Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Dienas biznesa pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnāliste Guna Gleizde kļuvusi par Žurnālistikas cerību 2008.

G. Gleizde konkursā, ko katru gadu rīko Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā, atzīta par labāko žurnālisti laikrakstu kategorijā.

Žurnāliste rakstījusi par farmāciju, kā arī krāpniecību un nodokļu shēmām. Šobrīd Dienas biznesa pētnieciskās žurnālistikas komandas ietvaros turpina pētīt dažādas krāpšanas shēmas, naudas izšķērdēšanas gadījumus un citas nelikumības.

Jāpiebilst, ka G. Gleizde pērn saņēmusi Latvijas gada balvu žurnālistikā 2007 nominācijā «rūpniecība».

Konkursā Žurnālistikas cerība 2008 kopumā apbalvoti 13 žurnālisti desmit kategorijās. Balva tika piešķirta arī Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam Dzintris Kolāts, kas tika atzīts par Mentoru 2008 – palīgu jauno žurnālistu radošā darba ideju ierosinātāju, virzītāju un attīstītāju vai līdzautoru.

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi sarunu procedūru ar abiem metu konkursa pretendentiem, kuru piedāvājumi šā gada septembrī tika atzīti par labākajiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, informē EM.

Latvijas paviljona ēka tiks veidota kā ozols ar plašu atvērto telpu zem koka lapotnes, kas izstādes apmeklētajiem ļaus piedzīvot Latvijas dabas sajūtu.

EM skaidro, ka, izvērtējot abu piedāvājumu paviljonu arhitektonisko veidolu, saturiskos piedāvājumus, plānoto pasākumu programmas un mārketinga aktivitātes, EM ir noslēgusi iepirkuma līgumu par Latvijas dalības izstādē Expo Milano 2015 realizēšanu ar komandītsabiedrību Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCANN Rīga.

Latvijas dalības mērķi Milānas Expo izstādē ir veidot un stiprināt Latvijas tēlu pasaulē ar sekojošiem atslēgas vārdiem: bioloģiskā daudzveidība, inovācijas, kultūra, ilgtspēja, kā arī attīstīt ekonomiskās un kultūras saites starp Latviju un Itāliju un citām reģiona valstīm, demonstrēt Latvijas pieredzi pārtikas un it īpaši bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, kā arī prezentēt Latviju kā kultūras un eko tūrisma galamērķi.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.

Ar šā gada 23. jūliju spēkā stājušies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

Tas nozīmē, ka ir aizliegts atteikties sniegt pakalpojumu vai pārdot preci dzimuma, rases vai etniskās piederīgas dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci uz mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no dzimumam, piederību kādai rasei vai etniskajai grupai, Db.lv informē Ieva Vikmane, Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā gan privātpersonai, kas saskārusies ar diskriminējošu attieksmi saņemot pakalpojumu, gan arī Tiesībsargam ir tiesības personas interesēs vērsties tiesā, lai aizstāvētu sūdzības iesniedzēju

Šajā gadā vērojama tendence, ka Tiesībsarga birojā tiek iesniegtas arvien vairāk sūdzības no iedzīvotājiem par gadījumiem, kad pakalpojuma sniegšana tiek atteikta tautības dēļ vai ir apgrūtināta piekļuve pakalpojumiem dzimuma dēļ.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

SEB banka Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegusi sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Kredītiestādei esot aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

SEB banka, kas pašlaik nodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu, līdz ar jaunu konkursu zaudē šo iespēju, bet tai ir aizdomas, ka konkurss ir negodīgs un kādam no konkurentiem radīti labvēlīgāki nosacījumi.

Saskaņā ar Rīgas domes Finanšu departamentā sniegto informāciju slēgts konkurss Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu norisinās divos posmos, ko veido kandidātu atlase pirmajā posmā un atlasīto kandidātu uzaicināšana iesniegt piedāvājumus otrajā posmā. Konkurss tiekot rīkots ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabot naudas plūsmas vadību.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Atbalsti sporta attīstību - nobalso par mums un saņem abonementu BEZMAKSAS!

Balsot var vienreiz dienā līdz 13.11.2017 - 23:59

Īsumā par to, kas tad ir Sportlex?

SPORTLEX - vienotais sporta abonements. Ideja ir vienkārša - ar vienu abonementu var apmeklēt dažādus treniņus un nodarbības daudzos dažādos sporta klubos: trenažieru zāles, jogas studijas, baseinus, Crossfit studijas, deju skolas un daudz daudz ko citu. Abonements darbojas kā ērta mobilā aplikācija, kas ir vienlaicīgi klienta kartiņa, nodarbību saraksts un meklētājs.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi ne tikai SEB banka, bet arī DnB NORD Banka, liecina gan biroja interneta vietnē publicētā, gan DnB NORD Bankas sniegtā informācija.

Kā informēja DnB NORD Bankā, kredītiestāde ir saņēmusi konkursa iepirkumu komisijas lēmumu, kurā noraidīts tās pieteikums konkursam par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Pēc šī lēmuma izvērtēšanas DnB NORD Banka IUB ir iesniegusi iesniegumu par konkursa kandidātu atlases noteikumiem, jo vairāku apsvērumu dēļ tā pieņem, ka ir aizskartas bankas tiesības.

DnB NORD Banka uzskata, ka konkursa kandidātu atlases noteikumi neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa kandidātiem un nenodrošina konkursa kandidātu brīvu konkurenci.

Db.lv jau vēstīja, ka IUB saistībā ar šo pašu konkursu sūdzību iesniedza arī SEB banka. Kredītiestādei ir aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Plašākai sabiedrībai nezinot, Rīgas pašvaldība tērē līdzekļus «savu» projektu realizācijai, norāda Rīgas domes opozīcijas frakciju bloka Vienotība deputāti.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs devis uzdevumu veikt Rīgas domes norēķinu sistēmas reorganizāciju, lai panāktu pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabotu naudas plūsmas vadību. Kā galvenais pašvaldības ieguvums sadarbībai ar iepirkumā izvēlēto Nordea banku tiek minēts bezmaksas kontu apkalpošana un izdevīgāki procentu maksājumi.

Tomēr parādījusies arī medaļas otrā puse: lai nodrošinātu elektroniskās norēķinu sistēmas darbību, kas saistīts ar bankas maiņu, programmētu un veidotu jauno datu bāžu dizainu, Rīga tērēs gandrīz 20 tūkstošus latu no nodokļu maksātāju maciņa.

Trešdien Biznesa augstskolā Turība tika pasniegtas tradicionālās Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) balvas labākajiem jaunajiem žurnālistiem. Laikraksta Dienas Bizness žurnāliste Sanita Igaune uzvarējusi nominācijā «Žurnālistikas cerība izglītības jomā 2011. gadā».

Balvu saņemšanas galvenie kritēriji bija tematikas aktualitāte, formas un stila meistarība, valodas prasme, izvēlēto informācijas avotu daudzveidīgums.

Par uzvarētājiem citās kategorijās atzīti - Jānis Geste (De facto, LTV 1), Zane Stankeviča (LETA), Inna Akopova (Telegraf), Laura Cibule un Māra Rozenberga (BNS), Gaļina Kudrjavceva (Zemgales Ziņas), Irina Perepeļica (Rīgas viļņi žurnāli), Aleksejs Stetjuha (PBK TV).

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā pasniedza arī īpašu balvu – apmaksātu braucienu uz Briseli. Šo balvu saņēma ziņu aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālens, savukārt kā gada Mentors jauno žurnālistu vidū tika izcelts Jurijs Rodins (PBK TV).

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa «Pamēģini sabiedrisko!» izaicina atklāt citas iespējas.

Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.

Kā atgūt līdzsvaru pilsētas satiksmē?

Mūsu valsts trīsdesmit gadus ir dzīvojusi uz vienveidīgas «auto diētas». Līdz neatkarības atgūšanai automašīnu bija maz, jo auto bija deficīta prece un vairums iedzīvotāju to vienkārši nevarēja atļauties. Pēc 1990. gada auto ietekme nemitīgi ir tikai augusi, automašīnai kļūstot ne vien par ērtību, bet arī statusa simbolu, lielā mērā dominējot mūsu ikdienā un nosakot mūsu paradumus. Piemēram, ja es varu 45 minūtēs atbraukt ar vilcienu no Jelgavas līdz Rīgai, bet pēc tam man jāpatērē vēl tikpat daudz laika, lai nokļūtu savā galamērķī Rīgā, nebraukšu es ar vilcienu, bet sēdīšos vien savā auto.

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tiks veidota Āfrikas savannas ekspozīcija, un patlaban par tās tehniskā projekta izstrādi izsludināts vairāk nekā 53,3 tūkstošus latu apjomīgs iepirkuma konkurss, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātu konkursu izsludinājis Rīgas Pilsētas attīstības departaments.

Kā Db.lv skaidroja zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns ekspozīcijā būs aplūkojami tādi dzīvnieki kā zebra, antilope, žirafe, degunradža putni, savvaļas cūkas un pērtiķi. Viņš gan norāda, ka patlaban vēl pāragri runāt par Āfrikas savannas ekspozīcijas atklāšanas termiņiem, pašlaik arī vēl nav izsludināts konkurss par ekspozīcijas būvniecību.

Pretendenti savus pieteikumus ekspozīcijas tehnoloģiskā projekta izstrādei var iesniegt līdz 5. septembrim, un kā konkursa uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments jau iepriekš, šā gada februāra sākumā, izsludināja konkursu par Āfrikas savannas ekspozīcijas tehniskā projekta izstrādi, taču tas tika pārtraukts marta beigās. Atkārtoti konkurss izsludināts 31. jūlijā.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Atklātā konkursā par 12 projektu izstrādi Liepājas ielu apgaismojuma rekonstrukcijai 15 dalībnieku konkurencē 10 projektos uzvarējis IK Energokonsultants un 2 - SIA Agroprojekts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājslapā.

Uzvarētājiem ar precizitāti līdz vienam latam izdevies uzminēt pašvaldības iepriekš lēsto cenu par projekta izstrādi. Tā, piemēram, tehniskā projekta izstrāde objektam Celtnieku ielas ielu apgaismojuma rekonstrukcija, Liepājā, iepriekš lēsta 310 latu vērtībā (bez PVN), uzvarētājs piedāvājis 310.10 latu līgumcenu. Rožu ielas ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts iepriekš novērtēts 334 latu vērtībā, uzvarētājs piedāvājis 334 latu un 40 santīmu vērtu projektu. Līdzīga cenu starpība ir visos līgumā paredzētajos projektu piedāvājumos.

Tehnisko projektu izstrāde projektam Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukcija ir projekts, ko Liepājas dome gatavojas realizēt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.