Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Vai jūs ieteiktu iegādāties latviešu laikmetīgās mākslas darbus? Vai tā, jūsuprāt, ir laba investīcija?

Manuprāt, māksla nav jāuztver kā investīciju objekts. Pasaulē mākslas darbu pircēji strikti dalās divās grupās – pircēji, kas mākslas darbus iegādājas kā investīcijas, lai aizsargātu brīvos līdzekļus no dažādām krīzes situācijām. Tiek pirkti, piemēram, Endija Vorhola vai franču impresionistu darbi. Domāju, ka Latvijā neviena mākslinieka darbi neatbilst šīs kategorijas prasībām. Otra daļa pircēju ir cilvēki, kuriem patīk māksla, kuri kolekcionē to mākslas pēc, jo tā viņiem patīk, viņus uzrunā, iedvesmo, dzen uz priekšu, liek domāt, paskatīties uz pasauli citādi. Mākslas darba iegāde vienmēr ir zināms risks. Ja cilvēks pērk gleznu tāpēc, ka tā viņam patīk, viņš ne ar ko neriskē, jo viņš savā īpašumā iegūst prieka un iedvesmas avotu. Šajā gadījumā vairs nebūt nav svarīgi, vai šim darbam cena kāps vai kritīs, tam vairs nav nekādas nozīmes. Nedomāju, ka Latvijā ar mākslu var nopelnīt, tajā ieguldot līdzekļus. Peļņas nolūkos ir jāpievēršas starptautiskiem ūdeņiem, īpaši tie jāpēta. Interneta vidē ir daudz izsoļu namu, kuros var iegādāties mākslas darbus. Ir jāiepazīstas ar jauno mākslinieku izaugsmi, globālām tendencēm, ir pieejami dažnedažādi mehānismi, lai izdarītu izvēli par labu vienam vai otram mākslas darbam. Mēs iegādājamies tikai tos mākslas darbus, kuri pašiem patīk.

Ar kādu mērķi jūs iegādājāties Sapņu fabriku?

Jau piecus gadus kopā ar savu sievu Dinu nodarbojos ar izstāžu organizēšanu Mūkusalas Mākslas salonā. Šīs telpas tiek nomātas, bet nomāts paliek nomāts. Turklāt esam izauguši līdz tam, lai varētu izveidot paši savu laikmetīgās mākslas centru, kurā būtu izstādīta daļa no mūsu kolekcijas. Pārējās telpās tiktu organizētas mainīgas ekspozīcijas. Meklējot atbilstošu vietu, sākumā izskatījām iespējas Kalnciema kvartālā, bijām jau izstrādājuši skiču projektu. Taču, tā kā šis projekts izrādījās finansiālajā ziņā pārāk smagi ceļams, no tā pagaidām atteicāmies. Tad banka izlika izsolē Sapņu fabriku. Mums šīs telpas šķita ļoti piemērotas multifunkcionālas mākslas telpas izveidošanai, kurā bez izstādēm varētu organizēt dažādas konferences un koncertus, tāpēc Sapņu fabriku nopirkām. Rīgā trūkst vietas, kurā radošie cilvēki var kvalitatīvi parādīt savas idejas un satikties savā starpā. Sapņu fabrika mums šķiet ļoti piemērota gan sava apjoma, gan dizaina, gan vēstures dēļ. Iespējams, ka šajās telpās ierīkosim arī restorānu, tāda doma mums ir, šobrīd arhitekte Zaige Gaile plāno, kā salikt visas mūsu ieceres kopā.

Visu interviju Māksla nav siļķe, bet saldumiņš kūkā lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji un akadēmiķi aicina Kučinski nepazaudēt SSE Rīga augstskolas konkurētspēju

Lelde Petrāne, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji un pazīstami akadēmiķi ir vienojušies kopīgā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar aicinājumu saglabāt SSE Rīga augstskolas ilgtspēju un konkurētspēju, nodrošinot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārzemēm arī augstskolas rektora amatam.

Vēstules parakstītāju skaitā ir Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Baiba Rubesa, Latvijas Universitātes profesors un bijušais rektors Mārcis Auziņš, CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, Nordea Latvija vadītājs Jānis Buks, advokātu biroja COBALT partneris Lauris Liepa, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, ELKO Grupa valdes priekšsēdētājs Svens Dinsdorfs, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, izglītības projektu konsultante Mārīte Seile, TechHub Riga līdzdibinātājs Andris Bērziņš, Prudentia līdzdibinātājs un partneris Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, Imprimatur Capital Fund vadošais partneris Toby Moore, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un Twino vadītājs Armands Broks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars Zuzāns: Esam lakmusa papīrītis

Kristīne Stepiņa, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iet labi, nevaru sūdzēties,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars Jānis Zuzāns.

Fragments no intervijas:

Jūs aktīvi darbojaties azartspēļu biznesā. Kā jums sokas?

Tiešām? (Smejas.) Domāju, ka to gan neviens nezina. (Smejas.) Jā, mani uzņēmumi ir lielākie šajā nozarē. Iet labi, nevaru sūdzēties.

Jūs esat gan Admirāļu kluba, gan SIA Alfor valdes priekšsēdētājs. Pēdējā gadā būtiski palielinājies šo uzņēmumu apgrozījums, Admirāļu klubam sasniedzot 21,7 milj. eiro un Alforam – 60,4 milj. eiro. Jāsecina, ka cilvēki spēlē vairāk?

Cilvēki spēlē tāpat, kā spēlējuši iepriekš. Ne vairāk un ne mazāk. Mēs savā ziņā esam tāds kā lakmusa papīrītis, pēc kura var noteikt, kāds ir sabiedrības dzīves līmenis. Ja sabiedrībai klājas labāk, arī mums klājas labāk. Ja sabiedrībai iet švakāk, arī mums iet švakāk. 2009. gadā samazinājām biznesu par 40%. Vēl joprojām neesam sasnieguši tā laika finanšu rādītājus. Kompānijām, kuras pārstāvu, šobrīd Latvijā ir 125 spēļu zāles. Tās ir lielākās šajā biznesā un attīstās līdzīgi kā valsts ekonomika – ne ātrāk, ne lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas Draugiem Group biroja ēkā Pārdaugavā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

DB paviesojās AS Draugiem Group par 3,1 milj. eiro nopirktajā biroja ēkā Pārdaugavā.

«Līdz šim mums ir bijušas trīs mājas. Pirmais bija pavisam neliels birojs Rīgā, Bruņinieku ielā, kur strādāja 20 cilvēki. Pēc tam mūsu birojs ar 50 darbinieku lielu komandu bija Sapņu fabrikā, bet pēdējais un lielākais bija Mārupē, kur sākotnēji bijām 80 cilvēki. Pagājušajā gadā, līdz ar grupas uzņēmuma Prinful straujo attīstību, mūsu saimes skaits pieauga par 100 cilvēkiem un bija laiks meklēt jaunu mājvietu. Šobrīd Latvijā strādā 230 cilvēki un uz vietas birojā ir līdz 200 darbiniekiem,» stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Arī jaunajās telpās kapacitāte audzēt darbinieku skaitu ir jau izsmelta, bet labā ziņa ir tā, ka ēkai, kas būvēta kā aplis ar vidū esošu pagalmu, ne visur ir trīs stāvi, kas ir pieļaujami. Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Positivus vienā nedēļas nogalē «nokurina» 2 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Komentāri

Pievienot komentāru