Lai Latvija spētu attīstīties ilgtermiņā nepieciešama pastāvīga skaidra stratēģija un konsekventa politika, Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē norādīja Somijas Bankas Monetārās politikas un pētījumu departamenta vadītājs Tomas Sarenheimo.
Viņš arī skaidroja, ka nevajag gaidīt, ka viss notiks strauji, bet vajag izmantot arī krīzes iespējas, piemēram, efektivizēt sabiedriskos pakalpojumus, kā arī var sakārtot sabiedrisko sektoru. Pēc T.Sarenheimo gan piebilst, ka pēc viņa domām Latvijai nevajag mazu sabiedrisko sektoru, tomēr tādu esot, protams, vieglāk pārvaldīt.
Eksperts norāda, ka nav viegli saprast, kas varētu būt tas, ko Latvija varētu izmantot no Somijas pieredzes krīzes pārvarēšanā, jo tomēr situācija pirms krīzes abās valstīs bija dažāda., kaut gan var atrast arī zināmas līdzības. Proti, valdībai bija problēmas un arī parāds pieauga līdz 70%. Tomēr Somija bija augstā ekonomiskajā līmenī, tā bija izteikta eksporta nevis importa valsts, kā arī tika devalvēta marka un tad palaista brīvā tirgū. Eksperts gan nedomā, ka tas būtu Latvijai jāatkārto.
Tas ko Latvija varētu ņemt par piemēru ir izdevīgi nodokļi, jo Somijā nodokļu maksātāji saņem labu atdevi un tas arī dod labu atdevi darba tirgū. Neesot jau tā, ka somiem patīk maksāt nodokļus, bet viņi saprot, ka tas viņiem nāks par labu.
Vēl šajā krīzes laikā varētu sabiedriskos pakalpojumus sniegt efektīvi, kā arī jābūt efektīviem sabiedriskajiem sektoriem, lai iedzīvotāji varētu redzēt, ka nauda nepazūd, bet tiek izmantota lietderīgi, kā arī ir jāatgūst sabiedrības uzticība.
Savukārt Hārvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristians Ketels norādīja, ka Latvijas parādu līmenis nav tik kritisks, bet tomēr valdībai būtu jābūt bažīgai. Viņš arī skaidroja, ka galvenā problēma ir nevis kā panākt izaugsmi, bet gan kā to saglabāt ilgtermiņā. Latvijai iepriekš bija situācija, kad tika panākta izaugsme un tai sekoja straujš kritums.
Valstij jākoncentrējas uz tiem sektoriem, kur tā var panākt labus rezultātus un attīstību, nevis uz visu kopumā, jo nevajag būt labākajiem visos sektoros, bet gan tur kur svarīgāk valstij. Jādomā arī par dzinējspēku īstermiņa izaugsmei.