Jaunākais izdevums

Latvijā daudziem plastikas ķirurģija asociējas ar diviem vārdiem – Ģīlis un krūtis, intervijā DB smej plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, atzīstot, ka pēc 25 gadiem, kas pavadīti pie operāciju galda, viņam krūtis vēl joprojām ļoti patīk

Sarunāt interviju ar Jāni Ģīli var tikai pēc darba laika, jo viņa diena paiet operējot un konsultējot pacientus. Liela daļa klientu uz viņa vadīto plastikas ķirurģijas klīniku ierodas no citām valstīm, ir arī tādi, kuri atlido ar privātajām lidmašīnām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pieļauju, ka daudziem plastikas ķirurģija asociējas tieši ar krūšu palielināšanu...

Jā, protams, ar vārdu Ģīlis un krūtīm. (Smejas.)

Cik attīstīts ir plastikas medicīnas tūrisms? Cik daudz jūsu klīnikas pacientu ir no ārvalstīm?

Katru dienu ar pacieniem runāju trijās valodās. 40–45% no viņiem pie manis atlido ar lidmašīnu. Daži no viņiem – arī ar privātajiem gaisa kuģiem. No ārvalstniekiem aptuveni puse latviski nerunā, bet otra puse – tie, kuriem Latvijā ir kādas saknes. Mazāk ir pacientu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, taču arī viņu īpatsvars ir vērā ņemams. Klientu vidū ir bijuši gan politiķi, gan estrādes zvaigznes no dažādām pasaules valstīm, bet viņu vārdus nekad neizpaužam, jo ievērojam stingru konfidencialitāti.

No kurām valstīm pie jums lido ar privātajām lidmašīnām?

No Šveices. Mani viņi galvenokārt izvēlas tāpēc, ka viņiem ir izgājis greizi ar operācijām Šveicē vai Vācijā.

Ar kādu summu ir jārēķinās tām sievietēm, kuras vēlas skaistākas krūtis?

No 2 līdz 4,5 tūkst. eiro. Ķirurgu honorāru nosaka viņa profesionalitāte, tāpēc operāciju cenas pie dažādiem speciālistiem var atšķirties.

Cik liela nozīme ārējam izskatam ir biznesā? Pieļauju, ka jūsu pakalpojumus izmanto arī uzņēmēji, kompāniju vadītāji?

Izskatam biznesā ir ļoti liela nozīme. Iespaids par cilvēku veidojas pirmajās 30 sekundēs. Kad ar kādu tiekamies, pirmais, ko darām, ir ieskatāmies viņam acīs. To darot, nevar nepamanīt, kāds ir deguns. Ja tas ir šķībs, līks, ar kumpi vai asimetrisks, ja ir «maisi» zem acīm un «bēdīgi» augšējie plakstiņi, iespaids nebūs no tiem labākajiem. Pareizam izskatam biznesā var būt izšķiroša nozīme.

Daudziem ir problēmas ar svīšanu, svīst ne tikai paduses, bet arī rokas. Rokasspiediens ar cilvēku, kuram ir sasvīdušas un miklas plaukstas, nav patīkams. Daudzi nezina, ka šo problēmu ir gluži vienkārši atrisināt, tikai ir jāatnāk pie speciālista un jāveic botulīna injekcija.

Visu interviju Izskatam biznesā ir liela nozīme lasiet 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aicina nepaļauties uz «speciālistiem», kas piedāvā aizdomīgi lētu cenu

Lelde Petrāne, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija ir izveidojusi sarakstu ar ārstiem, kuri ir izgājuši atbilstošo sertifikācijas procesu un pie kuriem skaistuma injekcijas veikt ir droši.

Asociācija norāda, ka neprofesionāli veiktas injekcijas var novest pie ķermeņa daļu atrofijas, akluma vai pat nāves. Tādēļ asociācija rūpējas par estētiskajā medicīnā praktizējošo speciālistu apmācību koordinēšanu un sertificēto ārstu apvienošanu. Lai rūpētos par jomas sakārtotību un mazinātu neprofesionālu pieeju estētiskajai medicīnai, šobrīd asociācijas komisija ir izveidojusi vienotu sertificēto ārstu sarakstu, ar ko iespējams iepazīties mājas lapā lema.lv, tādējādi pārliecinoties par katra speciālista kompetenci. Vidēji Latvijā gada laikā sertifikātus saņem 100 nozares pārstāvji.

Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas priekšsēdētājs Dr. Valdis Ģīlis skaidro: «Estētiskai medicīnai pēdējo gadu laikā aizvien straujāk attīstoties, visā pasaulē šajā jomā ir radies diezgan liels haoss, ko nekontrolē nekādas reglamentācijas, taču vismaz Eiropas līmenī šobrīd jūtama aizvien lielāka iniciatīva to sakārtot un aizsargāt pacientus no nepareizas botulīna lietošanas, kas var izraisīt smagas sekas. Arī šai nozarei ir savas ēnas puses, tāpēc pamatvērtības, uz kurām mēs balstām asociācijas darbību, lai no nevēlama iznākuma izvairītos, ir kvalificēti speciālisti, kas strādā ar kvalitatīviem produktiem atbilstošās klīnikās, informēti pacienti, aprūpe komplikāciju gadījumā, kā arī sertificēto speciālistu apdrošināšana. Varbūt pēc pāris gadiem mēs nonāksim līdz tam, ka estētiskās medicīnas speciālisti būs atsevišķa specialitāte, taču pagaidām mēs vēl esam tikai ceļa pašā sākumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma grupas vadītājs: Ir labi būt biržā, ja kompānija tiešām ir liela

Anda Asere, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Trīs gadu laikā pārveidos tirdzniecības centru Dole

LETA, 05.02.2020

"Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Hili Ventures" plāno trīs gadu laikā pārveidot 2019.gada sākumā iegādāto tirdzniecības centru "Dole", sacīja "Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Kompānijas vadītājs skaidroja, ka "Doles" iegāde ir laba biznesa iespēja.

