Izplēn ideja par UIN daļas nodošanu pašvaldībām 

Uzņēmumu peļņa pērn sasniegusi 652,8 milj. Ls pretstatā 75,8 milj. Ls zaudējumiem aizpērn, lēnām izplēn ideja par uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas novirzīšanu vietējai varai.

Māris Ķirsons, 07.9.2012

Foto: LETA

To liecina SIA Lursoft pētījums par peļņas bilanci (peļņa mīnus zaudējumi) apmēru, kādu uzrāda katrā konkrētajā pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi 2010. un 2011. gadā. Kopumā no 119 pašvaldībām 2010. pārskata gadā 32 pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa bijusi negatīva, savukārt 2011. gadā situācija uzlabojusies un vairs tikai 21 pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi kopumā bija strādājuši ar zaudējumiem. Tiesa gan, pērn Mārupes novadā reģistrēto uzņēmumu zaudējumu apmērs bija iespaidīgs - 74 milj. Ls (a/s airBaltic 83,45 milj. Ls zaudējumus nespēj kompensēt pārējo uzņēmumu peļņa). Savukārt vislielāko peļņu spējuši uzrādīt Rīgā reģistrētie uzņēmumi - 474 milj. Ls.

«Latvijā pašvaldībās ir ne tikai atšķirīgs iedzīvotāju skaits, bet arī reģistrēto uzņēmumu skaits, atšķirīga specializācija un līdz ar to arī būtiski atšķirīgs gan nodarbināto skaits, gan kopējais peļņas apjoms,» pētījuma datus vērtē SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka ne jau visvairāk apdalītās no budžetu ieņēmumiem ir tās pašvaldības, kuru teritorijā strādājošo uzņēmumu kopējā peļņa, piemēram, 2011. gadā bija negatīva. «Vēl jau šie peļņas rādītāji var mainīties, jo ne jau visi ir iesnieguši pērnā gada pārskatus,» norāda A. Brūvelis. Viņš nenoliedz, ka šajā aprēķinā liela nozīme ir uzņēmuma juridiskajai adresei, nevis reālai peļņas gūšanas vietai. Kā piemēru tieši lielo - valsts mēroga - pelnītāju faktoram A. Brūvelis min tādus ik gadu ar peļņu strādājošus uzņēmumus kā a/s Latvijas valsts meži, a/s Latvenergo, a/s Latvijas gāze, SIA Latvijas Mobilais telefons, SIA Lattelekom, SIA Tele 2, SIA Maxima Latvija, kuru juridiskās adreses ir Rīgā vai Pierīgā, taču reālā saimnieciskā darbība notiek ne tikai vienā pašvaldības teritorijā vien, bet visā valstī. A. Brūvelis arī atgādina, ka juridisko adresi var mainīt dienas laikā.

Uzņēmēju nevalstiskās organizācijas ne vienu reizi vien ir aicinājušas meklēt risinājumus tam, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa piesaistē savā teritorijā, tomēr tikai daļā pašvaldību šajā jautājumā esot labi rezultāti. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LDDK pārstāvji uzvēra, ka ir būtiski jau 2013.-2015. gada budžetā parādīt virzību uz pašvaldību ieinteresētību piesaistīt uzņēmējus savās teritorijās, jo pagaidām valdības līmenī neesot sperti konkrēti soļi šajā virzienā. Lai arī uzņēmēji neslēpj, ka vairuma pašvaldību «piedāvātais burkāns» - nekustamā īpašuma nodokļa atlaides izskatā - nav tāds, kuru varētu uzskatīt par ļoti būtisku faktoru savas atrašanās vietas izvēlei, bet nekāda cita - «tortes» - jau nav. «Jauki, ka vietējā vara vārdos un vēl labāk, ja darbos izrāda pretimnākšanu tiem uzņēmējiem, kuri šajā novadā reāli strādā, nevis atklāti vai slēpti konfrontē ar uzņēmējiem,» atzīst viens no aptaujātajiem, neliela uzņēmuma īpašnieks.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Lielākais parāds Latvijā, tāpat kā pērn, gulstas uz nekustamo īpašumu nozares uzņēmējas...

Latvija ir parādījusi spēcīgāko izaugsmes sniegumu ne tikai starp Baltijas valstīm, bet...

Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem...

Valdība noteikusi atbalstāmā investīciju projekta statusu Tērvetes alus darītavas modernizācijas...

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu...

Izskatīšanai Saeimas komisijās šodien nodoti likuma grozījumi, kas paredz palielināt...

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa...

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis nācis klajā ar iniciatīvu noteikt...

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar ko paredzēts...

Divu gadu laikā pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kas nosaka, ka ārzemnieki var...

Lielo investīciju projektu piesaistei valdība rosina pagarināt speciālo ekonomisko zonu (SEZ) darbību...

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko nemuitoto cigarešu īpatsvaru Eiropas Savienībā -...

Arī pēc nonākšanas valsts kontrolē finanšu problēmu skartā nacionālā lidsabiedrība...

Sūdzību skaitu iepirkumos varētu mazināt valsts nodeva līdz 500 latiem atkarībā no...