Jaunākais izdevums

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Viņš norāda, ka Latvijai, jo īpaši lielajām pilsētām, būtu jāizmanto ārvalstu pilsētu, piemēram, Viļņas, Tallinas, pieredze pilsētvides uzturēšanā, to pakalpojumu iepirkšanā publiskajos iepirkumos.

Kāda ir situācija pilsētvides uzturēšanā Latvijā?

Izaicinājumiem bagāta, tā kā joprojām tiem uzņēmumiem, kuri tajā strādā vai vēlas darboties, pašiem arī jāveido šis – pilsētvides uzturēšanas – tirgus segments. Proti, pilsētvides uzturēšanas segments Latvijā atrodas tapšanas stadijā, tas ir pat savā ziņā ļoti raibs. Ir pašvaldības, kurās pilsētvides uzturēšana ir iekšējais (inhouse) pakalpojums, ko veic pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, un vienlaikus ir tādas pašvaldības, kurās tiek izsludināti publisko iepirkumu konkursi, lai tajos iepirktu attiecīgos pakalpojumus no privātkompānijām. Tomēr redzams, ka attieksme pret pilsētvides uzturēšanu mainās un vairākas pašvaldības attiecīgo pakalpojumu izvēlējušās iepirkt publisko iepirkumu formā, kaut iepriekš tas bijis uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai. Vienlaikus situācijā, kad pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu tirgus Latvijā vēl tikai veidojas, ir jāatbild uz jautājumu, vai pašlaik tirgū ir atbilstošs pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu piedāvājums, bet, lai būtu piedāvājums no privātuzņēmējiem, ir nepieciešams pieprasījums no pašvaldībām. Sava veida apburtais loks, jo privātuzņēmējs nepirks tehniku un nepieņems darbā cilvēkus, ja nav pieprasījuma pēc pakalpojuma. Pašlaik varu sacīt, ka šāds pilsētvides pakalpojumu tirgus Latvijā lēnām attīstās. Diemžēl nereti pašvaldības iepērk nevis visus pilsētvides uzturēšanas pakalpojumus, bet gan tos sadala atsevišķos nelielos iepirkumos konkrētu darbu veikšanai: viens – zāles pļaušanai vienā ielas malā, pavisam cits – zāles pļaušanai tās pašas ielas otrā pusē, trešais – tās pašas ielas slaucīšanai un ceturtais – sniega tīrīšanai ziemā.

Savā ziņā šāda pakalpojumu sadrumstalotība apgrūtina gan pakalpojumu sniedzēju ieinteresētību pakalpojumu sniegšanā, gan arī darbu, vēl jo vairāk nākotnes attīstības perspektīvas, kā arī pašvaldības sekošanu līdzi paveiktajam un tā atbilstībai noslēgtajā līgumā paredzētajam.

Faktiski pakalpojumu sniedzējs saskaldītā pilsētvides uzturēšanas gadījumā gaida tikai izsaukumu, kad ir jāpaveic konkrētais darbs, bet par iegūto rezultātu atbildīga tik un tā ir pašvaldība, kurai vajag vairāk paveikto darbu un to izpildes kvalitātes kontrolētāju, kuriem jābūt noteiktas jomas pārzinātājiem. Turklāt nereti ziemā ir nācies redzēt situāciju, ka, ielu notīrot no sniega, to uzstumj uz ietves, ar to cīnās jau cita brigāde, jo trūkst savstarpējās koordinācijas – katrs dara savu, bet par rezultātu īsti neviens nevēlas atbildēt. Kā vēl viens būtisks trūkums uzņēmēju spējai sekmīgi darboties ilgtermiņā ir šo pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu līgumu īsais termiņš – lielākoties uz vienu sezonu, gadu, kaut arī loģiski un vēl jo vairāk ekonomiski pamatoti būtu, ja tie tiktu slēgti uz piecu gadu termiņu, jo tādējādi pasūtītājs varētu rēķināties, ka pakalpojumu sniedzējam būs jauna tehnika, kuras iegādei ir nepieciešamas prāvas investīcijas, jo uz viena miljona eiro lielu neto apgrozījumu ir nepieciešamas investīcijas tehnikā 0,8 līdz 0,9 milj. eiro līmenī, kā arī attiecīgs darbinieku (vietējās pašvaldības iedzīvotāju) skaits.

Visu rakstu lasiet 6.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līdz 2027. gadam Siguldā pilsētvidi uzturēs Vizii Urban

Db.lv, 11.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB, 06.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vizii Urban iegādājas Cēsu uzņēmumu KOM-AUTO

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai

Arnis Priedītis, “Tele2” finanšu direktors, 15.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ar augstu efektivitātes rādītāju, lai to sasniegtu, iesaista dažādas funkcijas – finanses, tehnoloģijas, personālvadību, u.c.

Mani četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai, pie kā cenšamies pieturēties “Tele2”, ir disciplinēta pārvaldība, pārdomāta pieeja darbam, diferenciācija jeb dažādu funkciju nodošana ārpakalpojumā un moderno tehnoloģiju ieviešana. Pievēršot uzmanību visiem šiem aspektiem kopā, ir iespējams panākt, ka uzņēmums strādā efektīvi. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem derēs šāda pieeja, jo tas atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tie strādā, gan citiem ārējiem apstākļiem.

Disciplinētas pārvaldības ieviešana

Daudziem ar vārdiem “disciplinēta pārvaldība” saistās milzīgā birokrātija, taču tas nebūt tā nav. “Tele2” organizatoriskā struktūra ir ļoti horizontāla un, ja skatāmies, piemēram, darbinieku skaitu, tad mūsu uzņēmumā strādā vismazākais darbinieku skaits, salīdzinot ar citiem šī tirgus spēlētājiem. Disciplinētu pārvaldību vairāk attiecinām uz to, ka mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat mēs uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem, kā arī ļoti lielu vērību pievēršam izmaksu kontrolei, kas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, dažādiem procesiem, sistēmām un prasmēm. Piemēram, veicinot vienkāršību un caurspīdīgumu procesos un organizācijas struktūrā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja līgumu ar ilgtspējīgas pilsētvides attīstības un būvniecības uzņēmumu “YIT Lietuva” par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Saskaņā ar parakstīto līgumu biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024. gada otrajā pusgadā.

Preses Nama kvartālā sākti 76,8 miljonus eiro vērtie būvniecības darbi 

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur...

Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka 2021.gada martā projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tika paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Preses Nama kvartāla 1. kārta maksās 76,8 miljonus eiro 

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu...

Attīstītāja pārstāvji Db.lv norāda, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmēja līgums ar UPB ir lauzts un šobrīd Lords LB Asset Management valdes loceklis un Lords LB Special Fund V fonda vadītājs Giedrius Bernotas atturas sniegt papildu informāciju par šī līguma izbeigšanu.

Arī uzņēmumā UPB Dienas Biznesam norādīja, ka saskaņā ar vienošanos līguma pārtraukšanas iemesli netiks komentēti.

“Ar pilnu jaudu turpinām attīstīt jaunu un ilgtspējīgu kvartālu Daugavas kreisajā krastā, kas būs viens no modernākajiem un inovatīvākiem biznesa kvartāliem Baltijā. Es patiesi ticu, ka šī ir īstā vieta veiksmīgai uzņēmējdarbībai, jo esam īpašu uzmanību pievērsuši ilgtspējībai un attīstītai infrastruktūrai. Projekta arhitektūra un būvniecībā izmantotie materiāli nodrošinās ēkām augstāko energoefektīvi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Turklāt kvartāla atrašanās vieta un tajā vienuviet apvienotās funkcijas ļaus uzņēmējiem un viņu darbiniekiem efektīvi plānot savus resursus un laiku. Mums ir svarīgi projekta realizācijā strādāt kopā ar labākajiem būvniecības profesionāļiem, tāpēc esmu gandarīts par noslēgto līgumu ar “YIT”, kas ir ievērojams un pieredzējis būvniecības uzņēmums Ziemeļeiropā. Viņu pieredze līdzīgu projektu attīstībā un darba ētika noteikti nodrošinās pirmās būvniecības kārtas realizāciju pēc projekta plāniem,” komentē G. Bernotas.

“Šis komplekss ir patiesi unikāls. Tā ir sinerģija starp talantiem, biznesu, sociālo un kultūras dzīvi, paverot jaunas perspektīvas pašā Rīgas sirdī. Jaunais kvartāls atradīsies strauji attīstošā pilsētas rajonā, Daugavas kreisajā krastā, kam šobrīd ir milzīgs potenciāls. Mēs esam lepni, ka varam izmantot visas savas zināšanas un prasmes, strādājot ar šāda mēroga projektiem. 2020. gadā Rīgā izbūvējām “Rimi Baltic” loģistikas termināli 65 000 m2 platībā, un šajā projektā pielietosim vēl progresīvākas būvniecības metodes, ievērosim ilgtspējības principus un centīsimies attaisnot klienta izrādīto uzticību mūsu uzņēmumam,” stāsta Kestutis Vanags (Kęstutis Vanagas), “YIT Lietuva” valdes priekšsēdētājs.

Līdz šim multifunkcionālā centra būvniecības procesā īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža paveikta astoņu stāvu līmenī.

“Preses Nama Kvartāla” attīstība plānota trīs kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 m2 platībā, un tajā kopumā darba vietas paredzētas aptuveni 2 600 darbiniekiem. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem. Biroju ēka savienota ar plašu multifunkcionālu centru 40 000 m2 platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, plaša ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1 000 autostāvvietas, kā arī elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiek ierīkots Baltijā pirmais futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca. Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Jauns biznesa kvartāls atrodas blakus attīstītai sabiedriskā transporta infrastruktūrai, kas ērti savieno kvartālu ar visiem Rīgas rajoniem, un piecpadsmit minūšu gājienā pāri Daugavai atrodas Rīgas centrs un vecpilsēta. Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai jau šogad uzsāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī modernu izglītības iestādi.

