Londonā bāzētā brokeru un investīciju banku pakalpojumu sabiedrība Nomura International plc ir ieguvusi biržas biedra statusu NASDAQ OMX Baltijas vienotajā tirgū - Rīgas, Tallinas un Viļņas biržās, Db.lv informēja NASDAQ OMX pārstāvis Āris Dreimanis.

NASDAQ OMX Baltijas biržas biedra statuss Nomura International plc un tās klientiem dos iespēju bez starpniekiem veikt investīcijas un darījumus ar 80 Baltijas uzņēmumu akcijām.

Pavisam NASDAQ OMX Baltijas tirgū ir 29 bankas un brokersabiedrības ar vienotās Baltijas biržas biedra statusu.

«NASDAQ OMX Baltijas biržai iegūstot pārstāvi Lielbritānijā tiek paplašināts to investoru loks, kas Baltijas uzņēmumiem var nodrošināt jaunu kapitālu attīstībai. Līdz šim Lielbritānijas finanšu investori, veicot investīcijas Baltijas biržu uzņēmumos izmantoja starpniekus, - tagad Baltijas tirgus ar Lielbritāniju tiek savienots nepastarpināti. Tāpat uzņēmumiem tiek radīta iespēja paplašināt jau esošo investoru bāzi,» teica Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Baltijas tirgus biržu daļas vadītāja.

Japānas lielākā brokeru kompānija Nomura Holdings plāno slēgt savu Eiropas akciju tirdzniecības biznesu, raksta Bloomberg.

Uzņēmums samazina izmaksas, ņemot vērā, ka jau gadiem nespēj gūt peļņu ārpus Japānas.

Kompānija slēgs Eiropas akciju izpētes un pārdošanas nodaļas. Tāpat kompānija samazinās darbinieku skaitu ASV, pastāstījusi anonīma, uzņēmumam tuvu stāvoša persona. Kopumā izdevumu samazināšanas rezultātā tiks atlaisti aptuveni 1000 darbinieki Eiropā un ASV.

Pērnā gada beigās Nomura darbinieku skaits Eiropā bija 3433, bet ASV – 2501.

Uzņēmums apsver iespēju sašaurināt biznesu ārpus Japānas, ņemot vērā, ka kompānijas vadītājs Koji Nagai februārī atlika iepriekš noteikto peļņas mērķi – 462 miljonus ASV dolāru.

Nomura pārstāvis Kendži Jamašita atteicies komentēt izskanējušo informāciju par plāniem Eiropā.

Jaunattīstības tirgu satricinājumi pēdējā laikā radījuši bažas investoru vidū, tāpēc Nomura analītiķi atjaunojuši informāciju par valstīm, kurās pastāv lielākais valūtu krīzes risks, raksta MarketWatch.

Iepriekš, prognozējot valūtu krīzes, Nomura veidotais prognožu rīks bijis ļoti precīzs. Tā nosaukums ir Dāmokla indekss un tā veidošanā ņemti vērā astoņi rādītāji, tajā skaitā, īstermiņa ārējā parāda/eksporta koeficients, ārvalstu rezervju/īstermiņa ārējā parāda attiecība, fiskālais un tekošais konts un citi. Analītiķi tos izmanto, lai izveidotu kopējo punktu skaitu. Ja rādītājs ir virs 100, tad tas ir brīdinājums par potenciālu valūtas kursa krīzi.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kurās valstīs pastāv visaugstākais valūtas krīzes risks!

Gandrīz puse (46%) Lielbritānijas iedzīvotāju iespējamā referendumā balsotu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), liecina sabiedriskās domas aptauja.

Savukārt 54% britu uzskata, ka Lielbritānijas 40 ES pavadītie gadi ir «negatīvi» ietekmējuši valsti, bet 81% ir laimīgi, ka tiem nav jāizmanto eiro, secināts kompānijas Angus Reid aptaujā.

Tikmēr analītiķi norāda, ka iespējamu referendumu par Lielbritānijas attiecībām ar ES var ietekmēt arī parlamenta vēlēšanas, kas patlaban paredzētas 2015. gadā. Referenduma iznākumu, iespējams, censtos ietekmēt britu politiskās partijas.

Londonas Politisko studiju centra analītiķis Rians Bourns (Ryan Bourne) pieļāva, ka britu Konservatīvo partija varētu censties noorganizēt divus referendumus – vienā Lielbritānijas iedzīvotājiem vajadzētu paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes tiesībām neievērot atsevišķu ES likumdošanu. Gadījumā, ja Brisele neatbalstīs to neatbalstīs, briti varētu balsot par izstāšanos no savienības.

Ņemot vērā situāciju tirgū, AS Citadele banka pārdošana pašlaik atlikta, nolemjot pie šī jautājuma atgriezties nākamā gada maijā.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, ņemot vērā piesaistītā starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International plc rekomendāciju, informē Privatizācijas aģentūrā (PA). Vienlaikus PA uzsver, ka bankas pārdošanas atlikšana iekļaujas kopējā restrukturizācijas plānā, kas paredz bankas pārdošanu pabeigt līdz 2014. gadam.

«Bankas Citadele stabilā attīstība un pozitīvie darbības radītāji valstij dod iespēju nesteigties ar pārdošanu un izvēlēties piemērotāko laiku, kad situācija pasaules kapitāla un finanšu tirgos būs uzlabojusies, lai no bankas pārdošanas valsts gūtu maksimālus ieņēmumus,» skaidro PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Līdz nākamā gada jūnijam eiro vērtība pret dolāru samazināsies vēl par vairāk nekā 5%, prognozē Nomura Holdings.

Kā raksta Bloomberg, kompānija paredz, ka līdz nākamā gada vidum vienotās valūtas vērtība saruks līdz 1,2 dolāriem, jo Eiropas Centrālā banka paziņojusi par turpmākiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, kas turpinās vājināt valūtu, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās samazināt aktīvu iepirkumu apjomu un programmu noslēgs nākamajā mēnesī.

Šajā ceturksnī eiro vērtība pret dolāru jau sarukusi par vairāk nekā 7% līdz 1,2684 dolāriem.

«Cilvēki gaida eiro vājināšanos, taču ne strauju kritumu,» saka Nomura eksperts Junosuke Ikeda, piebilstot, ka šajā reizē iemesls ir likmju dažādība Eiropā un ASV, bet ne krīze.

Akciju cenas ASV un Eiropā piektdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērtējot dažādas tendences Covid-19 pandēmijā.

Japānas banka "Nomura" un Šveices "Credit Suisse" brīdināja, ka tām var draudēt ievērojami zaudējumi pēc ziņām par to ekspozīciju uz ASV fondu "Archegos Capital Management", kas piektdien pārdevis Ņujorkas biržā kotētu ASV un Ķīnas uzņēmumu akcijas 20 miljardu dolāru apmērā.

"Nomura" akcijas cena Tokijas biržā kritās par 16%, bet "Credit Suisse" akcijas cena saruka par 16%.

Kritās arī citu lielo banku akciju cenas, investoriem bažījoties par tā sauktās "ugunsgrēka pārdošanas" iespējamu izplatīšanos.

"Archegos" problēma "uzsvēra (..) spekulatīvo tirdzniecību tirgū tieši tagad un uzkurināja bažas par infekcijas efektu, lai gan daudzi stratēģi raksturoja infekcijas risku kā mazu", atzina Briefing.com.

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plāna ietvaros, informē Privatizācijas aģentūra (PA).

Procedūras mērķis ir konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas ir veikti atsevišķi tā papildinājumi un ir nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES kopējam tirgum. Investoru piesaistes process AS Citadele banka tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna.

