Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Šonedēļ Nokia nāca klajā ar saviem jaunajiem viedtālruņiem, kas ir pirmie, kuros integrēta Microsoft operētājsistēma Windows Phone 7.5 Mango. Somijas kompānija gan nepaspēja apjaust, ka telefonu nosaukums «Lumia» tulkojumā no spāņu valodas nozīmē prostitūta.

Jāpiemin gan, ka šeit runa ir par tulkojumu no Latīņamerikas spāņu valodas.

Nokia gan var nedaudz uzelpot, jo līdzīgā veidā «ieberzies» ir arī ASV tehnoloģiju gigants Apple. Jaunākajā iPhone modelī esošais balss komandu rīks Siri atgādina vārdu japāņu valodā, kas apzīmē «sēžamvietu».

Pagātnē ir bijuši vēl citi gadījumi, kad kādi produkti nosaukti vārdos, kas tulkojumā citās valodās nozīmē pavisam ko citu. Piemēram, 1983 gadā dzērienu kompānija Coors nāca klajā ar savu talismanu BeerWolf (Alusvilks), kura devīze bija «Turn it Loose!», kas tulkojumā no spāņu valodas raksturo caureju.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Kompānija KVV Group kategoriski noliedz tās īpašnieka Jevgēņija Kazmina saistību ar kriminālām darbībām Ukrainā un nelikumīgi okupētajās teritorijās, liecina uzņēmuma Preses dienesta paziņojums.

«Masu medijos izplatītā informācija ir pamatota uz kāda šaubīga sabiedriskā darbinieka blogu Facebook un nevar tikt uzskatīta par informāciju no oficiāliem avotiem,» uzsver uzņēmums.

Šāda veida informācijas izplatīšanu KVV Group vērtē kā negodprātīgas konkurences izpausmi un triecienu tās īpašnieka biznesa reputācijai. Tādejādi kompānija KVV group patur sev tiesības vērsties tiesā jautājumā par īpašnieka goda, cieņas un biznesa reputācijas aizskaršanu gadījumā, ja kompromitējošā informācija tiks izplatīta tālāk.

Kompānija KVV Group uzsver, ka tās īpašnieks Jevgēņijs Kazmins strādā saskaņā ar likumdošanu un it godprātīgs investors Latvijas ekonomikā, kurš nav iesaistīts nekādās pretlikumīgās darbībās.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Krievija atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Mihailu Zurabovu, to skaidrojot ar «situācijas pasliktināšanos» valstī, ziņo BBC.

Maskava ir nosodījusi līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atsaukšanu no amata. Kā vēstīts, sestdien, 22. februārī, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par V. Janukoviča atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat noteikts, ka jauna prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas 25. maijā.

Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs (Oleksandr Turchinov), bijušās premjeres Jūlijas Timošenko līdzgaitnieks, norādījis, ka turpmāk valsts fokusēsies uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) uzsvēra, ka ASV atbalsta Ukrainas parlamenta nesenās darbības.

Vienu dienu pēc tam, kad oficiāli spēkā stājās protestētāju amnestijas likums, Kijevas centrā atkal atsākušās sadursmes starp aktīvistiem un likumsargiem. Tāpat tribīni bloķējuši opozīcijas deputāti parlamenta iekšienē, vēsta BBC.

Protestētāji ar bruģakmeņiem apmētā miličus, kas sastājušies ap parlamentā ēku, kur šodien notiek lēmumu pieņemšana, kas nākotnē varētu ievērojami «apcirpt» prezidenta Viktora Janukoviča varu. Opozīcijas pārstāvji vairākkārt atkārtojuši – ja balsojums parlamentā par izmaiņām konstitūcijā nenotiks, masu protesti atsāksies.

Otrdienas pēcpusdienā ap parlamenta ēku bija pulcējušies vairāki desmiti tūkstoši protestētāju, kurus ierobežoja milicijas automašīnu ķēde. Daži no protestētājiem uz miličiem met bruģakmeņus, citi izmantojuši «dūmu bumbas». Milicija uz aktīvistiem raida gumijas lodes un dūmu granātas.

Šveices varasiestādes sākušas kriminālizmeklēšanu pret līdzšinējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa dēlu Aleksandru, kuri tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Šveices valdība arī paziņojusi, ka iesaldē aktīvus 20 ukraiņu amatpersonām, tostarp Janukovičam un viņa dēlam, kā arī vairākiem bijušajiem Ukrainas ministriem.

Kā jau vēstīts, arī Austrija iesaldējusi aktīvus 18 ukraiņiem, kuri tiek turēti aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju. Ministrija neatklāj šo personu vārdus.

Tiek uzskatīts, ka Janukovičs pašreiz atrodas Krievijā.

Ukraiņu kopienas pārstāvji trešdien sapulcējās uz demonstrāciju Šveices galvaspilsētā Bernē, lai pieprasītu iesaldēt visus Janukoviča līdzekļus.

Šveices valdība ceturtdien paziņoja, ka to darīs.

Ģenerālprokurors informēja, ka prokuratūra un policija, izmeklējot naudas atmazgāšanu, ceturtdien veikusi kratīšanu Aleksandra Janukoviča vadītajā uzņēmumā.

Austrija un Šveice iesaldējušas aktīvus gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un vēl 17 bijušajām amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju.

Austrija, kura pretojusies Eiropas centieniem palielināt caurskatāmību banku sektorā, Kijevā tikusi uzskatīta par finansiāli drošu patvērumu ar Janukoviču saistītajiem oligarhiem.

Austrijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka aktīvu iesaldēšana ir sākotnējs drošības pasākums, līdz tiks īstenotas sankcijas, ko apņēmusies piemērot Eiropas Savienība (ES).

Austrijā iesaldēti Janukoviča, viņa dēla Oleksandra Janukoviča, bijušā premjerministra Mikolas Azarova, viņa vietnieka Sergeja Arbuzova, kā arī citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Savukārt Šveicē iesaldēti Janukoviča, viņa dēla, kā arī Arbuzova, Azarova un citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Ukrainas prezidenta padomniece Anna Germana sestdien paziņojusi, ka Viktors Janukovičs notiekošo uzskata par «valsts apvērsumu».

Germana arī paziņojusi, ka Janukovičs negrasās atstāt savu amatu.

VIDEO: Janukoviča uzruna (tulkota angļu valodā).

«Es daru visu, lai valstī nebūtu asiņu. Tagad es saņemu signālus par cilvēku vajāšanu. Es mēģinu aizstāvēt cilvēkus, kas tiek vajāti darbavietās, pa ceļam uz skolu, un cenšos nepieļaut turpmāku vardarbību,» Germana citē ierakstīto Janukoviča uzrunu. «Mani mēģina iebiedēt un pārliecināt, lai es brīvprātīgi demisionētu. Taču es negrasos demisionēt.»

Uzrunā Janukovičs arī uzsvēris, ka viņš esot likumīgi ievēlēts prezidents. Viņš turpināšot apceļot valsts dienvidaustrumu reģionus, kas tiek uzskatīti par līdzšinējā režīma galveno atbalsta bāzi, lai tiktos ar cilvēkiem un spriestu, kā novērst valsts sašķelšanos.

Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.

Pēc viņa teiktā, V. Janukoviča pieprasījumu «noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību». Politiskās pārmaiņas Ukrainā V. Janukovičs raksturojis kā «apvērsumu», kurā varu pārņēmuši «radikāli ekstrēmisti».

«Rietumvalstu spiediena ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēki tiek vajāti politiskās piederības un valodas dēļ,» teikts V. Janukoviča vēstulē.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs iepriekš izteicies, ka V. Janukoviča autoritāte «praktiski ir niecīga», tomēr tas nenozīmē, ka viņa atrašanās prezidenta amatā vairs nav likumīga.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Tūkstošiem cilvēku vēl aizvien pulcējas pie Ukrainas parlametna ēkas Kijevā. Savukārt valdības opozīcija gatavojas organizēt balsošanu, lai paustu neuzticību valdībai, vēsta BBC.

Tiesa, gan vietējie žurnālisti ziņo, ka opozīcijai ir mazas izredzes balsojumā pierādīt neuzticību valdībai, tomēr opozicionāri vēlas «saglabāt spiedienu uz valdību», raksta BBC.

Medijs ziņo, ka Kijevā atmosfēra kļuvusi mierīgāka, tomēr protetētāji nav zaudējuši apņēmību. Cilvēki izkliedz dažādus saukļus, piemēram, «revolūcija!».

«Mēs Ukrainā vēlamies jaunu prezidentu un jaunu valdību, eiropeisku valdību,» medijam pauda kāda protesta dalībniece.

Tikmēr prezidents Viktors Janukovičs aicināja visus «ievērot likumu».

