No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

Dzērienu ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group uzsācis premiālā tekilas zīmola Rooster Rojo® ražošanu Meksikā, kas tiks izplatīta visos lielākajos tekilas tirgos pasaulē.

Rooster Rojo® tekila ir ražota no 100% agaves, starp konkurentiem izceļas gan ar dzēriena garšu, gan īpašo pudeles dizainu. To ražo Fabrica De Tequilas Finos rūpnīcā Tekilas reģionā Meksikā. Latvijas uzņēmums Amber Beverage Group to iegādājās pagājušajā gadā.

Rooster Rojo® tekilas galvenā izejviela ir tīra zilās agaves sula, kuru atbilstoši tradicionālajām tekilas destilācijas metodēm filtrē caur Meksikas sudraba filtru.

Jaunā tekila Latvijas veikalu plauktos parādīsies novembrī.

Rooster Rojo® būs pieejams lielākajos tekilas tirgos pasaulē, tostarp ASV, Meksikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Jaunā zīmola izveidē un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo kompānija radījusi premiālu zīmolu, kuram ir liels potenciāls konkurēt ar vadošajiem tekilas zīmoliem šajā kategorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Aizsaulē aizgājušā Jamaikas regeja mūziķa Boba Mārlija ģimene prezentējusi, pēc viņu vārdiem, pasaulē pirmo globālo marihuānas zīmolu, ziņo BBC.

Marley Natural tiks izmantots, pārdodot kaņepju losjonus, krēmus un citas preces.

Jauno zīmolu attīsta ASV bāzētais Privateer Holdings. Sākotnēji preces tiks pārdotas ASV, bet vēlāk saskaņā ar plāniem - arī citviet pasaulē.

B. Mārlija meita Cedella Mārlija uzskata, ka viņas tēvam patiktu šis lēmums: «Mans tētis būtu tik priecīgs redzēt, ka cilvēki izprot kaņepju dziedinošo spēku.»

B. Mārlijs nomira no vēža 1981. gada maijā. Viņš bija kaislīgs rastafari piekritējs un uzskatīja, ka marihuāna ir jālegalizē.

Gatavojoties marihuānas pilnīgai legalizācijai, kanādieši veic lielāko apvienošanās darījumu industrijas vēsturē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kanādas medicīniskās marihuānas kompānijas Aurora Canabis un MedReleaf paziņojušas par apvienošanās darījuma līgumu. 3,2 miljardus CAD (2,096 mljrd. EUR) vērtais darījums ir lielākais, kāds vien ir bijis šai industrijā, vērtē Reuters. Tas tiks pilnībā veikts ar Aurora akciju starpniecību bez maksājumiem naudā. Ņemot vērā Aurora tirgus sniegumu (skat. grafiku), tai šis ir ļoti izdevīgs darījums, kas praktiski tiek paveikts ar akciju vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā. Jaunajā kompānijā Aurora daļa būs 61%, MedReleaf attiecīgi iegūstot 39%.

Darījums vēl jāapstiprina tirgus regulatoram un, ja tas notiks, šai industrijā izveidosies ļoti spēcīgs spēlētājs ar 570 tūkstošu kilogramu marihuānas ražošanas jaudu gadā. Tirgus izredzes šai un nozares kolēģu kompānijām tiek vērtētas kā ļoti labas, jo marihuānas legalizācija pasaulē iet plašumā.

Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.

Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.

«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».

Problēma nav marihuānas tirdzniecība, bet gan tās pārraudzība, un IT kompānijām ir virkne risinājumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Respektablā Vašingtonas politikas domnīca Brūkingsa institūts nākusi klajā ar pāris pētījumiem par vēlamo marihuānas tirdzniecības pārvaldību un pārraudzību. No 50 pavalstīm ASV šāda vai tāda līmeņa marihuānas smēķēšana ir legāla 25 pavalstīs un Kolumbijas apgabalā. Arī tāpēc Brūkingsa politikas padomdevēju ieskatā jautājums vispār nav par marihuānas tirgus legalizāciju un pat ne par bažām, ka to sev pievāks «lielie sliktie», radot necaurskatāmu un manipulatīvu monopolu (un tas pašlaik ir legalizācijas pretinieku lielais arguments), bet gan vienkārši par šā tirgus caurskatāmību un uzraudzību.

Austrālijas marihuānas kompāniju akcijas uzvedas kā sapīpējušās; joki gan mazi, un šī industrija ir daudzsološa

Strauju uzrāvienu un vērienīgas fluktuācijas šomēnes ir piedzīvojušas ar medicīniskās marihuānas audzēšanu, apstrādi un tehnoloģijām saistīto kompāniju akcijas, kas kotētas Sidnejas biržā.

Lielās svārstības, kas medicīniskās marihuānas kompānijām kopš gada sākuma īstenojušās 136% vidējās akciju cenas pieaugumā, notikušas pēc valdības vaļīgāk palaistajiem grožiem medicīniskās marihuānas importa regulējumiem. Tas attiecīgajām kompānijām ir sešas reizes labāks sniegums nekā šīs industrijas kolēģiem ASV un Kanādā, kur Bloomberg Intelligence ir saskaitījusi 51 biržā kotētu medicīniskās marihuānas kompāniju.

Par «zālītes» investīcijām sāk interesēties arī mammas un papuči

Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem. To akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu. Tiesa gan, šī spēle nav piemērota visiem.

Mežonīgie Rietumi

Notiekošās asās pārbīdes lieliski ataino, piemēram, tādas marihuānas nozares kompānijas kā Tilray vērtspapīru cenas izmaiņa. Šīs kompānijas akcijas vērtība šīs nedēļas vidū tirdzniecības sesijas laikā dubultojās un pēc tam gandrīz vienā mirklī – stundas laikā – paspēlēja visus šos guvumus. Tiesa gan, sesijai slēdzoties, uzņēmuma akcijas cena atkal bija spējusi pieaugt jau par 40%. «Ir gluži vai tā, ka visi reizē grib izpaust gan savas bailes, gan alkatību – turklāt vien ar dažām akcijām. To ir jautri vērot. Marihuānas nozarē pašlaik ir mežonīgie Rietumi,» notiekošo raksturo ASV finanšu uzņēmuma Robert W.Baird&Co eksperti. «Šādas cenu izmaiņas pēc sevis atstāja jūru ar līķiem... Gan tos, kuri spekulēja uz akciju cenu palielināšanos, gan tos, kuri centās ieņemt īsās pozīcijas,» piebilst JonesTrading analītiķi.

Lielbritānijā, sākot ar ceturtdienu, Anglijā, Skotijā un Velsā atļauta marihuānas iegāde un lietošana medicīniskiem mērķiem.

Marihuānu iespējams iegādāties ar receptēm, un ārsti šādas receptes var izrakstīt vienīgi stingri noteiktos gadījumos, kad citas zāles nav efektīvas.

Tiks piedāvāti bezmaksas kursi, lai paskaidrotu ārstiem, kādos gadījumos pieļaujama medicīniskās marihuānas izrakstīšana. Karaliskā mediķu kolēģija neiesaka izrakstīt uz marihuānas bāzes tapušos preparātus kā pretsāpju līdzekli.

Divās citās valstīs - Kanādā un Urugvajā - jau atļauta marihuānas lietošana kā medicīniskiem, tā rekreācijas mērķiem.

Medicīniskā marihuāna ir legāla teju 30 ASV štatos, bet desmit štatos atļauta marihuānas lietošana rekreācijas mērķiem.

Atbilstoši ANO datiem Lielbritānija ir pasaulē lielākā marihuānas ražotāja medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Šveices pilsētas Cīrihes parlaments nolēmis aicināt valdību veikt pētījumu par iespējamu marihuānas legalizāciju, atsaucoties uz vietējiem medijiem, ziņo portāls expatica.com.

Šveices parlamentā par šo jautājumu notikušas spraigas diskusijas. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Cīrihe kopā ar Bāzeli jau izveidoja komisiju, kas nodarbojās ar kontrolētas marihuānas tirdzniecības iespēju pētīšanu. Komisija secināja, ka šāda tirdzniecības iespējamību liedz Šveices likumdošana.

Aizvadītā gada nogalē ASV Vašingtonas un Kolorado štatos tika legalizēta marihuāna. Štatu lēmumu gan vēl jāapstiprina ASV federālajai valdībai, kas izteikusies, ka savu nostāju šajā jautājumā negrasās mainīt. Tas izraisījis strīdus par to, kur beidzas štatu un kur sākas federālās valdības tiesības.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ir apturējušas organizētas personu grupas darbību, kas ilgstošā laika posmā veica apģērbu un apavu nelikumīgu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014.gada maijā, veicot plānotus operatīvos un izmeklēšanas pasākumus, VID muitas amatpersonas atklāja organizētu personu grupu, kas ilgstošā laika periodā, fiktīvi noformējot dokumentus par piemērotām faktiski nenotikušām muitas procedūrām, veica nelikumīgu apģērbu un apavu, tajā skaitā, iespējams, kontrafaktu, ievešanu Latvijā.

Personas piemēroja muitas procedūru - tranzīts - kravām, kas faktiski netika izvestas uz trešajām valstīm, bet palika Eiropas Savienībā, kā arī muitas noliktavā novietoja pagaidu uzglabāšanā preces, kuras noliktavā neatradās. Minēto personu noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas Republikas teritorijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izlaistas brīvā apgrozībā kontrabandas ceļā ievestas preces, par kurām nav nomaksāti muitas administrētie nodokļi.

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.