“YIT” ir Somijas lielākais un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem un pilsētvides attīstītājiem. Mēs radām ilgtspējīgu dzīves vidi: funkcionālas mājas ilgtspējīgai dzīvošanai, nākotnes prasībām atbilstošas sabiedriskās un komerciālās ēkas, infrastruktūru vienmērīgākai sabiedrības mobilitātei, kā arī atjaunojamās enerģijas risinājumus klimata uzlabošanai. Uzņēmumā kopumā nodarbināti ap 5000 profesionāļu deviņās valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā. Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā sasniedza 2.7 miljardus eiro.

“YIT Corporation” akcijas ir kotētas biržā “Nasdaq Helsinki Oy”. Par “Lords LB Special Fund V” "Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008. gadā un ir vadošais ieguldījumu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs institucionālajiem klientiem un privātajiem investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda: 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022. gada decembra beigās sasniedza 871.6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virzoties uz straujāku CleanR Grupas izaugsmi, no šī gada 21. marta ar akcionāru lēmumu par AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Gulbis. Viņa pārziņā būs Grupas jaunā biznesa modeļa īstenošana un darbības mēroga paplašināšana.

“2023. gadu CleanR Grupa iesāka ar pirmās obligāciju emisijas iekļaušanu Nasdaq Rīga First North vērtspapīru sarakstā un jaunu biznesa pārvaldības modeli – tagad Grupā darbojas vairāki patstāvīgi uzņēmumi dažāda veida atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides apsaimniekošanas jomās. Lai nodrošinātu veiksmīgu jaunā biznesa modeļa ieviešanu, straujāku attīstības dinamiku, pakalpojumu inovācijas un darbības mēroga paplašināšanu, Grupai pievienojas profesionālis, ko uzskatu par vienu no Latvijas spēcīgākajiem biznesa vadītājiem,” pauž CleanR Grupas Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Juris Gulbis ir vadītājs ar starptautisku pieredzi uzņēmumu transformācijā un inovatīvu biznesa modeļu izveidē. Viņš ir bijis ilggadīgs izklaides un tehnoloģiju uzņēmuma Tet vadītājs, kā arī vadījis A.C.B. Grupas uzņēmumus ACBR un 8CBR. Pirms tam viņš ir darbojies dažādos uzņēmumos pārtikas pārstrādes un finanšu jomā Latvijā un ārvalstīs. Juris Gulbis ir Rīgas Tehniskās Universitātes Goda absolvents. Viņš ir arī ieguvis ACCA finanšu vadības sertifikātu, kā arī papildinājis zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā INSEAD un Stenfordas universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju ieviešana prasa izmaiņas valsts pārvaldē

Andrejs Berdņikovs, LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs, 17.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT".

Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.

Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR grupa sākusi izstrādāt Latvijas Aprites ekonomikas indeksu

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "CleanR Grupa" sadarbībā ar ekspertu grupu ir sākusi izstrādāt Latvijas Aprites ekonomikas indeksu, lai atbalstītu virzību uz gudrāku saimniekošanu un efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu, informē "CleanR Grups" valdes locekle Agita Baltbārde.

Šāda iniciatīva radusies pētot starptautisko praksi, kā arī apzinoties, ka "mēs kā sabiedrība esam apņēmušies pildīt noteiktus solījumus Eiropas Savienības mērogā", norāda A. Baltbārde.

Raugoties uz Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas un citu valstu īstenoto aprites ekonomikas aktivitāšu piemēriem, redzamas vairākas kopsakarības. Pirmkārt, datos balstīta pieeja - aprites ekonomikas ieviešanas pasākumu efektivitāte noteiktos periodos tiek mērīta, lai noteiktu, vai ir nepieciešami kādi procesu uzlabojumi.

Otrkārt, augšupējās pieejas īstenošana, fokusējoties uz visu ieinteresēto pušu - pašvaldību, uzņēmēju, NVO un iedzīvotāju - motivāciju iesaistīties. Treškārt, daudz izmaiņu tiek īstenots tieši reģionāli, kur ir plašākais instrumentu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas centrā aizliedz kravas transporta kustību

Db.lv, 18.01.2024

Austrumu maģistrāles (attēlā) izbūve nodrošina Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvija var būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai?

Viesturs Bulāns, IT uzņēmuma “Helmes Latvia” valdes priekšsēdētājs, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem, pērn 70% no visiem ES uzņēmumiem bija sasnieguši digitālās intensitātes pamatlīmeni, pamatojoties uz izmantoto digitālo tehnoloģiju skaitu, un kopumā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku tika nodarbināti IT jomā.

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība norisinās ļoti strauji – to ietekmē dažādi faktori, mainot gan uzņēmējdarbības principus, gan valsts sniegtos pakalpojumus un to pieejamību. Digitālā transformācija ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prioritātēm – viens no digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem ir 100% būtiskāko valsts pakalpojumu pieejamība e-vidē un 75% ES uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par banku virspeļņas nodevām: kurš kuram šauj kājā?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Komentāri

Pievienot komentāru