Situācija pasaules tirgos un notikumi Latvijā liecina, ka ekonomiskā situācija vēl joprojām ir trausla.
Par spīti dažām pozitīvajām iezīmēm Latvijas ekonomikā, patērētāji turpina būt piesardzīgi un bieži vien izvēlas akciju preces vai lētākos produktus. Kopā ar dažādu resursu cenu pieaugumu, tas rada spiedienu uz uzņēmuma rentabilitāti. Savukārt prognozes rāda, ka arī nākamais gads būs pietiekami izaicinošs un liks daudziem uzņēmumiem turpināt optimizācijas un restrukturizācijas procesus, lai pielāgotos mainīgajām ekonomiskās situācijas prasībām. Manuprāt, ne tikai Aldara, bet daudzu Latvijas kompāniju viena no lielākajām problēmām ir tā, ka tiek darītas pārlieku daudz lietas, kas nesniedz pievienoto vērtību biznesam. Ir īstais laiks tās pārvērtēt, un liela loma šajā procesā būs uzņēmuma direktoriem.
Ikvienam no kompānijas vadības komandas dalībniekiem ir jāapzinās, ka šobrīd ir jākoncentrējas uz biznesa domāšanu un dažādu jautājumu, lietu prioritizēšanu. Pirms pieņemt lēmumu par kāda projekta uzsākšanu un virzīšanu, faktiski ir jāatbild uz trim ļoti vienkāršiem jautājumiem – Ko? Kāpēc? un Kā? Ja nav iespējas sniegt pamatotas atbildes, tad šādu projektu virzība vismaz uz laiku ir jāaptur. Daudzas lietas kompānijās līdz šim tika darītas nice to have līmenī, bet pašreizējā ekonomiskā situācija liek tās pārvērtēt. Šobrīd nedrīkst tērēt laiku un resursus lietām, kas ir «skaistas», bet ir ļoti attālināti saistītas ar uzņēmuma pamatnodarbošanos, jo katrai lietai ir finansiālas sekas! Visiem svarīgākajiem lēmumiem ir jābūt pamatotiem ar reāliem skaitļiem, lai tie neradītu neadekvātus izdevumus kompānijai.
Domāju, ikviens uzņēmējs vēlas uzvarēt, gūt peļņu. Neviens no mums nedarbojas biznesā tikai tāpēc, ka gribam piedalīties procesā. Nenoliegšu, dalība procesā ir aizraujoša un var kalpot kā motivācija atrasties biznesa vidē, taču tas nav galvenais. Galvenais ir peļņa, par kuru uzņēmuma vadības komandai ir jādomā, jo bez tās nav iespējama tālākā attīstība.
Šis, protams, ir jaunu un radošu ideju laiks, kas var dot lielisku pienesumu uzņēmumam. Tomēr daudzu kompāniju, manuprāt, raksturīgā problēma ir tā, ka idejas paliek uz papīra. Ir iztērēts laiks un resursi, bet ideja nav pārvērtusies reālā procesā un taustāmā rezultātā. Manuprāt, šādi tiek nelietderīgi šķiesti resursi, kurus var ieguldīt citos procesos. Vadības komandai vajadzētu izvērtēt, vai idejas netiek radītas tikai ideju pēc.
Tomēr bez biznesa domāšanas, kas šobrīd ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumam, ir arī cilvēciskais faktors. Ikvienam ir jāsaprot, ka kļūdīšanās ir treniņu metode pie nosacījuma, ja mēs mācāmies no savām kļūdām. Vadības komandas uzdevums ir stimulēt darbiniekus izrādīt iniciatīvu, taču pirmajā reizē nenosodīt, ja ir bijušas kļūdas. Šādā situācija ir svarīgi sniegt pareizu atgriezenisko saiti, lai darbinieks zinātu, kas ir jādara, lai kļūdas nepieļautu nākotnē.
Arī mēs, gatavojot nākamā gada budžetu, ļoti rūpīgi izvērtējam daudzas lietas – cik tās ir svarīgas mūsu biznesam. Mēs esam sapratuši, ka ir projekti un idejas, kas «noēd» mūsu laiku un resursus, bet nedod gaidīto rezultātu, vai arī ieguvums nav adekvāts ieguldītajam darbam. Esam sapratuši, ka ir pienācis laiks beigt strādāt ar 100 dažādiem jautājumiem vienlaicīgi, kas nepalīdz biznesam.