Jaunākais izdevums

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Visu rakstu lasi Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Rīgas attīstības plānu alfa un omega

Jānis Goldbergs, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu.

Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.

Fragments no intervijas

Rail Baltica var dēvēt par Latvijas un Rīgas gadsimta projektu, kas ietekmēs gan vidi, gan rīdzinieku ikdienu. Kā saredzat šī projekta ietekmi, vai mēs apzināmies visas iespējas, ko varam no tā gūt?

Rail Baltica beidzot atgādina mums, rīdziniekiem, to, ko esam aizmirsuši. Proti, to, ka mēs atrodamies pa vidu starp Tallinu un Viļņu. Rīga ir attīstības ģeogrāfiskais centrs. Nekustamo īpašumu attīstībā tas ir kaut kā aizmirsies. Tas ir gan atgādinājums, gan aicinājums, kam vajadzētu iedarbināt arī dažus trauksmes zvanus, ja paraugāmies uz Tallinas un Viļņas attīstības tendencēm. Tallinai Somijas tuvums daudz ko dod - gan tūristu, gan pircēju pieplūdumu, gan ostas apgrozījumu, kuģu satiksmi, un tas atspoguļojas pilsētas attīstībā. Viļņa pēdējos gados ir spērusi platu soli uz priekšu, veiksmīgi iesaistoties ārpakalpojumu biznesā, Kauņa - piesaistot ražošanas uzņēmumus ap topošo Rail Baltica loģistikas mezglu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecībā "atomsprādziena radiāciju" jutīs vēl daudzus gadus

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos

Monta Šķupele, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un auru, taču finansiāli liela problēma ir to atjaunošana.

Darījumu skaitam šādos īpašumos ir tendence pieaugt, un tā tas turpināsies, ja vien pieaugs renovēto platību skaits un kvalitāte, vēstu Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Mihails Guščins Latvijā atgriezās pirms aptuveni četriem gadiem un šobrīd ir īpašnieks uzņēmumam One Development, kas nodarbojas ar vēsturisku namu renovāciju, saglabājot mantojumu un atjaunojot namos dzīvojamo platību. Ilgus gadus mācoties un dzīvojot ASV, vēlāk arī Kanādā un Maskavā, sācis nopietnāk nodarboties ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Kopumā jomā darbojas aptuveni deviņus gadus, pirmos piecus no tiem tikai kā investors. Pirmais lielais Latvijā īstenotais projekts bija Miera ielas rezidence Rīgā. Pirms pieciem gadiem uzņēmējs šo īpašumu nopirka izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hili Properties”, kas ir uzņēmuma “Hili Ventures” stratēģiskais nekustamo īpašumu investīciju meitasuzņēmums, parakstījis pārdošanas un pirkšanas līgumu ar Somijas nekustamo īpašumu attīstītāja “YIT” struktūrvienību “YIT Lietuva” par ražotnes iegādi Lietuvā.

“YIT” ir viens no lielākajiem celtniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā.

Jaunuzceltā 19 000 kvadrātmetru ražotne, kas atrodas Klaipēdas Brīvajā ekonomiskajā zonā, ir projektēta un uzbūvēta atbilstoši nomnieka “Rehau Group” prasībām, kas šo rūpnīcu no 2022. gada janvāra izmantos rūpniecisko materiālu ražošanai.

Šis īpašums, kas paredz paplašināšanas iespējas un ir izvietots uz 55 000 kvadrātmetru liela zemes gabala, atrodas ērtā vietā pie lielceļa, kas savieno Klaipēdu ar Kauņu un galvaspilsētu Viļņu. Tāpat tas atrodas netālu no galvenajiem kravu pārvadājumu maršrutiem, tostarp uz lielāko jūras ostu Baltijā.

"Mēs esam priecīgi par mūsu portfeļa paplašināšanu Lietuvā ar nozīmīgu aktīvu un attiecību izveidošanu ar akciju biržā kotētu nomnieku. Šis nekustamais īpašums pievienojas mūsu jau esošajiem tirdzniecības centriem un restorāniem Baltijas valstīs un atbilst mūsu stratēģijai dažādot mūsu portfeli un nomnieku kopumu. Īpašums, kurā izvietotas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, ir stabila ilgtermiņa investīcija," norāda Hili Properties izpilddirektors Georgs Kakurs (George Kakouras).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelna miljonus zivju pārstrādes premjerlīgā

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu gan sasniegumus, gan pandēmijas ietekmi uzņēmējdarbībā 2020.gadā.

Aizvadītajam un šim gadam bija jāpaiet Latvijas atjaunotās neatkarības 30 gadu noskaņā. Diemžēl pandēmija ieviesusi izmaiņas laika uztverē, dienaskārtībā un spēles noteikumos biznesam. TOP500 iekļauto uzņēmumu darbības rezultāti ir kā labs pamats arī turpmākajai Latvijas attīstībai, pamats, ap kuru augt un attīstīties arī pārējam biznesam, tostarp uzņēmumiem, kuri varbūt nekad neizaugs līdz lielāko TOP500 vai TOP1000 līmenim, taču kuru radītie produkti vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski gan lielo uzņēmumu darbībai, gan darbaspēka vēlmei dzīvot un strādāt tieši Latvijā.

Žurnāla Dienas Bizness abonenti TOP500 izdevumu saņem šodien, 21.decembrī kopā ar jaunāko iknedēļas žurnālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējs: Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus

Māris Ķirsons, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar jaunu zīmolu pievērsīsies premium īpašumiem reģionos

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu premium īpašumu tirgus līderis Baltic Sotheby’s International Realty ir veicis pārstrukturēšanu un turpmāk Latvijā darbosies ar zīmolu Latvia Sotheby’s International Realty, ne tikai koncentrējoties uz Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas premium tirgu, bet arī vairāk uzmanības veltot šādiem īpašumiem Latvijas reģionos.

Pārstrukturēšanas rezultātā ir notikušas izmaiņas uzņēmuma īpašnieku struktūrā un vadībā – Latvia Sotheby’s International Realty vienīgā īpašniece un vadītāja ir Ilze Mazurenko, bet Baltic Sotheby’s International Realty turpina darboties atsevišķi Lietuvas un Igaunijas tirgū Vestarda Rozenberga vadībā.

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū 

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā...

"Pārstrukturēšana, izveidojot atsevišķu zīmolu ar fokusu uz Latvijas premium īpašumu tirgu, nepieciešama, lai stiprinātu uzņēmuma izaugsmi tieši vietējā tirgū, kas ik gadu, pat neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, uzrāda stabilus izaugsmes rādītājus. Pandēmijas laikā cilvēki ir uzkrājuši līdzekļus un meklē ilgtspējīgus un drošus veidus, kā tos ieguldīt. Nekustamais īpašums, jo īpaši premium segments - kvalitatīvi, augstvērtīgi īpašumi – ir ieguldījumu nemainīga klasika, jo to vērtība gadu laikā tikai aug. Pašlaik nav pazīmju, ka aktivitāte Latvijas premium īpašumu tirgū varētu mazināties, tieši otrādi – pēc pandēmijas ierobežojumu mazināšanas darījumu apjoms strauji palielinājies," komentē Ilze Mazurenko, Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece un vadītāja.

Latvia Sotheby’s International Realty turpina dalību Sotheby’s International Realty nekustamā īpašuma franšīzes tīklā, kas nodrošina starptautisku atbalstu, plašu kontaktu tīklu, pieeju globālajam tirgum un premium īpašumu datubāzēm visā pasaulē.

Uzņēmums šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir veicis par 64% vairāk premium īpašumu darījumu nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopējā darījumu vērtība Latvijā šogad jau pārsniegusi 21 miljonu eiro, par 12 miljoniem eiro pārsniedzot attiecīgajā periodā pērn sasniegto apjomu.

Ar zīmolu "Baltic Sotheby’s International Realty" strādājošā SIA "Immo Luxury" 2019.gadā strādāja ar 716 846 eiro apgrozījumu un guva 27 057 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 2988 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "IM Investments", bet patiesā labuma guvēja ir Mazurenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē bijušo sūkņu staciju plānots pārveidot par zinātnisko centru "Ogres vārti", liecina Ogres novada domes lēmums.

Ogres novada domes sēdē deputāti apstiprināja lokālplānojumu zemes vienībai Rīgas ielā, 45, Ogrē, grozot Ogres novada teritorijas plānojumu 2012.-2024.gadam un tādējādi nodrošinot tālāku projekta virzību saistībā ar zinātniskā centra "Ogres vārti" izveidi bijušās sūkņu stacijas vietā.

Bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 plānots pārveidot par jaunu tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) jau vairākkārtīgi ir paudis cerību, ka zinātniskā centra izveide būs unikāls projekts, kas piesaistīs ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavas krastā pie Daugavpils šosejas, pie robežas ar Ikšķili. Vieta ir uzskatāma par Ogres vārtiem, jo tā ir pirmā ēka, ko redz, iebraucot pa autoceļu Ogrē. Tā būs pirmā satikšanās ar Ogri, reprezentējot pilsētu kā modernu novada administratīvo centru, kas izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Zinātniskajā centrā būs izvietotas dažādas digitālās ekspozīcijas, kur bērni un jaunieši varēs izglītoties un paplašināt savas zināšanas. Ēkā atradīsies planetārijs, muzejs un citi vērtīgi izziņas objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš cenu aptaujā ar 1,101 miljona eiro sākumcenu piedāvā iegādāties bankas meitasuzņēmumam SIA "Solum Estate" piederošo nekustamo īpašumi Pilsoņu iela 1a, Līgatnē, kur atrodas bijusī Līgatnes papīrfabrika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem kopumā 114 621 kvadrātmetra platībā un 31 ēkas, kā arī ēkās esošās kustamās mantas.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 1,101 miljons eiro. Cenu aptaujas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Pieteikties cenu aptaujai var līdz 2021.gada 5.jūlija plkst.17.

Līgatnes papīrfabrikā papīru ražoja no 1815.gada.

2000.gadā tika izveidota SIA "Papīrfabrika "Līgatne", taču finansiālo grūtību dēļ 2013.gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesu, kas 2014.gada 16.jūnijā tika izbeigts, vienlaikus pasludinot papīrfabrikas maksātnespēju. "Papīrfabrikas "Līgatne"" maksātnespējas process tika pabeigts 2015.gada beigās un 2016.gada martā uzņēmums tika likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Pārdaugavas debesskrāpī “Z-Towers” tika piedāvātas tikai dzīvokļu īres iespējas, taču tagad ēkas 19. stāvā pārdošanā pieejami astoņi dažādu platību dzīvokļi, kurus var iegādāties arī norēķinoties ar Bitcoin.

Pašlaik tiek piedāvāti studio tipa, vienas guļamistabas un divu guļamistabu dzīvokļi ar kopējo platību no 36,4 līdz 105,4 kvadrātmetriem. Visi astoņi dzīvokļi ir ar pelēko apdari.

“Pašlaik Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū nav līdzvērtīga piedāvājuma tam, ko piedāvā “Z-Towers”. Šādu dzīvokļu iegāde noteikti būs aktuāla īpaši biznesa vides cilvēkiem, kuri novērtē unikālu dzīves telpu un nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību,” komentē Ilze Mazurenko, “Latvia Sotheby’s International Realty” īpašniece un vadītāja.

FOTO: Z torņos dzīvokļus vairāk netirgos 

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju...

“Ēkas iemītniekiem tiek piedāvātas individuāli pielāgotas iespējas un papildus pakalpojumi: “room service” apkalpošana, iekļaujot gan dzīvokļa uzkopšanu un ķīmisko tīrīšanu, gan maltītes ar iespēju gatavot kopā ar šefpavāru dzīvoklī vai restorānā, vīna pasūtīšanu no restorāna. Fitnesa centra, biroja telpu, pasākumu norises vietu un parka pieejamība, kā arī plaša četru stāvu pazemes stāvvieta ar elektroauto uzlādes iespējām - tas viss pieejams viena kompleksa ietvaros,” atklāj “Z-Towers” komercdirektors Aigars Gerhards.

Latvijas mērogā unikāls ir arī iespējamais norēķinu veids - pirmo reizi Latvijā tiks piedāvāta iespēja iegādāties dzīvokļus arī par Bitcoin, cenu aprēķinot pēc aktuālā maiņas kursa.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Kaut arī redzam, ka pirmo darījumu noslēgšana, norēķinoties ar kriptovalūtu, mums varētu būt samērā izaicinoša, esam tam gatavi, lai kļūtu vēl elastīgāki un sniegtu iespēju iegādāties ekskluzīvus dzīvokļus arī šīs valūtas turētājiem - pasaule mainās, un mēs maināmies tai līdzi. No klienta puses iegādes process ar Bitcoin būs ļoti līdzīgam tam, kā tas ir īpašuma iegādes gadījumā, izmantojot vietējo valūtu,” uzsver A. Gerhards.

Db.lv jau iepriekš rakstījis, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko virzīja AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā.

Z-Towers ierīko jauna koncepta birojus 

Sekojot globālajām tendencēm, daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers”...

Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies - abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums - attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu - ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Būvvalde apstiprina Z-Towers nodošanu ekspluatācijā 

Rīgas pilsētas būvvalde šā gada 10. janvārī sniegusi pozitīvu atzinumu par "Z-Towers" nodošanu...

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 4,902 miljonu eiro sākumcenu pirmajā izsolē tiks izsolīta kādreizējā izklaides centra "Go Planet" ēka, Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Vildaua paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1,5656 hektāru platībā un ģimenes atpūtas centra ēkas 15 025,2 kvadrātmetru platībā.

Nekustamā īpašuma īpašnieks ir SIA "Ladeko". Piedzinējs ir SIA "Devor". Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 4 902 000 eiro. Izsoles solis ir 50 000 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsoles sākuma datums ir 28.oktobris plkst.13, izsole noslēgsies 29.novembrī plkst.13.

Jau ziņots, ka "Ladeko" 2014.gada jūlijā saistībā ar modernizācijas un rekonstrukcijas darbiem slēdza "Go Planet". 2015.gada beigās uzņēmums pabeidza "Go Planet" dizaina un tehniskā projekta izstrādi un sāka sarunas ar būvniecības kompānijām par izklaides centra pārbūves sākšanu. "Go Planet" centra plānotā atklāšana bija paredzēta 2016.gada beigās, taču centrs tā arī netika atvērts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 21.12.2021

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

Tā intervijā saka SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.decembra numurā:

  • Statistika. Pieaug inflācija, kas drīzumā sasniegs pirmās nepieciešamības preces, ieskaitot pārtiku. Līdztekus Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par piesardzīgākajiem investētājiem.
  • Tēma. Baltkrievijas embargo sekas redzēsim 2022. gadā.
  • Tendences. Slideno ceļa vietu nākamgad būs pietiekami daudz. Pasaules ekonomikā arī nākamgad vadošā tēma, ja nenotiks brīnumi, būs tas viss, kas saistīts ar Covid-19 vīrusu.
  • Nekustamais īpašums. Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu jaunajos apstākļos.
  • E-pakalpojumi. Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā.
  • Aktuāli. Vidēji trešdaļā gadījumu var nopirkt auto ar sagrozītu nobraukumu.
  • Portrets. SIA "Lode" valdes loceklis Valdis Zariņš.
  • DB konferences. Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.
  • Brīvdienu ceļvedis. Kristaps Štobis, @December Design radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru