Lai gan nākotnē projektu izvērtēšanas termiņš noteikts ne vairāk kā trīs mēneši, reāli uzņēmējiem tāpat var nākties gaidīt krietni ilgāk. Ņemot vērā vēl arvien no jauna pienākošos protestus par gauso izvērtēšanas laiku, Finanšu ministrija (FM) paziņojusi "labo vēsti", ka no nākamā gada projektu izvērtēšanas termiņš būs 3 mēneši. Taču realitāte var nebūt tik rožaina.
Var ieilgt
Proti, 3 mēnešus sāks skaitīt no brīža, kad projektu pieteikšanās termiņš būs beidzies. Tādējādi tie, kas savus projektus būs iesnieguši pirmie, dabūs gaidīt visilgāk, jo šie projekti ierēdņu plauktos gaidīs, kamēr visi finansējuma pretendenti būs iesnieguši savus projektus, un tad vēl trīs mēnešus. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko skaidro, ka programmām, kur vajadzētu būt vislielākajai projektu apritei, piemēram, Inovāciju programmai, uzsaukumi tiks izsludināti bieži, taču "lēnākām" aktivitātēm, piemēram, biznesa inkubatoru izveidei, projektu pieņemšana varētu tikt izsludināta arī reizi divos gados.Turklāt uzņēmumiem adresētajās programmās projektu pieteikumi tiks izvēlēti, salīdzinot tos savā starpā. R. Aleksejenko šādu izvērtēšanas principu ironizējot dēvē par "skaistuma konkursu". ·āda metode izvēlēta pēc vairākkārt izskanējušās kritikas par "pirmais brauc, pirmais maļ" principu, kas lika uzņēmējiem četras diennaktis stāvēt rindās. Rindas kārtība tiks piemērota tādās programmās kā finanšu instrumenti vai atbalsts dalībai izstādēs.
Nebūs lieku tēriņu
Taču nevar teikt, ka atvieglojumi projektu pieteikumu pieņemšanā būs tikai formāli. 3 mēnešu vērtēšanas laiks noteikts, ņemot vērā plānotās ievērojamās izmaiņas projektu vērtēšanas shēmā. Līdz šim lielāko laiku, gatavojot projektu pieteikumu, aizņēma formāla dokumentācija, kas var izrādīties lieks laika un ievērojams finanšu tēriņš brīdī, kad pati projekta ideja netiek akceptēta, bet turpmāk plānots izsmeļošus datus pieprasīt tikai tad, kad vērtēšanas komisija būs lēmusi par labu projekta realizācijai. Tādējādi projektu pieteicējam nāksies gatavot vien pārdesmit lapas ar idejas aprakstu. Turklāt kā būtisks jauninājums minama iecere, ka ES naudai varēs pieteikties arī fiziskas personas, kurām pieder vien spoža ideja, sola R. Aleksejenko. Ja ideja tiks atzīta par labu esam, tad finansējumu varēs saņemt arī uzņēmuma dibināšanai.
Eiropas Savienības naudas, visticamāk, pietiks visiem
Lai gan, pieņemot projektus populārajā atbalsta programmā uzņēmumu komercdarbības modernizācijai, pastāvēja bažas par trūkstošo finansējumu, tagad kļuvis skaidrs, ka naudas, visticamāk, pietiks visiem.
Vēl pirms neilga laika pastāvēja bažas, ka uzņēmēju iesniegto projektu izvērtēšana tomēr nenotiks laikus - līdz nākamā gada sākumam, taču nu situācija radikāli mainījusies - visticamāk, visi projektu pieteikumi tiks izskatīti laikus, turklāt gandrīz droši var apgalvot, ka naudas pietiks visiem.
Noraida vairāk
EM jau prognozēja, ka stingro kritēriju dēļ noraidīto projektu skaits varētu būt vēl lielāks nekā iepriekš, un tā tas arī ir noticis - no saņemtajiem 248 projektiem noraidīti 54 projekti. Tātad apmēram 20 %, savukārt pirms diviem gadiem, kad uzņēmējiem pirmo reizi bija iespēja pieteikties valsts atbalsta programmā Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai kā neatbilstoši tika noraidīti ap 10 % pieteikumu. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko uzteic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieku darbu, kas pabeiguši projektu administratīvo vērtēšanu, neraugoties uz milzīgo ažiotāžu, piebilstot: "Ja projekti, kas ir noraidīti, būs noraidīti tiesiski, tad arī vērtēšanas komisija ministrijā projektu izvērtēšanu pabeigs laicīgi."Lai paspētu apgūt ES struktūrfondu finansējumu, vērtēšanas komisijai visi lēmumi jāpieņem līdz decembra vidum. Vērtēšanas komisijai projekts ir jāizvērtē pēc būtības, tas ir atšķirībā no administratīvās pārbaudes, kurā tiek vērtēta procedūru ievērošana, kvalitatīvajā vērtēšanā projektā tiek novērtēta tā pamatotība un atbilstība mērķiem.
Ekspertu trūkums
R. Aleksejenko norāda, ka kvalitatīvās vērtēšanas termiņam vajadzētu būt garākam nekā administratīvajā vērtēšanā, taču laika palicis pavisam nedaudz. "Lai īso termiņu dēļ neciestu vērtēšanas kvalitāte, komisijās tiek piesaistīti papildu eksperti," stāsta EM pārstāvis: "Ir jomas, kā, piemēram, betona ražošana, enerģētika un citas, kurās liela daļa no kvalificētiem nozares darbiniekiem, kuri varētu būt eksperti, ir iesaistīti projektu sagatavošanā. ·ādās jomās ekspertu atlase ir ilgāka." Taču vērtēšanas komisijas lēmumus nevar apstrīdēt EM, bet tikai pārsūdzēt tiesā, tādēļ pieteicējam nepilnbas kvalitatīvajā vērtēšanā var izrādīties daudz grūtāk atspēkojamas.
