Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

LETA, 14.11.2013

Foto: LETA

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Pirmā pusgada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvi sasniedza 20,14 miljardus latu jeb 90,7% no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraudzīto finanšu sektora aktīviem Latvijā. Savukārt nebanku finanšu institūcijas veido 2,076 miljardus latu jeb 9,3% no finanšu sektora aktīviem. Nebanku finanšu institūcijas ir nelielas, bet piedāvā privātā sektora papildu finansēšanas iespējas. Krājaizdevu sabiedrības veido 0,1% no kopējiem finanšu sektora aktīviem.

Plānā teikts, ka Latvijas īstenotās finanšu sektora politikas mērķis ir nodrošināt finanšu un makrouzraudzības stabilitāti un mazināt iespējamo risku veidošanos, kā arī ar nerezidentu noguldījumiem saistītos riskus. Latvijas valsts institūcijas apņēmušās ietvert konservatīvu nostāju finanšu sektora attīstības stratēģijā un atbilstoši Latvijas valsts interesēm ietvert Eiropas Savienības (ES) politiskās un regulatīvās iniciatīvas, īpaši ar banku savienības izveidi saistītās reformas.

Lai nodrošinātu stabilu, drošu finanšu sektoru, kas atbalsta ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir jākoncentrējas uz kvalitātes pieaugumu, arī veicot preventīvos pasākumus, savukārt kvantitātes dinamikai ir jāatbilst spējai nodrošināt adekvātu risku pārvaldību, teikts dokumentā.

Plānā skaidrots, ka atbildīgās institūcijas veikušas pasākumus finanšu sektora politikas stiprināšanai. Nozīmīgs solis ir makrouzraudzības institucionālā regulējuma izveide saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumu. Šogad jūnijā starp Finanšu ministriju, FKTK un Latvijas Banku noslēgta vienošanās par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā.

Atbildīgās institūcijas apņēmušās mazināt riskus - kredītrisku, likviditātes un finansējuma risku, tirgus risku, rekapitalizācijas risku, valsts iespējamo saistību apjoma pieauguma, ko rada pieaugošā nodrošināto nerezidentu noguldījumu bāze, risku, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risku, negatīvas ietekmes uz valsts kredītreitingu risku saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas kredītiestāžu sektorā. Šim nolūkam pamatā ar nerezidentu noguldījumiem strādājošām kredītiestādēm ir papildus piemērotas stingrākas prasības attiecībā uz kapitālu un likviditāti, kuras tiek regulāri pārskatītas, lai nodrošinātu, ka jebkurš risku pieaugums ir pienācīgi atspoguļots kapitāla un likviditātes papildinājumos. Notiek darbs pie pārbaužu veikšanas regulējuma uzlabošanas. Ir īstenoti pasākumi atbildīgo institūciju rīcībā esošo analītisko un stresa testēšanas instrumentu klāsta uzlabošanai un makrouzraudzības risku konstatēšanai.

Kā liecina FKTK un Latvijas Bankas sniegtā informācija, ar nerezidentu apkalpošanu saistītie riski patlaban tiek adekvāti pārvaldīti un kontrolēti, tomēr nepieciešams turpināt sākto darbu pie nerezidentu kredītiestāžu segmenta drošības, stabilitātes un prognozējamības pilnveides. Šis mērķis ir ņemts vērā, tostarp izstrādājot plānā iekļautos preventīvos finanšu sektora attīstības pasākumus, teikts dokumentā.

Tiek plānots stiprināt stingri regulatīvos pasākumus, lai apkarotu naudas atmazgāšanas iespējas caur Latvijas finanšu sektoru. Tajā pašā laikā ne mazāka vērība ir jāpievērš uzraudzības ietvara prasību praktiskajai piemērojamībai. Nepieciešams stiprināt attiecīgo institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki rūpīgāk ievēro spēkā esošās regulējošās prasības, teikts plānā.

Kapitālā tirgus jomā ir identificēti pasākumi vērtspapīru tirgus attīstības jomā, ietverot caurskatāmu valsts kapitāla daļu atsavināšanas veicināšanu un publiskā piedāvājuma vai akciju kotācijas iespēju izmantošanu, lai sekmētu valsts īpašuma labāku pārvaldīšanu un realizāciju. Svarīga ir arī turpmāka iekšzemes valsts vērstpapīru tirgus sekmēšana un korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana, kas sniegtu ieguldījumu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības uzlabošanā, rakstīts dokumentā.

Pensiju fondu pārvaldības jomā prioritāte ir rast iespējas ieguldījumiem tautsaimniecībā, diversificējot ieguldījumu plānu instrumentus un tādējādi piesaistot institucionālo investoru un ilgtermiņa kapitālu infrastruktūras un ražojošā sektora attīstībai, kā arī makroekonomiskā līmenī uzlabojot maksājumu bilances pozīcijas.

Nozīmīgi ir arī pasākumi tieslietu jomā, arī tiesnešu kvalifikācijas celšana un specializācijas veicināšana, finanšu strīdu izskatīšanas mehānismu pilnveidošana un ieguldītāju jeb akcionāru tiesību aizsardzības pilnveidošana un stiprināšana. Viens no aktuāliem jautājumiem ir normatīvā regulējuma pilnveidošana, lai ierobežotu mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu, teikts plānā.

Plāns ietver finanšu pakalpojumu daudzveidībai svarīgus nebanku finanšu institūciju pasākumus, dažādojot alternatīvus, uz attīstību vērstus finansējuma veidus, tai skaitā sekmējot riska kapitāla nozares attīstību, Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidi, kā arī izvērtējot iespējas vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanai.

Secināts, ka nepieciešams privātā sektora kreditēšanas atbalstam izmantoto valsts programmu un finanšu instrumentu tvērumu un klāstu pielāgot tirgus nepilnību efektīvai kompensēšanai. Alternatīvā finansējuma un kapitāla tirgus attīstībā būtiska loma būs jaunveidojamajai AFI. Nepieciešams, lai AFI mērķtiecīgi piesaista finansējumu ne tikai no ES fondu līdzekļiem, bet arī no vietējiem institucionālajiem investoriem.

Dokumentā arī rakstīts, ka nepieciešams pilnveidot krājaizdevu sabiedrību normatīvo regulējumu. Atzīmēta arī sabiedrības finanšu izglītības veicināšana un izpratnes līmeņa celšana par finanšu pakalpojumu tirgu.

Plāns iesniegts izskatīšanai šodienas valsts sekretāru sanāksmē. Dokuments būs jāpieņem valdībā.

No šīs sadaļas

Izvērtējot NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētos uzņēmumus, secināts, ka vislabākie rādītāji...

Trešdien pieaugumu demonstrēja vienīgi NASDAQ OMX Riga akciju tirgus indekss, pakāpjoties par...

Kamēr cenu kritums visam, sākot no benzīna līdz pat kafijai ir laba...

Trešdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, piedzīvojot straujāko divu dienu kritumu pēdējā...

Šā gada deviņos mēnešos AAS Ergo parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs sasniedza...

Šā gada trešajā ceturksnī Lielbritānijā bezdarba līmenis sarucis jau 12. mēnesi...

Trešdien, 13.novembrī, izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas...

SEB banka piešķīrusi 7,5 miljonu eiro lielu finansējumu stikla šķiedras ražotājam...

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics pārdevis peļņu nesošo un...

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas...