Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

PANDĒMIJA, SUECAS KANĀLA BLOĶĒŠANA, ĶĪNAS OSTU SLĒGŠANA – KAS TĀLĀK?

Covid-19 pandēmija jau ir radījusi zināmas sekas – pandēmijas sākumposmā strauji samazinājās preču pieprasījums, taču neilgi pēc tam patēriņš pieauga, radot interesantu situāciju – ārzemju portāli to raksturo ar salīdzinājumu – no bada uz svētkiem. Brīdī, kad ostas Eiropā un Ziemeļamerikā jau bija apturējušas savu darbību pandēmijas dēļ, piestātnēs ieradās daudz konteineru kuģu uz palikšanu.

Tam sekoja Suecas kanālā iestrēgušais “Ever Green” kuģis, kas izveidoja milzīgu kuģu sastrēgumu, bet, kad situācija tika atrisināta, pēkšņā kuģu ierašanās radīja atkal jaunus sastrēgumus, īpaši Eiropas lielākajās ostās, piemēram Roterdamā.

Pandēmijas un Suecas kanāla bloķēšanas dēļ daudzi kuģniecības uzņēmumi ir iemācījušies šajā mainīgajā laikā reaģēt uz krīzes situācijām un apzinās, ka jauni satricinājumi nozarei var pienākt negaidīti, kā piemēram, jaunais Covid-19 vīrusa vilnis Ķīnas dienvidos – Jantijas apgabalā, Šeņdžeņas pilsētā, kas ir nozīmīgs reģions konteineru kustībai. Ķīnas ostās, rūpnīcās un uzņēmumos ir ieviesta karantīna, kas ietekmē ostu darbību un konteineru kustību – piemēram, konteineru terminālī Šeņdžeņā ir pieaudzis gaidīšanas laiks līdz pat vairākām nedēļām. Tas pats notiek arī Vjetnamas ostās.

Pieminēšanas vērta ir arī Ķīnas Ningbo-Zhoushan ostas slēgšana, jo šī gada 11. augustā, kad vienam darbiniekam tika atklāts Covid-19 vīruss, osta pārtrauca veikt saistītos pakalpojumus ar ienākošajiem un izejošajiem konteineriem. Pēc gandrīz 2 nedēļām osta ir atsākusi savu darbību, taču var paiet ilgs laiks līdz situācija normalizēsies. Mazumtirgotāji visā pasaulē ir apdraudēti ar nepārtrauktiem piegāžu traucējumiem. Vērts atgādināt, ka šī ir trešā noslogotākā osta pasaulē un otrs noslogotākais konteineru mezgls Ķīnā.

KONTEINERU CENU APBURTAIS LOKS

Īsumā par situāciju ar konteineru cenām – pieprasījums veido piedāvājumu, tāpēc, loģiski, ka milzīgais pieprasījums pēc konteineriem ir līdzeklis, kā konteineru ražotājiem pelnīt vairāk, un loģiski, ka, palielinoties konteineru cenai, palielinās arī transportēšanas izmaksas. Cenas ietekmē preču pieprasījums, jo daļa pasaules ekonomikas atgūstas no pandēmijas. Bet pat tiem, kas ir gatavi maksāt, ir jāgaida uz konteineriem. Daļa uzņēmēju sacenšas par vietu uz kuģiem, tāpēc izmanto papildu maksas pakalpojumu – vietas rezervēšanu uz kuģiem, kas dodas uz ASV vai Eiropu. Tāpat arī ostu sastrēgumi palielina gaidīšanas laiku piestātnē, līdz ar to, tas atkal ir iemesls lielākām izmaksām.

Kā vēsta Financial Times, 40 pēdu konteinera cena no Āzijas uz Ziemeļeiropu (Skandināvijas valstīm) ir pieaugusi no 2000 līdz 9000 dolāriem, savukārt CNBC raksta, ka no Āzijas uz Ameriku kravu pārvadājumu izmaksas pēdējos mēnešos ir augušas par vismaz 200%.

Reālajā situācijā – konteineru nav, bet tie, kas pie tādiem tiek, maksā četras reizes vairāk nekā parasti, un tas ir drauds uzņēmumu stabilitātei, kas ir atkarīgi no šīm transporta līnijām un maršrutiem.

KĀDUS RISKUS RADA KONTEINERU KRĪZE UN KAD TAS BEIGSIES?

