Būvniecība un īpašums

Izstrādāt LU Dabas un dzīvības zinātņu akadēmiskā centra ēkas metu aicinātas septiņas komandas

Ingrīda Drazdovska, 06.08.2010

Jaunākais izdevums

Nule noslēdzies LU Akadēmiskā centra ēku kompleksa Torņakalnā metu konkurss, kurā piedalījās deviņi priekšlikumi. Žūrijas komisija saskaņā ar konkursa nolikumu un atbilstoši anonīmi iesniegto metu kopvērtējumam pieņēma lēmumu par septiņām devīzēm, kuras ir ieguvušas augstāko novērtējumu (nosauktas metu iesniegšanas kārtībā): UniverseCity, Zīle, KobronSkunste, AVA, LU Open, LU 0710, LAPA.

Torņakalna rajonā LU plāno izveidot modernu infrastruktūru ar kopējo platību 120 tūkst. m2, kur atrastos ap 10 būvju, no kurām par ES struktūrfondu līdzekļiem tiktu uzcelts Dabas un dzīvības zinātņu centrs un auditoriju korpuss.

Akadēmisko centru Torņakalnā varētu izbūvēt līdz 2023.gadam. Tā pirmo kārtu - Dabas un dzīvības zinātņu centru, kas izmaksās aptuveni 23 miljonus latu, iecerēts pabeigt līdz 2014.gada vidum.

Otrajā kārtā pretendentiem būs jāiesniedz metu izstrāde Dabas un dzīvības zinātņu akadēmiskā centra ēkai. Pēc tam žūrija noteiks trīs godalgoto vietu ieguvējus, kurus iepirkuma komisija aicinās iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Vērtējot pirmajā kārtā iesniegtos darbus, žūrija ņēma vērā, kā tajos izpaužas vīzija par LU kā vienotu veselumu un kā tiek plānota iekļaušanās Torņkalna zaļajā vidē. Tā kā LU Akadēmiskā centra celtniecība notiks vairākos etapos, svarīgs bija arhitektu redzējums, kā tas notiks, lai netraucētu akadēmisko darbu jau pabeigtajās ēkās, stāstīja žūrijas komisijas priekšsēdētājs, LU rektors, profesors Mārcis Auziņš.

LU Akadēmiskā centra ēku kompleksa metu konkursa pirmajā kārtā iesniegtie darbi interesentiem būs apskatāmi LU Mazajā aulā līdz septembra vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

EK: dabas lieguma Vitrupes ieleja šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18.oktobrī Briselē norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

EK jautājumā par Rail Baltica Salacgrīvas posma alternatīvas īstenošanu aicināja ievērot Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā un apstiprināja Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma Vitrupes ieleja šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama.

Konsultācijās Latviju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM), Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Rail Baltica projekta vadītāji.

Tikšanās laikā SM pārstāvji informēja EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs uzsvēra piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka valdības atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva ietekmē daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai piesaistītu investīcijas, Jelgava pētīs, kā attīstīt pašlaik neizmantotas teritorijas

Lelde Petrāne, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldība meklē uzņēmumu, kas veiks pētījumu un analīzi, skaidrojot, cik uzņēmējiem varētu izmaksāt teritoriju attīstība dažādās pilsētas vietās. Pilsētas vadība cer, ka pētījums ļaus veiksmīgāk piesaistīt investīcijas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas pilsētā ir daudzas pašvaldībai piederošas vai piekrītošas teritorijas, kuras pašlaik netiek iekļautas saimnieciskajā darbībā, iepirkumā Par iespējām piesaistīt finansējumu teritorijas attīstībai skaidro pašvaldība. Pārsvarā šīs neapgūtās teritorijas ir agrāk neapbūvētas, krūmājiem aizaugušas. Nav apkopota un analizēta informācija par šo zemes gabalu tehnisko stāvokli un iespējamo nodrošinājumu ar inženierkomunikācijām.

Pētījumā plānots apskatīt tās teritorijas, kuru atļautā izmantošana saskaņā ar teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam noteikta kā darījumu objektu vai ražošanas teritoriju apbūve. Šajos zemes īpašumos iespējama uzņēmējdarbības attīstība, veicot zemes iznomāšanu uzņēmējiem vai investoriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Bieži informācijas trūkums par šo teritoriju inženiertehniskās sagatavošanas iespējām ir šķērslis potenciālo investoru ieinteresētībai un piesaistei, tai skaitā uzņēmēju vēlmei attīstībai izmantot Struktūrfondu piedāvātās iespējas, skaidro pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saeima atbalsta Latgales SEZ izveidošanu

Dienas Bizness, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sākusies Mežaparkam blakus esošās teritorijas lokālplānojuma publiskā apspriešana

Lelde Petrāne, 09.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies un līdz 2.augustam norisināsies publiskā apspriešana lokālplānojumam teritorijai Rīgā starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apbūvi. Lokālplānojumu izstrādājis mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, informēja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA Jaunais Mežaparks. Uzņēmumam pieder lielākais no lokālplānojuma teritorijā ietvertajiem zemes gabaliem, tā platība ir 31,6 hektāri. 0,5 hektārus liels zemes gabals ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz projektēšanas biroja Arhis apbūves koncepciju, kas paredz bijušajā armijas noliktavu teritorijā veidot mazstāvu dzīvojamo apbūvi, vietām arī jaukta tipa apbūvi, plašu publisko ārtelpu un zaļu vidi.

Lokālplānojums paredz grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto minētās teritorijas atļauto izmantošanu no centra apbūves uz trim citiem izmantošanas veidiem – savrupmāju apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un jauktas apbūves teritoriju ar dzīvojamo funkciju. Paredzēts ievērojami samazināt arī atļauto apbūves blīvumu un intensitāti, vienlaicīgi veicot vairākus būtiskus pilsētvides uzlabojumus. Tāpat iecerēts grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto un spēkā esošajā detālplānojumā precizēto apbūves stāvu skaitu – atļauto 4–25 stāvu vietā kā maksimālo nosakot tikai trīs stāvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību: ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju, tā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?, informēja Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte Ilze Kramiņa.

Viņas pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.

Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību, un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1500 priekšlikumiem, stāstīja viņa. Darbs pie plāna turpināsies: to papildinās, pilnveidos, un ir plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2019. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mainīs Valmieras un Beverīnas novada robežas

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beverīnas novada pašvaldībā pieņemts lēmums piekrist grozīt administratīvās teritorijas robežas starp Valmieras pilsētas pašvaldību un Beverīnas novada pašvaldību, informēja Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Cilda Purgale.

Viņa uzskata, ka šāds lēmums nāks par labu ne tikai novadam, bet arī apkārtējiem reģioniem - tiks nodrošinātas jaunas darbvietas, augs pašvaldības pievienotā vērtība, tiks nodrošināta ražošanas attīstība. Purgale min, ka šāds lēmums, iespējams, spēs piesaistīt iedzīvotājus ne tikai strādāt industriālajā parkā, bet arī pārcelties uz dzīvi novadā. Tas varētu celt arī pašvaldības ienākumus no nodokļu maksātājiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā notika četras tikšanās ar iedzīvotājiem, lai sapratu, kāds ir viņu viedoklis par robežas maiņu ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Protams, arī tajās iedzīvotāju viedokļi dalījās. Visbiežāk tie, kuriem bija negatīvs viedoklis šajā jautājumā, runājuši par dabas piesārņojumu un kokiem, ko būs nepieciešams izcirst. Taču Purgale uzskata, ka tā ir valsts zeme, uz kuras šie koki atrodas, un mežs jau ir pa pusei izcirsts. Paralēli šim projektam tiek meklētas vietas jaunu mežu stādīšanai, kas nozīmē, ja šos kokus izcirtīs, citur tiks iestādīti jauni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekspluatācijā pieņemta Jensen Metal ražotne Karostas industriālajā parkā

Db.lv, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdzekļu trūkums liedz sakārtot degradētās teritorijas

Dienas Bizness, 05.10.2015

Projekta Riverways ietvaros Strenčos izveidota pontonu piestātne ar vairākām atpūtas vietām. «Šāds pontonu tilts mums ir otrajiem Latvijā. Esam nostiprinājuši krastu, uzstādījuši jaunu plūdu atzīmju stabu un plostnieku vecā ozola vietā iestādījuši jaunu,» stāsta Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» laikrakstam Diena stāsta Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.

Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence. Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem – tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas galvaspilsētas pašvaldība ierosinājusi detālplānojumu Tallinas lidostas ziemeļrietumu daļai, kas paredz jaunas galvenās ieejas ēkas un 20 jaunu komerciālo ēku būvniecību, kā arī esošā galvenā termināļa paplašināšanu.

Tallinas lidostas attīstība ir sadalīta četros posmos. Pirmajā posmā plānots uzbūvēt jaunu galvenās ieejas ēku pašreizējā galvenā termināļa galā, kas vērsts pret iepirkšanās centru "Ulemiste".

Pēc tam otrajā posmā plānots paplašināt pašreizējo galveno termināli, bet trešajā un ceturtajā attīstības posmā paredzēts uzbūvēt jaunas biroju ēkas Tartu šosejas malā, informēja Tallinas vicemēre Madle Lipusa.

Detālplānojumā iecerēts pie jaunās galvenās ieejas ēkas izveidot gājēju promenādi, jaunu gājēju un veloceļu un publisku laukumu.

Lipusa lidostas teritoriju raksturoja kā tuvākajos gados nozīmīgāko attīstības teritoriju Tallinā. Viņa piebilda, ka jaunais detālplānojums, kas aptver 20 hektārus, būs sākums plāniem, kā savienot attīstības teritoriju ar Igaunijas galvaspilsētas centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmala apstiprina pilsētas teritorijas plānojumu

Ingrīda Drazdovska, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē vienbalsīgi apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pilnveidoto redakciju kā galīgo redakciju.

«Plānojuma mērķis ir Jūrmalas daudzveidības, dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, tajā pašā laikā attīstot pilsētu par starptautiski pazīstamu veselības kūrortu ar unikāliem dabas dziednieciskajiem resursiem, biznesa kontaktu veidošanas vietu Baltijas jūras reģionā, kā arī veidojot kvalitatīvu dzīves telpu Jūrmalas iedzīvotājiem,» izteicies Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Apspriešanas process ildzis gandrīz pusotra gadu, un pēc domes vadītāja uzskata, tagad esot izdevies saskaņot sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses.

Dabas teritoriju apbūve un kāpu teritorijas aizsardzība bija galvenie apspriežamie jautājumi plānojuma tapšanas gaitā. Izvērtējot saņemtos ierosinājumus, atbalstīti vairāk nekā 75% iesniegumu. Ievērojot piesardzības principu, no plānojuma izņemti potenciāli riskantie risinājumi, kuri radīja iedzīvotāju iebildumus. Noteikti augstbūvju ierobežojumi un maksimālais ēku augstums visā Jūrmalas teritorijā – līdz priežu galotnēm (5 stāvi), skaidro pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpakaļ no sapņa par viesnīcām un biznesa centru pie ostas darbības

Tā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātās izmaiņas Eksportostas un tai piegulošo teritoriju lokālpānojuma teritorijas funkcionālajā zonējumā vērtē procesā iesaistītie un ieinteresētie.

Pirms 10 gadiem (19.12.2007.) DB rakstīja, ka jaunais Andrejostai piegulošās teritorijas detālplāns un apbūves noteikumi paredz šo apkārtni attīstīt kā sabiedrisku teritoriju ar dažādu funkciju ēku izvietojumu tajā: «Pirmajā attīstības posmā projektējamā teritorija pamatā nodrošinās apkalpi prāmjiem un kruīzu kuģiem. Andrejsalas līcī saglabāsies jahtu osta. Turpmākajā attīstībā šīs teritorijas īstenos jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu apbūvi, jo bez termināļiem un administrācijas telpām Jūras pasažieru ostas un jahtkluba funkciju veiksmīgai attīstībai jāattīsta viesnīcas, biroji un citas darījuma iestādes.» Sekoja krīze, kas sagrāva grandiozās ieceres par teritorijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepāja reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsēta jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām un piedāvā saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību.

Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda, vakar ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notikušo konsultāciju laikā Liepājas pašvaldība ierosinājusi savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un esot guvusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tikšot izvērtēts.

VARAM piedāvājums paredz Liepājas pilsētu apvienot ar astoņām tuvējo novadu pašvaldībām - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem.

Liepājas pašvaldība, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicinājusi ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

Komentāri

Pievienot komentāru