Oktobrī notiks atkārtota Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Kopumā tiks izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu. Izsole notiks 15. oktobrī, un kapitāldaļas izsolīs zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Tāpat šajā datumā tiks izsolītas G. Indriksonam piederošās 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress Travel kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums – 4368 lati.

Iepriekš abu uzņēmumu kapitāldaļu izsole notika aprīlī, taču tajā tās neizdevās pārdot.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Pirmdien, 12.aprīlī, izsolē piedāvās iegādāties vairāku uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošo uzņēmumu kapitāldaļas, liecina informācija Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Izsolē izliktas astoņu uzņēmumu kapitāldaļas - Skonto FC 1,8 tūkstošu latu vērtībā, Radio Skonto 18 tūkstošu latu vērtībā, Skonto apsardzes dienesta 420 latu vērtībā, Ceļojumu biroja Express Travel 4,3 tūkstošu latu vērtībā, Hobi Latgale 42 tūkstošu latu vērtībā, Hanzas apartamentu 11,1 tūkstoša latu vērtībā, Hanzas projektu 8,6 tūkstošu latu vērtībā un Usma GV 10 tūkstošu latu vērtībā.

Katras uzņēmējsabiedrības kapitāldaļas izsolē pārdos kā vienu izsoles priekšmetu.

Maijā notiks likvidējamās AS Trasta komercbanka īpašumu izsoles, liecina bankas paziņojums.

Sākotnēji tiks izsolīti pieci īpašumi.

16.maijā izsolīs īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 73, kura sākumcena ir 287 tūkstoši eiro. 23. maijā izsolīs bankas īpašumu Garkalnes novada Sunīšos, kura sākumcena ir 18 tūkstoši eiro. Tāpat 23.maijā izsolīs bankas īpašumu, kas atrodas Jūrmalā, Matrožu ielā 4. Izsoles sākumcena ir 52,4 tūkstoši eiro.

23,maijā notiks vēl divu īpašumu izsoles – Zlēgu pagastā ar sākumcenu 8800 eiro un 3,3 hektāru zemesgabalu Saulkrastu novadā ar sākumcenu 91 tūkstotis eiro.

Uzņēmējam Guntim Indriksonam tomēr neizdosies apturēt sev piederošo deviņu uzņēmumu kapitāla daļu izsoli.

Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi viņa blakussūdzību par Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu ar kuru zvērinātas tiesu izpildītājas Helgas Praņevskas darbības saistībā ar minēto izsoli tika atzītas par pamatotām. Šis apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams, DB pastāstīja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Kā DB pastāstīja H.Praņevska pēc tiesas lēmuma rakstiskas saņemšanas, tiks nozīmēts jauns izsoles datums, bet pagaidām konkrētu datumu, kad izsole varētu notikt, viņa nosaukt nevarēja. Vien piebilda, ka sludinājums tiks ievietots laikrakstā Neatkarīgā.

H. Praņevska iepriekš DB sacīja, ka nevar izpaust sīkāku informāciju par izsoli bez abu iesaistīto pušu piekrišanas, vien norādīja, ka izsole tiek rīkota saistībā ar neizpildītu mierizlīgumu un par labu uzņēmējam Gundaram Porietim.

Šonedēļ notikušajā Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsolē augstāko cenu piedāvājusi AS Lero Aeroholding Limited, informēja zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Nosolītā summa ir 351,9 tūkstoši latu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma normām summa jāsamaksā divu nedēļu

laikā no izsoles dienas, skaidro H. Rūtena.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā tika izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu.

Jāatzīmē, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un kustamās mantas izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

10. jūnijā tiks kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīs arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Tāpat šajā dienā izsolīs bankai piederošu kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 76 - 1A. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no mēbelēm, iekārtām, operatoru darbavietām un aprīkojuma (kopā 97 vienībām). Izsoles sākumcena ir 1600 lati.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Oktobra sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs SIA Tilbe Agro īpašumus.

Strīdu krustugunīs ierautā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja SIA Tilbe Agro īpašumu izsolēs tiek piedāvāti vairāki zemes gabali Birzgales, Suntažu un Lēdmanes pagastā, liecina Latvijas Vēstnesī publicētie paziņojumi. Vairākās izsolēs, kas paredzētas 9.oktobrī, tiks pārdoti kopumā 130 hektāri lauksaimniecības zemes.

Uz viena no zemesgabaliem atrodas noliktavas ēka, angāra jaunbūve, piecas graudu krājtvertnes un šķidrinātās gāzes tvertne, un šī īpašuma sākumcena noteikta 586 tūkst. Ls. Visu nekustamo īpašumu kopējā sākumcena noteikta 646,3 tūkst. Ls. Parāda piedzinējs ir Norvik banka, ar kuru SIA Tilbe Agro risinās saimniecisks strīds.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Latvijas Pasts divās publiskās izsolēs 2018. gada 18. un 19. septembrī ar augšupejošu soli piedāvā iegādāties 18 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā.

Visvairāk īpašumu pieejami Latgalē – kopumā astoņi. Visaugstākā sākuma cena ir īpašumam Varakļānos un Priekuļu novada Liepā.

Izsolēs tiek piedāvāta zeme, ēkas vai to daļas Aglonas, Grobiņas, Ilūkstes, Jelgavas, Lubānas, Madonas, Neretas, Priekuļu, Rēzeknes, Talsu, Tērvetes, Varakļānu un Ventspils novadā.

Zemākā sākuma cena ir zemei un ēkai Rēzeknes novada Freimaņu pagasta Vainovā, kur cena ir 600 eiro, bet augstākā cena ir zemei un ēkai Varakļānos, Kosmonautu ielā 14, kur cena ir 55 200 eiro. Otra augstākā izsoles sākuma cena ir zemei un ēkai Priekuļu novada Liepā, Rūpnīcas ielā 3, kur cena ir 45 300 eiro.

Kopējā visu 18 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 198 200 eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) maija beigās plānojusi izsolē pārdot nekustamos īpašumus Rīgā, Miera iela 25, kur atradās direkcijas pārvalde, kā arī Talsos, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

26.maijā plkst.10 Sergeja Eizenšteina ielā 4 izsolīs CSDD nekustamo īpašumu Miera ielā 25 - administratīvo ēku, kuras kopējā platība ir 1286,3 kvadrātmetri, administratīvo ēku ar kopējo platību 197,2 kvadrātmetri, kā arī nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētas būves, kas saskaņā ar likumu zemesgrāmatā netiek ierakstītas.

Pieteikties izsolei var līdz 24.maija plkst.16. Izsoles sākuma cena ir 1,4 miljoni eiro. Īpašumus plānots pārdot mutiskā izsolē ar augšupejošu soli.

Savukārt 26.maijā plkst.11, Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 4, izsolīs zemesgabalu Talsos, Laidzes ielā 11a, kura kopējā platība ir 1959 kvadrātmetri.

Jūnija beigās atkal notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un gaisa balona izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jāpiebilst, ka šonedēļ jau notika bankomātu izsole, tomēr neviens nepieteicās to iegādei. Tādējādi nākamajā izsolē bankomātus izsolīs ar lejupejošu soli.

Izsole notiks 21. jūnijā, un tajā tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Tāpat šajā datumā izsolīs piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Arī gaisa balons, kura izsole maijā beidzās neveiksmīgi, tiks izsolīts 21. jūnijā ar lejupejošu soli. Gaisa balons izgatavots 2008. gadā un tā valsts reģistrācijas nr. ir YL-022. Gaisa balona sērija ir BB22Z, bet izgatavotāja sērijas nr: 611.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Viļņas pašvaldība nolēmusi pārdot visus pilsētai piederošos uzņēmumus, bet šo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus turpmāk pirkt.

Tādā veidā esot iecerēts samazināt pilsētas izdevumus, ziņo ELTA. «Pārdodot uzņēmumus, mēs varētu būtiski samazināt izdevumus, varētu atdot parādus. Šo uzņēmumu pārvalde kļūtu daudz caurspīdīgāka, pazustu korupcija un vienošanās starp politiķiem,» preses konferencē paziņojis Viļņas mērs Vilius Navickis (Vilius Navickas).

Uzņēmumu akcijas iecerēts pārdot vērtspapīru biržās, kā arī meklējot investorus. Pagaidām gan potenciālo pircēju nevienam uzņēmumam vēl neesot, norādījis Viļņas mērs.

«Pārdot var visus uzņēmumus bez izņēmumiem, tomēr par dažiem uzņēmumiem ir šādi tādi jautājumi. Mēs vēl neesam izlēmuši par transporta kompānijām, kā arī siltuma un ūdens apgādes uzņēmumiem,» saka V. Navickis, piebilstot, ka šajos uzņēmumos pilsēta varētu atstāt sev kontrolpaketi.

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli atkārtoti ar 11 601 eiro sākumcenu piedāvā iegādāties valstij piederošos 10% SIA "Liepājas sērkociņi" kapitāldaļu, liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"Possessor" piedāvā iegādāties valstij piederošās 70 368 "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļas, kas ir 9,99935% no kompānijas pamatkapitāla. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena ir 11 601 eiro, bet izsoles solis - 1000 eiro.

Pieteikties "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsolei var līdz 2023.gada 29.maija plkst.23.59.

Kapitāldaļu paketes izsole sāksies otrdien, 9.maijā, plkst.13, bet noslēgsies 8.jūnijā plkst.13.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā valstij piederošo "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsole noslēdzās šogad 16.februārī. Par valstij piederošajām uzņēmuma kapitāldaļām netika veikts neviens solījums. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena bija 14 501 eiro.

Jaundibinātais Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA «Liplat Holdings» pagājušajā nedēļā reģistrējis četras komercķīlas, ar kurām ieķīlātas uzņēmuma dalībniekiem piederošās holdinga kapitāla daļas un visa uzņēmuma manta, liecina «Lursoft» Klientu portfeļa dati.

Visu četru komercķīlu ņēmējs ir AS «Luminor Bank», bet parādnieks - SIA «Liplat Holdings». Ķomercķīlas devēji ir pats holdinga uzņēmums, kas ieķīlājis visu mantu, uzņēmējs Kirovs Lipmans, kurš ieķīlājis sev piederošos 66,6% uzņēmuma pamatkapitāla daļu, viņa sieva Anna Lipmane, kura ieķīlājusi 33,3% SIA «Liplat Holding» kapitāldaļu, un viņu dēls Filips Lipmans, kurš ieķīlājis viņam piederošos 0,08% holdinga kapitāldaļu.

Ar komercķīlām nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi, kas izriet no šī gada 12.aprīlī noslēgtā kredīta līguma. Ar šīm komercķīlām arī ieķīlātās tās SIA «Liplat Holding» kapitāldaļas, ko SIA «Liplat Holdings» iegūs.

Visām četrām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 23,4 miljoni eiro.

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis lēmumu no 2020.gada novembra aizliegt tirgot stipro alkoholu ļoti maza izmēra iepakojumā, kā arī pildīt alu, kas stiprāks par sešiem grādiem, un dažus citus dzērienus plastmasas tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus.

Par šādiem grozījumiem Alkohola kontroles likumā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā, balsojuši 72 Seima deputāti, pret - viens, bet astoņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Stājoties spēkā šiem grozījumiem, alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 22 grādiem, Lietuvas veikalos vairs nebūs nopērkami glāzes lieluma tarā vai citā iepakojumā, kas paredzēts tiešai lietošanai.

Kā izteicies Seima Veselības lietu komitejas deputāts Antans Vinkus, šādi «viena malka dzērieni» domāti «abstinences sindroma mazināšanai».

Vienlaikus Seims aizliedzis Lietuvā tirgot alu, kā arī fermentētos vai alkohola kokteiļu grupām piederošos dzērienus, kas stiprāki par sešiem grādiem, ja tie pildīti plastmasas tarā, kuras tilpums ir lielāks par 0,2 litriem, savukārt ja to stiprums nesasniedz sešus grādus, plastmasas iepakojuma tilpums nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

#Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā.

KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris šonedēļ paziņoja, ka uzņēmuma mantu izsolīs pa daļām, kā nekā jēdzīga vienošanās starp valsti un potenciālo investoru Igoru Šamisu neesot panākta, jo vienīgā kaut cik nopietnā «precinieka » piedāvājums esot bijis ne vairāk un ne mazāk kā nepārliecinošs. Tas nav raisījis ticību investora apņēmībai pamirušo metalurģijas milzi iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Lai gan tieši to I. Šamiss vismaz publiski ir apņēmies. Tomēr varētu arī saprast pretējo, jo laikam jau ne īsti līdz galam iekārotajai metalurģijas «līgavai» prāvs sūras pieredzes pūrs un arī šāda veida biznesa izredzes izmaksu un mūsdienu tirgus apstākļos ir drīzāk paradoksālas, nekā akmenī kaltas. Līdz ar to rodas sajūta, ka līgava zaudējusi pievilcību tik ļoti, ka to laulības gultas vietā nu gaida kaps. Un patiesībā tieši tas tika arī piesaukts un pareģots jau iepriekš. Dzelzs lēdijas gals.

No šā gada 8. janvāra AS Interbaltija AG vadību kā tās izpilddirektors uzņēmies Romāns Komars, informē uzņēmumā.

Līdzšinējais uzņēmuma vadītājs, Laimonis Kravalis turpinās savus pienākumus uzņēmuma valdē līdz 2018. gada marta beigām.

«Izsakām pateicību Laimonim par Interbaltija AG izveidi, attīstību un veiksmīgu vadību, attīstot kompāniju par piemēru citiem uzņēmumiem premium klases servisa līmeņa sniegšanā Horeca segmentā,» komentē Interbaltija AG valdes loceklis, Amber Beverage Group valdes loceklis Aigars Ģērmanis.

R. Komars Interbaltija AG komandā strādā jau 18 gadus - šajā laikā viņš ir pildījis Vīnu nodaļas vadītāja, kā arī Iepirkumu daļas vadītāja pienākumus.

AS Interbaltija AG akciju īpašnieks ir SIA Amber Beverage Group, abpusējo sadarbību apstiprinot 2017. bada martā un apvienojot abu uzņēmumu kompetences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībā. Amber Beverage Group ir vadošā vīna un stipro alkoholisko dzērienu holdinga sabiedrība Baltijas valstīs, kas radīta ar mērķi izveidot profesionālu un spēcīgu uzņēmumu, kas pārvalda visus tam piederošos zīmolus un uzņēmumus, kļūstot par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Grupas darbinieku skaits šobrīd pārsniedz 1450, tas apvieno divus ražošanas uzņēmumus (Latvijā un Meksikā), produkcijas izplatīšanas uzņēmumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, veikalu ķēdes ar vairāk nekā 70 veikaliem Latvijā un Lietuvā. Grupa nodrošina eksportu vidēji uz 170 tirgiem pasaulē, tai kopumā piederošo (galvenokārt stipro alkoholisko dzērienu un vīnu kategorijā) zīmolu skaits pārsniedz 130. Grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 257 miljoni eiro.