Jaunākais izdevums

Lielākajai daļai pārtikas produktu Rīgas tirgos un veikalos šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri cenas kāpušas.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka vislielākais cenu kāpums veikalos ir bijis kāpostiem – par 44%, redīsiem – par 42%, maltai kafijai – par 22%, kartupeļiem – par 32%, Krievijas sieram – par 14%. Vislielākais cenu samazinājums veikalos bijis sarkanajai paprikai – par 17%, cūkgaļas ribiņām – par 10%, fasētam sviestam – par 8 %. Savukārt Rīgas tirgos vislielākais cenu pieaugums ir bijis redīsiem – par 52%, skābētiem kāpostiem – par 33%, kartupeļiem – par 31%, bet lielākais cenu samazinājums bijis āboliem – par 20%, galda bietēm – par 10%, bet broileriem – par 10%.

LTVC vadītāja Ingūna Gulbe norāda: «Janvāris bija mēnesis ar ļoti strauju pārtikas cenu kāpumu, ko izraisīja situācija pasaules pārtikas tirgus, degvielas un izejvielu cenu kāpums un PVN likmes pieaugums. Visstraujāko cenu pieaugumu gan tirgos, gan veikalos piedzīvoja piena produktu, kartupeļu un kāpostu cenas, kas saistīts ar šo produktu nepietiekamo piedāvājumu. Jāatzīst, ka tirgi spēj labāk reaģēt atbilstoši situācijai, tāpēc janvārī cenas centās būtiski nepalielināt, jo šajā mēnesī iedzīvotāju pirktspēja sakarā ar aizvadītajiem svētkiem ir īpaši zema. Diemžēl arī turpmāk mums visiem jārēķinās ar lielākiem izdevumiem par pārtiku, jo pasaules tirgu tendences liecina par cenu pieauguma turpināšanos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pārtikas ražotāji lielāko izdevumu daļu saistībā ar izejvielu cenu kāpumu šogad noseguši no saviem līdzekļiem, līdz gada beigām visās produktu grupās cenu kāpums sagaidāms 5%-10% diapazonā, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Šogad liellopu gaļas ražotāju cenas augušas par 17%, cūkgaļai - par 8%, vistas gaļai - par 4%, tikmēr mazumtirdzniecības cenas saglabājas stabilas. Tātad izmaksu kāpumu ražotāji ir paņēmuši uz sevi,» sacīja Gulbe.

Līdzīgi esot rīkojušies maizes ražotāji, savukārt piena ražotāju cenas visu gadu samazinājās, tomēr veikalos tas nebija jūtams.

«Tas nozīmē, ka maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums ir neizbēgams un turpināsies, līdz visi ražotāji būs pārslēguši līgumus ar tirgotājiem par jaunajām cenām. Cenu kāpums būs 5%-10% robežās. Tāds pats cenu kāpums būs arī gaļai un gaļas produktiem,» norādīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTVC: valsts iepirkumos neatbalstot vietējos ražotājus, no valsts aizplūst apmēram 100 miljoni latu

BNS, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizplūst apmēram 100 miljoni latu, jo ilgstoši trūkst politiskās gribas atbalstīt vietējos ražotājus valsts iepirkumos, norāda ekonomiste Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Intervijā aģentūras portālam Baltic Business Service viņas pauž viedokli, ka Latvijā ir nepieciešamas kampaņas vietējo ražotāju atbalstam. «Sākoties krīzei, bija jābūt ļoti aktīvai kampaņai - izvēlies Latvijas preci, jāuzsver Zaļās karotītes produkti. Tādām kampaņām bija jābūt, bet kopš krīzes sākuma vispār nekas nav bijis, jo tam netiek atvēlēti līdzekļi,» tā I. Gulbe.

Viņa sacīja, ka valsts joprojām nav mainījusi savu attieksmi pret tiem uzņēmējiem, kas piesakās dažādos valsts iestāžu izsludinātajos iepirkumu konkursos. «Kāpēc gan valsts iepirkumos nevar likt galveno akcentu uz to, ka pirmām kārtām tiek iepirkti vietējie produkti. Tikai tad, ja šādu vietējo produktu nav, mēs varam runāt par importa produktu iepirkumu. Šis jautājums ir viegli atrisināms, bet vienkārši nav bijusi politiskā griba. Ar pašreizējo sistēmu no valsts aizplūst daudzi miljoni latu, pēc aptuvenām aplēsēm, tie ir 100 miljoni latu,» skaidro LTVC vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010.gada decembrī vistu gaļas un broileru cenas Rīgas veikalos bija par 14%, bet tirgos - par 7% dārgākas kā gadu iepriekš, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centrs (LTVC).

Attiecīgi vistu gaļas un broileru cenas sasniegušas 1.87 Ls/kg un 1.82 Ls/kg, liecina LTVC rīcībā esošā informācija.

Arī putnu gaļas ražotāju cena Latvijā 2010.gada decembrī bija par 13% lielāka kā 2009.gada decembrī. Savukārt, ja salīdzina 2010.gada decembra un 2008.gada decembra cenas, tad 2010.gada decembrī ražotāju cenas bija par 15%, veikalu cenas par 14%, bet cenas tirgos - par 6% zemākas.

Neskatoties uz to, ka ražotāju cenas 2010. gada novembrī un decembrī bija stabilas 1.20 Ls/kg apmērā un pat samazinājās, veikalos cenas pieauga – oktobrī 1.89 Ls/kg, novembrī 1.83 Ls/kg, decembrī 1.87 Ls/kg, bet tirgos kāpums gada beigās bija vēl lielāks – oktobrī 1.64 Ls/kg, novembrī 1.68 Ls/kg, decembrī 1.82Ls/kg. «Putnu gaļas pārdošanas cenas tirgos un veikalos iepriekšējos gados ne vienmēr ir cieši sekojušas ražotāju cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: Piena pārstrādei Latvijā pagājušais gads nebija viegls

Sandra Dieziņa, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu nozīmīgāko piena pārstrādes produktu ražošanas apjomi pastāvīgi samazinās - pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.

Savukārt iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. «Treknā» sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī «liesā» sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: ap pārtikas cenām tiek celta panika

Sandra Dieziņa, 24.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža ap pārtikas cenu kāpumu neļauj saskatīt būtiskas lietas.

Tā uzskata Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, kas aicina noskaidrot, vai vai patiešām ir objektīvs iemesls straujam cenu kāpumam.

«Cenu veidošanos ietekmē vairāki savstarpēji nesaistīti faktori. Pirmais un galvenais ir patērētāju pirktspēja, tad tirgus konjunktūra, ārējo tirgu ietekme, ražošanas resursu cenas un citi faktori. Šajā brīdī, kad sacelta lielā ažiotāža ap pārtikas cenu kāpumu, nepamanīti paliek patiešām būtiski faktori- piemēram, lielveikalu tīklos nopērkamais Vācijā ražotais dzeramais piens,» komentē LTVC vadītāja Assoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe. Pārtikas cenu veidošanos gadu griezumā, sākot jau no 1997.gada, un salīdzinājumā ar citiem tirgiem LTVC vadība skaidros 28. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: piena produkti veikalos gada laikā sadārdzinājušies par 47 %

Sandra Dieziņa, 17.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cena veikalos augusi daudz straujāk nekā piena iepirkuma cena, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā no 2010.gada februāra (173.57Ls/t) līdz 2011.gada februārim (207.25 Ls/t) ir pieaugusi par 19%, bet pircējiem šai laikā Rīgas veikalos par pienu ar t.s. 2% ir jāmaksā par 47% vairāk ( no 0.45 Ls/l līdz 0.66 Ls/l), ziņo LTVC.

Arī citiem piena produktiem cenu pieaugums veikalos gadā laikā ir bijis ievērojams, piemēram, pienam ar tauku saturu 3.5% pieaugums ir bijis 37%, skābajam krējumam ar t.s. 15% pieaugums bija 29%, kefīram ar t.s. 2% par 28%, skābajam krējumam ar t.s. 25% pieaugums bija 25%, fasētajam sviestam ar t.s. 72-73% par 26%, fasētajam biezpienam ar t.s. 5% par 25%, Krievijas sieram par 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gulbe: cilvēki aizdomīgāk skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Neskatoties uz skandāliem, pārtikas eksportā cer uz miljarda apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 12.04.2012

«Centīsimies to miljardu sasniegt, neskatoties uz Konkurences padomes un līdzīgu iestāžu darbībām,» uzsver Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) direktors Indulis Jansons.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pasaules tirgos valdīs attīstība, šogad Latvijas pārtikas eksports pārsniegs miljardu latu.

Šādas prognozes izteikusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, izvērtējot šā brīža tendences nozarē un pērnā gada rezultātus.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794,8 miljoniem Ls līdz 910,2 miljoniem Ls. LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī pieaugusi - no 842,1 miljona Ls līdz 1026,4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies -no 47,2 miljoniem Ls līdz 116,2 miljoniem Ls. Eksporta struktūrā graudaugu īpatsvars sarucis, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz palielinājies, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pienu izvedam vairāk, būtiski pieaug siera un gaļas imports

Sandra Dieziņa, 11.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794.8 miljoniem Ls līdz 910.2 miljoniem Ls.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esoša informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība pērn arī palielinājusies - no 842.1 miljona Ls līdz 1026.4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies - no 47.2 miljoniem Ls līdz 116.2 miljoniem Ls.

Eksporta struktūrā kopumā graudaugu īpatsvars samazinājies, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz audzis, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Pagājušajā gadā pilnpiena izejvielas eksports uz Lietuvu ievērojami audzis, ziņo LTVC. Tāpat pērn būtiski palielinājies vistu gaļas un šokolādes imports. Savukārt siera imports no Polijas palielinājies divas reizes. LTVC vērš uzmanību, ka pilnpiena izejvielas imports no Igaunijas samazinājies divas reizes, bet palielinājies saldējuma imports. Ievērojami palielinājies arī augļu un dārzeņu imports no Holandes, savukārt siera imports audzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LPTA: pārtikas cenas Latvijā ir zemākas; pētījums neatbilst šī brīža realitātei

Elīna Pankovska, 21.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reālās pārtikas cenas šobrīd esot ievērojami zemākas, neizpratni par Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) veiktā pārtikas cenu pētījuma metodoloģiju pauž Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).

«Pētījumā uzrādītās cenas pārtikas precēm ir augstākas nekā šobrīd veikalu plauktos esošajām precēm. Turklāt šis pētījums, ļoti iespējams, ignorē faktu, ka produktu cenas ietekmē dažādi faktori, tajā skaitā arī attiecīgās valsts nodokļu politika, iedzīvotāju pirktspēja, kā arī patēriņa specifika. Latvijā ir augstākais PVN un augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā. Neņemot to vērā, izdarīt salīdzinājumus ir maldinoši,» uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

LPTA lūdzis arī savus biedrus komentēt šajā pētījumā minētās pārtikas produktu cenas, un tirgotāju aptauja uzrādot, ka reālās cenas pētījumā minētajiem produktiem uz 20.jūliju bijušas zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad nav prognozējamas lielas cenu izmaiņas pārtikai, tās turēsies stabili augstā līmenī.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos pasaulē pārtikas cenas ir par 8 % zemākas, izņemot graudaugus, taču šāda aina nav vērojama Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.

Komentējot situāciju nozarē, Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka šogad lielākais cenu kāpums bijis augļiem – par 13 %, dārzeņiem – par 11 % un jūras produktiem – par 4 %. Lai arī dārzeņiem cenas augušas, šī nozare joprojām nav atguvusies pēc pērnā gada E.Coli krīzes Eiropā, kā rezultātā cenas saruka par trešdaļu un tas būtiski ietekmēja nozari. Tolaik Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka zemās dārzeņu cenas un pieaugošās resursu izmaksas var būt drauds mazajiem ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairuma pārtikas produktu cenas tuvāko trīs mēnešu laikā nesamazināsies, bet saglabāsies esošajā līmenī vai pat pieaugs, aģentūrai LETA prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pašlaik pārtikas cenām nav pamata samazināties, tas ir iespējams vien gada beigās. Piena cena ir paaugstinājusies, graudu cenas ir stabilas. Cenu samazinājumam tuvākajos trīs mēnešos neredzu pamatu,» sacīja Gulbe, piebilstot, ka vairumam pārtikas produktu cenas varētu saglabāties esošajā līmenī vai pieaugt saistībā ar situāciju pasaules tirgū.

Vienlaikus viņa piebilda, ka līdz ar dārzeņu sezonas sākšanos Latvijā varētu samazināties vietējo dārzeņu, piemēram, kartupeļu, tomātu, gurķu un burkānu cenas. Taču tas tā ir katru gadu. Gulbe gan atzīmēja, ka, ņemot vērā vēso vasaras sākumu, siltummīlošu dārzeņu raža šogad varētu būs ne visai laba.

LETA jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo mēnesi lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir pieaugušas, kas skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām un situāciju pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jau sākusies cūku izkaušana un fermu likvidācija Latvijā

Sandra Dieziņa, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā cūkkopības nozare patlaban strādā ar katastrofāliem zaudējumiem, tad, lai turpmāk neradītu milzīgus zaudējumus cūku audzētājiem, daļa zemnieku sākusi fermu likvidāciju vai ražošanas samazināšanu, paturot tikai sivēnmātes.

Par to liecina Lauksaimniecība tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka cūkgaļas ražošanas izmaksas ir pieaugušas, jo barības cena, kas veido ap 65% no cūkgaļas pašizmakas gada laikā ir gandrīz dubultojusies, pieaugušas arī energoresursu un citas cenas, bet cūku iepirkuma cena ir saglabājusies stabila.

«Situācija cūkkopības nozarē patlaban tiešam ir ļoti sarežģīta un daudz neatšķiras no situācijas piensaimniecībā 2009.gada sākumā. Ir būtiski pieaugušas gandrīz visas cūkgaļas ražošanai nepieciešamo resursu cenas sākot no barības un beidzot ar elektrības cenām, bet cena par kādu var pārdot cūkas ir palikusi nemainīga. 2009.gadā toreizējā valdība un Zemkopības ministrija piensaimniekiem krīzes pārvarēšanai piešķīra 27 milj.Ls. Nekas neliecina, ka šogad cūkkopji varētu saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Patlaban priekšroka ir tiem cūkaudzētājiem, kas paši audzē graudus lopbarībai. Tiem, kas šo krīzi pārdzīvos, turpmāk lielāku uzmanību vajadzētu pievērst ilglaicīgiem sadarbības līgumiem ar barības piegādātājiem, kooperācijas attīstībai, lai kopīgi iepirktu ražošanas resursus un mēģinātu apvienoties eksporta tirgu iekarošanai,» skaidro LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri pārtikas produktu cenu straujais kāpums Latvijā ir apstājies.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākajai daļai pārtikas produktu Rīgas veikalos martā salīdzinājumā ar februāri cenas ir bijušas stabilas. Visvairāk tās ir pieaugušas mandarīniem - par 24%, Lipton Yellow Label tējai maisiņos – par 10%, galda bietēm – par 8%, austersēnēm – par 7%, galviņkāpostiem – par 7%, apelsīniem – par 6% un rīsiem – par 5%. Visbūtiskākais cenu samazinājums šajā periodā bijis zaļajām vīnogām – par 25%, plūmēm – par 11%, importa gurķiem – par 10%, redīsiem – par 9%, bet banāniem – par 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gada laikā olu cenas pieaugušas par ceturtdaļu. «Veikali arī grib nopelnīt.»

Mazumtirdzniecībā pagājušā gada laikā olu cenas pieauga par vidēji 24,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Tas bija viens no lielākajiem cenu pieaugumiem kādam no pārtikas produktiem, un tas sekmēja kopējo patēriņa cenu pieaugumu.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati rāda, ka 2017. gada decembrī vistu olu 10 gab. zemākā cena Rīgas lielveikalos bija 1,895 eiro, savukārt gadu iepriekš – 1,54 eiro. 2015. gada decembrī olu zemākā cena bija 1,36 eiro.

Latvijā veikalos cenas olām joprojām ir salīdzinoši augstas. «Veikali arī grib nopelnīt, tirdzniecības uzcenojums ir augsts,» vietējo tirgu raksturo Latvijas Olu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un a/s Balticovo padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze. Viņš prognozē, ka līdz Lieldienām būtisku cenu izmaiņu vairs nebūs, bet pēc šiem svētkiem tradicionāli varētu būt cenas kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pircēju ausīs nākušas ziņas par griķu gaidāmo sadārdzināšanos, atsevišķās vietās griķi pirkti pat trīsreiz vairāk nekā parasti, raksta Neatkarīgā.

SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka pagājušajā nedēļā iedzīvotāji par 70% vairāk nekā parasti pirkuši miltus, par 42% – putraimus un par 85% – rīsus. Būtiskāk gan pieauguši griķu pārdošanas apjomi – 240% jeb 3,4 reizes.

«Piegādātāji paziņojuši par cenu kāpumu griķiem par 98%, skaidrojot to ar neražu Krievijā. Šā iemesla dēļ visā Austrumeiropā strauji ceļoties griķu cenas,» komentē I.Andiņš. Gatavojoties sadārdzinājumam, iedzīvotāji veido krājumus, un veikalu plaukti tiekot krietni patukšojušies. «Mums ir pieci piegādātāji, trīs no tiem ir tukšā – viņiem griķu nav – un šobrīd meklē, kur tos var iepirkt,» skaidro I.Andiņš. Patlaban griķi veikalā gan esot, tikai sortiments stipri paplacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz Līgo svētkiem biežāk sastopamās zemeņu cenas Rīgas Centrāltirgū atbilda vidējam cenu līmenim šajā periodā pēdējo 14 gadu laikā.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Pēcjāņu nedēļā zemeņu cenas pieauga, 30. jūnijā sasniedzot otru augstāko cenu - 2.00 Ls/kg pēdējo 14 gadu laikā. Vēl augstāka tā bijusi tikai 2007.gadā, kad zemenes maksāja 2.25 Ls/kg. Viszemākā cena 0.80 Ls/kg šajā dienā ir bijusi 1999., 2000., 2005. un 2006. gadā. Viszemākā zemeņu cena jūnijā ir bijusi 1999. gada 26. un 27.jūnijā , kad zemenes varēja nopirkt par 0.50 Ls/kg , savukārt visaugstākā cena jūnijā ir bijusi 2010.gadā, kad 11., 12., un 13.jūnijā zemenes maksāja 3.00 Ls/kg.

«Zemās cenas 2002. gadā skaidrojamas ar ļoti agro pavasari, kad pirmās Latvijas zemenes parādījās tirdzniecībā jau maija beigās, savukārt pagājušā gada augstās cenas bija sakarā ar vēlo pavasari un auksto vasaras sākumu, kas galīgi nebija labvēlīgs zemeņu ražošanai. Šobrīd cenu kāpums skaidrojams ar zemo piedāvājumu tirgū, ja 18.jūnijā zemenes Centrāltirgū tirgoja 78 tirdzniecības vietās, tad vakar tikai 19 vietās,» uzskata LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņi šoruden būtiski sadārdzinājušies, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, vislielākais cenu pieaugums no augļiem un dārzeņiem mazumtirdzniecības tīklos Rīgā bija baltajiem galviņkāpostiem - par 43%, sarkanajai paprikai - par 32%, zemenēm - par 28% un apelsīniem - par 24%. Savukārt galda bietes šogad vidēji 10 mēnešos maksāja par 20% un burkāni par 17% lētāk nekā pagājušajā gadā.

Šī gada oktobrī vislielāko cenu kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, piedzīvoja baltie galviņkāposti - par 151% un lielogu dzērvenes par - 106%, bet redīsus un dzelteno papriku bija iespējams nopirkt lētāk nekā pagājušā gada oktobrī. Savukārt ražotāju cenas šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir palielinājušas sīpoliem par 55% un baltajiem galviņkāpostiem par 33%, bet visbūtiskāk šajā periodā tās ir samazinājušās lapu salātiem par 18% un galda bietēm par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru