"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.
Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.
Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.
Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.
Ja reiz runājam par jomām, kurās būtu nepieciešama valsts iejaukšanās tirgū, tad drīzāk vajadzētu jautāt – kāpēc hipotekārajiem kredītiem ir noteikti reklamēšanās aizliegumi, kas ierobežo klientu izvēles iespējas? Reklamēšanās aizliegumi tika noteikti, lai ierobežotu t.s. “ātro kredītu” sērgu, taču tā jau sen pārvarēta un iegrožota, bet aizliegumi joprojām ir spēkā. Pat virspusīgi vērtējot likumdevējiem būtu jāsaprot, ka ilgtermiņa, vairākas desmitgades ilgi kredīti, kas tiek rūpīgi apdomāti un saistīti ar mājsaimniecību dzīves apstākļu uzlabošanu ir pavisam citā “svara kategorijā” nekā dažus simtus eiro lieli ātrie kredīti, kas tiek ņemti kādai ātrai un spiedīgai vajadzībai, tātad arī attieksmei pret tiem būtu jābūt dažādai.
Skatoties uz ekonomisko situāciju un patērētāju paradumiem plašāk, jāsecina, ka patērētāju paradumi inflācijas viļņa rezultātā īpaši mainījušies nav. Nenoliedzami, mazliet ir kritusies patērētāju interese par hipotekārajiem kredītiem – spriežot pēc “Bigbank” datiem runa varētu būt par 10 – 15% lielu samazinājumu. Tomēr nedomāju, ka šī ir ilgtermiņa tendence – vēl joprojām, ja mājsaimniecība dzīvo šauros un nekomfortablos apstākļos, pareizā izvēle vairumā gadījumu būs lūkošanās pēc cita, piemērotāka nekustamā īpašuma. Galu galā, bāzes procentu likmju svārstības ir risks, kas jāuzņemas jebkuram kredīta ņēmējam - ņemot vērā, ka hipotekārie kredīti tiek ņemti uz 20 – 30 gadu termiņu, tad varam būt gandrīz pārliecināti, ka arī turpmāko 20 vai 30 gadu laikā piedzīvosim vismaz vienu šādu svārstību reizi.
Lai gan šobrīd “Euribor” likme vēl joprojām ir augsta, tomēr jau tiek runāts par tās pazeminājumu nākošajā gadā un ir pamats runāt par to, ka tuvākajos gados mūs gaida likmju pazeminājums. Savukārt, runājot par patēriņa kredītiem, nekāds pieprasījuma samazinājums vērojams nav. Tas skaidrojams ar to, ka bāzes procentu likmju svārstības patēriņa kredītus neietekmē, to likmes ir fiksētas, tādēļ šādu kredītu ņēmēji var būt droši par savām izmaksām.
Vienlaikus jāsaka, ka “Bigbank” neredz būtiskas patērētāju maksātspējas izmaiņas, klienti joprojām ir spējīgi apkalpot savas saistības. Tas arī šķiet loģiski, jo pirms līgumu parakstīšanas bankām būtu jāizvērtē dažādi stresa scenāriji, tostarp arī “Euribor” likmes pieaugums. Mēs to esam darījuši un, godīgi sakot, esam atteikuši kredītus gadījumos, kad klienta maksātspēja jau ir tuvu maksimālajai pieļaujamajai robežai un viņam vairs nav drošības rezerves. Drīzāk varētu runāt par pretēju parādību - pakāpenisku iedzīvotāju rocības pieaugumu inflācijas noteiktā algu pieauguma rezultātā. To, ka iedzīvotāju rocība un finansiālās iespējas pieaug visā Baltijā, liecina fakts, ka nesen veiktajā “Bigbank” obligāciju piedāvājumā, pieprasījums pēc tām septiņkārt pārsniedza piedāvājumu.
Jāatzīst, ka visaktīvākie šajā ziņā joprojām ir igauņi – daļēji tas varētu būt saistīts ar to, ka “Bigbank” ir Igaunijas kapitāla uzņēmums un viņiem šķiet pazīstamāks, bet daļēji arī ar augstāku finanšu pratību, kuru veidojušas Igaunijas investoru ieguldīšanas tradīcijas, kas ir daudz labāk attīstītas nekā Latvijā. Obligāciju piedāvājuma rezultātā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti hipotekāro un juridisko personu kredītu segmenta attīstīšanā, kas pēdējo trīs gadu laikā sāk ieņemt arvien būtiskāku vietu “Bigbank” kredītportfelī.
Jāpiebilst, ka Saeimas lēmumi par hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību, kuru rezultātā tiks iekasēti atbalsta maksājumi no tās hipotekāro kredītu daļas, kas izsniegta ar mainīgajām procentu likmēm, nav mainījuši “Bigbank” stratēģiju šajā ziņā. Mēs joprojām izsniegsim hipotekāros kredītus, mūsu mērķis 2024.gadam būtiski palielināt savu tirgus daļu privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā, četrkāršojot izsniegto kredītu apjomu salīdzinājumā ar 2023.gadu.
Otrs mūsu attīstības virziens, kuram vajadzīgs papildus finansējums, ir juridisko personu finansēšana, kam nepieciešamas lielas summas. Arī šis ir viens no strauji augušiem kreditēšanas segmentiem – 2021. - 2022. gada periodā tieši juridisko personu kreditēšana ļāvusi palielināt “Bigbank” kredītportfeli apmēram par 50%, bet šogad, pagaidām nepilna gada laikā, vēl par 20%.
No Eiropas Centrālās bankas bankas paziņojumiem var izdarīt secinājumus, ka “Euribor” likmju celšanas politikas rezultātā inflāciju ir izdevies ierobežot un šai politikai tuvojas loģiskas beigas, tās jau drīz sāks samazināties. Tās ir pozitīvas ziņas mājsaimniecībām un visiem kredītņēmējiem. Kombinācijā ar to, ka joprojām vērojams darbaspēka trūkums un uzņēmēji tādēļ spiesti palielināt algas darbiniekiem, var secināt, ka iedzīvotāju maksātspēja nākamgad turpinās palielināties – 2024. gads būs labāks par 2023!
