Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērnā gada rudenī iniciētajos grozījumos OCTA likumā ir paredzēts atvieglot CSNg cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību, informē LTAB.

Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka otrdien medijos izteiktais priekšlikums par nepieciešamību uzsākt diskusiju par grozījumiem OCTA likumā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības savlaicīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību, saskan ar LTAB jau pērnā gada rudenī iniciētajiem priekšlikumiem.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

58% autovadītāju savlaicīgi plāno OCTA iegādi, bet 39% respondentu par OCTA polises iegādi atceras tikai tad, kad par tās termiņa beigām saņem atgādinājumu no apdrošinātāja, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā autovadītāju aptauja.

Kā galveno kritēriju OCTA polises izvēlei no konkrēta apdrošinātāja autovadītāji min tās cenu (45%) un tikai nedaudz vairāk nekā 11% norāda, OCTA iegādājas, jo kopā ar polisi saņem dažādus papildus servisus.

Aptaujā, kura tika veikta jūlija sākumā, tika apzināti 310 autovadītāji no visas Latvijas. Tā mērķis bija noskaidrot galvenos OCTA iegādes paradumus - kur autoīpašnieki visbiežāk iegādājas OCTA, vai savlaicīgi atceras par tās atjaunošanu, un kādi kritēriji kalpo par pamatu izvēloties polises iegādi no konkrēta apdrošinātāja.

Apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā puse (51%) autovadītāju OCTA polisi visbiežāk iegādājas interneta vietnēs, kur var salīdzināt OCTA cenas, savukārt kā otra biežākā iegādes vieta tiek minēta konkrēta apdrošināšanas sabiedrību interneta mājas lapa (20%).

Apburtais loks ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polisēm nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem, uzskata apdrošināšanas AS Balta valdes loceklis Kristians Pudans.

Viņš norāda ka internetā var atrast daudz negāciju par remontiem apdrošinātāju autoservisos attiecībā uz OCTA polisēm. «Taču lielā mērā paši kā patērētāji arī diktējam šo situāciju, pieprasot lētāko OCTA polisi, un lētākā pakalpojuma sniedzējs ir spiests meklēt lētāku servisu operatoru. Taču ilgtermiņā šis apburtais loks nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem,» domā Pudans.

OCTA tirgus jau vēsturiski ir radījis zaudējumus kopš 2004.gada, kad stājās spēkā jaunais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Izņēmums bija 2009.gads, kad, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, apdrošinātāji uzrādīja peļņu šajā segmentā. Tas skaidrojams gan ar «trekno» gadu augstajām cenām, kad saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem cenas polisēm pieauga vairāk nekā par 20%, gan arī ar to, ka, sākoties krīzei, salīdzinot 2009. un 2008.gadu, par 35% samazinājās satiksmes intensitāte un ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc, kamēr tika nopelnītas parakstītās prēmijas, atlīdzību kļuva daudz mazāk, līdz ar to rezultāts bija būtiski labāks.

Ministru kabineta komiteja 6.augustā lēma virzīt izskatīšanai valdībā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Ar likumprojektu paredzēts OCTA likumā veikt grozījumus, lai izslēgtu novecojošu terminu lietojumu. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, aktualizējot vairākus jautājumus.

Likuma grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un papildināt spēkā esošās Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normas, atbilstoši precizējot dažas OCTA likuma normas, kas jau ieviestas ar Eiropas Savienības direktīvām OCTA jomā, skaidro Finanšu ministrija.

OCTA likums līdz šim neregulēja vairākus jautājumus, piemēram, to, kam jāslēdz OCTA līgums attiecībā uz tirdzniecībai paredzētiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tirdzniecības numura zīmēm, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tirdzniecības uzņēmums (komersants) ar šādiem transportlīdzekļiem drīkst piedalīties izmēģinājuma braucienos; OCTA polises nepieciešamību speciālajai militārajai tehnikai, kā arī neierobežoja apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās termiņu - likumā nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas līgumam jāstājas spēkā.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību, šā gada janvārī tika pieņemti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā, kuri paredzēja, ka turpmāk par braukšanu bez OCTA būs ne tikai jāsedz administratīvais sods, bet tiks piešķirti arī divi soda punkti par katru pārkāpumu. Kā liecina Valsts Ceļu policijas dati, kopš brīža, kad stājās spēkā grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, soda punkti par braukšanu bez OCTA piešķirti jau 1800 autovadītājiem.

OCTA likums paredz, ka ikvienam autovadītājam, lai piedalītos ceļu satiksmē ir nepieciešams iegādāties OCTA polisi. Gadījumā, ja tomēr autovadītājs piedalīsies ceļu kustībā ar neapdrošinātu transportlīdzekli, viņam tiks piemērots administratīvais sods 85 līdz 114 eiro apmērā, kā arī tiks piešķirti divi soda punkti, atgādina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Kā stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, izmaiņas pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā, iekļaujot tajā arī soda punktus par braukšanu bez OCTA, tika ieviestas ar mērķi cīnīties ar agresīviem braucējiem, kuri neiegādājas OCTA, apzināti ignorējot likumu, un vieglprātīgi attiecas pret drošības jautājumiem. Prakse rādot, ka tie, kuri regulāri neiegādājas OCTA, ir labi informēti par polises nepieciešamību, līdz ar to piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas apdrošināšanas polises nekādi nevarot nosaukt par neinformētību. Tomēr vēl joprojām daudziem esot pārsteigums, kad par braukšanu bez OCTA tiek uzlikts ne tikai naudas sods, bet arī piešķirti soda punkti.