Jau vēstīts, ka protesti ilgst jau vairāk nekā nedēļu. Ukraiņus saniknojusi prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – viņš atcēla sadarbības līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanu. Vienošanās bija jāparaksta ES Austrumu partnerības samitā Viļņā pagājušajā nedēļā. Līguma parakstīšanai bija jākļūst par samita svarīgāko notikumu. Cilvēki ielās prasa premjera Mikola Azarova atkāpšanos, kā arī prezidenta Viktora Janukoviča demisiju. Protestētājus nespēj nomierināt arī solījumi, ka Ukrainas amatperosnas drīzumā dosies uz Briseli, lai atsāktu sarunas par līguma parakstīšanu. Ziņots, ka protestētāji izveidojuši barikādes pilsētas centrālajā laukumā, bloķējot valdības ēkas. Protestētāji norāda - viņi nepametīs barikādes, kamēr nekritīs valdība.

Eiropas Savienība ir gatava Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times.

Tiklīdz Ukraina paudīs pārliecinošu gatavību reformām un izveidos leģitīmu valdību procesā, kas balstīts uz demokrātiskiem principiem, Eiropas Savienība būs gatava piedāvāt būtisku finansiālo palīdzību Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem.

Tā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns, uzstājoties G20 sanāksmes laikā Sidnejā.

Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

SVF gan tikmēr uzsver, ka jebkuram aizdevumam Ukrainai ir jābūt ar stingriem noteikumiem, ieskaitot nacionālās valūtas grivnas devalvāciju, kā arī pakāpenisku enerģijas subsīdiju samazināšanu, kas veicina strauju Ukrainas ārvalstu valūtu rezervju kritumu. Kā norāda SVF, Ukrainas ārvalstu valūtu rezerves samazinās ar tempu 2 miljardi ASV dolāru mēnesī.

Par jaunajiem Liepājas metalurga investoriem atrodamā informācija liek šaubīties gan par lojalitāti Ukrainai, gan par biznesa metožu likumību, informē žurnāls Ir.

Mēs esam par mieru un stabilizāciju Ukrainā un kā uzņēmēji atbalstām Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību - ierodoties Latvijā, paziņojis KVV Group līdzīpašnieks Valērijs Krištals, aicinot nešaubīties par viņa lojalitāti Ukrainai. Taču jautājumi rodas, jo otrs KVV līdzīpašnieks Jevgeņijs Kazmins vēl pavasarī bija Janukoviča Reģionu partijas deputāts Sevastopoles pašvaldībā, kas vienprātīgi atbalstīja Krimas pievienošanos Krievijai. Un abi patrioti attīsta milzīgu nekustamo īpašumu būvprojektu Krievijas kontrolētajā Sevastopolē, raksta medijs.

KVV dibinātāji ir divi - pagājušajā nedēļā Rīgu apmeklējušais Valērijs Krištals (49) un Jevgeņijs Kazmins (36), kurš Rīgas publikai nav parādījies. Publiskā informācija par uzņēmumu ir skopa, tam nav pat savas mājaslapas internetā, uzsver Ir.

Eiropas Savienība (ES) iesaldēs aktīvus, kas 18 ukraiņiem pieder bloka dalībvalstīs, šādi reaģējot uz pagājušajā mēnesī pieredzēto vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem Ukrainā, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Sankcijas spēkā stāsies, kad visu 18 personu vārdi ceturtdien tiks publicēti ES Oficiālajā vēstnesī, atklāja kāds informācijas avots, kas vēlējās palikt anonīms.

«Es nevaru atklāt viņu vārdus, lai nepieļautu, ka viņi mēģinātu izņemt savus līdzekļus,» skaidroja avots.

Jau ziņots, ka lēmums par sankciju noteikšanu ukraiņu amatpersonām tika pieņems februārī ES ārlietu ministru sanāksmē.

Kāds avots atzina, ka to personu vidū, kurām ES iesaldēti aktīvi, varētu būt arī atstādinātais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.

Šveice jau iesaldējusi gan Janukoviča, gan viņa dēla multimiljonāra Oleksandra Janukoviča līdzekļus. Viņi ir starp 20 bijušajām Ukrainas amatpersonām, pret kurām Šveice vērsusi sankcijas.

Bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izsludināts meklēšanā, un ir izdots viņa aresta orderis, paziņoja pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs.

Kā A. Avakovs ziņo savā Facebook kontā, pret V. Janukoviču un citām amatpersonām ierosināta krimināllieta par «miermīlīgu pilsoņu masu slepkavību».

Saskaņā ar A. Avakova pausto, V. Janukovičs svētdien manīts Balaklavā (Балаклава), Krimas pussalā. Pēc tam masu slepkavībā apsūdzētais bijušais prezidents vietu pametis, izmantojot automašīnu, un pašlaik nav zināms, kur viņš atrodas.

A. Avakovs, viens no opozīcijas līderiem, tika ievēlēts pagaidu iekšlietu ministru amatā aizvadītās nedēļas sestdienā. Viņš stājās Vitālija Zakharčenko vietā, kurš tiek vainots civiliedzīvotāju nāvēs.

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča izteikumi otrdien paātrināja Krievijas fondu tirgus lejupslīdi.

Aptuveni plkst.13.30 pēc Maskavas laika (plkst.11.30 pēc Latvijas laika) Maskavas fondu tirgus indekss MICEX bija nokrities par 1,34%, bet indekss RTS - par 1,22%.

Pusstundu iepriekš, vēl pirms Janukoviča preses konferences MICEX un RTS indeksi bija uzrādījuši kritumu par attiecīgi 0,1% un 0,8%, salīdzinot ar situāciju biržu slēgšanas brīdī pirmdien.

Janukovičs otrdien Krievijā sarīkotajā preses konferencē atkal paziņojis, ka viņš esot likumīgais valsts vadītājs.

Preses konferencē, kas, tāpat kā viņa iepriekšējā uzstāšanās, notika Rostovā pie Donas, Janukovičs uzsvēra, ka esot gatavs atgriezties Ukrainā, tiklīdz to ļaušot apstākļi.

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Ukrainas prezidenta kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 30. martam. Pašlaik prezidenta ārkārtas vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies, vēsta Korrespondent.

Vēlēšanas gaidāmas 25. maijā. Pašlaik gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vietā darbojas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Kandidātus var izvirzīt partijas, tāpat iespējams, ka kandidāts dalībai vēlēšanās sevi izvirza pats. Lai reģistrētu kandidātu, jāiesniedz ķīla 2,5 miljonu Ukrainas grivnu (aptuveni 198 tūkstoši eiro) apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka bijušais prezidents V. Janukovičs ir apsūdzēts masu slepkavībā un izdots orderis par viņa arestu. Kopumā sadursmēs ar miliciju miruši 88 cilvēki, lielākoties protestētāji, liecina Ukrainas Veselības ministrijas dati.

Kijevā pilsoniskās kustības Kopīgā lieta aktīvisti ieņēmuši Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju, sociālajā tīklā Facebook pavēstījis kustības koordinators Oleksandrs Daņiļuks.

«Pēc [opozīcijas līderu un prezidenta Viktora Janukoviča] sarunām kļuva pilnīgi skaidrs, ka solīto uzbrukumu būs jāorganizē patstāvīgi,» norādīja aktīvists.

«Starp citu, ieņemot Agrārās politikas un pārtikas ministriju, mēs esam izpildījuši Janukoviča lūgumu atbrīvot ielas. Tagad mēs neesam ielās, bet ēkās.»

Vēlāk aktīvists izsludināja konkursu uz vakanto agrārās politikas un pārtikas ministra amatu. Šo soli viņš pamatoja ar to, ka opozīcija joprojām nav izveidojusi pagaidu valdību, bet viņu pašu Visukrainas veče esot pilnvarojusi organizēt šādu struktūru.

«Priekšroka tiks dota fermeriem, kas sestdien ieradīsies Kijevā ar lauksaimniecības mašīnām,» norādīja Daņiļuks.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ukraina atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa, brīdinājis pirmais Ukrainas prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas Leonīds Kravčuks, ziņo BBC.

L. Kravčuks bija Ukrainas prezidents laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un šodien viņš atklāja debates parlamentā par aizturēto protestētāju amnestiju, aicinot visus «rīkoties ar vislielāko atbildības sajūtu».

Jau ziņots, ka pašreizējais Ukrainas prezidents piekrita protestētāju amnestijai, ja pārējie aktīvisti pārtrauks protestus un pametīs administrācijas ēkas. Šo ierosinājumu opozīcija noraidīja. Tāpat protestētāji prasa, prezidenta V. Janukoviča atkāpšanos.

«Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, kurā mums ir jārīkojas ar vislielāko atbildību,» parlamentā pauda L. Kravčuks. «Mums ir jāsamazina konfrontācija starp abām pusēm un jāpieņem plāns, lai atrisinātu konfliktu. Mums ir jāstrādā, kopā, lai konfrontāciju atrisinātu soli pa solim,» viņš pauda savā uzrunā.