2010.gadā finanšu konsultants Nomura izstrādāja Parex bankas restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas un, ņemot vērā konsultanta Nomura ieteikumu, 2010.gada 23.martā Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šāda pieeja ir sevi sekmīgi pierādījusi citās Eiropas valstīs, veicot banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir saņēmis EK apstiprinājumu.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Pēc Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu paziņošanas eiro vērtība uzrādīja straujāko pieaugumu pēdējā mēneša laikā, liecina Bloomberg dati.

Investori pēdējā laikā satraukti vēroja Francijas vēlēšanu norisi, ņemot vērā pēdējā gada laikā notikušos pārsteigumus saistībā ar Brexit referendumu un ASV Prezidenta vēlēšanām. Pašreizējais pirmās kārtas rezultāts liek turpināt saspringti gaidīt nākamo kārtu 7.maijā, ņemot vērā, ka abām pusēm ir radikāli pretēji uzskati saistībā ar tālāko valsts nākotni.

Tirgus visdrīzāk pilnībā iecenos otrās kārtas iznākumu, kurā uzvar Emanuels Makrons, uzskata Nomura Holdings stratēģis Džordans Ročesters. Ja šis kandidāts tiks ievēlēts, tad situācija būs par labu Francijas ekonomikai un plašākai Eiropas ekonomikas stabilitātei.

Pirmdien naftas cena pakāpās, tirgus dalībniekiem satraucoties par Krievijas un Ukrainas konflikta turpinājumu, liecina Bloomberg dati.

Ziemeļjūras naftas Brent cena pirmdien pieauga par 88 centiem līdz 108,77 dolāriem par barelu. Piektdien cena pakāpās līdz 109,02 dolāriem, kas ir pusotras nedēļas augstākais līmenis. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pakāpās par 0,3% līdz 100,29 dolāriem. Piektdien cena sasniedza 101,18 dolāru atzīmi.

Kā norāda Nomura Holdings eksperts Gordons Kvans, tirgus dalībnieki satraucas par iespējamiem jēlnaftas piegāžu traucējumiem no Krievijas. Patlaban, ņemot vērā situāciju Ukrainā, nevar gaidīt būtisku naftas cenas kritumu, uzskata eksperts.

Pirmdien Naftas eksportētājvalstu organizācijas pārstāvji norādīja, ka naftas cena pie 100 dolāriem ir godīgs līmenis visiem, un organizācijas valstīm nav iemesla mainīt naftas izlaides apjomus. 12 valstu grupa, kura ražo aptuveni 40% no pasaules jēlnaftas apjomiem, vidējā termiņā saglabās produkcijas apjomus ap 30 miljoniem barelu.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Tehnoloģiju uzņēmuma Intel Corp akcijas cena piedzīvojusi sliktāko dienu 7,5 gadu laikā, taču analītiķi uzskata, ka kritums turpināsies, raksta MarketWatch.

Piektdien Intel akcijas cena saruka par 9,1%, investoriem reaģējot uz vājiem datu centra biznesa rezultātiem un darbības Ķīnā, kur ekonomikas izaugsmes palēnināšanās ir likusi samazināt kompānijas pilna gada ienākumu prognozi.

Intel akcijas cena piektdien sasniedza 29,76 dolārus, kas bija zemākā atzīme kopš pērnā gada 29.septembra. Cena piedzīvoja smagāko vienas dienas kritumu kopš 2008.gada 29.septembra, kad akcijas cena dienas laikā saruka par 10,5%.

Analītiķi uzskata, ka kritums nav beidzies, un saskaņā ar Nomura eksperta Romita Šaha prognozēm, akcijas cena tuvākajā laikā svārstīsies 28-30 dolāru diapazonā.

SIG Susquehanna eksperti paredz, ka cena atgūsies līdz 32 dolāriem, taču pastāv lejupslīdes risks, kas var likt tai sarukt līdz 25 dolāriem.

Trešdien dienas pirmajā daļa’Eiropas akciju tirgos vērojams kritums, jo investoriem vilšanos sagādāja vairāku uzņēmumu sliktāki rezultāti nekā gaidīts.

Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,3%. Otrdienu indekss noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes.