Iknedēļas solījumi paralizē
Kamēr iestādes sola ātrāku izskatīšanu, uzņēmumiem ikdiena ir neziņas mēneši, kas līdzi nes zaudējumus un sarežģījumus.
"Pašlaik ir komiska situācija - esam iesnieguši vairākus izstāžu apmeklēšanas projektus un projektu inovāciju programmā, par izstāžu projektiem tuvākajā laikā ceram saņemt apstiprinājumu, ka varam braukt, bet - nav vēl ko uz tām izstādēm vest, jo inovāciju projekts nav apstiprināts," stāsta elektronikas uzņēmuma Applied Electronics Labs (AEL) valdes priekšsēdētājs Māris Drone un atzīstas: "Es zinu, ka daudzi atsakās no ES finansējuma, jo tas reizēm šķiet akmens kaklā, nevis palīdzība. Ja mēs būtu zinājuši, kā tas notiks, būtu meklējuši citus variantus un nebūtu tādā situācijā kā tagad - esam pievīluši pāris augstas klases speciālistus, sadarbības partnerus arī ārzemēs un pēdējos mēnešus darbs vienkārši ir apstājies."
Karājas mēnešiem
Inovāciju projektu AEL iesniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) jau aprīlī. "Pirmajai fāzei - administratīvajai vērtēšanai - projekts izgāja cauri bez aizķeršanās, bet specifiskajos vērtēšanas kritērijos iestrēga," stāsta M. Drone un norāda, ka viņaprāt situācija, kad projektu pilnīgi oficiāli var izskatīt gadu, jau pašos pamatos ir ārprāts. Turklāt LIAA mājaslapā vadlīnijās ir rakstīts, ka maksimālais projekta izskatīšanas laiks ir 96 dienas, par ko pati LIAA atzīstot, ka šī informācija ir novecojusi.
"Trakākais ir tas, ka no nedēļas uz nedēļu tiek solīts un atlikts. Mēs varētu strādāt pie citiem projektiem, bet ja mums saka - nākošnedēļ tiks izskatīts, tad mēs arī paredzam, ka tad būs atbilde. Bet pēc nedēļas ir tas pats - zvaniet pēc nedēļas - un tā jau trīs mēnešus," stāsta M. Drone.
Projekts izvērtēšanā kavējoties tādēļ, ka neesot ekspertu un AEL Ekonomikas ministrijā sniegta informācija, ka bijuši jau vairāki eksperti, kas neesot varējuši izvērtēt uzņēmuma iesniegto projektu un nācies meklēt arvien jaunus.
Nav ekspertu
"Man šķiet, Latvijā nemaz nav ekspertu, kas šo projektu varētu novērtēt," pieļauj AEL valdes priekšsēdētājs.
"Ekonomikas ministrija, atšķirībā no uzņēmēja, kas sapulcētu trīs, četrus ekspertus pie galda un lūgtu izvērtēt situāciju, dara vienkārši - sameklē vienu ekspertu, kurš kaut ko izskata, un ja par kaut vienu no pozīcijām ekspertam nav skaidra viedokļa - jā vai nē - vērtējums vairs nav spēkā un tiek meklēts nākošais eksperts," stāsta AEL tehniskais direktors Kaspars Sproģis. Pirms projekta apstiprināšanas mēs neko nevaram darīt un līdz ar to informācija, ko varam iesniegt LIAA ir aptuvena un uz nākotni vērsta, bet eks-pertam tiek prasīts precīzi novērtēt katru izdevumu pozīciju.
Projekta tehniskajam aprakstam ir atvēlēta maza vieta un, lai ierobežotu korupcijas risku, nekāda komunikācija starp ekspertu un uzņēmēju nav paredzēta. Varbūt būtu lietderīgi kaut vai caur aģentūru ļaut uzņēmējam paskaidrot ekspertam neskaidrās lietas.
Raižu pietiek
Kavēšanās ar projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu radījusi ne tikai galvassāpes, bet arī pietiekami jūtamas problēmas, piemēram, zaudēta daļa speciālistu, ko bija plānots piesaistīt projektam. Radušās arī citas problēmas - projekta ietvaros izsludinātajā iepirkuma konkursā uzvarēja firma no ASV, un attiecīgais cenu piedāvājums spēkā bijis 4 mēnešus. "Tagad ir pagājuši septiņi un cenas piedāvājums vairs nav spēkā," stāsta M. Drone. LIAA piedāvājusi pārtāmēšanu - ja pēc mēneša projektu apstiprina, ASV kompānija sagatavo jaunu piedāvājumu. "Cena, protams, būs cita un papildu izmaksas paliek uz mūsu pleciem. ASV kolēģi arī saprot, ka mēs nevaram izvēlēties citus piegādātājus, jo viņi ir minēti apstiprinātajā projektā," gaidāmās grūtības iezīmē M. Drone.
Uzņēmumam jādomā arī par potenciālajiem klientiem, jo pēc izstādes Maskavā interesi par potenciālo produktu izrādjis konsorcijs Ukrainā, kas ceļ akumulatoru ražošanas rūpnīcas. "Konkrēti pateikuši - slēgsim līgumu - viņi nav, bet tuvākajā laikā tā var notikt, un tad mums ir jābūt gataviem piedāvāt produkciju," stāsta K. Sproģis un piebilst: "Būtu vismaz jāzina, cik ilgi novilcināt sarunas."
"Par savu naudu uztaisīt iekārtas ir pagrūti. Ja mēs būtu liels uzņēmums, kam aizmugurē stāv miljoni, tas būtu savādāk," norāda M. Drone.