Jaunākais izdevums

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Dokumentālajā stāstā Zāģeri uzņēmējs Romāns savā mežizstrādes vidē cenšas realizēt ideālo biznesa modeli, kurā pasūtītājs ir apmierināts ar darba kvalitāti, bet strādnieks saņem regulāru un smagajam darbam adekvātu samaksu. Tomēr tie ir neizbēgami dzīves apstākļi – pasūtītāji nemaksā, zāģi lūst, zāģeri neievēro izstrādātos ētikas noteikumus. Filmā pretstatītas divas atšķirīgas pasaules – mežs, kas it kā noraugās no augšas un lēnām pārtop kailcirtē, un zāģeri – mazas skudriņas mežā, tālu prom no ģimenēm, ar smagu darbu, kautiņiem, dzeršanu un necenzētu leksiku.

Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas kinoteātru repertuārā sagaidāma vien šā gada rudenī.

Lai gan stāsts ir par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti, tā būs interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašākam skatītāju lokam, jo vēsturisko liecību montāža ir apvienota ar inscenētām epizodēm. Skatītājam intriģējoša var šķist 20. gadu atmosfēra, kas autentiski parāda tā laika vidi.

Dubultā dzīve. Sekss un PSRS ir stāsts par padomju periodu caur seksuālās dzīves prizmu. Filmā iekļauti unikāli, līdz šim publiski neizrādīti kadri, kā arī sensacionāli atradumi – dienasgrāmata, kas rakstīta laikā no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz pat 90. gadu vidum. Tajā autors no sava skatpunkta precīzi ataino gan kultūras, gan vēsturiskos notikumus, gan sadzīvi homoseksuāļu aprindās.

Filmu klāstu papildina arī jaunā režisora Matīsa Kažas dokumentālā filma par pasaulē kaislīgāko teātru apmeklētāju Vienu biļeti, lūdzu!, un Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas dokumentālā filma Mūris par dažādām robežām – fiziskām, valsts nospraustām un prāta radītām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tirdzniecības centru projekti ietekmē komercplatību segmentu arī Rīgas centrā, tomēr veikalu aizplūšana uz tiem nav masveida parādība.

Tajā pašā laikā pilsētas centrā izteiktāks ir dalījums starp populārām un mazāk iecienītām ielām un kvartāliem.

Kompleksa pieeja

Akropoles atvēršana likumsakarīgi mudināja pārējo tirdzniecības centru (t/c) īpašniekus pārskatīt savu stratēģiju, piemēram, tie, kam bija paplašināšanas plāni, attiecīgi sāka darbus, komentē nekustamā īpašuma eksperte Olga Kozina. Paplašinoties izvēlei, cīņa par katru pircēju saasinās, t/c cītīgāk piestrādā pie nomnieku salikuma, koncepcijas, iegulda dažādās mārketinga aktivitātēs. Attiecīgi, palielinoties telpu izvēlei t/c, mazumtirgotāji, kas vēlējās iekļūt tajos, bet nav varējuši dabūt tur vietu, šobrīd ir ieguvuši šādu iespēju, līdz ar ko daži var atstāt iepirkšanās ielas. Tomēr pagaidām nav sagaidāms, ka tas varētu krasi ietekmēt centra komercplatību segmentu, viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu gāzes apkures iekārtu uzstādīšanu Rīgā vairs nesaskaņos no 2026.gada, paredz šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā akceptētie noteikumi Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei.

Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.gada 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tam nebūs atbilstoša ekonomiskā pamatojuma aprēķina. Atļaujas var izmantot piecus gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031.gadam.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā informē, ka jau līdz šim bija pieņemti noteikumi par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu, savukārt no 2019.gada ir spēkā prasības pret akmeņogļu izmantošanu apkurei visās pilsētas zonās.

Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma, un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atdzīvina vēsturiskus plakātus

Anda Asere, 11.03.2019

SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašnieces Līva Pērkone (no kreisās) un Marija Ručevska

Foto: Sandija Veikša

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Arēnā Rīga tiek montēta projekciju skatuve lielizrādei Abas Malas

Lelde Petrāne, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimediālā deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Skatītājs varēs vērot telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

«Arēnā Rīga» lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti uzvar Itāliju un cīnīsies par piekto vietu Pasaules kausā

LETA, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ziemassvētki Eiropā maksā mazāk? Speciālisti dalās ar idejām, kā ietaupīt vai pat uzsākt savu biznesu!

Sadarbības materiāls, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sāk ar Vjetnamu

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegūstot dažādus datus no viedtālruņa, aizdevumu salīdzināšanas risinājums Jeff App palīdz uzzināt vairāk par cilvēku, kurš vēlas aizņemties

Šā gada sākumā Tomam Nipartam un Reinim Tenim radās ideja par šādu mobilo lietotni. «Pats sākums bija TechChill konference. Abi bijām nodarbināti, dzīvoju Spānijā, nolēmām pieteikties ideju konkursā. Tikām finālā, un tas bija apliecinājums, ka ir vērts šo pētīt dziļāk. Paralēli pamatdarbam bijām gatavi startēt Latvijā, jau bija potenciālie klienti, bet sapratām, ka nedarīsim to te, – ir mazs tirgus, un problēma, ko risinām, nav tik aktuāla,» stāsta Toms.

Viņi izvēlējās Vjetnamu. Toms jūlijā pameta labu darbu un dzīvi siltajā Spānijā, lai «lēktu» iekšā šajā projektā. Lai pieņemtu šo lēmumu, nācās apsvērt daudzus aspektus. «Protams, Spānijai ir daudz plusu, lielisks klimats, plašas iespējas, jo īpaši jauniešiem, bet es vienmēr esmu paturējis prātā, ka vēlos atgriezties Latvijā un likt lietā iegūtās zināšanas. Spāņi ir spāņi, latvieši ir latvieši – ar saviem cilvēkiem vienmēr būs vairāk pa ceļam,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru