Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Lai gan jums ir latviešu saknes, esat dzimusi un dzīvojusi Amerikā, vēlāk strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā. Kā izlēmāt pārcelties uz Latviju?

Jā, es uzaugu Arizonā, studēju universitātē Vašingtonā, pēc tam strādāju Indijā un Dienvidāfrikā. Tad aizgāju no darba un domāju par to, kur doties tālāk, un izlēmu atbraukt uz Latviju, jo visa mana ģimene ir no šejienes – mana vecmamma un vectēvs ir uzauguši Rīgā. Tagad es pat dzīvoju tajā pašā mājā un dzīvoklī, kur agrāk dzīvoja mans vectēvs. Gribēju pamēģināt dzīvi Latvijā, tāpēc kopš jūlija beigām esmu šeit.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Cik bieži pirms tam esat bijusi Latvijā?

Kādas astoņas reizes. Ilgākais laiks, ko iepriekš esmu pavadījusi Latvijā, bija sešas nedēļas, kad vienu vasaru Daugavpilī mācījos latviešu valodu. Tas bija pirms kādiem astoņiem gadiem, es tiešām slikti runāju latviski.

Tieši otrādi, tāpēc es gribēju prasīt – kā jums izdodas uzturēt valodu, nedzīvojot Latvijā un ikdienā nerunājot latviski?

Es neuzturu savu latviešu valodu, es to tagad mācos. Daudz saprotu, jo mana vecmāmiņa un vecāki runā latviski. Amerikā ir dažādas latviešu skolas un nometnes, bet man nebija iespējas tajās piedalīties, jo Arizonā nekā tāda nebija – tikai tuksnesis un kaktusi. Latviski runāju ar vecmāmiņu. Mans tēvs labi runā latviski, bet mamma tāpat kā es – pa pusei angliski, pa pusei latviski.

Kādi ir bijuši šie pirmie mēneši Latvijā?

Ļoti labi. Sākumā domāju, ka palikšu tikai pa vasaru, bet tagad esmu sapratusi, ka es tiešām te varu dzīvot.

Kāpēc izlēmāt palikt?

Tam ir daudz iemeslu. Es izlēmu braukt uz Latviju, jo gribēju uzzināt vairāk par savu mantojumu. Manas vecmāmiņas vectēvs bija Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Tāpēc es daudz zinu par vēsturi, kas ir svarīga un mani tiešām interesē, bet es vēlos veidot pati savas attiecības ar Latviju. Esmu bijusi te bērnībā, man te ir draugi un radi, gribu te būt. Sāku vairāk lasīt par Latviju, tehnoloģiju vidi un atmosfēru. Kad aizgāju no darba, man bija izvēle, dzīvot vienalga kur. Biju dzirdējusi, ka Latvijā ir labas iespējas, teicama infrastruktūra, daudz startup. Tāpēc gribēju uzzināt, kā te ir. Amerikā visu laiku runā, ka jaunieši brauc prom no Latvijas, ka tā ir liela problēma. Es gribēju uzzināt, kā te patiesībā ir.

Kāds ir pirmais iespaids?

Esmu strādājusi daudzos projektos ar sociālajiem uzņēmumiem, un man ir pieredze ar lielām organizācijām. Citās valstīs ir grūti satikties ar to pārstāvjiem, nodibināt kontaktus. Latvija ir salīdzinoši maza valsts, un te ir lielāka iespēja tikties ar dažādiem cilvēkiem, valsts institūciju pārstāvjiem un ātrāk kaut ko iesākt. Šeit viss ir nedaudz tuvāk, visi vēlas atbalstīt talantus. Citās valstīs nav tāda atbalsta un infrastruktūras.

Kāda ir šejienes realitāte, ja salīdzina ar iespaidu no vēstures?

Tieši realitāte mani ļoti interesē, jo kultūra un vēsture man ir labi zināma. Daudzi latvieši, kas dzīvo Amerikā un aizbrauca padomju laikos, visu laiku atceras to periodu. Viņi zina, ka Latvija mainās, bet joprojām ir spilgtā atmiņā viņu nesenā pieredze. Cilvēki, kuri dzīvo šeit un redzēja, kā un cik ātri viss mainījās, atceras, kā bija pirms 20 un 30 gadiem, bet tie, kuri dzīvo Amerikā, to nezina. Viņiem nav ne jausmas, kā bija, ir daudz dažādu stereotipu par to laiku. Tagad mācoties uzzinu, kā cilvēki šeit dzīvoja, – ne tikai latvieši, bet arī citu tautību Latvijas iedzīvotāji.

Esmu novērojusi, ka Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm. Esmu satikusi daudzus tehnoloģiju cilvēkus, programmētājus, mārketinga speciālistus. Nesen piedalījos sociālo uzņēmumu hakatonā Daugavpilī, bija forši satikt cilvēkus no Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas. Man ir pieredze ar sociālajiem uzņēmumiem, un dažreiz esmu redzējusi, ka cilvēki domā, – lai nodarbotos ar sociālajiem jautājumiem, vispirms vajag lielāku kompāniju, daudz darbavietu un tad varēs domāt par kādas sociālas problēmas risināšanu. Domāju, ka to var darīt uzreiz, jo sociālais uzņēmums ir īpašs ar to, ka domā par lielākām lietām, ne tikai par naudu. Un to var darīt visi. Tāpēc mani interesē iepazīt sociālās uzņēmējdarbības vidi Latvijā, un man ir prieks, ka cilvēki šeit par to domā.

Visu rakstu Veido savas attiecības ar Latviju lasiet piektdienas, 9.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Papīra kartes nepazudīs

Laura Mazbērziņa, 02.11.2018

Jānis Turlajs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arhitekte: Rīgas stiprā puse ir esošā transporta sistēma, kas jāattīsta

Ingrīda Drazdovska, 20.11.2018

Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā pašā laikā ļaut tai augt. Rīgai vajadzētu koncentrēties uz sabiedriskā transporta tālāku attīstību, tā DB pauž Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg).

Rīgas dome šogad ir noslēgusi sadarbības memorandu ar starptautiski pazīstamā dāņu arhitekta Jana Gēla (Jan Gehl) biroju, lai sekmētu pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas izveidi.

Fragments no intervijas

Jūsu uzstāšanās nosaukums BREL forumā – Pilsēta cilvēkiem. Kāpēc par to ir jārunā? Vai tas nav pašsaprotami?

Diskusija par to, ka pilsētas ir jāpadara cilvēkiem draudzīgākas, ērtākas, aizsākās aptuveni sešdesmitajos gados modernisma arhitektūras kontekstā – bija raksturīgi apjomīgi ēku bloki, lieli transporta savienojumi, neieinteresētība mazos mērogos. Toreiz bija dzirdamas šaubu pilnas balsis no dažādām pusēm, tostarp ASV, vai tas, kā tiek veidotas pilsētas, ir īsti pareizi. Tiesa, tobrīd šo diskusiju auditorija bija pavisam neliela. Arī dāņu arhitekta Jana Gēla domubiedru toreiz bija pavisam maz. Viņš gan ceļoja diezgan daudz, satika līdzīgi domājošos, runāja par cilvēku vajadzībām, meklēja labos piemērus. Šis cilvēku tīkls paplašinājās, diskusija gāja plašumā, un tagad runāt par pilsētām cilvēku kontekstā ir pilnīgi normāli. Likt cilvēku, viņa vajadzības priekšplānā pilsētplānošanā tagad ir norma. Šīm pārmaiņām vajadzēja aptuveni piecdesmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Iepazīsties: jaunā valdība

LETA/Db.lv, 24.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar vēsturiski lielākajiem izdevumiem apstiprināts Rīgas budžets

LETA, 29.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Biznesā svarīgi laimīgi darbinieki

Anda Asere, 04.04.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Šefpavārs Maksims Cekots

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgstošs bezdarbs kā būtisks darba tirgus izaicinājums

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 23.04.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

4 miljardi cilvēku vienā komunālajā dzīvoklī

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte, 23.04.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst. Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.

Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī negatīvas blaknes. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.

Samazinās pieejamība

Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku «Tūrisms visiem!», tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta. Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās. Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām. Bez tam ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami. Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas. Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Konkurenti spēj sadarboties

Anda Asere, 16.05.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta un igauņu kompānija Reach-U AS apvieno spēkus un izstrādā ģeotelpisko risinājumu pašapkalpošanās platformu GeoDataHub, ar ko iecerējuši kopīgi attīstīties pāri robežām

Kad globālās kompānijas vēlas ienākt Baltijas valstīs un izveidot IT risinājumus, trūkst kvalitatīvu ģeodatu un saistīto pakalpojumu. «Problēma tāda, ka katram no šiem IT sistēmu izstrādātājiem ir jāiet pie katras valsts datu un pakalpojumu piegādātāja un jāprasa dati atsevišķi par Latviju, Igauniju un Lietuvu, jāslēdz dažādi līgumi, ir dažādas datu struktūras, nosacījumi, viss jāintegrē ar pārējām IT sistēmām. Taču bieži vien biznesa darbības notiek Baltijā kā vienā reģionā un tas tiek uztverts kā vienots tirgus. Tāpēc tas ir neērti, dārgi, neefektīvi, un nereti kompānijas izvēlas globālo piegādātāju pakalpojumus, taču tie nav pārāk aktīvi uz datu atjaunošanu un papildināšanu. Nereti globālo piegādātāju informācija ir novecojusi par diviem trim gadiem. Mūsdienās tas neder,» stāsta Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs. Tāpēc uzņēmums kopīgi ar Igaunijas ģeoinformātikas kompāniju Reach-U AS uzsāka darbu projektā Baltic Geodata Marketplace, tā mērķis ir izveidot vienkopus pieejamu ģeogrāfisko datu pakalpojumu avotu, ko citi uzņēmumi var izmantot savos IT risinājumos. Šī projekta rezultātā radīts portāls GeoDataHub.eu, kas nodrošinās datu pakalpojumu saņemšanu un izmantošanu citos IT risinājumos. Plānots, ka projekts tiks pabeigts šī gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Čakstes bulvāris Jelgavā - plezīram, ne industrijai

Daiga Laukšteina, 17.05.2019

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.-2021. gadam Jāņa Čakstes bulvāris ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, kas stiepjas no Uzvaras ielas gar Driksas krastmalu, šķērsojot Lielo ielu līdz Raiņa ielai. Lielās ielas un Čakstes bulvāra krustojumu var dēvēt arī par pilsētas centra sākuma vietu.

FOTO: Līga Vīksne, speciāli DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Čakstes bulvāris gar Driksas upi ir viena no Jelgavas centrālajām ielām, kas allaž bijusi prestiža; pārbūve varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivizēšanos un citādu rosību.

Tiesa, pašu rekonstrukcijas laiku no 2010. līdz 2013. gadam ielā mītošie ilggadīgie saimnieciskās darbības veicēji (kādi lielākoties tur arī ir) atminas kā īpašu piedzīvojumu, jo bija jāstrādā teju būvlaukumā. Tas, protams, nebija pievilcīgi nedz pašiem, nedz klientiem, kā arī nācies netieši iesaistīties remontdarbos.

Divu līmeņu promenāde

Toties tagad bulvāris mainījis savu seju līdz nepazīšanai. Gar krastmalu ir izbūvēta divu līmeņu promenāde pastaigām, riteņbraucēju celiņš. Vasarā strūklakas no platformām liecas pāri apakšējai promenādei, un gājējiem ir iespēja iziet zem ūdenskritumiem. Bulvāri papildina īpaša dizaina laternas un soliņi. Objektā izbūvētas ne vien strūklakas no skatu platformām, bet arī stāv izmircis Jelgavas students. Ūdens strūklakām tiek ņemts no Driksas upes, kur nonāk arī atpakaļ. J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā izbūvēts arī arhitektoniski izteiksmīgs gājēju tilts Mītava, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu, un tā risinājums ir izliekums trijās dimensijās. Tas gan savulaik izpelnījās atšķirīgas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Siguldā atklāts moderna koncepta tirgus - Jāņa Tirgus

Zane Atlāce - Bistere, 03.06.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas Bonsai parks ļauj aizbēgt no steidzīgās ikdienas

Ilze Žaime, 05.07.2019

Viesi no Japānas Bonsai parkā. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Karšu izdevniecība Jāņa sēta reģistrējusi jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 14.08.2019

FOTO: RITVARS SKUJA, DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» par labu AS «SEB banka» ieķīlājusi krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 375 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta 13.augustā.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» reģistrēta 1999.gadā, un tā nodarbojas ar karšu un citu drukāto izdevumu izdošanu, kā arī uzņēmums veido uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamata veidotus informācijas tehnoloģiju produktus un sniedz programmēšanas pakalpojumus.

2018.gadā SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» strādāja ar neto apgrozījumu 1,452 miljonu eiro apmērā, tās peļņa bija 39 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 31 darbinieku, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 412 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izsludina konkursu Biznesa skices ar ievērojamām naudas balvām

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Google Scholar, nevis kaķu video

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 25.10.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē Eiropas Savienībā.

Jau šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 700 digitālu pakalpojumu. Pētījumā Latvija vērtēta kā ceturtā labākā valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, transporta līdzekļiem, mājokļa vai pārcelšanās jautājumiem un tiesību aizsardzību (parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu). Savukārt kā sestā labākā Latvija novērtēta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar izglītību, jautājumiem par dažādām ģimenei aktuālām tēmām, kā arī darbu un pensiju.

Līdztekus patīkamajam augstajam novērtējumam ļoti būtiski ir pētījuma secinājumi: Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālo transformāciju. Ja runā par iedzīvotāju un uzņēmēju digitālajām prasmēm, tad te darāmā vēl daudz. Ne velti eksperti norāda, ka mums ir izcila IKT infrastruktūra, kura, vienkāršojot, pārsvarā tiek izmantota kaķu video aplūkošanai sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā ietaupīt enerģiju? Skaidro enerģētikas eksperts Ignitis

Ignitis, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, risinājumi nav vērojami

Žanete Hāka, 16.01.2020

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs

Māris Ķirsons, 18.05.2020

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru