Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns izdevis rīkojumu, ar kuru apturēta Rīgas pilsētas domes 2008. gada 27. maija saistošo noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā darbība.

Iepriekš ministrs aicināja Rīgas domi atcelt saistošos noteikumus, bet Rīgas pilsētas dome nav sniegusi oficiālu atbildi un nav arī izrādījusi vēlēšanos pārskatīt saistošos noteikumus pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atzinuma saņemšanas.

RAPLM ir izvērtējusi saistošos noteikumus, konstatējot, ka to normas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Izvērtējot normatīvo regulējumu, ministrija norāda, ka domei nav tiesiska pamata regulēt kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, izdodot saistošos noteikumus.

Visu kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabineta noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) secinājusi, ka Rīgas domei (RD) nav tiesiska pamata regulēt kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, līdz ar to RD tiek aicināta atcelt šā gada 27.maijā izdotos saistošos noteikumus.

RAPLM, iepazīstoties ar domes saistošajiem noteikumiem Par kuģošanas līdzekļu satiksmi Pilsētas kanālā, tiem pavadošo dokumentāciju un pievienotajiem materiāliem, ir atteikusi noteikumu reģistrāciju, informē reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, dome izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu saistībā ar publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu. Taču RD saistošie noteikumi būtībā regulē kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, kā arī paredz prasības, kādām jāatbilst kuģošanas līdzekļa gabarītiem, lai tas drīkstētu pārvietoties pilsētas kanālā, atzīmēts RAPLM valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vēstulē Rīgas domei.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 14. februārī, izsludināti Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz noteikt atbildību par ūdens satiksmes pārkāpumiem, informēja Iekšlietu ministrija.

Pēdējo gadu laikā tieši Latvijas iekšējos ūdeņos strauji ir palielinājusies satiksmes intensitāte. Lai paaugstinātu ūdens satiksmes dalībnieku drošību, Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir izstrādājusi likumprojektu ar kuru paredz jaunu papildsoda veidu - aizliegumu uz noteiktu laiku iegūt kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības un jaunu normu - iespēju atņemt personai tai piešķirtās speciālās tiesības kā kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikta arī šī papildsoda un minētās normas izpildes kārtība.

Tāpat grozījumi paredz palielināt piemērojamos naudas sodus. Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma varēs uzlikt naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no 200 līdz 300 latiem, bet par nepakļaušanos amatpersonas prasībai apturēt kuģošanas līdzekli varēs uzlikt naudas sodu no 300 līdz 400 latiem.

Rīgas dome izstrādājusi jaunu redakciju kuģošanas noteikumiem Rīgas kanālā, jo iepriekšējos apturēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

No jaunās noteikumu redakcijas tiks svītrots punkts par kuģošanas virzienu, jo tā nolēma domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti. Jaunā noteikumu redakcija atšķiras no iepriekšējās ar nosaukumu un dažiem redakcionāliem labojumiem, kā arī pamatīgāku likumisko pamatojumu. Noteikumu nosaukums tagad ir Par Pilsētas kanāla aizsardzību un kuģošanas ierobežojumiem Pilsētas kanālā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt Pilsētas kanāla aizsardzību no kuģošanas līdzekļu radītās krastu izskalošanas un piesārņojuma, kā arī uzlabot kuģošanas drošību. Projekts paredz, ka Pilsētas kanālā atļauta pārvietošanās ar mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un ūdens velosipēdiem.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Lai izpildītu Eiropas Savienības prasības, Latvijā stingrāk tiks uzraudzīti starptautiski kuģojošie Latvijas karoga kuģi.

Līdz 2012. gadam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt iekļautām Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Baltajā sarakstā, norāda Satiksmes ministrija.

Īpaša uzmanība esot jāpievērš tiem kuģiem, kuri nepilda starptautisko konvenciju un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma prasības. Tāpēc otrdien, 4. augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu «Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu». Šie noteikumi attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem kuģiem.

Kuģu karoga valsts uzraudzību Latvijā veic VAS Latvijas jūras administrācija (LJA) Kuģošanas drošības inspekcija. Iecerēts, ka turpmāk, ja pēc ostas valsts kontroles inspekcijas vai karogvalsts pārbaudes tiks konstatēti būtiski trūkumi, kas var ietekmēt kuģa vai cilvēku drošību, vai radīt vides piesārņojumu, kā arī gadījumos, kad kuģa apkalpe vai kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju, vai vidi apdraudošu bojājumu, kā arī citās līdzīgās situācijās, inspekcija noteiks pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības attiecībā pret kuģi un kuģošanas sabiedrību, kas to pārvalda. Pastiprinātais režīms varētu būt spēkā divus gadus. Pēc tam, ja kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbildīs normatīvo aktu prasībām, tas tiks atcelts.

Latvijas normatīvajos aktos tiks iestrādātas starptautiskas aizsardzības prasības ne vien kuģiem un ostas iekārtām, bet arī pašām ostām – līdz šim šādas prasības attiecībā uz ostām nebija, informēja Satiksmes ministrija.

Tāpat tiks noteikts pienākums VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas inspektoriem pēc katras aizsardzības pārbaudes sagatavot ziņojumu. Tiks noteikts arī ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību saistītās informācijas aizsardzības mehānisms, kā arī aizsardzības deklarācijas sagatavošanas un glabāšanas kārtība.

To nodrošinās Satiksmes ministrijas un LJA izstrādātais MK noteikumu projekts Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību, kas otrdien, 13. novembrī tika apstiprināts MK sēdē.

Noteikumu projekts nosaka Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildes kārtību un uzraudzību, kā arī LJA Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas inspektoru funkcijas un tiesības.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Bērnu drošības paaugstināšanai ceļā uz skolu un mājup Rīgā šogad veikti dažādi satiksmes infrastruktūras uzlabojumi 38 mācību iestāžu tuvumā.

Kā šodien Rīgas mēra Jāņa Birka rīkotajā preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs, arī šogad Rīgas domes Satiksmes departaments turpināja veikt dažādus projektā "Drošais ceļš uz skolu" paredzētos satiksmes infrastruktūras uzlabojumus skolu tuvumā, lai paaugstinātu bērnu drošību ceļā uz skolu un mājup. Šogad ir veikta četru krustojumu vai ielu posmu uzlabošana skolu tuvumā un būs izstrādāti būvprojekti vēl četru krustojumu un ielu posmu pārbūvei, kur tuvāko gadu laikā paredzēts veikt būvdarbus. Divos krustojumos skolu tuvumā ir izbūvēti jauni luksofori, un šogad būs izstrādāti būvprojekti jaunu luksoforu izbūvei vēl četros krustojumos skolu tuvumā. Deviņu mācību iestāžu tuvumā ir izbūvēti ātrumvaļņi. 13 vietās skolu tuvumā uzstādītas jaunas gājēju drošības barjeras. Trijās vietās skolu tuvumā gājēju pārejas tiks aprīkotas ar papildus apgaismojumu

„AS G4S Latvia ir viena no nedaudzajām drošības risinājumu kompānijām Latvijā, kas saņēmusi Atbilstības sertifikātu un ieguvusi tiesības konsultēt ostas un ostu iekārtas drošības jautājumos, sastādīt ostas iekārtas aizsardzības plānus, kā arī veikt Latvijas ostu un ostas iekārtu personāla apmācību,” skaidro Eduards Bukovskis, AS G4S Latvia valdes loceklis.

Kompānija jau šobrīd ir uzsākusi apmācības pēc programmas Ostas iekārtu aizsardzības personāls, kas ir izstrādāta un apstiprināta saskaņā ar Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS Kodekss) prasībām. Apmācības organizē G4S mācību centrs.

Eduards Bukovskis: „Saglabājoties dažādu kravu plūsmas pieaugumam caur Latvijas ostām un pašreizējai situācijai kuģošanas un ostu darbības drošības jomā, būtiski ir nodrošināt efektīvu ISPS kodeksa prasību ievērošanu katrā ostā. Tas savukārt nozīmē nepieciešamību izstrādāt un atbilstoši uzturēt katras ostas aizsardzības plānus, kā arī nodrošināt profesionālu un atbilstošu ostu personāla apmācību. AS G4S Latvia ir viena no nedaudzajām drošības risinājumu kompānijām Latvijā, kas saņēmusi šo Atbilstības sertifikātu.

No 29. jūlija Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāks izsniegt Atpūtas kuģu vadītāju apliecību līdzšinējās Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības vietā.

Ar to drīkstēs vadīt motorjahtas, kuterus un motorlaivas, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kā arī ūdensmotociklus. Iepriekš ar Mazizmēra kuģošanas vadītāja apliecību varēja vadīt ūdens transportlīdzekļus, kuru garums nepārsniedza 12 metrus.

Lai iegūtu jaunā parauga vadītāja apliecību, tāpat kā iepriekš būs jādodas uz CSDD un jānokārto teorētiskais eksāmens, kurā turpmāk būs jāatbild uz 20 jautājumiem. Eksāmena kārtošanai paredzētais laiks ir 20 minūtes, un tajā drīkst pieļaut ne vairāk kā divas kļūdas. Atkārtoto eksāmenu drīkstēs kārtot jau nākamajā darba dienā. Bez eksāmenu kārtošanas atpūtas kuģa vadītāja apliecība varēs iegūt personas, kurām ir buru jahtas vai kuģa vadītāja kvalifikācija.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Unora nogrimšanu un turpmāk iesaka pievērst uzmanību zvejas kuģu pārslodzei.

Kā informēja JA, jūras negadījuma izmeklēšanas mērķis ir kuģošanas drošības uzlabošana un līdzīgu negadījumu novēršana nākotnē, nevis kriminālās vai materiālās atbildības noteikšana pret negadījumā iesaistītajām pusēm.

Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka gan Unoras, gan tai pašai firmai piedarošā, tāda paša tipa kuģa Bonivars pēdējā laikā pirms avārijas nodoto lomu svars ievērojami pārsniedza uz kuģa pieļaujamo zivju kravas svaru. Avāriju veicinošs faktors bija arī kuģim veiktā klāja pārbūve.

Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi. Kuģa īpašniekiem ieteikts nodrošināt zvejas kuģu ekspluatāciju, nepārkāpjot noteiktos kuģu kravnesības limitus, kā arī jebkurus pasākumus, kas saistīti ar kuģa konstrukciju izmaiņām vai papildus aprīkojumu uz kuģa, saskaņot ar Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju.

Turpmāk par kuģošanas līdzekļa vadīšanas noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīt varēs arī ūdensmotociklu vadītājus.

Šādu iespēju paredz Saeimas Juridiskās komisijas pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).

Grozījumi nosaka, ka ūdensmotocikli turpmāk tiks uzskatīti par sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem. Līdz ar to arī ūdensmotocikla vadītājiem varēs piemērot naudas sodu par braukšanu dzērumā, peldvietās, braukšanu bez glābšanas vestēm, kā arī par citiem kuģošanas līdzekļu vadīšanas noteikumu pārkāpumiem.

Plānots, ka grozījumi APK Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīti ceturtdien, 30.aprīlī.

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m.

Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.“

AS Latvijas Kuģniecība (LK) mazais akcionārs Atholl Greece LTD uzskata, ka uzņēmumā notiek akcionāru maldināšanu un nesodīta starptautiski atzītu principu pārkāpšana, kas LK varot nozīmēt pat maksātnespēju.

Kompānijas pārstāvju izplatītajā vairāku lappušu garajā paziņojumā teikts, ka Atholl Greece LTD ir Grieķijā reģistrēta kompānija, kura pārstāvot starptautiskajā kuģošanas biznesā strādājošus investorus, ziņo Delfi. Kompānija uzsver, ka ir iegādājusies nelielu LK akciju paketi - 50 000 akcijas, ar mērķi iepazīties ar LK darbību nolūkā palielināt ieguldījumus šajā Latvijas akciju sabiedrībā.

LK akcionāre uzskata , ka LK publiski izplatītie paziņojumi par tās darījumiem un finanšu stāvokli ir apšaubāmi un var radīt bažas par LK maksātspēju nākotnē, - uzskata akcionāri.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Situācija ir kritiska, un saasinātajos ekonomiskajos apstākļos šis ir pēdējais brīdis, lai nozarē strādājošie vienotos par darbības vienotu koncepciju, uzskata AS G4S Latvia. Apsardzes nozare atzīta par vienu no netīrākajām, vērtējot nomaksāto nodokļu apjomu, aiz sevis atstājot celtniecību.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia ceturtdien, 10. jūlijā tikās ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas vadību, lai pārrunātu situāciju drošības pakalpojumu nozarē, Db.lv informē AS G4S Latvia pārstāve Signe Znotiņa.

Pašlaik drošības pakalpojumu tirgū Latvijā strādā aptuveni 300 licenzētas kompānijas, kas, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir nepamatoti augsts rādītājs. Lielo komersantu skaitu, visticamāk, vēsturiski veidojuši salīdzinoši vieglie nosacījumi, kas ļauj kļūt par apsardzes kompāniju, ko nosaka gan Apsardzes darbības likums, gan MK Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi.

Pēc pēdējā mēneša laikā veiktajām dārglietu zādzībām vai to zagšanas mēģinājumiem, kompānijas drošības eksperti aicina pievērst lielāku uzmanību esošiem drošības pasākumiem arī citiem mazumtirgotājiem, kuru darbība saistīta ar vērtīgu preču tirgošanu un uzglabāšanu.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia mazumtirgotājus aicina izvērtēt ieviestos drošības pasākumus un to atbilstību viņu komercdarbībai.

„Diemžēl jāsecina, ka arī pašu mazumtirgotāju attieksme ir neuzmanīga un nevērīga. Tieši šobrīd, krītot kopējam iedzīvotāju pirktspējas līmenim, jāizvērtē visi drošības riski un jāveic efektīvi aizsardzības pasākumi. Tiesa gan - nereti pietiek ar uzlabojumiem ikdienas saimnieciskās darbības procesos, lai veikalu īpašnieki vai darbinieki paši „nepalīdzētu” garnadžiem realizēt iecerētos nodomus.

Kā vēl viena negatīva tendence jāmin mazumtirgotāju un telpu iznomātāju vājā sadarbību drošības jautājumos. Jāveido dialogs, lai tirgotāju veikali, kuru pamatdarbība ir saistīta ar t.s. „riska precēm”, neatrastos stratēģiski kļūdainās vietās, piemēram, pie lielveikalu ieejām,” db.lv skaidro Eduards Bukovskis, AS G4S Latvia valdes loceklis, Fiziskās apsardzes departamenta direktors.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.