Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Dziesmu svētku programma: Pirmdiena, 30. jūnijs 10:00 - 19:00 Pūtēju orķestru konkurss (II grupa) Lielajā Ģildē 15:00 Deju kolektīvu konkurss Kongresu namā 21:00 Vokāli simfoniskās mūzikas koncerts Doma laukumā Otrdiena, 1. jūlijs 10:00 Koru konkurss LU Lielajā aulā 10:00 - 17:00 Pūtēju orķestru konkurss (I, III un IV grupa) Lielajā Ģildē Otrdiena, 10:00 - 20:30 Kokļu mūzikas diena Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā Otrdiena, 12:00 - 18:30 Teātra spēles Dziesmu svētkos Doma laukumā 19:00 Tautas tērpu skates laureātu apbalvošana Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā 20:30 Uzvedums "Latviešu kāzas" Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā 22:00 Koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru konkursu uzvarētāju paziņošana un laureātu apbalvošana Doma laukumā Trešdiena, 2. jūlijs 17:00 - 23:00 Teātra spēles Dziesmu svētkos Doma laukumā 19:00 Kokļu mūzikas koncerts Lielajā Ģildē 19:00 Simfoniskās mūzikas koncerts Latvijas Nacionālajā operā 19:30 Uzvedums “Latviešu kāzas” Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā Ceturtdiena, 3. jūlijs 13:00 - 20:00 Ārzemju vieskolektīvu koncerti Doma laukumā 18:00 Mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags" Kongresu namā 19:30 Uzvedums “Latviešu kāzas” Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā 22:00 Jauniešu koru koncerts Skonto stadionā Piektdiena, 4. jūlijs 11:00 Ārzemju viesu deju kolektīvu koncerts Pēterdienas gadatirgū Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā 18:00 Ārzemju viesu koru koncerts "Ave Sol" koncertzālē 19:30 Uzvedums “Latviešu kāzas” Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā Piektdiena, 21:00 Sieviešu un vīru koru koncerts “Teiksma par latvieti” Mežaparka Lielajā estrādē 22:00 Deju lieluzvedums “Mana pasaule” Daugavas stadionā Sestdiena, 5. jūlijs 11:00 - 15:00 Folkloras diena Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 11:00 - 17:00 Viesu kolektīvu koncerti Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā Sestdiena, 12:00 - 22:30 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Doma laukumā 22:00 Deju lieluzvedums “Mana pasaule” Daugavas stadionā Svētdiena, 6. jūlijs 09:30 Piemiņas zīmes atklāšana Baumaņu Kārlim Viesturdārzā 10:00 Svētku gājiens Viesturdārzs – Kronvalda bulvāris – Basteja bulvāris – Brīvības piemineklis 15:00 Senioru koru un deju kolektīvu koncerts Doma laukumā 19:00 Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē Avots: Eiropa.lv

#Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru.

Digitālie risinājumi nav mazinājuši interesi par tradicionālajām izstādēm, pērn audzis izstāžu dalībnieku un apmeklētāju skaits; Ķīpsalā tiks būvēta papildu halle, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 organizēja 29 izstādes, kurās piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši uzņēmumu, un tās apmeklēja 441,4 tūkst. apmeklētāji.

Pēdējos piecus gadus izstāžu biznesā ir vērojama stabila izaugsme, turklāt ar katru gadu paplašinās pārstāvēto valstu skaits, informē BT1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti.

Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru, atzīst V. Tīle. Jau vairākus gadus tiek meklēti risinājumi, kā Rīga varētu tikt pie jauna un moderna izstāžu centra. «Savulaik bija plāni tādu būvēt netālu no lidostas, tā izmaksas pirms pieciem gadiem tika lēstas ap 160 miljoniem eiro. Tas ir megaprojekts, kas neatpelnītos un būtu no nodokļu maksātāju kabatas. Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti. Tas neprasītu milzīgas izmaksas, ir jāpiebūvē vēl viena halle 8 tūkstošu kvadrātmetru platībā, jāierīko pazemes autostāvvietas, otrais pārvads pāri Zunda kanālam. Tas ir atrisināms,» uzskata V. Tīle.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No 22. aprīļa Mākslas dienu laikā Cēsu bērnu mākslas skolas audzēkņi apgleznos bijušo grāfa Zīversa pilsmuižas zirgu stalli, kur atrodas Izstāžu nams. Ar nama apgleznošanu un Cēsu novada 30. mākslas izstādes atklāšanu pilsētā sāksies Mākslas dienas. Apgleznos Izstāžu namu Izstāžu nama fasāde ir kritiskā stāvoklī, un, kamēr tiek meklēti līdzekļi nama remontam, Cēsu izstāžu nama vadītājai Natai Livonskai radusies ideja to padarīt pievilcīgāku un apgleznot. Skices, zīmējumu tēmās uzsverot ēkas sākotnējo funkciju – zirgu stalli un papildinot to ar augu motīviem, arī gatavo Cēsu bērnu mākslas skolas audzēkņi. Izstāžu nama apgleznošanu pabeigs pasākumā 800 dienas līdz astoņsimtgadei 8. maijā. Cēsu pilsmuižas zirgu stallis ratnīca celts 1781. gadā. Restaurējot ēku 1985. gadā, tā piemērota izstāžu vajadzībām. „Mērnieku laiku” ilustrāciju oriģināli skatāmi Cēsīs Pirmo reizi Cēsīs būs redzami visi Eduarda Brencēna zīmētie oriģināli „Mērnieku laiku” varoņi. 22. aprīlī Izstāžu namā tiks atklāta arī kultūrvēsturiskā piemiņas izstāde Eduardam Brencēnam, kurš visvairāk pazīstams kā brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” ilustrāciju autors. Izstāde veidota arī pieminot Reiņa Kaudzītes 165. dzimšanas dienu. Šī ir vienreizēja iespēja redzēt vienkopus visus šos orģinālzīmējumus. Eduards Brencēns šo pasūtījumu zīmēt „Mērnieku laiku” varoņus saņēma 1911. gadā un jau 2 gadus vēlāk pirmo reizi romāns tika izdots ar mākslinieka ilustrācijām. Zīmējumi glabājās Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā. No Valsts mākslas muzeja un Cēsu muzeja krājuma izstādē būs redzamas arī Brencēna eļļas gleznas. Cēsu novada 30. mākslas izstāde 22. aprīlī Cēsu Izstāžu namā atklāj Cēsu novada 30. mākslas izstādi un romāna „Mērnieku laiki” zīmējumu autora Eduarda Brencēna piemiņas izstādi. Novada izstāde ir tā reize gadā, kad vienā izstādē satiekas profesionāli mākslinieki un ļaudis, kuriem tas ir vaļasprieks. Tie ir Latvijā un aiz tās robežām pazīstami mākslinieki – Ritums Ivanovs, Jānis Strupulis, Signe Vanadziņa, Laila Balode. Novada amatiermākslinieki, kurus mīl un pazīst – Jānis Kalējs, Valdis Čukurs, Armands Bērziņš un citi. Cēsu pils kompleksa sezonas piedāvājums izstādē „Cēsu uzņēmējs” No 23. līdz 25. aprīlim uzņēmējdarbības izstādē „Cēsu uzņēmējs” ikviens apmeklētājs varēs iepazīties ar Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs” piedāvājumu vasaras tūrisma sezonai. Aģentūras darbinieki iepazīstinās gan ar jaunajām programmām Pils kompleksā, gan ar plānotajiem kultūras un atpūtas pasākumiem Cēsīs šovasar. Tāpat tiks prezentēts Cēsu pilsētas reklāmas klips un rādītas aktīvā tūrisma filmas, kā arī būs pieejami informatīvie tūrisma materiāli par Vidzemi un Cēsu rajonu. Avots: Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Noslēdzot 2004./2005.gada izstāžu sezonu, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle pauž prieku gan par kompānijas izaugsmi, gan par izstāžu biznesa attīstību kopumā Latvijā un Baltijā. 2005.gadā BT 1 pavisam realizēs 29 izstāžu projektus, kas aptver visplašāko tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru spektru, kā arī virkni izklaides un dzīvesstila pasākumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vairākas izstādes ir līderes Baltijas valstīs un BT 1 stratēģiskais mērķis ir tuvākajā nākotnē nozīmīgu daļu no projektiem izveidot par dominējošajiem Baltijas valstu telpā. Gada pirmajā pusē BT 1 piedāvāja virkni labi pazīstamus projektus – “Balttour”, “Skola”, “Māja I” un citus. Ķīpsalā notika arī starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas uzskatāma par Baltijas reģiona nozīmīgāko gada notikumu autonozarē. Šoruden, tāpat kā pērn, izstāde “Mēbeles” notiks vienlaikus ar izstādi un mēbeļu ražošanas nodrošinājuma profesionālo kontaktu forumu “Kokapstrāde. Iekārtas. Tehnoloģijas. Instrumenti 2005”. Savukārt rudens sezonā vienlaikus tiks organizētas pat trīs izstādes – “Māja. Dzīvoklis 2005”, “Vide un Enerģija 2005” un “Drošam darbam 2005”. Šogad pirmoreiz tiks organizēti divi jauni projekti – novembra sākumā notiks Pirmais Baltijas apvienotais skaistumkopšanas projekts “Baltic Beauty World 2005”, savukārt novembra beigās – Starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde “Tech Industry 2005”. Neapšaubāmi pārmaiņas pasaules politiskajā un ekonomiskajā kartē ienesušas izmaiņas arī izstāžu biznesā. Gandrīz visās izstādēs strauji pieaug ārvalstu dalībnieku skaits, šogad kopumā par aptuveni piektdaļu palielinājies gan dalībnieku, gan izstādes ekspozīciju platību apjoms. Tas liecina, ka mūsu rīkotās starptautiskās izstādes ārvalstu uzņēmējiem ir lielisks starta punkts mūsu reģiona tirgus iepazīšanai un iekarošanai. Piemēram, izstādē “Riga Food 2004” vairāk nekā puse bija ārvalstu dalībnieku, “Balttour 2005” – aptuveni 45 %, “Intertextil Balticum 2005” – aptuveni 50 %. Ar katru gadu nacionālo uzņēmumu dalība izstādē kļūst arvien profesionālāka – lielākoties dalībnieki zina, kāpēc viņi piedalās izstādēs un ko no šīs dalības viņi iegūst. Lielākajai daļai dalībnieku ir skaidri saplānots katra par dalību izstādē ieguldītā lata ceļš. Kā stāsta Viesturs Tīle, “šobrīd informācijas apjoms milzīgos tempos pieaug ik dienu, tā ir viegli pieejama, tās pat ir par daudz, un apjoma dēļ ir jāiegulda liels darbs, lai atsijātu “graudus no pelavām”. Vecā tipa izstādes, kas pēc būtības bija informācijas platforma, zaudē savu vietu un lomu. Tāpēc tiek veidotas jauna tipa izstādes, kuru pamatvērtība ir kontaktu platforma”. Izmantojot šo kontaktu platformu, tiek atjaunoti iepriekšējie kontakti, stiprināti esošie un dibināti jauni. Šī kontaktu platforma sniedz plašas iespējas prezentēt jaunus produktus, palielināt noietu, atrast sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Un pats galvenais – izstādē iedibinātie kontakti ir tas efektīvais filtrs, kas katram uzņēmumam vai galapatērētājam ļauj drošāk orientēties ikdienas milzīgajā un brīžiem pat uzbāzīgajā bezpersoniskās informācijas apjomā. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 jau desmit gadus organizē augsta līmeņa starptautiskas, nacionālas un reģionālas izstādes. Desmit gadu laikā BT 1 organizētās izstādes ir apmeklējuši 2 998 024 apmeklētāju, liecina BT 1 apkopotā statistika. Šogad nozīmīgi palielinājies apmeklētāju skaits no Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kas vēlreiz apliecina Rīgas kā nozīmīgas darījumu vietas statusu. “Esam gandarīti, ka arvien vairāk gan Latvijas, gan Baltijas un ārvalstu apmeklētāju izmanto mūsu izstāžu sniegtās iespējas. Prognozes liecina, ka savu trīsmiljono apmeklētāju sagaidīsim izstādes “Riga Food 2005” laikā, kas notiks no 7. līdz 10.septembrim, un pasniegsim viņam īpašu dāvanu,” norāda Viesturs Tīle.

Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Rīga ir labākā vieta, kur attīstīt vērienīgu Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru, šāds viedoklis izskanējis seminārā, kas veltīts iecerei blakus starptautiskajai lidostai Rīga attīstīt Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru.

Šāds centrs nākotnē varētu stimulēt Latvijas ekonomikas un visa reģiona izaugsmei.

Db.lv jau ziņoja, ka ieceri virza Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers. Ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no viņa 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm.

Šā gada martā ietekmīgajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM Kannās viņš parakstīja sadarbības apstiprinājuma vēstuli ar Frankfurtes pie Mainas vicemēru Edvīnu Švarcu (Edwin Schwarz) par atbalstu konferenču un izstāžu centra attīstīšanā Rīgā.

Messe Frankfurt GmbH Jauno projektu departamenta direktors Saša Venclers (Sascha Wenzler) seminārā sacījis, ka Rīga ir perfekta un stratēģiska vieta, lai veidotu šādu centru, kas lieliski iekļautos skaistajā pilsētā. S. Venclers atgādināja, ka Frankfurtes Messe pamatoti tiek uzskatīta par pasaules veiksmīgāko izstāžu centru. Viņš vienlaikus arī uzsvēra, ka šī biznesa veiksmes pamatā nav ēkas un telpu kvadrātmetri: «Tas ir īsts cilvēku bizness, jo ir jāuzņem cilvēki no visas pasaules, radot platformu komunikācijai, domu un vīziju apmaiņai. Tas prasa profesionālu un aizrautīgu cilvēku darbu.»

http://www.youtube.com/embed/h6Rx0i8F0Tk

Iedomājieties jebkādu mēbeli - izstāžu stendu, veikalu ekspozīcijas sistēmas vai vienkārši grāmatu plauktus savā dzīvoklī. Parasti tie ir no koka (vai tam radniecīga materiāla) un, lai tos samontētu, jums nepieciešama ne tikai pamatīga instrukcija, bet arī instrumenti, ievērojams skaits atšķirīgu skrūvju un nereti vel daudz dažādu palīgmateriālu, kā arī pietiekami daudz laika un nervu.

Taču tas viss būs lieks, ja mēbele ir aprīkota ar furnitūru, kurai esam devuši vārdu HugLock.

Šis unikālais slēgmehānisms tika radīts speciāli koka izstāžu stendu sistēmas vajadzībām. Tas ļauj samontēt, brīvi mainīt būves konfigurāciju un demontēt stendu neiedomājami ātrā tempā, tikai ar roku spēku, neizmantojot nekādus instrumentus. Montāža ir ārkārtīgi ātra un viegla, to mierīgi var izdarīt arī trauslā sekretāre. Un tas ir aizraujoši!

Agrāk katra suņu izstāde sākās ar svinīgu parādi. Labākie suņi tika rotāti ar pašu nopelnītām medaļām. Bet, lai iegūtu šķirnes kucēnu, dažkārt rindā bija jāgaida pat gadu. Izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 piedāvā ieskatu suņu izstāžu un sacensību vēsturē.

Senos laikos izstādes notika tikai ārā zem klajas debess, tāpēc ziemā tās netika rīkotas. Populārākā dzīvnieku izstāžu vieta 70./80. gados bija Mežaparka slidotavas teritorija. Šodien dzīvniekus izstādēs pēc FCI standartiem vērtē eksperti no ārzemēm, toreiz vērtēja tikai vietējie speciālisti.

Tā kā tolaik darbojās citi standarti, arī vērtējumi un apbalvojumi atšķīrās. Balvas un vērtējumi bija trīs: lielā zelta medaļa par vērtējumu «teicami», mazā zelta medaļa par vērtējumu «ļoti labi» un sudraba medaļa par vērtējumu «labi». Šodien medaļas ir aizvietojušas rozetes, kausi un citas piemiņas balvas. Turklāt šķirnes tiek salīdzinātas savā starpā. Agrāk šķirņu bija daudz mazāk, tādēļ arī dalībnieku izstādēs bija mazāk, un, lai iegūtu šķirnes kucēnu, nācās gaidīt rindā līdz pat gadam.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

No 13. līdz 15. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek gada vērienīgākais tūrisma industrijas pasākums – starptautiskais tūrisma gadatirgus BALTTOUR 2004. Tūrisma industrija ir viena no tām, kas visā pasaulē attīstās visstraujāk. Cilvēka vēlme redzēt skaisto un savādo un zinātkārā daba liek meklēt aizvien jaunus tūrisma maršrutus, iespiesties un izpētīt tālākos un dziļākos pasaules nostūrus, izbaudīt ekstrēmākas izjūtas un... ieraudzīt neievēroto sev līdzās. Šogad izstāde solās būt gan plašāka, gan saturiski bagātāka nekā iepriekš. Lielāka uzmanība tiks veltīta tūrisma iespējām Latvijā, vairāk piedalīsies valstu tiešās tūrisma pārstāvniecības un apmeklētāju ērtībai vienkopus būs sagrupētas ārzemju kompānijas. Pasākumu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA) un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Projekta vadītājs Eduards Šļaukstiņš norāda, ka “BALTTOUR savā ziņā ir industrijas gada atskaites punkts. Izstāde ir ideāla vieta tūrisma kompāniju jauno ceļojumu iespēju un maršrutu prezentēšanai”. ALTA prezidente Irēna Riekstiņa uzsver: “Ik gadus mēs cenšamies piesaistīt arvien vairāk valstis un sniegt izstādes dalībniekiem un viesiem iespēju vienkopus redzēt un satikt arvien plašāku tūrisma speciālistu loku. BALTTOUR vārdam izskanot pasaulē, izstāde tiek iepazīta gan kā nozīmīga tūrisma profesionāļu tikšanās vieta visā Baltijas reģionā, gan arī kā svarīgs ikgadējs tūrisma pasākums Eiropā. Arī izstādes apmeklētājiem BALTTOUR kļūst par neatņemamu tūrisma sezonas plānošanas sastāvdaļu.” Visa pasaule Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā Dalību izstādē šobrīd ir pieteikušas jau vairāk nekā 200 firmas no 27 valstīm. Šogad apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar līdz šim izstādē vēl tieši nepārstāvētu un interesantu valstu – Nīderlandes, Francijas, Ēģiptes, Dienvidāfrikas un Ķīnas – ceļojumu piedāvājumiem. Īpašu interesi par izstādi izrāda arī vairāku valstu pašvaldības – savas pilsētas tūrisma gadatirgū pārstāvēs gan “Leningrada region”, gan Maskavas, gan Palangas, gan Pleskavas municipalitātes. Izstādes piedāvājumā atradīsiet ceļojuma birojus, tūroperatorus, tūrisma aģentus, kas pārstāv visus tūrisma veidus – ekotūrismu, dabas, etnisko, kultūras u. c. tūrismu – līdz pat aktīvajam tūrismam un iespējām izvēlēties dažādus interesantus un vairāk vai mazāk ekstrēmus tūrisma maršrutus. Savukārt Interaktīvajā kafejnīcā būs iespējams apspriest jaunumus tūrisma piedāvājumā daudz neformālākā atmosfērā. Uz lielā ekrāna sadarbībā ar Vides filmu studiju tiks demonstrētas dažādas filmas par Latviju. Tāpat kafejnīcā savas iespējas prezentēs nozares interneta portāli. Uzmanības centrā tūrisma iespējas Latvijā Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas apceļot un izzināt nevis tālas zemes, bet dziļāk iepazīt Latviju. Lai gūtu pozitīvas emocijas un atpūstos, nav jādodas tālā un garā ceļojumā – arī Latvijā ir pietiekami daudz skaistu vietu. Šogad izstādē lielāka uzmanība tiks pievērsta Latvijas reģioniem un iespējām atpūsties un atklāt tūrisma iespējas Latvijā. “Dažādu novadu tūrisma piedāvājums ir tik daudzveidīgs un interesants, ka to nenovērtēt būtu grēks. Vietējā tūrisma piedāvājums ar katru gadu strauji aug un kļūst arvien konkurētspējīgāks un klientam pievilcīgāks – gan saturiski, gan finansiāli,” uzsver Eduards Šļaukstiņš. Apmeklētājiem – Lielā balva 1 500 latu vērtībā! Šā gada izstādes apmeklētāji ar iegādātajām biļetēm piedalās loterijā, kur tiks izlozēta Lielā balva – ceļojums uz siltajām zemēm divām personām no “Tez Tour” 1 500 latu vērtībā. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājiem ir jāaizpilda biļetei pievienotā anketa un jāiemet loterijas kastē. Izloze notiks 15. februārī plkst.15.00. BALTTOUR – visai ģimenei Šogad īpaši ir domāts par iespēju izstādi apmeklēt visai ģimenei kopā, neuztraucoties par to, kur atstāt mazgadīgos bērnus. Izstāžu centrā darbosies bērnu istaba, kur mazuļus pieskatīs aukles. Savukārt lielākiem bērniem piemērotas būs aktīvās atrakcijas. Projekta veiksmi un kvalitāti nodrošina izstādes galvenais rīkotā

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Rīgas kultūras aģentūra, atsaucoties uz Monrūžas (Montrouge, Francija) pašvaldības aicinājumu, pirmo reizi starptautiskās ceļojošās laikmetīgās mākslas izstādes Jeune Création Européenne ietvaros nodrošinājusi Latvijas mākslinieku piedalīšanos tās pirmajā posmā Monrūžā no šā gada 22. septembra līdz 12. oktobrim. Latvijas ekspozīciju pārstāvēs seši jauni Latvijas mākslinieki ar pieciem mākslas darbiem - Zīle Liepiņa, Kaspars Podnieks, Iveta Vaivode, Diāna Adamaite, Juris Krūmiņš un Zane Homka. Latvijas ekspozīcijas kurators ir Andris Kuprišs.

Latvijas ekspozīcijas vienojošā tēma ir Formal works - spēle ar formu plašākā nozīmē, kur forma pārstāj būt vienīgi reprezentācija un kļūst par veidu, kā radīt mākslas darbu. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ekspozīcijas kurators Andris Kuprišs un vairāki mākslinieki 21. septembrī dosies uz Franciju pārstāvēt Latviju un klātienē piedalīties izstādes atklāšanā. Papildus informācija par izstādi Jeune Création Européenne pieejama www.jeunecreation.eu

Rīgas kultūras aģentūrā Latvijas mākslinieku piedalīšanos izstādes Jeune Création Européenne koordinēja topošās laikmetīgās mākslas izstāžu zāles Rīgas mākslas telpa darbinieki. Rīgas pilsētas izstāžu zāle pašlaik tiek labiekārtota Rātslaukuma pazemes telpā. Pēc telpu nodošanas ekspluatācijā šā gada beigās, izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa tiks izstādītas gan vietējo kuratoru analītiskas izstādes, gan personālizstādes un starptautiskās ceļojošās mākslas izstādes. Izstāžu zāles durvis būs atvērtas arī jaunu mākslas darbu izstādīšanai un īpašām aktivitātēm dažādām mērķauditorijām. Līdz ar Rīgas mākslas telpas atklāšanu, Rīgas dome sniedz savu ieguldījumu izstāžu telpu krīzes risināšanā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Republikas Vides ministriju, Baltijas Vides forumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Sustainable Energy Europe organizē 3. starptautisko enerģētikas un videi draudzīgu enerģijas sistēmu un tehnoloģiju izstādi Vide un Enerģija 2007, kas notiks no 22. līdz 24.novembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, liecina organizatoru sniegtā informācija medijiem.

"Šobrīd, kad ievērojami palielinās energoresursu cenas, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm aktuāls ir jautājums par efektīvu un racionālu energoresursu pielietojumu un vides jautājumiem. Iestāžu vadītāji meklē risinājumus, kā esošajos apstākļos saprātīgi ekonomēt un ieviest videi saudzīgas enerģijas sistēmas," skaidro organizatori.

Izstādē piedalās vairāk nekā 70 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Krievijas un Kanādas. Izstādes tematika – atjaunojamie energoresursi, elektroenerģijas ražošana, koģenerācija, siltumapgāde, gāzes apgāde, ventilācijas sistēmas un iekārtas, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu savākšana un reģenerācija.

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.