Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Bauskā patlaban nav vērienīgu ražotņu, nozīmīgākie uzņēmumi izvietojušies novadā, nodrošinot darba vietas arī pilsētas iedzīvotājiem. Palīdz arī Rīgas tuvums, jo Bausku no galvaspilsētas šķir vien nepilni 70 kilometri, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, autobusi, kas rītos dodas uz Rīgu un vakaros atgriežas Bauskā, par pasažieru trūkumu nevarot sūdzēties. Arī automašīnu straume, kas ik dienu plūst pa Rīgas-Bauskas ceļu, esot iespaidīga.

«Rīga Bausku baro,» norādījuši vietējie iedzīvotāji un piebilduši, ka «nabagi mēs te neesam».

Vairāki automašīnu desmiti un lielais cilvēku daudzums ar apjomīgiem iepirkumu maisiem rokās pie Bauskas centrālā lielveikala uzskatāmi parādot, ka baušķeniekiem ar pirktspēju viss kārtībā un bailes izdot naudu viņus arī nevajājot.

Tikmēr ieceres attīstīt vērienīgu ražošanu pilsētā un tās pievārtē pagaidām neesot vainagojušās panākumiem, atzīmē Diena. No aptuveni 600 darba devējiem Bauskā un novadā 90% esot mikrouzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošajiem. Savukārt mazāk par pusi - tikai 43% - darba devēju atrodas pilsētā.

Maksātnespējīgā uzņēmuma Bauskas piens apjomīgāko nekustamo īpašumu Bauskā, Stacijas ielā 2, izsoles ceturtajā kārtā jūlija beigās iegādājies bankrotējušās firmas lielākais kreditors – GE Money Bank, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bankas īpašumā nonāca bijušā piena kombināta ēka un jaunais komplekss, informējusi uzņēmuma maksātnespējas administratore Jevgēņija Tokmačova. Viņa izsoli vērtējusi kā ļoti neveiksmīgu, jo Stacijas ielas objekta sākumcena bija 360 tūkstoši latu. Ceturtā izsole notika ar lejupejošu soli, un banka to savā īpašumā ieguva par 10% no sākumcenas jeb 36 tūkstošiem latu.

Vairāk nekā pusmiljonu vērtais zemesgabals ar ēkām līdz šim nav ieinteresējis nevienu potenciālo pircēju. Bijušajiem īpašniekiem tā arī neizdevās izveidot vērienīgāko piena pārstrādes uzņēmumu, visu mantību nācās likt zem ūtrupes āmura, norāda Bauskas Dzīve. Administratore domā, ka jaunā ēka ir piemērota ražotnei vai noliktavai. Vecajai kombināta daļai ir tikai viens risinājums – nojaukšana. To pirms maksātnespējas bija plānojuši arī iepriekšējie īpašnieki.

Piena ražotni patlaban stutē ar graudu nozares ieņēmumiem. Kopā ar partneri Bauskas un Iecavas novadā strādājošais zemnieks skaidro – pamatīgi izrēķinājuši, ka ir vērts savilkt jostu un pārciest kārtējo grūto posmu, jo «Latvijas kvalitatīvais piens atkal būs tirgū vajadzīgs,» trešdien raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Tuvu lēmumam par piena devēju likvidēšanu ir dažu desmitu gotiņu turētāja Bauskas novadā, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Zemniece gan atzīst – no svara arī tas, ka jaunā paaudze nepārņems ražošanu, bet pašai jau sāk pietrūkt spēka to vadīt, cīnoties ar finanšu grūtībām. Pussimta hektāru zemes apstrādi solījies pārņemt kaimiņu saimnieks – Zemgalē iekoptas platības ir pieprasītas.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta piena fermas līdzīpašnieks Mārtiņš Mediņš dziļi nopūšas, taču nepadodas: «Pašlaik ir ļoti smagi, taču centīsimies izķepuroties, līdzīgi kā visas iepriekšējās krīzes. Esam uz robežas, turklāt ne tikai materiāli, bet arī fiziski un morāli – mums nav graudu, ar ko balstīt piena ražošanu, un fermā jāstrādā katru dienu. Ja tam pievienojas stress par nesaņemtajiem maksājumiem un paša parādiem piegādātājiem, spēki šķiet izsmelti.»

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Maksātnespējīgā a/s Bauskas piens īpašumu no GE Money Bank iegādājusies SIA Sigilo KV.

To DB apstiprina piena iepircēja SIA Sigilo KV direktors Kaspars Kazāks. Viņš atklāj, ka ar visiem papildus izdevumiem Bauskas piena objekta iegāde izmaksājusi 280 tūkstošus latu, ieskaitot PVN.

Jautāts par iemesliem, kāpēc nolemts iegādāties šo īpašumu, K. Kazāks skaidro: «Palasot presē notikumus, kuri saistīti ar Bauskas Piens maksātnespējas lietu un redzot, ka par šo objektu nevienam nav ne mazākās intereses, (pat pēdējā izsolē ar lejup ejošu soli nebija interesentu un īpašumu nopirka pati banka par ļoti zemu cenu), izlēmām sazināties ar banku lai apskatītu objektu. Apskatot objektu secinājām, ka šis nekustamais īpašums ar visām ārējām un daļēji iekšējām komunikācijām (jaunā ēka), kā arī kustamās mantas (iekārtas) ir daudz labākā stāvoklī un, mūsuprāt, ir daudz vērtīgākas par vērtētāju atzinumiem, tādēļ izlēmām bankai piedāvāt savu cenu, ko varējām atļauties un kura mūsuprāt bija vismaz piecas, sešas reizes mazāka, nekā patiesā vērtība. Banka pusotru mēnesi padomāja un piekrita.» Sigilo KV šo darījumu uzskata par ļoti veiksmīgu.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

AS GE Money bank no maksātnespējīgā uzņēmuma AS Bauskas piens akcionāres Nadeždas Podkopajevas vēlas piedzīt 3,1 milj. Ls, liecina informācija tiesas sistēmas mājaslapā.

Prasību pret N.Podkopajevu Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi skatīt šodien, taču tiesvedība lietā ir apturēta, saistībā ar Bauskas piena maksātnespējas procesu, DB pastāstīja apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka Bauskas tiesa pagājušā gada februāra beigās atzina uzņēmumu par maksātnespējīgu, sākot ar 2008.gada 30.septembri. Maksātnespēju bija pieprasījusi piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse.

Bauskas piena kopējās kredītsaistības veidoja gandrīz 4 milj. Ls pret GE Money Bank, Lauku atbalsta dienestu, zemniekiem u.c. kreditoriem. Uzņēmums veica arī daļēju modernizāciju, kas izmaksāja vairāk nekā 3,5 milj. Ls, no kuriem pusi nodrošina ES finansējums, bet otru pusi - GE Money Bank.

Uzņēmums SIA «Baltic Dairy Board» bijušajā «Bauskas piena» kombināta teritorijā sācis būvēt attīrīšanas iekārtas, celtnieks – SIA «Benson Industry», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Iedzīvotāji pauduši uztraukumu, vai neatkārtosies kādreizējā situācija, kad attīrīšanas iekārtu apkaimē bija spēcīga smaka. SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks teic, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas.

Uz sabiedrisko apspriešanu, kas notika pirms mēneša, iedzīvotāji ieradās ļoti mazā skaitā, informē K. Kazāks. Viņš uzsvēra, ka centušies par apspriešanu cilvēkus informēt, cik iespējams.

Vairākumam uzrunāto ļaužu visvairāk rūp, lai nav smakas, kas kādreiz bijusi no attīrīšanas iekārtām. Kaspars Kazāks uzsver, ka tādu problēmu nebūs: «Uzskatu, ka vecās attīrīšanas iekārtas nemaz nevarēja saukt par attīrīšanu. Tas bija skata pēc burbuļojošs ūdens, un attīrīšanas līmenis bija ļoti zems.»

Rīgas apgabaltiesa pilnībā apmierinājusi a/s GE Money bank prasību no maksātnespējīgā uzņēmuma a/s Bauskas piens akcionāres Nadeždas Podkopajevas piedzīt parādu 3,01 milj. Ls apmērā.

Pilns spriedums šajā lietā būs pieejams no 14.decembra, kad to 20 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Aigars Bērziņš.

Jāatgādina, ka Bauskas tiesa 2009.gada februāra beigās atzina uzņēmumu par maksātnespējīgu, sākot ar 2008.gada 30.septembri. Maksātnespēju bija pieprasījusi piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse.

Bauskas piena kopējās kredītsaistības veidoja gandrīz 4 milj. Ls pret GE Money Bank, Lauku atbalsta dienestu, zemniekiem u.c. kreditoriem. Uzņēmums veica arī daļēju modernizāciju, kas izmaksāja vairāk nekā 3,5 milj. Ls, no kuriem pusi nodrošina ES finansējums, bet otru pusi - GE Money Bank.

Piena kooperatīvi izskatīja variantu attīstīt pārstrādi Bauskas piena ražotnē, taču neizdevās vienoties ar tās pārvaldītāju GeMoney Bank.

To Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē atzina LPKS Piena partneri KS valdes loceklis Normunds Zelčāns. Skatījām Bauskas variantu un ja būtu saprātīga rīcība no GeMoney Bank, tad projektu attīstītu Bauskā, bet vienoties nevarējām, teica N. Zelčāns.

Jau ziņots, ka zemniekiem piederošā jaunā piena pārstrādes rūpnīca tiks būvēta Jelgavā. N. Zelčāns, informējot par projekta attīstības gaitu, stāsta, ka jau tuvāko nedēļu laikā tiks izsludināts konkurss banku finansējuma piesaistei. Projekta īstenotāji cer, ka Lauku atbalsta dienests akceptēs iesniegto projektu.

Jaunajā rūpnīcā paredzētas Šveices tehnoloģijas, kas ļaus saražot zīmolu sieru, industriālo sieru vājpiena koncentrātu un saldo krējumu. Mēnesī plānots ražot ap 500 – 600 t siera, ko uzņēmums realizēs Eiropas un Krievijas tirgos. Savukārt vājpiena koncentrātu varēs izmantot arī vietējie pārtikas rūpnieki, tostarp Laima un Staburadze. Projekta kopējās investīcijas ir 10 miljoni Ls, tostarp 6,5 miljoni būs kredīts, 1,2 miljoni – zemnieku līdzekļi, bet pārējais ES finansējums.

Bankrotējušās akciju sabiedrības Bauskas piens ražotnē Bauskā turpinās iekārtu demontāža, informē laikraksts Bauskas dzīve.

Bauskas piena administratore Valentīna Kepente informē, ka tiek pildīts kreditoru sapulces lēmums un sākusies uzņēmuma kustamās mantas pārdošana.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu tas var notikt bez izsoles, precizē administratore. Šo procesu virza nodrošinātais kreditors - akciju sabiedrība GE Money Bank. V. Kepente arī informē, drīz tiks izsludināta bankrotējušā Bauskas piena nekustamā īpašuma izsole.

Jau iepriekš vēstīts, ka piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse bankai bija izteikusi vēlēšanos slēgt nomas līgumu un atjaunot ražošanu Stelpes pienotavā.

Dzēses valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics informē, ka no GE Money Bank oficiāla atbilde nav saņemta un viņa pūles panākt vienošanos ar nodrošināto kreditoru esot ignorētas.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

Uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš izveidojuši SIA Baltijas Lāses Piens.

Jaunais uzņēmums reģistrēts februāra vidū un tā juridiskā adrese ir Rīgā, Bauskas ielā 180, kur atrodas arī abiem uzņēmējiem piederošie SIA Baltijas lāse un a/s Rīgas piena kombināts (RPK). Par SIA Baltijas Lāse Piens valdes priekšsēdētāju kļuvis Atis Sausnītis, bet par valdes locekli – Ivars Strautiņš. Katram no viņiem pieder pa 50 % daļu jaunajā uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts, jo veicam uzņēmumu restrukturizāciju, DB skaidro jaunās kompānijas valdes priekšsēdētājs Atis Sausnītis. Paredzēts, ka Baltijas Lāses Piens nodarbosies ar akciju pārvaldīšanu piena nozarē. «Baltijas Lāse darbojas joprojām un tai ir ilgtermiņa saistības ar projektiem, kas nav saistīti ar piena nozari, tāpēc izveidojām jaunu uzņēmumu,» klāsta A. Sausnītis. Noprotams, ka jaunais uzņēmums pārvaldīs Limbažu piena un Rīgas piena kombināta akcijas, turklāt šobrīd notiek konsolidēšanās arī ar a/s Valmieras piens.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Piena iepirkuma cenas Latvijā arī nākamā gada pirmajā pusē saglabāsies zemas, kas skaidrojams ar pārprodukciju visā Eiropas tirgū, savukārt izmaiņas tirgū varētu būt gaidāmas tikai pēc jaunu rūpnīcu darbības sākšanās Bauskā un Kauņā, šodien žurnālistiem prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Pirmajā gada ceturksnī nekas nemainīsies, bet korekcijas varētu rasties pēc divu jaunu pārstrādes uzņēmumu darbības sākšanas. Viens ir bijušais Bauskas piens, kur gatavojas pārstrādāt piena sūkalas, bet otrs - jauns lietuviešu uzņēmums Kauņas tuvumā. Abām rūpnīcām lielos daudzumos būs vajadzīgs piens, tādēļ zemniekiem ir cerības uz nedaudz lielāku iepirkuma cenu, sacīja Gulbe.

Viņa arī sacīja, ka vairākas zemnieku saimniecības patlaban apsverot ieceri likvidēties vai mainīt ražošanas profilu. Tikmēr kopumā Latvijas piena nozarē ir tikai viens nozīmīgākais spēlētājs - AS Preiļu siers, kas ne tikai pārstrādā lielu daudzumu piena un izvērš eksportu, bet arī demonstrē darbības stabilitāti un veiksmīgu stratēģiju atšķirībā no citiem uzņēmumiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija pasniegusi balvas 40 pirktākajām Latvijas precēm un piešķīrusi apbalvojumu Gada prece 2011.

Kopumā apbalvojums Gada prece 2011 tika pasniegts gan produktiem, kas bijuši iecienīti arī citus gadus, gan arī tādi, kuri apbalvojumus ir ieguvuši pērn.

Jau iepriekš pircēju atzinību ir guvuši tādi produkti kā Agrofirmas Tērvete Tērvetes alus, Balttur-R majonēze Provansas Francis, Cēsu alus Cēsu Premium, Rīgas miesnieka Rakveres cīsiņi, Dobeles dzirnavnieka kviešu milti Dobele-Ekstra, Tukuma Piena Baltais Exporta sviests, Pērnes L Pērnes kartupeļu plāksnītes, Siguldas maiznieka Mini sausiņi ar rozīnēm, Staburadzes konditorejas Pedro Pizza, Nordic Sugar Jelgavas cukurs, Bauskas alus Bauskas Gaišais speciālais, Hanzas Maiznīcas tumšā sēklu maize Vizbulīte, Aldara alus Aldaris Dūmaku un konditorejas Mōra SIA Antaris produkcija.

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Piena uzpircēja un tirgotāja SIA Baltic Dairy Board, kas pirms diviem gadiem kā SIA Sigilo KV izsolē iegādājās maksātnespējīgo AS Bauskas piens un ar Krievijas investoru piesaisti pērn sāka rūpnīcas būvniecību, trīs gados attīstībā plāno investēt 18 miljonus eiro.

Kā informēja Zemkopības ministrijā, par šādiem plāniem šodien runāts uzņēmuma vadības un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāvju tikšanās laikā rūpnīcā.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju piena nozarē, sanāksmes mērķis bija iepazīties ar uzņēmuma darbību un uzzināt pieredzi, kā veiksmīgi strādāt un iekarot jaunus tirgus piena produktu realizācijai.

Stāstot par nākotnes plāniem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks uzsvēra, ka trīs gadu laikā rūpnīcā plānotas investīcijas 18 miljonu eiro apmērā, bet piecu gadu laikā uzņēmums cer palielināt ražošanas apjomu un sasniegt piena/sūkalu pārstrādes jaudu 800-1000 tonnas diennaktī. Tāpat uzņēmumā plāno sākt piena-sūkalu proteīna padziļinātu pārstrādi, ražojot produktus ar ļoti augstu pievienoto vērtību.

Bankrotējušā Bauskas piena teju pabeigtajā jaunajā ražošanas ēkā jau nākamgad varētu uzstādīt iekārtas piena pārstrādei, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve pastāstījis īpašumu šogad pārņēmušās SIA Sigilo KV direktors Kaspars Kazāks.

Taču tur netapšot parastie piena produkti, bet galvenokārt inovatīvi tiks izmantotas sūkalas, kas atliek pēc piena pārstrādes sierā un citos gardumos. «Ražotnei nebūs pamatprodukta, bet seši blakusprodukti,» biznesa plānu atklājis K. Kazāks. «Pārstrādāsim 200 – 300 tonnas piena dienā, ko tagad aizvedam uz Lietuvu,» viņš teicis.

Vispirms piens pārtaps cietajā sierā ar kāda Itālijas ražotāja zīmolu un krējumā. Atlikušais un no citiem ražotājiem nopirktais sūkalu koncentrāts – kopumā 250 – 450 tonnas dienā – tiks pārstrādāts bioetanolā, procesā iegūstot arī lopbarības piedevu, attīrītu, sašķidrinātu CO2 gāzi un sūkalu proteīna pulveri. Katram produktam būs savs tirgus.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Jelgavas cukurfabrikas ražotais Jelgavas cukurs, Jaunalko degvīns Arseņič un Staburadzes konditorejas Pedro Pizza ir daži no produktiem, ka kļuvuši par pircēju iecienītākajiem un šodien saņēma Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu Gada prece 2009.

Nosaukums Gada prece ieguvusi jau starptautisku atzinību un šogad kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, aizgūstot pieredzi no Latvijas Tirgotāju asociācijas, nominējušas Gada prece 2009 savu pircēju visiecienītākās preces. Pircēju iecienītāko preču noteikšanu, ņemot vērā to pārdošanas apjomus, LTA uzsāka 2003.gadā. Kā jau katru gadu, Latvijā tika noteiktas pircēju visiecienītākās preces, Latvijas Tirgotāju asociācijai aptaujājot valsts nozīmīgākos tirdzniecības uzņēmumus – RIMI, Maxima, IKI, Elvi, Narvesen, Aibe, Prisma un citus.