Kopš 2011. gada mopēdistiem, tāpat kā citiem transportlīdzekļiem, ir nepieciešams iegādāties OCTA. Arī gadījumos, kad mopēda īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai mopēda lietošanas laikā ir beidzies OCTA termiņš, apdrošināšanas līgumu uz īpašnieka vārda slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Tomēr daudzi mopēdisti nav informēti par OCTA nepieciešamību.

Nav jau arī pārsteigums, jo šobrīd mopēdistu vadītāja apliecību var iegūt jebkurš jaunietis, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu. Daudziem no tiem šis ir arī pirmais personīgi vadītais motorizētais transportlīdzeklis. Līdz ar ko informētība par to, ko regulē un nosaka likums, nav tik liela. Tāpēc, lai nerastos pārpratumi, ieteicams visos gadījumos, kuri ir neskaidri, piemēram, vai ir vai nav nepieciešama OCTA, kāds ir minimālais OCTA iegādes termiņš, droši vaicāt apdrošinātājiem. Jo gadījumā, ja mopēdists tiks notverts bez spēkā esošas OCTA polises, tam tiks piemērots naudas sods – 30 – 55 Eiro apmērā.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Turpmāk par braukšanu bez OCTA un spēkā esošas tehniskās apskates tiks piešķirti divi soda punkti par katru pārkāpumu.

LTAB biroja dati liecina, ka bieži ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar smagām sekām izraisa autoīpašnieki, kuri ne tikai nav iegādājušies OCTA, bet arī transportlīdzeklim nav izieta valsts tehniskā apskate. Šādi negadījumi nereti ir ar ļoti smagām sekām – cietušas, bojā gājušas personas, palikušas apgādājamās personas bez apgādātāja, nodarīti nopietni bojājumi gan transportlīdzekļiem, gan citam īpašumam (ēkām, būvēm, ceļam). Tāpat nereti gadās, ka baidoties par iespējamām finansiālajām sekām un piemērojamo sodu, neapdrošināti transportlīdzekļu vadītāji pēc CSNg izraisīšanas no notikuma vietas aizbrauc.

Sagatavotās izmaiņas OCTA likumā, kas cita starpā paredz ieviest tiešo zaudējumu regulēšanas principu, paredz atlīdzību samazināšanu cietušajiem, apdrošinātāju tiesību palielināšanu uz cietušo un apdrošinājuma ņēmēju rēķina un apdrošinātāju regresa iespēju paplašināšanu.

Par šādiem grozījumiem, kas tikuši sagatavoti konsultējoties tikai ar apdrošinātājiem, brīdina Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, piebilstot, ka tas tādējādi labi raksturo šī konkrētā likumprojekta tapšanas vēsturi, kur redzams, kāds veidojās tirgus, ja tiek pārstāvētas tikai vienas tirgus dalībnieku grupas intereses.

Kopumā grozījumi OCTA likumā, kas vēl tiks skatīti Saeimā, skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju - arī tos, kuriem nav savu transporta līdzekļu, jo jebkurš var kļūt par ceļu satiksmes negadījumā cietušo, kuram būs jāmēģina saņemt atlīdzība no OCTA sistēmas.

Steidzoties paziņot par vēsturiski lielāko izmaksājamo OCTA apdrošināšanas atlīdzību 280 000 latu, kompānija ERGO noklusē, ka gandrīz visu naudu saņems avārijā izdzīvojusī zviedriete, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar Ergo komentāru.)

Savukārt Latvijas pavalstnieki paliekot praktiski tukšā, un mūsu valsts viņiem pat nedomājot palīdzēt. Acīmredzami diskriminējošā attieksme konkrētajā gadījumā esot īstenota ar vienu vienīgu argumentu – avāriju izraisīja alnis, un Latvijā atšķirībā no Zviedrijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Tas nekas, ka latvieši ar zviedrieti brauca vienā mašīnā, ka mašīnai bija Latvijas numuri un ka mašīnu bija apdrošinājis latvietis Latvijas apdrošināšanas kompānijā, atzīmē Neatkarīgā.

Otrdien, 3. oktobrī Ministru Kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, informē FM.

Attiecīgi turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai negadījums var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.

Tāpat likums papildināts ar normu, lai juridiskās noteiktības nolūkā precizētu, ka OCTA likuma 19.panta trešajā daļā ietvertie apmēri ir attiecināmi vienīgi uz bezstrīdus kārtībā izskatāmajiem gadījumiem. Ja šādā kārtībā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nesniedz pilnīgu apmierinājumu ceļu satiksmes negadījumā cietušajai trešajai personai, uzskatot, ka aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība naudas izteiksmē ir lielāka nekā saskaņā ar OCTA likuma 19. panta trešajā daļā noteikto kārtību, tad trešajai personai ir tiesības, iesniedzot pamatojumu, vērsties pie apdrošinātāja vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu pret apdrošinātāju vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

OCTA likumā, kura grozījumi atbalstīti Saeimas pirmajā lasījumā, paredzētas būtiskas izmaiņas saistībā ar Saskaņotā paziņojuma iesniegšanas termiņu.

Šobrīd likums nenosaka konkrētu termiņu, cik ilgā laikā pēc apdrošinātāja vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pieprasījuma jāsniedz informācija par notikušā apstākļiem ceļu satiksmes negadījumā (CSN) iesaistītajām personām. Līdz ar to informācijas sniegšanas pienākums noregulēts nekonkrēti.

Spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktā termiņa interpretācija praksē sagādā problēmas gan apdrošinātājiem, gan personām, kurām ir pienākums paziņot par apdrošināšanas gadījumu. Tāpēc turpmāk plānots, ka informācija par CSN būs jāiesniedz desmit dienu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas, pavēstīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. Ja abas CSN iesaistītās puses būs sniegušas informāciju par negadījuma apstākļiem, tas paātrinās arī lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzību cietušajam.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Valsts Valodas centrs (VVC) neatklās sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašniekam Jurim Līnim piemērotā 70 eiro naudas soda iemeslu, sacīja VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis.

Viņš pauda, ka VVC Līni kā uzņēmuma pārstāvi saucis pie atbildības par Valsts valodas likuma pārkāpumu, taču konkrētu soda iemeslu centrs atklāt nevar.

«VVC nevar izpaust informāciju, par ko sodīts Līnis. VVC nav kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas var pateikt, ka juridiskā persona saukta pie administratīvās atbildības par to vai to. Fizisko personu aizsardzības likums ir spēcīgāks par sabiedrības interesēm un tiesībām zināt par šādiem jautājumiem,» sacīja Razumovskis.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Līnis, tikuši piemēroti tādēļ, ka VVC uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā, sacīja Līnis.

Kopš 2007.gada no OCTA Garantijas fonda kopumā izmaksāti 6,8 miljoni latu, no kuriem šobrīd ir atgūti 2,2 miljoni jeb 32%, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

OCTA likums nosaka – ja ceļu satiksmes negadījums tiek izraisīts ar auto, kura īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, tad cietušajiem nodarītie zaudējumi sākotnēji tiek atlīdzināti no OCTA Garantijas fonda, bet vēlāk ar regresa prasībām atgūti no neapdrošinātā auto īpašnieka vai vadītāja. «Vainīgajai pusei vienmēr tiek piedāvāts sākotnēji atrisināt jautājumu pirmstiesas ceļā, abpusēji vienojoties par parāda atmaksas kārtību. Tomēr, ja vainīgā puse atsakās labprātīgi atlīdzināt parādu, lieta, saskaņā ar OCTA likumu, tiek izskatīta tiesā, un šie līdzekļi tiek atgūti piespiedu kārtā, ieturot daļu no ienākumiem, vai ar tiesu izpildītāju starpniecību, apķīlājot mantu,» skaidro Juris Stengrevics.

Šķietamā lielās naudas plūsma no OCTA aizmiglo acis, tādēļ apdrošinātāji iebrauc zaudējumos. Neviena nozare ilgi nevar strādāt ar zaudējumiem, tādēļ paredzams, ka arī OCTA tirgū cenas mainīsies uz augšu, uzskata BTA valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs. Tomēr, lai arī cenas augs, dramatisks kāpums nav gaidāms.

«[OCTA] cenas celsies, bet to nevajadzētu uztvert dramatiski - tie būs daži lati pie cenas, lai kopējā bilance būtu pa nullēm. Turklāt cenu kāpums arī nebūs lineārs - cena augs tiem, kas sliktāk brauc, kas izraisījuši avārijas dzērumā utt.,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda BTA valdes priekšsēdētājs.

«OCTA nav jāpārliecina pirkt, to nodrošina likums, līdz ar to, ja kompānijas nerēķina pareizus rezultātus, šķietamā lielās naudas plūsma ik dienas aizmiglo acis. Tā ir šķietami viegli paņemama nauda, un, ja pareizi neanalizē, liekas, ka tas dod tikai peļņu, bet, ja skatās uz visiem uzkrājumiem, kas jāveic, rezultātā sanāk zaudējumi. Pastāvīgi viss nevar būt mīnusā - agrāk brīnījāmies par Lietuvas tirgu, ka tur septiņus gadus bija zaudējumi, bet, sākoties krīzei 2009. gadā, kompānijas nosprieda, ka tā dzīvot nevar. Ja turpinās zaudējumi, tad nevar investēt ne infrastruktūrā, ne servisā,» skaidro Dandzbergs.