""Dole" tika uzcelta pirms daudziem gadiem, un tai ir nepieciešamas pārmaiņas. Pašlaik mēs izskatām plānus pārveidot "Dole", lai tas būtu pievilcīgs ne tikai atsevišķiem klientu segmentiem, bet arī sabiedrībai kopumā," skaidroja Hili.

Jautāts, cik gadu perspektīvā tas varētu notikt, Hili sacīja, ka tas būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt dažādas atļaujas renovācijai, taču pieļāva, ka kaut ko varēs sākt darīt jau gana drīz, bet visu pabeigt - trīs gadu laikā.

"Tas ir liels tirdzniecības centrs, attiecīgi būs liels darbu apjoms. Šobrīd tirdzniecības centra platība ir 16 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība notiek vien 8000 kvadrātmetru. Izskatām rekonstrukcijas iespējas, un esam apņēmušies izveidot īpašumu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, estētiski patīkams un atbilstošs to klientu vajadzībām, kurus mūsu īrnieki cenšas piesaistīt, bet arī iederīgs vietējā vidē. Mūsu mērķis ir, ka "Dole" kļūst par vēl vienu nozīmīgu objektu galvaspilsētā, kad projekts būs pabeigts," sacīja Hili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cityparks: arguments «ieskrēju uz 1-2-5 minūtēm» citreiz ir 22-25 minūšu gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Kārklītis Valmierā izveidojis uzņēmumu Pike Boy Kayak, lai ražotu makšķernieku sapni – kompaktu saliekamo kajaku.

Biznesa sākumstadijā saliekamo kajaku ražošanu uzņēmums nodrošinās ārpakalpojumā tepat Latvijā, bet idejas pozitīvas attīstības gadījumā ražošanu uzticēs kompānijām lielajās ražotājvalstīs, jo «Latvijā darbaspēks samazinās, un tas vēsta par pieaugošām problēmām nākotnē,» vērtē Jānis. «Ja izdosies pietiekami ātrā laikā attīstīt lielus apjomus, varētu ražot arī Ķīnā, jo šāda produkta ražošanas process pasaulē ir labi zināms, ar to nodarbojas daudzi uzņēmumi. Specifika ir detaļās.»

3,5 metri guļamistabā

Biznesa ideja pie Jāņa nonākusi caur paša pieredzi. Pirms pāris gadiem Jānis vēlējās braukt makšķerēt, apdomājis iespēju iepriekšējā dienā noīrēt kajaku, lai varētu doties pie dabas četros, piecos no rīta, kad nomas punkti nedarbojas. Taču šādu domu nācies atmest, jo «kur gan es varētu novietot trīsarpus metrus garu laivu savā piektā stāva dzīvoklī». Atradis risinājumu – piepūšamu kajaku. «Taču tad, vienalga, man nepieciešams līdzi pumpis, un piepūšamais kajaks aizņem pusi no mašīnas salona,» ilustrē Jānis, kurš bijis neizpratnē, kāpēc tirgū nav pieejams dabas piedzīvojumos līdzi ņemšanai ērtāks peldlīdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis: Latvija ir laba zeme, kur dzīvot un strādāt

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir bijuši lieliski piedāvājumi strādāt gan Kanādā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos, arī Īrijā un Krievijā, bet es izvēlējos palikt Latvijā, jo es esmu Latvijas patriots,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot un strādāt starp savējiem. Man nav jābrauc pa pasauli pie klientiem, viņi pie manis paši atlido. Es daudz vairāk varu izdarīt, esot šeit uz vietas un strādājot garas darba stundas,» viņš teic.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik gara ir jūsu darba diena?

Ierodos darbā un no tā aizbraucu pirms sastrēgumiem, man nepatīk stāvēt korķos, tajā laikā es labāk daru ko lietderīgāku. Strādāju 11 stundas dienā piecas dienas nedēļā. Operēju trīs dienas nedēļā, katru dienu pa piecām vai sešām operācijām. Divas dienas konsultēju un vēroju pacientus, un sekoju līdzi pēcoperāciju periodam. Vakaros daudz laika pavadu, gatavojoties lekcijām, jo esmu mācībspēks gan Latvijā, gan arī tieku aicināts uz ārvalstīm vadīt kursus un veikt paraugoperācijas. Cenšos vairs nekad nestrādāt naktīs un sestdienās, svētdienās. Šogad es jau esmu sev izbrīvējis divus mēnešus atvaļinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 12. maijam turpinās ārkārtas situācija, kas izsludināta, lai apstādinātu koronavīrusa Covid-19 izplatību. Ierobežojumi ekspertiem liek analizēt situāciju un paredzēt iespējamos riskus.

Covid-19 pandēmijas krīze Latvijā skārusi visas tautsaimniecības nozares un atstās ietekmi uz turpmāko ekonomikas attīstību ilgtermiņā, liecina Ārvalstu investoru padomes un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums.

Vēl viens risks – deflācijas gaidas, kas samazina motivāciju investēt, patērēt un palielina esošo parādu vērtību, padarot grūtāku to atdošanu.

Savukārt veselības aprūpē par galveno izvirzīta nepieciešamība apkarot koronavīrusu, atstājot novārtā citu slimību profilaksi.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. aprīļa numurā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Roku rokā vides inženierija un pavārmāksla

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Komentāri

Pievienot komentāru