Jaunākais izdevums

Kā Mārupes ielas priekšrocību uzņēmēji min mājīgumu, mazpilsētai raksturīgo mierpilno atmosfēru un nemainīgu iespēju atrast automašīnas stāvvietu bez maksas.

Mārupes iela Āgenskalna dienvidu daļai tika pievienota XIX gs. pirmajā pusē. Tolaik Āgenskalns bija iecienīta turīgo rīdzinieku muižu un atpūtas zona. Nu Mārupes ielā kopmītnēs mājvietu atraduši dažādu valstu studenti, Māras dīķa krastos sirmas kundzes un ģimenes ar bērniem baro pīles, un visas ielas garumā biznesa vietu atraduši vairāki uzņēmēji.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Vēl vairāk saules nupat nosvinēja desmit gadu jubileju, bet tās mini restorāns Pastarellia Mārupes ielā atrodas piekto gadu. Pat regulārie apmeklētāji, iespējams, nemaz nezina, ka restorāna pagrabstāvā atrodas ravioli un pastu ražošanas iekārtas. Uzņēmuma īpašnieks un pavārs Endijs Bērziņš stāsta, ka sākotnējais Mārupes ielas telpu izmantošanas mērķis bija tieši tāds – nevis pirkt izejvielas no citiem, bet ražot pašiem.

Nostalģiju pēc kafejnīcas, kas Mārupes ielā atradās 90. gadu beigās, min arī SIA BA Birojs īpašniece Biruta Auniņa: «Nesen bija ieklīdis kāds kungs, kurš domāja, ka te joprojām atrodas kafejnīca.» Daudz kas mainījies pēdējos desmit gados, un pēdējo divu gadu laikā namiņā atrodas uzņēmums, kas nodarbojas ar divām sākotnēji grūti saistāmām sfērām – ajūrvēdisko terapiju un grāmatvedības pakalpojumiem.

Ilgāku laiku Mārupes ielā aizvadījis Jefims Libgots, SIA Grāmatu draugs plus direktors. Viņš šajā vietā strādā kopš 1977. gada. Toreiz te bija Rīgas ekspresis – padomju laika pakalpojumu sniedzējs, bet kopš 1991. gada – Grāmatu draugs. Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni, tomēr galvenais ir grāmatu un diplomdarbu atjaunošana un iesiešana vākos. «Padomju laikos te ik dienu strādāja 50 līdz 70 cilvēku, tagad esam vien 6,» stāsta direktors.

Mazā sajūsmā par Rīgas centru ir SIA Art’e Studio valdes priekšsēdētāja Diāna Strazdiņa, kura pēc vairāku gadu strādāšanas centrā saskata Pārdaugavas priekšrocības. Viņasprāt, Mārupes ielā iespējams izveidot mājas atmosfēru, kādu centrā nav iespējams radīt. Pirms diviem gadiem viņa izloloja sapni apvienot skaistumkopšanas salonu ar foto studiju. Nu abi ir vienuviet – klientu sapucēšana un foto māksla.

Atšķirībā no Rīgas centra, kur automašīnas stāvvietas meklējumi var izvērsties laikietilpīgā un dārgā piedzīvojumā, Mārupes ielas apkārtnē stāvvietu atrast ir daudz reālāk. Arī izdevīgais satiksmes mezgls biznesa vietu padara pieejamāku. Kā stāsta fizioterapeite Baiba Oļehnoviča, uz Āgenskalna fizioterapijas centru brauc interesenti ne vien no Imantas un Mārupes, bet pat no Dreiliņiem un Olaines.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mārupe Wake Park​ īpašnieks: Ir jāriskē!

Laura Mazbērziņa, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa centrs Marupe Smart Park ir Latvijā pirmā tapusī jaunbūve, kas klientiem piedāvā ērtāko un funkcionālāko biznesa telpu nomu pavisam netālu no Rīgas centra, kā arī tuvu Rīgas starptautiskajai lidostai.

Viena no īpašībām, kas atšķir jaunuzcelto Marupe Smart Park no parasta biznesa centra ir iespēja nomāt visas uzņēmumam nepieciešamās telpas, atrodoties vienā vietā.

Gudra izvēle un moderni risinājumi

Modernizējot Latvijas darba telpas tirgu, Marupe Smart Park piedāvā ofisa, noliktavu un tirdzniecības telpu īri vienuviet. Jaunuzceltais biznesa centrs Mārupē ir lielisks atspēriena punkts gan potenciāliem uzņēmējiem, gan pieredzējušiem biznesa pārstāvjiem. Nomas telpas ir izkārtotas tā, lai uzņēmums atrastos vienā lielā telpā, tādējādi optimizējot uzņēmuma darbu un veicinot darba gaitas produktivitāti. Uzņēmuma darba organizēšana, neatkarīgi no tā vai darbinieki atrodas noliktavā, ofisā vai tirdzniecības telpā, tiek veikta zem viena jumta, tādējādi veicinot darbinieku kolektīvo piederību uzņēmumam un radot dinamiskus darba apstākļus. Jebkurā laikā darbiniekiem ir iespēja satikt kolēģus un izmantot uzņēmuma koplietojamās telpas gan darba sapulcēm, gan atpūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu tik ļoti iecienītajā Mārupē aktuāli un interesi saistoši ir ne tikai privātmāju un dzīvokļu darījumi.

Par savas privātmājas celšanu Mārupē sapņo ļoti daudzi, taču, lai to paveiktu, nepieciešams iegūt savā īpašumā savrupmāju būvēšanai piemērotu zemi. Šajā rakstā apkopota aktuālā informācija par to, kādi darījumi šogad norisinājušies Mārupes savrupmāju apbūves zemes segmentā.

Uz pirkuma līguma pamata pirmajos septiņos šā gada mēnešos reģistrēti 66 darījumi, liecina Cenubanka.lv pieejamā informācija.

Izmēra ziņā vispieprasītākie ir 1500 – 2500 kv.m plašie zemes gabali. Šajā kategorijā līdz augusta sākumam notikuši 28 darījumi.

Savukārt tikai 7 darījumi notikuši ar īpašumiem, kas plašāki par 2500 kv.m. No šiem īpašumiem lielākais ir bijis 4654 kv.m plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības centrs 4 paplašinās Mārupē

Db.lv, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta vidū Mārupē durvis vērs vienlaicīgi divas "Veselības centrs 4" filiāles - "Mārupe" un "Mārupe-centrs", nodrošinot ārstu speciālistu konsultācijas un diagnostikas, veselības aprūpes un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

Filiālē "Mārupe" (jaunatklātā "Mārupes doktorāta" telpās) konsultēs ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, proktologs, ķirurgs ar specializāciju fleboloģijā un proktoloģijā, dermatovenerologs un endokrinologs. Par ādas veselību un izskatu būs iespējams parūpēties, izmantojot diagnostikas, ādas veidojumu noņemšanas, skleroterapijas un lāzermedicīnas pakalpojumus.

Jau šobrīd filiālē darbojas "Veselības centrs 4" grupas uzņēmuma "Dynasty" skaistuma un veselības veikals.

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro 

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam...

Savukārt filiālē "Mārupe-centrs" būs pieejami podologa (ārstnieciskā pēdu aprūpe) un kosmetologa pakalpojumi. Tiks nodrošināti arī vakcinācijas pakalpojumi pret Covid-19.

"Mārupe ir viena no straujāk augošajām Rīgas piepilsētām, kas organiski saplūst ar galvaspilsētu un tās aglomerāciju. Tā ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot jaunajām ģimenēm. Tāpēc esam priecīgi atklāt divas jaunas "Veselības centrs 4" filiāles, ļaujot Mārupes iedzīvotajiem saņemt medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumus tuvu mājām," norāda SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Mārupieši pārstrukturējas un palielina apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sabiedrība Mārupe 2012.gadā apgrozījusi 5,392 milj.Ls, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaugums par 19,71%, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pieaugusi teju trīs reizes, pakāpjoties līdz 660,319 tūkst.Ls pēc nodokļu nomaksas. Sabiedrības Mārupe konsolidētais apgrozījums 2012.gadā bijis 9,041 milj.Ls, bet kopējā koncerna peļņa – 1,008 milj.Ls.

Savā iesniegtajā gada pārskatā Sabiedrība Mārupe norāda, ka 2012.gadā turpinājušas pieaugt ražošanas resursu cenas, taču, neskatoties uz to kāpumu, pērn uzņēmums pastiprināti strādājis pie visu resursu lietderīgas un efektīvas izmantošanas. Izskatot ražošanas rādītājus, gada nogalē SIA Sabiedrība Mārupe pieņēmusi lēmumus par vairāku nozaru turpmāku pārstrukturizāciju vai darbības pārtraukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sabiedrība Mārupe reģistrē komercķīlu, par labu AS Citadele banka ieķīlājot visu mantu

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā attīstīt nekustamā īpašuma projektus ir daudz sarežģītāk un ir būtiski lielāka birokrātija nekā Pierīgas pašvaldībās

Galvaspilsētā projekta saskaņošana var ilgt teju pusgadu, bet, piemēram, Mārupē tā notiek nedēļas laikā. Tādēļ industriālās projektēšanas un būvniecības uzņēmums Piche, kas nodarbojas arī ar industriālo parku attīstīšanu, Rīgā nestrādā. To intervijā DB stāsta SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai strādājat tikai Pierīgā?

Mēs strādājam tikai Mārupē, Rīgā nestrādājam vispār. Tas ir saistīts ar galvaspilsētā valdošo birokrātiju. Pierīgas pašvaldības, piemēram, Stopiņi un Mārupe, ir attīstītājiem daudz draudzīgākas. Mārupē projektu varam īstenot gada laikā, bet Rīgā tam būtu nepieciešami divi gadi. Kompānijas, kas vēlas ienākt un strādāt Latvijas tirgū, nav ar mieru tik ilgi gaidīt telpas. Tās šīm kompānijām ir vajadzīgas jau pēc gada vai pat ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Boldžas kafija īpašnieks Mārtiņš Rozenbergs kopā ar draugu Uģi Pineti Mārupē atvēris kafijas bodīti Coffee Stop.

Investīcijas un ieguldītā darba apjoms izrādījies lielāks nekā uzņēmēji sākotnēji plānojuši, taču vienlaikus ar to rēķinājušies. Šobrīd kafijas bodītes atvēršanā Mārupē investēti aptuveni 6000 eiro.

Pēc U. Pinetes stāstītā, kafijas namiņš atvērts, jo novērota nepieciešamība pēc šāda veida produkta Mārupē. «Arī šobrīd, kad sākam izziņot, kas mēs tādi esam un ko piedāvāsim, atsaucība un interese ir samērā liela. Tas dod cerību, ka ar ideju neesam nošāvuši pilnīgi greizi un Mārupes iedzīvotājiem esam interesanti. Iespējams, neesam izvēlējušies pašu piemērotāko laiku atvēršanai, jo līdz ar rudeni cilvēkiem parasti vairāk patīk pavadīt laiku mājās, Bet tā nu viss ir sanācis un ceram, ka spēsim piedāvāt produktu, kas liks Mārupes iedzīvotājiem un viesiem biežāk izkustēties ārpus mājas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru