Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

VIDEO: Jāizstrādā sava pozīcija un tā jāaizstāv visos līmeņos 

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa...

“Šāda ekspertu komanda tad arī būtu tā, kura izvērtētu un noteiktu ikvienas dalībvalsts reāli izpildāmos uzdevumus, kā arī raudzītos par izpildi gan uz 2030. gadu, gan arī uz 2050. gadu. Esmu pārliecināts, ka darbs notiek, taču tajā nav iesaistīti nedz nozares uzņēmēji, nedz arī eksperti, un nav arī informācijas par to, vai tajā ir deleģēti zinātnieki no Latvijas,” tā U. Ameriks. Viņš norāda uz ES vadmotīvu – taisnīgums un godīgums. “Par Latvijai izpildāmiem uzdevumiem valsts institūcijām, nozarēm, zinātniekiem un ekspertiem jāsāk diskutēt un saprast, kas ir reāli izpildāms un kas nav, lai nerastos situācija, ka pašlaik uzņemamies saistības un maksājumus nākotnei, ko nemaz nespēs nākamās paaudzes izpildīt,” brīdina U. Ameriks.

Jauna lavīna, kurā daudz asu jautājumu

“Pašlaik ir ļoti daudz jaunas informācijas, vairāk, nekā spējam aptvert un kur nu vēl izprast, tāpēc šajā darbā ir jāiesaista pašmāju zinātnieki, jāsaprot, kādas ir valsts pozīcijas, kas ir labākais iespējamais risinājums, lai izpildītu uzdevumus un sasniegtu atbilstošus mērķus, un to vajag risināt politiķiem, kuriem tad Latvijas pozīcija būtu jāaizstāv ES struktūrās,” norāda SIA Sodra Latvia mežkopības vadītājs Žanis Bacāns.

“Visi gribam dzīvot zaļi, un tāpēc arī Zaļais kurss ir laba ideja, bet pārtiku pašlaik saražojam gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā, taču problēma rodas brīdī, kad, aizejot uz veikalu, bioloģiski audzēto pārtiku gribam iegādāties par konvencionālās pārtikas cenām,” skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis. Viņš steidz piebilst, ka apmēram 80% Latvijas iedzīvotāju vienkārši nespēj atļauties iegādāties bioloģiski audzēto pārtiku, jo to neatļauj šo cilvēku ienākumi.

“Tāpēc arī rodas jautājums, ko īsti vēlamies un kādā situācija nonāksim, ja būsim neliels bioloģiskās pārtikas ražotājs, bet 80% Latvijas patērētāju ievedīs pārtiku no citām valstīm, kur nebūs tādu prasību, kādas jāievēro Latvijas lauksaimniekiem, jo citādi šie cilvēki pārtiku vienkārši nopirkt nespēs,” tā G. Gūtmanis.

Kūdra uz frontes līnijas

“Kūdras nozare ir nonākusi cīņas frontes priekšplānā saistībā ar taisnīgās pārkārtošanas mehānismu, kura mērķis bija novērst kūdras, arī Igaunijas degakmens un Polijas akmeņogļu izmantošanu kā kurināmo, kaut arī Latvijā kūdru enerģētikā neizmanto jau teju 20 gadus, bet, neraugoties uz to, šīs jomas uzņēmēji izjūt visu košo attieksmes buķeti,” norāda U. Ameriks.

Viņš atgādina, ka vārdos vēl tiek solīts godīgi un taisnīgi risināt šo situāciju, bet praksē jau ir pavisam kas cits. “Ja gribat iegūt kādu līdzfinansējumu no ES struktūrfondiem, tad, pieminot vārdu kūdra, pretendents to nesaņems, jo kūdra ir iezīmēta kā resurss, kurš nav ilgtspējīgs, kaut arī kūdra ir atjaunojams resurss – Latvijā ik gadu kūdra pieaug par 1,7 milj. t, bet iegūstam tikai 1,2–1,3 milj. t. Un taksonomijas dokumentu projekti norāda, ka tie, kuri nākotnē izmantos kūdru, nevarēs saņemt nekādu finansējumu, tostarp, visticamāk, arī no bankām,” tā U. Ameriks.

Viņš pieļauj, ka cilvēki, kuri to ir izdomājuši, ir raudzījušies tikai pēc diviem pieņēmumiem – kūdras ieguve (kad to izmantojot sadedzina) nozīmē lielas CO2 emisijas, turklāt vēl jāsargā daba – mitrāji, un tāpēc visa kūdras nozare būtībā ir jālikvidē. “Taču netiek ņemts vērā, ka klimata neitralitātes sasniegšanai kūdras ieguve un no tās ražotie substrāti ir neaizstājami, jo, piemēram, viena gada kūdras ieguve Latvijā var nodrošināt 36 miljardu meža koku stādu izaudzēšanu, kuri nodrošinātu pietiekami lielu CO2 piesaisti,” skaidro U. Ameriks. Viņš piedāvā modelēt situāciju, kas notiks Latvijā 2030. gadā un kas – 2050. gadā, ja tiek īstenots tas, ko prasa sagatavotie Eiropas dokumentu projekti.

“Tad varēsim redzēt sekas,” rezumē U. Ameriks. Viņš gan jūtot atsevišķu politiķu labvēlīgo attieksmi, taču tad, kad Eiropas struktūru varas gaiteņos jāaizstāv Latvijas intereses, tad arī viņu dūša sašļūkot papēžos. “Latvijai ir jāaizstāv sava pozīcija, un es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs,” tā U. Ameriks. “Var būt, ka Briseles gaiteņos kaut ko arī nesaprot, taču Latvijā ir viena no visā pasaulē kvalitatīvākajām kūdrām, un tāpēc no tās gatavotos substrātus pērk visu valstu dārzeņu, puķu, koku stādu audzētāji, un to neviens netaisās dedzināt,” pieļauj G. Gūtmanis.

Viņš redz divas iespējas – Latvijas cilvēki nav spējuši izstāstīt un izskaidrot vai arī kāds Briselē, kur top visi jaunie dokumentu projekti, nav vēlējies saprast Latvijas situāciju. “Ir jācīnās par savām interesēm, nevaram gaidīt, kad kāds cits kaut ko darīs mūsu labā,” tā G. Gūtmanis. “Neesmu pētījis, kāda ir kūdras ieguves CO2 izmešu bilance, taču koku stādus nozare vēlas stādīt un negribētu atgriezties pie sentēvu metodēm, kad sējām sēklas, jo kvalitatīvas, augstvērtīgas mežaudzes nav iespējams izaudzēt bez kvalitatīviem stādiem, kas iegūti no augstās ģenerācijas sēklu materiāla,” tā Ž. Bacāns.

Viņš atgādina, ka kvalitatīvākas mežaudzes augot vairāk piesaista CO2 , turklāt izaugušās audzes var dot resursus, ar kuriem aizstāt fosilos. “Izstrādātajos purvos tiek audzētas krūmmellenes, kas arī piesaista CO2 ,” piebilst G. Gūtmanis.

Mežu Latvijā varētu būt vairāk

Lai sasniegtu CO2 emisiju piesaisti, kā viens no risinājumiem tiek minēta mežu stādīšana. “Apmežot var tās zemes, kuras joprojām nav klasificētas kā izmantotas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, un tajās visbiežāk ir saauguši krūmi, un arī meža vidū ir nelieli klajumi, kurus nevienam nav ekonomiskā pamatojuma izmantot lauksaimniecībā,” skaidro Ž. Bacāns.

Viņš atzīst, ka šādu nosacīti brīvu platību nav daudz, bet tādas ir. “Latvijai ir iespējas un potenciāls, it īpaši, ja ik gadu pie mums saražo ļoti daudz meža koku stādu, kaut arī daļa no tiem tiek eksportēti,” tā Ž. Bacāns. Viņš norāda, ka SIA Sodra Latvia ik gadu iestāda divas reizes vairāk koku, nekā nocērt atjaunošanas un kopšanas cirtēs. “Tā rīkojas ļoti daudzi lielākie mežsaimniecības uzņēmumi Latvijā, arī Latvijas Valsts meži,” uzsver Ž. Bacāns.

“Pirmajā brīdī lauksaimnieki nav gatavi atdot nevienu m2 lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo tās trūkst, un pat tajos laukos, kuri ir aizauguši ar krūmiem, pēdējos gados zemnieki atjauno lauksaimniecisko ražošanu,” stāsta G. Gūtmanis. Viņš piebilst, ka Latvijas lauksaimniekiem jābūt gataviem dažādiem jauninājumiem no ES – cik lielām jābūt zālāju teritorijām, kas nozīmē, ka pārāk daudz teritorijas nevarēs uzart, un tas nozīmē daļēji pasīvu lauksaimniecību.

“Organiskās jeb kūdras augsnes tiek uzskatītas par lielu emisiju avotu, ja tās rušina, un līdz ar to rodas jauns jēdziens – agromežsaimniecība, un zemes īpašniekam šādas kūdras augsnes izdevīgāk būs apstādīt ar kokiem un tā samazināt savas saimnieciskas darbības emisijas,” piebilst U. Ameriks. Viņš uzskata, ka mums ir jāsargā sava zeme – aktīvs – šī vārda vistiešākajā nozīmē. “Eiropa ļoti aktīvi virza normatīvos aktus attiecībā uz oglekļa kredītiem, un tiks atvērts oglekļa tirgus, daudzi ārvalstu investori uzpērk zemi, nevis lai tajā kaut ko audzētu, bet gan lai to izmantotu kā oglekļa kredītu. Lai nebūtu tā, ka kāda liela kompānija no Rietumeiropas Latvijā iegādājas meža un purvu zemes un to uzskata kā savu ieguldījumu savā ilgtspējas bilancē – piesaistījis vai, tieši otrādi, sekvestrējis ražošanā radušos CO2 . Tieši tāpēc jāseko līdzi visiem topošajiem normatīvajiem aktiem,” savu pozīciju skaidro U. Ameriks.

Viņaprāt, Latvijai briesmas draud no topošās augsnes regulas. “Dārgākā manta pasaulē ir informācija, un pagaidām neapmierina tas, kā ir notikusi komunikācija ar nozarēm, jo tad, kad tiek solīti kaut kādi samazinājuma procenti, zem tiem vienmēr slēpjas reālu cilvēku darbavietas un dzīves līmenis. Un Zaļais kurss ietekmēs ļoti daudzus cilvēkus, pilnīgi visus Latvijā un arī Eiropā,” norāda U. Ameriks.

Gaida valsts aktīvu rīcību zemes tirgū

“Ja Latvijā ir tik daudz naudas, kā nekad nav bijis, tad valstij būtu jāinvestē un jāiegādājas zemes no tām fiziskām un juridiskām personām, kuras to vēlas pārdot, izmantojot pirmpirkuma tiesības, jo nekā labāka un vērtīgāka par aktīvu “zeme” nav,” tā U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijas zeme ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm un arī jādomā, kā noturēt cilvēkus Latvijā, lai viņi nebrauktu prom uz ārzemēm. “Gadiem diskutējam ar zaļi domājošām organizācijām par liegumiem un saimniecisko darbību, un vides organizācijas, lauksaimnieki un mežsaimnieki ir nonākuši līdz secinājumam, ka Latvijā vajag šīs jaunās, zaļās teritorijas, bet tās uzturam visi kopā, nevis šo smagumu uzveļam uz īpašnieka pleciem, tāpēc ir jāiedarbina likuma norma, kas paredz īpašuma atsavināšanu (par tirgus cenām) sabiedrības vajadzībām,” ierosina G. Gūtmanis.

Viņš atgādina, ka pašlaik par saimnieciskas darbības ierobežojumiem un liegumiem īpašniekiem tiek maksātas nelielas kompensācijas, un tie nebūt nav laimīgi par to, ka viņu teritorijā ir kādi liegumi, ierobežojumi. “Šāds risinājums ļautu arī valstij saprast, cik tad īsti vajag un cik var tādas atļauties, bet arī, cik maksā to iegāde, apsekošana un uzturēšana,” skaidro G. Gūtmanis. “Ir bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kura paredz, ka 30% valsts teritorijas ir jāatrodas aizsargājamā statusā, no kurām 10% – stingrā aizsardzības režīmā, kas kaut kādā ziņā ir sava veida zaļā okupācija, kas tiek pamatota ar ļoti cēliem mērķiem – dabas daudzveidības un vērtību saglabāšanu, bet jautājums ir tikai, kas par to maksās,” retoriski jautā U. Ameriks.

Un, ja šādu normu prasa ES, tad arī faktiski tas būtu jāfinansē no Eiropas Savienības kopējā budžeta un jākompensē ne tikai konkrēto zemju īpašniekiem, bet arī Latvijas valstij. “Prātā nāk manas vecmāmiņas, kurai bija sava saimniecība, pieredze, kā viņa kļuva par kolhoznieci, kaut arī no iestāšanās kolhozā bija atteikusies, bet nāca viens samaksājamo nodokļu paaugstinājums, kam sekoja nākamais, un pēc trešā palielinājuma vecmāmiņa jau bija spiesta iestāties kolhozā,” iespējamā nākotnes scenārija pagātnes saknes redz U. Ameriks.

Veiksmes formula – vienota kopīga izpratne

“Esam nodrošinājušies pret iespējamiem nākotnes rīkiem, jo esam FSC sertificēts mežsaimniecības uzņēmums un jau kopš 2013. gada identificējam Eiropas nozīmes biotopus un dabas vērtības, un attiecīgajās teritorijās saimniecisko darbību neveicam,” tā Ž. Bacāns. Viņš atgādina, ka 80% no Eiropas nozīmes biotopiem ir atrasti Latvijas valstij piederošajos mežos un tikai 20% ir privātīpašnieku mežos. “Pirms daudziem gadiem, kad tikko parādījās pirmie green deal aizmetņi, Zviedrijas politiķi izvirzīja uzdevumu zinātniekiem kopā ar nozarēm veidot izpratni un sniegt politisko lēmumu pieņēmējiem konkrētus risinājumus, kā nodrošināt šo uzdevumu izpildi, ierosinājumus par tālāko rīcību, un tieši šīs valsts politiķi jau tālāk diskutē ar ES struktūrām. Tieši tā rīkojās arī Latvijā, tiesa, šķiet, novēloti,” vērtē Ž. Bacāns.

Viņš norāda, ka šajos jautājumos ļoti daudz pētījumu veic Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava un zinātniekiem kopā ar nozarēm un politiķiem izdosies panākt vienotu izpratni un arī kopīgus ieteikumus – risinājumus. “Ir vajadzīgi argumenti, ko var sniegt tikai zinātniskie pētījumi, bez tam vajadzīgi gan vietējā, gan Eiropas līmeņa politiķi, jo ir daudz tādu jautājumu, kuros ir vajadzīga premjera stingra pozīcija, un vēl Latvijā ir pārāk maz ierēdņu, kuri strādā ar šiem būtiskajiem jautājumiem, jo ar esošo kapacitāti pat Latvijas pozīcijas izskaidrošanai nepietiek,” tā G. Gūtmanis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Jāizstrādā sava pozīcija un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru —meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem.

Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem ir jābūt vienotiem frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Diskusijas dalībnieki:

• Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;

• Žanis Bacāns, SIA “SODRA Latvia” mežkopības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamerai Latvijā jauna prezidente un viceprezidents

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina trīskāršot finansējumu konkursā par zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešanu ražošanā

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Nosacījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

  • Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;
  • Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru