Šodien valdības sēdē Ministru kabinets skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par energoresursu krājumiem, uzsākot 2012./2013. gada apkures sezonu.
Kā liecina valdības mājaslapā publicētā informācija, lai noteiktu energoresursu krājumus, tikuši apsekoti 165 komersanti, kuri ražo siltumenerģiju pārdošanai. Savukārt lielāko Latvijas energouzņēmumu a/s Latvijas gāze dabasgāzes krājumi uz pērnā gada oktobri bijuši 652 009 tūkst. kubikmetri, bet a/s Latvenergo krājumos bijušas 3499 t II kategorijas naftas produktu (pārsvarā petroleja un dīzeļdegviela) un 630 t III kategorijas naftas produktu (degvieleļļa). Tāpat apsekojumā secināts, ka valstī ir ievērojami mazuta, malkas un šķeldas krājumi.
Sagatavot ikgadējo ziņojumu par energoresursu krājumiem Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai pēc 1999. gada situācijas, kad siltumapgādes uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ nebija nodrošinājušies ar mazuta rezervēm, kas radīja spriedzi vairākos Latvijas reģionos. Tomēr kopš 1999. gada mazuta īpatsvars Latvijas centralizētajā siltumapgādē ir būtiski samazinājies – no 27.59% 1999. gadā līdz 9,69% 2011. gadā, secina Ekonomikas ministrija. Pašlaik centralizētajā siltumapgādē Latvijā dominē dabasgāze un kurināmā koksne (attiecīgi 44,32% un 38,94%). Ziņojumā tiek norādīts, ka kurināmās koksnes tirgus Latvijā ir atvērts un tajā ir augsts konkurences līmenis – ar koksnes izstrādājumu ražošanu nodarbojas 1600 komersantu. 2011. gadā Latvijā ticis patērēts 4676 tūkst. t kurināmās koksnes, bet 1653 tūkst. t tikušas eksportētas. Savukārt Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir veidota 4 miljardu kubikmetru gada patēriņa nodrošināšanai, no kura Latvija pašlaik izmanto 1,7 miljardus kubikmetru. Arī no iespējamo avāriju viedokļa Latvijas gāzapgādes sistēma tiek vērtēta kā droša.
Iesniedzot šo ziņojumu, Ekonomikas ministrija norādījusi, ka rosina izbeigt šādu ikgadējo ziņojumu sniegšanu sakarā ar «1999. gadā uzdotā uzdevuma aktualitātes zaudēšanu».