140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.
"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.
Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.
Iepirks 1 milj. m3
Lai varētu jauno plātņu ražotni nodrošināt ar skujkoku izejvielām, uzņēmums startēs valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļkoksnes sortimentu konkursā. OSB plātņu ražotnei ik gadu būs nepieciešami ap 0.6 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes, bet pēc jaudas palielināšanas apmēram 1 milj. m3. "Nezinu, kurā vēl valstī, izņemot Latviju, būtu tik augstas koksnes izejmateriālu cenas," atzīst R. Slotvinskis. Tāpēc daļu nepieciešamo skujkoku izejvielu uzņēmums iepirks arī kaimiņvalstīs, it īpaši Krievijā un Baltkrievijā.
Līdz šim Latvijā nav bijis OSB plātņu ražotņu. Savulaik Latvijā bija divas kokskaidu plātņu ražotnes - viena Rīgā, otra Ventspilī, bet tagad ir palikusi tikai viena - SIA Bolderaja Ltd. Jāatgādina, ka SIA Bolderaja Ltd īpašniekam Kronospan Group dažādas kokskaidu, laminēto, OSB un MDF plātņu ražotnes kopumā ir 26 pasaules valstīs.
Apjomi aug
Jaunās plātņu ražotnes celtniecības laikā uz vietas nav stāvējusi arī kokskaidu plātņu ražošana: ražošanas apjomi palielināti no 16 000 - 17 000 m3 plātņu mēnesī līdz 20 000 - 21 000 m3 un šobrīd tiek palielināti līdz 24 000 - 25 000 m3, norāda R. Slotvinskis. Viņš arī atzīst, ka minētie skaitļi nav uzņēmuma iespēju griesti, jo perspektīvā plānots šo apjomu palielināt līdz 30 000 m3 kokskaidu plātņu mēnesī. Kokskaidu plātņu ražošanas apjoma pieaugums arī kāpinājis uzņēmuma apgrozījumu, tomēr veiktās finanšu gada sākuma izmaiņas no 1. janvāra uz 1. oktobri, kas tagad nesakrīt ar kalendāro gadu, īstu salīdzinājumu nesniedz. Proti, 2006. finanšu gadā - tikai astoņi mēneši un apgrozījums 14.12 milj. Ls (kalendārajā gadā būtu - ap 22 milj. Ls), salīdzinot ar analogu periodu 2005. gadā ir krietni lielāks, skaidro R. Slotvinskis.
Bolderajas Ltd ražotnes ietekmi izjutīs visa meža nozare
"Tā ir viena no lielākajām investīcijām meža nozarē, kas radīs kardinālas pārmaiņas gan malkas un papīrmalkas tirgū, gan arī palielinās meža nozares kopējos eksporta apjomus un ieņēmumus," secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņaprāt, līdz ar OSB plātņu ražotnes izveidi Latvijā palielinās līdz šim neizmantotās koksnes - pārsvarā malkas un papīrmalkas - izmantošanas iespējas vietējā tirgū. Turklāt kokrūpniekiem būs papildu iespējas, kam realizēt šķeldu, jo šobrīd nācās variēt starp celulozes ražotņu iepircējkompānijām un siltumražotājiem. Tā kā vairumu saražoto plātņu paredzēts realizēt ārvalstu tirgos, tad ir iespējas transporta kompānijām gūt jaunus pasūtījumus, secina A. Plezers.
Piesardzīgi prognozēs
Lai arī visi aptaujātie min, ka jaunā plātņu rūpnīca ietekmēs malkas un papīrmalkas tirgu, tomēr konkrētas prognozes tiek izteiktas visai piesardzīgi. "Pie pašreizējām papīrmalkas cenām Latvijā diez vai ir izdevīgi šo izejvielu izmantot plātņu ražošanai, " secina viens no papīrmalkas iepircējiem un eksportētājiem - SIA Domše Latvija izpilddirektors Juris Pūgulis. Viņš norāda, ka situācija malkas un papīrmalkas tirgū būs interesanta, jo tā nav tipiska.
"Savu daļu izejvielu jaunā plātņu rūpnīca Latvijā iepirks, un kaut kādas izmaiņas, kuras šobrīd ir grūti prognozēt, tas radīs," atzīst stividorkompānijas SIA Emu Skulte līdzīpašnieks Aivars Strauss. Viņaprāt, konkurence uz skujkoku malku un papīrmalku pieaugs, kas ir labs signāls mežu īpašniekiem.
Neoficiāli vairāki aptaujātie pieļāva, ka Bolderaja Ltd malkas un papīrmalkas iepirkuma rezultātā daļai no papīrmalkas tirgū spēlējošajiem Skandināvijas valstu celulozes kompāniju apgādātājiem ar celulozes izejvielu nāksies samazināt savus iepirkumus Latvijā, jo šobrīd jau tāpat papīrmalkas cenas Latvijā esot sasniegušas kosmiskus augstumus. Tiek norādīts, ka par to, cik daudz papīrmalkas pirkt un par kādām cenām, jau galu galā tiks pieņemts lēmums lielo koncernu štābos, nevis Latvijā.Tiesa, arī Bolderaja Ltd Latvijā nebūt neplāno pirkt koksnes izejvielas pilnībā, jo daļu sola importēt.
Vēl viena iespēja
"Mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem radīsies vēl viena alternatīva, kur Latvijā bez siltumražošanas izmantot mazvērtīgo koksni," secina viens no Latvijas lielākajiem mežu īpašniekiem Modris Fokerots. Viņš norāda, ka papīrmalkas cenas pēdējā gada laikā ir milzīgi "lēkājušas", proti, šobrīd tā ir 42 Ls/m3, bet pērn, kad M. Fokerots pircis kārtējo mežu, tā bijusi vien 14 Ls/m3.
"Ceru, ka līdz ar spēcīga vietējā ražotāja - papīrmalkas noņēmēja, iesaistīšanos šajā tirgū cenas tik būtiski vairs nelēkās," uzsver viņš.