Konteineru pārvadājumu izpildes laiks ir lēns, un daudzi mazumtirgotāji jau tagad sāk veidot krājumus Ziemassvētkiem. Kas to lai zina – kāda situācija būs septembrī vai tieši pirms svētkiem – decembrī.

Šī brīža situācija ir tik neprognozējama un mainīga, ka pastāv milzīgs risks nesaņemt sūtījumus līdz Ziemassvētkiem. Ziemassvētkos gaidāms preču trūkums un piegāžu kavēšanās, tāpēc uzņēmējiem ir nopietni jāizvērtē – no kurienes nāks nepieciešamie materiāli un preces un cik liela garantija ir saņemt tos laikā. Patērētājiem Eiropā un Ziemeļamerikā ir jārēķinās, ka preces no Āzijas būs jāgaida ilgāk nekā parasti.

Kā papildu risks konteineru krīzei un pieaugošajām izmaksām jūras kravu pārvadājumiem, ir inflācija. Eksperti uzskata, ka piegādes jautājumiem būs tieša ietekme uz preču cenām veikalos.

KĀDAS IR ALTERNATĪVAS?

Ir dažādas alternatīvas, kā saņemt sev vēlamās preces laikā. Viens no variantiem ir pasūtīt kravu jau tagad – lai nodrošinātu tās garantētu piegādi līdz Ziemassvētkiem. Otrs variants ir izskatīt citas tirgus iespējas un sūtīt to pašu, piemēram, no Eiropas ražotājiem, tādā veidā nomainot transportu no konteineru pārvadājumiem uz sauszemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu. Trešais variants varētu būt konteineru transportēšana uz vai no blakus esošajām ostu piestātnēm, kur nav tik lieli sastrēgumi, taču arī tur gaidīšanas laiks var palielināties pieaugošā sūtījumu skaita dēļ. Vēl risinājums ir starptautiskie kravu pārvadājumi, izmantojot dzelzceļu, no Āzijas valstīm uz Eiropu, taču, lai gan gaidīšanas laiks ir ievērojami mazāks, arī dzelzceļa kravu pārvadājumi ir kļuvuši dārgāki.

Informāciju sagatavoja:

Paula Beķere

[email protected]

https://vervo.lv/lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lidsabiedrība Atran Airlines, kas ir Volga-Dnepr grupai piederošs Krievijas ekspress aviopārvadātājs, septembra beigas sagaida ar savu 1000. reisu Rīgā.

29. septembrī lidostā “Rīga” nolaidās 1000. ATRAN reiss, kas ar Boeing 737-800BCF gaisa kuģi piegādāja uz Rīgu vairāk nekā 20 tonnas lielu e-komercijas sūtījumu no Ķīnas.

“Kopš 2019. gada mēs piedāvājam stabilas kravu plūsmas starp Ķīnu un Latviju, uzlabojot pārrobežu loģistikas pakalpojumus uzņēmējiem, zīmoliem un patērētājiem abās valstīs. Pat pandēmijas laikā mēs turpinājām atbalstīt savus klientus, nogādājot tik ļoti nepieciešamās kravas Latvijā un ārpus tās, uzlabojot mūsu pakalpojumu kvalitāti un, pateicoties flotes paplašināšanai, palielinot pārvadāto kravu apjomu. Septembrī mēs pārsniedzām 1500 tonnu robežu, kas tika piegādātas uz un no Rīgas, un turpināsim uzlabot piegāžu savienojumu,” saka Atran Airlines pārdošanas direktors Vasilijs Žukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrs: Baltkrievijas minerālmēslu kravu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī

LETA--BNS, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Linėja Transport” Baltijas valstīs kravas pārvadā arī ar refrižeratoriem

Sadarbības materiāls, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas.

Joprojām lielākais kravu apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir LSEZ SIA Terrabalt + 70,6%, kas apkalpo Stena Line prāmja līniju Liepāja – Traveminde (Vācija). Lielākā kravu grupa ir RO-RO kravas un pozitīvā tendence saglabājas – septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, pieaugums + 6,4%.

