Saldo

Izstrādāta kārtība darbinieku prasījumu apmierināšanai pārrobežu maksātnespējas procesos

Elīna Pankovska, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Izstrādāta kārtība kādā noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā. Proti, ja darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. To paredz valdībā atbalstītie Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtību.

Par pamatu izstrādātajai kārtībai ņemta darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība, kura jau tiek piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā.

Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu Par maksātnespējas procedūrām.

Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas apliecina priekšnoteikumus darbinieka prasījuma apmierināšanai pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Valde kā krietns un atbildīgs saimnieks – ne tikai skaisti vārdi

Evija Novicāne, Mg.iur., zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Izaicinājums – maksātnespējas procesa sakārtošana

Sandris Točs, speciāli DB, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratorus kontrolēs stingrāk; rosina to darbību pielīdzināt valsts amatpersonām

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process Latvijā bieži vien tiek izmantots ļaunprātīgi – lai izvairītos no parādu atdošanas, tiek mainīti uzņēmumu īpašnieki, valdes un juridiskās adreses. To apkarot ļautu efektīva uzraudzība un krāpnieku sēdināšana aiz restēm

Tas secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā sadarbībā ar auditorkompāniju Deloitte veiktajā pētījumā «Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā». Tajā analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas. Pētnieki secina – lai gan pēdējo piecu gadu laikā kopš izmaiņām Maksātnespējas likumā procesa kvalitāte Latvijā ir cēlusies, tomēr kreditoru atgūto prasījumu apmērs joprojām ir zemāks nekā valstīs ar attīstītu ekonomiku. Turklāt teju 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas var liecināt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu, un tas norādot uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Visizplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. «Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, vairākus mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzņēmumi mainījuši īpašnieku sastāvu,» skaidroja SIA Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Savukārt, lai veicinātu maksātnespējas piekritību konkrētam administratoram, sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa tikusi mainīta adrese. Savukārt, lai novilcinātu laiku un piesaistītu lojālāku maksātnespējas administratoru, izmantots fiktīvs tiesiskās aizsardzības process. Tāpat netiekot smādēta arī fiktīvo kreditoru izmantošana, lai ietekmētu vai aizkavētu maksātnespējas procesu, un parādās pēdējā brīža kreditori ar pārspīlētiem prasījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja parādsaistības nepārsniedz 5000 eiro, tad maksātnespējas process nepalīdzēs

Dienas Bizness, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās personas maksātnespējas process tiek vērtēts kā ceļš izkļūšanai no parādiem, tomēr eksperti tajā saskata ne mazumu nepilnību, norādot, ka ar šī procesa palīdzību no parādiem atbrīvoties un ekonomiskajā apritē atgriezties nevar cilvēki, kuriem ir samērā mazs nenokārtoto finansiālo saistību slogs un ienākumu līmenis nav augsts, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».

Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bordāns Saeimā iesniedz priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei

Žanete Hāka, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas procesi var kļūt politiski ietekmējami

Sandris Točs, speciāli DB, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskos strīdos nepieļaujama politiskā spiediena instruments un dubultie standarti – tā nozares pārstāvji vērtē grozījumus Maksātnespējas likumā, kurus tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosaucis par «maksātnespējas reformu», trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina par būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nosauc to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, kamēr iepriekš par administratoru varēja kļūt, nokārtojot eksāmenu un saņemot sertifikātu no administratoru profesionālās asociācijas. Blakus profesionālajām zināšanām eksaminācijas komisija tagad vērtēs arī kandidāta reputāciju. Tiek ieviesta arī disciplināratbildība maksātnespējas procesa administratoriem, kas attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzraugošajām personām, MNA dotas tiesības veikt pārbaudi administratora prakses vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES vidēji ir 200 000 maksātnespējas gadījumu gadā

LETA, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji gadā ir 200 000 maksātnespējas gadījumu, šodien Saeimā diskusijā par maksātnespējas režīmu Latvijā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks.

Tāpat viņš norādīja, ka viena sestā daļa maksātnespējas procesu notiek sadarbības partnera maksātnespējas dēļ. Šo procesu dēļ tiek zaudētas ap 1,7 miljoni darbavietu. Vēl Kužnieks informēja, ka vidēji ES paiet divi gadi maksātnespējas procesa pabeigšanai vienā valstī.

Komentējot Doing Business 2017 pētījumu, Komisijas pārstāvis sacīja, ka Latvija atrodas 20.vietā ES maksātnespējas procesa efektivitātes novērtējumā. Tāpat Latvijā maksātnespējas procesa vidējais ilgums ir pusotrs gads.

Diskusijas atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Latvija jau labu laiku strādā pie maksātnespējas procesa sakārtošanas. Viņa atzina, ka publiski ir izskanējuši vairāki gadījumi, kas liecina par parādnieka vai kreditoru tiesību aizskārumu procesos. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka jo īpaši svarīgi ir tas, kā strādā administratori, norādot, ka tieši viņu kvalifikācija un godaprāts nosaka to, ka process noritēs likumīgi un droši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespējas process Latvijā: vai bananizācija Augeja staļļos?

Olavs Cers, Zvērināts advokāts, sertificēs maksātnespējas administrators, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesu norisi Latvijā šobrīd regulē Maksātnespējas likums, kas Saeimā pieņemts 2010.gada 26.jūlijā un ir spēkā no 2010.gada 1.novembra. Līdz 2010.gada 1.novembrim maksātnespējas procesu norisi regulēja cits Maksātnespējas likums, kas Saeimā bija pieņemts 2007.gada 1.novembrī un stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Vēl pirms tam šīs norises regulēja likums Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas Saeimā tika pieņemts tālajā 1996.gada 12.septembrī un bija spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim. Attiecībā uz maksātnespējas procesiem, kas ierosināti līdz pašreizējā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās brīdim, turpina darboties abu iepriekšējo likumu normas.

Tādējādi likumdevējs ir radījis savdabīgu situāciju, kad samērā plašai un būtiskai tiesību nozarei pēdējo sešu gadu laikā ir trīs reizes kardināli mainīti spēles noteikumi, turklāt šobrīd kaut kādā apjomā maksātnespējas procesu norisi turpina regulēt arī divi spēku jau zaudējuši likumi. Līdzīga situācija ir ar Civilprocesa likuma grozījumiem, jo, mainoties maksātnespējas procesa regulējumam, tiek izdarītas izmaiņas arī Civilprocesa likumā, kas rada zināmas neērtības attiecībā uz to maksātnespējas procesu izskatīšanu, kas ierosināti pirms pašreizējā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav saņemts ierosinājums par Tosmares kuģubūvētavas tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tosmares kuģubūvētava maksātnespējas procesā sabiedrības kreditori pieteikuši prasījumus 3,897 549 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 478,815 tūkstošu eiro apmērā, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 3,409 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kreditoru pieteiktie prasījumi ir atzīti pilnā apmērā.

2018.gada 9.augustā ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu tika pasludināts AS «Tosmares kuģubūvētava» maksātnespējas process un par sabiedrības maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis, sertifikāts Nr.00448.

4.oktobrī notika kreditoru sapulce, kur darba kārtībā tika iekļauts viens jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšana par pamatotiem. Kreditoru sapulce atzina sabiedrības maksātnespējas procesa izdevumus par pamatotiem.

Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī sabiedrībā bija nodarbināti aptuveni 160 darbinieki. Maksātnespējas procesa ietvaros, nolūkā samazināt sabiedrības uzturēšanas izmaksas un administratīvos izdevumus, ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar visiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Šobrīd sabiedrība nodarbina tikai 20 darbiniekus, kuri nodrošina apsardzes un doku uzturēšanas funkcijas, kā arī grāmatvedības un personāla speciālistu pienākumus, veicot procedūras saistībā ar atlaistajiem darbiniekiem un dokumentu noformēšanu iesniegšanai darbinieku prasījumu garantiju fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja «Saliena» īpašniekam «Ostermalm Property Investments Limited» piederošais koka karkasa māju ražotājs SIA «Ostby» uzskata, ka maksātnespējas pieteicēja SIA «Sanibūve» maksātnespējas procesu izmanto ļaunprātīgos nolūkos, sacīja «Ostby» valdes priekšsēdētājs Raivis Ancāns.

Viņš norādīja, ka «Ostby» no 2005.gada strādā Latvijas, Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu tirgos, ražojot koka karkasa māju paneļus un moduļus, un uzskata, ka ierosinātajam maksātnespējas procesam nav pamata, jo «Sanibūve» pieteikumu par «Ostby» maksātnespēju iesniedza saistībā ar civilstrīdu un šis process nav saistīts ar «Ostby» faktisko maksātspēju.

«Uzskatām, ka «Sanibūve» šo maksātnespējas procesu izmanto ļaunprātīgos nolūkos, lai iegūtu naudu par neizpildītiem līguma darbiem. Turklāt uzņēmums par šo «Sanibūve» rīcību uzzināja no medijiem,» sacīja Ancāns.

Pamatojoties uz to, ka «Sanibūve» būtiski kavēja līguma būvniecības darbu izpildes termiņus, kā arī pieļāva citus būtiskus līguma pārkāpumus, «Ostby» 2019.gada 30.augustā vienpusēji izbeidza pērn gada nogalē noslēgto līgumu ar «Sanibūve» par būvniecības pakalpojumiem kādā Zviedrijas projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs

LETA, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs, sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Runājot par maksātnespējas procesu, ĀILP uzskata, ka pētījums par maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības tiesvedības lietām laikposmā no 2008.gada līdz 2014.gadam nav pietiekams. Pētījums parādījis konkrētus tiesnešus, kuru nekompetence maksātnespējas lietās ir viesusi bažas par tīšu nolaidību vai aizdomas par iespējamu korupciju. Tomēr tie paši tiesneši, kuri jau ir devuši iemeslu bažām, turpina strādāt tiesu sistēmā ar lietām, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, tādējādi izraisot šaubas par tiesas objektivitāti.

Padome uzskata, ka Tieslietu ministrijai (TM) kā par tiesu sistēmu atbildīgajai iestādei būtu jāizdara atbilstoši secinājumi attiecīgā pētījuma ietvaros, lai pienācīgi novērstu trūkumus, kas konstatēti saistībā ar konkrētu tiesnešu darbu, un arī turpmāk nepieļautu līdzīgas kļūdas un nekompetences atkārtošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru