sasniegušas 1,64 triljonus jēnu (aptuveni 13 miljardus eiro), otrdien paziņoja četrgades vērienīgākā sporta foruma rīkotāji.

Olimpisko spēļu pārcelšana no šī gada uz nākamo gadu izmaksājusi papildu 294 miljardus jēnu (2,3 miljardus eiro), no kuriem 96 miljardi jēnu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Pirms olimpisko spēļu pārcelšanas to izmaksas tika lēstas 1,35 triljonu jēnu apmērā. No šī brīža izmaksām 721 miljardu jēnu segs organizācijas komiteja, ar 702 miljardiem palīdzēs Tokijas pilsēta, bet ar 221 miljardu jēnu - Japānas valdība.

2013.gadā, kad Tokija kandidēja uz spēļu rīkošanu, izmaksas tika lēstas 734 miljardu jēnu apmērā, taču tagad tās pieaugušas divkārt. Spēļu pretinieki min, ka galējās izmaksas pārsniegs par trīs triljonus jēnu.

Vienkāršojot un optimizējot izmaksas, no iepriekš plānotās summas izdevies ietaupīt 280 miljonus ASV dolāru.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Darbinieces no Iecavas novada krāsu ražotnes Paint Eco kopš pirmdienas, 23. februāra, atrodas Japānas galvaspilsētā Tokijā, kur piedalās būvniecības tehnoloģiju izstādē, lai rastu nākotnes eksporta tirgu, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Ražotnē izgatavo dabiskās beices, krāsas, mēbeļu vasku, turklāt daži produkti paredzēti ne tikai kokam, bet arī apmetumam, metālam, akmeņiem un citiem celtniecības materiāliem.

Dalība ekspozīcijā Japānā ir tikai viens solis no uzņēmuma plānotajām darbībām, lai iekļūtu eksporta tirgū. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) plānots piedalīties izstādē Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā un meklēt noieta iespējas citās Eiropas valstīs.

«Strādājam programmā «Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings»,» atklāj zīmola Paint Eco īpašnieka uzņēmuma Linum Color Ltd. vadītāja Velga Balode. Komersante atzīst, ka sadarbība ar LIAA šajā jomā atrisinājusi daudz problēmu. Aģentūra palīdz sameklēt sadarbības partnerus ārvalstu tirgos, informē par produktu dizainerus, koka māju ražotājus, noteiktas valsts tirgū atlasa potenciālo klientu sarakstu. LIAA ir savas datubāzes, turklāt tā nosūta informāciju attiecīgās valsts valodā, jo aģentūrai gandrīz katrā valstī ir savi pārstāvji, kas var palīdzēt.