Kritumu lielā mērā veicināja Nomura lēmums samazināt uzņēmuma Heavyweight Seadrill akcijas rekomendāciju no pirkt uz neitrālu. Savukārt kompānijas Jeronimo Martins akcijas cena saruka par gandrīz 6% pēc tam, kad Portugāles mazumtirgotājs publicēja sliktākus pērnā gada rezultātus nekā gaidīja tirgus dalībmieki.

Vācijas biržas indekss DAX 30 saruka par 0,2%, Francijas CAC 40 – par 0,3%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,3%.

Pirmdien Ziemeļjūras naftas Brent cena turpināja kāpumu, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām par iespējamiem piegāžu traucējumiem Lībijā, raksta Bloomberg.

Naftas cena jūlija piegādēm pakāpās par 0,5% līdz 110,33 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā cena pieauga par 1,7%, pārtraucot divu nedēļu ilgo kritumu.

Pakāpās arī ASV vieglās jēlnaftas WTI cena – par 0,7% līdz 102,74 dolāriem par barelu.

Lībijas amatpersonas apsūdz pensionētu armijas ģenerāli par apvērsuma plānošanu, kā arī citi nemieri ir veicinājuši piegāžu traucējumus. Kā liecina Bloomberg dati, Lībijas jēlnaftas ražošanas apjomi gada laikā mazinājušies par 80%.

Tāpat spriedze starp Ukrainu un Krieviju ir viens no faktoriem, kas varētu Brent cenai likt turēties ievērojami virs 100 dolāriem par barelu, norāda Nomura Holdings eksperts Gordons Kvans.

Šodien Ministru kabinets (MK) nolēmis konkursa rezultātā piesaistīt profesionālu, starptautisku investīciju banku, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko bankas Citadele investoru piesaistes modeli, informē Privatizācijas aģentūra.

Pateicoties veiksmīgām Latvijas valdības sarunām ar Eiropas Komisiju (EK), Citadele bankas investoru piesaistei ir iespējami vairāki modeļi: tas var būt viens vai vairāki investori, kas iegādājas Latvijas valstij piederošās akcijas, tā arī var būt bankas akciju kotēšana biržā.

Starptautiskās investīciju bankas uzdevums būs izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai. Tā veiks aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā tirgus situācijas izvērtējumu, īstenos mārketinga aktivitātes, nodrošinās bankas padziļināto izpēti un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Atbilstoši valdības noteiktajam Privatizācijas aģentūra (PA) sadarbībā ar piesaistīto starptautisko finanšu konsultantu Nomura International plc sagatavojusi ziņojumu par AS Citadele banka pārdošanu.

Ziņojums iesniegts Ekonomikas ministrijai, kas to virzīs izskatīšanai Ministru Kabinetā, DB apliecināja PA.

Valdība pērnā gada nogalē pēc konsultanta priekšlikuma nolēma atlikt bankas Citadele pārdošanu. Tika nolemts pie šī jautājuma atgriezties tad, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos, kā iespējamu termiņu minot šā gada rudeni. Izvērtējums par bankas Citadele pārdošanas procesa atsākšanu PA un konsultantam bija jāsagatavo līdz oktobra beigām.

Pašlaik 75% mīnus viena bankas akcija pieder valstij PA personā, bet 25% un vienas akcijas īpašniece ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Banka Citadele tika izveidota, restrukturizējot valsts pārņemto Parex banku – toreizējās Parex bankas labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku Citadele.

Piektdien eiro kurss pret dolāru sasniedza 1,3896 dolārus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada nogales, liecina jaunākie dati.

Eiro vērtība aug pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kurā tika nolemts nemainīt esošo politiku un jaunus monetārās stimulēšanas pasākumus neieviest. Bankas vadītājs Mario Dragi sacīja, ka pašreizējā ekonomiskā situācija neliek mainīt monetāro politiku.

«ECB sagādāja vilšanos daudziem analītiķiem, kas gaidīja eiro cenas kritumu,» Reuters sacījis Nomura valūtu stratēģis Judžiro Gato. «Mēs neizslēdzam iespējamo kustību pret 1,40 dolāriem par eiro nākamo nedēļu laikā, ņemot vērā, ka ECB visdrīzāk tuvākajā laikā monetāro politiku neatvieglos,» saka eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka arī SEB bankas eksperts Andris Lāriņš norāda, ka pozitīvāks skats uz ekonomikas «veselību», likmju nemainīšana, sabalansēti inflācijas riski šajā nedēļā palielināja tirgus dalībnieku interesi iegādāties eiro.

2008.gada rudenī sākās globāla mēroga finanšu krīze, kā rezultātā Latvijas ekonomika pieredzēja kritumu vairāk nekā par vienu piektdaļu jeb 20%. Šī krīze Latvijā bija unikāla divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, apjoma ziņā tas bija nepieredzēts aktivitātes kritums attīstītajās valstīs pēdējos gadu desmitos. Otrkārt, tā bija pirmā reize, kad Latvija uzskatāmi pieredzēja ekonomikas cikliskumu, proti, izaugsmei seko lejupslīde. Liela daļa notikumu norisinājās pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē; juridiskās normas valsts radīja procesa gaitā. Būtiskākais no lēmumiem finanšu jomā bija Parex bankas glābšana.

Laikam ejot, arvien vairāk sāka izskanēt informācija par «valsts atbalstu». Eiropas likumdošanā šim terminam ir ļoti specifiska nozīme – tās ir valsts subsīdijas uzņēmumiem.

Valsts kopumā dažādu garantiju, ieguldījumu un aizdevumu veidā Parex bankā kopumā iepludināja apmēram 1,6 miljardus eiro. Tādējādi krīzes laikā Parex bija negodīga priekšrocība salīdzinājumā ar citām bankām, kuru akcionāriem nebija pieejamas valsts dziļās kabatas. Lai kompensētu šo priekšrocību, pašai Parex bankai bija jāpiedāvā risinājumi, kurus ES izvērtēja un šobrīd ir atzinusi par pieņemamiem. Parex restrukturizācijas plāna pamata apņemšanās paredzēja banku sadalīt divās daļās un «labo daļu» jeb banku Citadele pārdot privātiem investoriem.

Otrdienu Eiropas biržas sāka ar nelielu indeksu kritumu, liecina biržu dati.

Akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,1%, Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,22%, Francijas CAC 40 – par 0,43%,bet Vācijas DAX 30 – par 0,08%.

Otrdien investori gaida ASV datus, kas varētu uzrādīt pieaugumu augustā. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka indekss pagājušajā mēnesī būs 54 punktu līmenī.

Jaunattīstības tirgos otrdien bija vērojams kāpums, investoru vidū nostiprinoties optimismam par Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Rezultātā MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 0,3% līdz 940,89 punktiem, kas ir augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

Pašreiz valdošā neskaidrība par tālāko ekonomikas atveseļošanos pasaulē turpinās būtiski bremzēt izaugsmi Dienvidaustrumāzijas reģionā, uzskata "Nomura" galvenais Āzijas ekonomists Eubens Paracuells.

Dažas ekonomikas no Covid-19 pandēmijas ir bijušas ieguvējas, tomēr kopējā globālā neskaidrība turpinās ierobežot ekonomikas atveseļošanos reģionā, uzskata eksperts.

Viņš uzsvēris, ka, piemēram, Taizemes ekonomiku būtiski ietekmē tūrisma apjomu samazinājums, un šāda situācija turpināsies līdz brīdim, kad atkal robežas tiks atvērtas plašāk vai arī kļūs pieejama vakcīna, ļaujot cilvēkiem aktīvāk ceļot, viņš piebildis.

Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferencē pagājušajā mēnesī publicētajā ziņojumā teikts, ka Taizeme ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skars tūrisma apjoma samazināšanās, un optimistiskākā scenārija gadījumā Taizeme zaudēs 9% jeb 47,7 miljardus no sava IKP.