Pozitīvus rezultātus uzrāda arī jaunā konteinerkuģa feederlīnija Liepāja - Gdaņska. Savu darbību konteinerkuģa feederlīnija uzsāka augusta vidū, kad pārvadāja 1 253,57 tonnas konteinerizētu kravu, tad septembrī jau 4 828,30 tonnas. Līnijas operators ir konteineru loģistikas kompānija SIA FIELDS, kas ir viena no vadošajām konteineru loģistikas kompānijām Latvijā un nodrošina Latvijas eksporta kravu konteinerizēšanu un starptautisko konteineru loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Liepājas ostā konteineru līniju apkalpo LSEZ SIA “Ekers Stividors”, savukārt Gdaņskas ostā DCT konteineru terminālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais Rīgas brīvostā strādājošais stividoruzņēmums “Rīgas Universālais termināls” (RUT) jaunā tehnikā, kravas laukumu izbūvē un tehnoloģiskajos risinājumos plāno investēt vismaz 4 miljonus eiro.

Vienlaikus uzņēmums plāno arī par 5% kāpināt apkalpotu kravu apjomus, kā arī piesaistīt papildus kravas saldēto pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu segmentā. Kopš 2014. gada, kad uzņēmumu iegādājās japāņu koncerna “Mitsui” meitasuzņēmums Singapūras ostu operators “Portek International”, tajā ir investēti jau vismaz 60 milj. eiro.

RUT šā gada pirmajos 10 mēnešos ir pārkrāvis jau vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas ir aptuveni 18% no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lielāko apjomu no RUT pārkrautajām kravām veidoja mežsaimniecības produktu un konteineru kravas.

“Rīgas Universālais termināls ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas brīvostā. Turklāt, pateicoties tā izvēlētajai stratēģijai – vienlīdz nopietni fokusēties gan uz tranzīta kravām, gan Baltijas reģiona kravām – tas ar savu efektīvo loģistikas risinājumu klāstu sniedz mūsu pašu uzņēmējiem iespējas sasniegt citu valstu tirgus. Uzņēmums attīstās, audzē apjomus, investē infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas ir labs signāls un ļauj mums ar optimismu skatīties nākotnē,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas rūpnieki vēršas OECD saistībā ar Ķīnas tirdzniecības ierobežojumiem

LETA--BNS, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien brīdināja, ka ir "gatava stāties pretī" Ķīnai, ja apstiprināsies Lietuvas sūdzības, ka Pekina bloķē tās eksportu.

"ES ir saņēmusi informāciju, ka Ķīnas muita nepieņem Lietuvas kravas un tiek noraidīti Lietuvas pieteikumi importam," norādīts ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska kopīgajā paziņojumā.

Viņi norādīja, ka ES ievāc vairāk informācijas un ir lūgusi Ķīnas varasiestādēm sniegt drīzu skaidrojumu par situāciju.

"ES ir gatava stāties pretī jebkāda veida politiskam spiedienam un piespiedu pasākumiem, kas vērsti pret kādu no dalībvalstīm," uzsvērts paziņojumā.

"Ķīnas divpusējo attiecību veidošana ar atsevišķām dalībvalstīm ietekmē arī kopējās ES un Ķīnas attiecības," tajā piebilsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad jaunais projekts vairs nav "jaunais"

Nora Birkena, AS "Civinity Mājas" valdes locekle, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostai ir iespēja attīstīt jaunu pasažieru un ro-ro kravu termināli

Armanda Vilciņa, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Ķīnas līderi pirmdien paziņojuši par pirms 20 gadiem noslēgtā draudzības līguma pagarināšanu, cildinot tuvās attiecības abu valstu starpā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sazinājās ar video zvana starpniecību un viņu saruna tika pārraidīta televīzijā.

Pēdējos pāris gados Krievija un Ķīna, kurām abām ir saspringtas attiecības ar ASV, ir intensīvi sadarbojušās un attīstījušas ekonomiskās un militārās saites un sadarbību enerģētikas sektorā. Maskava un Pekina atbalstījušas viena otru daudzos jautājumos, sevišķi, saskaroties ar kritiku no Rietumiem.

Putins sacīja, ka draudzības līgums ir pacēlis abu valstu attiecības nepieredzētos augstumos, un paziņoja, ka 2022.gada februārī šis līgums tiks pagarināts vēl par pieciem gadiem.

Putins līgumu parakstīja 2001.gadā ar toreizējo Ķīnas prezidentu Dzjanu Dzemiņu. Kremļa saimnieks šodien sacīja, ka šis līgums ir būtisks starptautisks juridisks dokuments un Krievijas un Ķīnas sadarbībai ir stabilizējoša loma globālajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru