Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Jaunu noieta tirgu meklējumos Latvijas uzņēmēji tiek aicināti doties uz Japānu un Dienvidkoreju. Uzturēšanās izmaksas segt sola Eiropas Komisija.

ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros ES uzņēmumi ir aicināti piedalīties darījuma braucienos uz Japānu un Dienvidkoreju un prezentēt savus produktus potenciālajiem Japāņu un Dienvidkorejas partneriem. Visiem programmas dalībniekiem tiks nodrošinātas pieredzējušu profesionāļu konsultācijas Japānas un Dienvidkorejas uzņēmējdarbības vides jautājumos.

Biznesa brauciens uz Japānu ir ieplānots šā gada 14.-18. septembrī. Tam līdz 4.maijam var pieteikties uzņēmumi, kas strādā veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģiju sfērās.

Savukārt uzņēmumi, kas strādā ar vidi un enerģiju saistītajās jomās līdz 15.maijam var pieteikties braucienam uz Dienvidkoreju. Šis brauciens notiks 12. – 16.oktobrī.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems šodien Rīgas apgabaltiesai Zolitūdes traģēdijas civillietā norādīja uz acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas domes iestādēs, konkrētāk, Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šim nenoskaidrotu personu rīcībā.

Gobzems norādīja, ka, iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem paskaidrojumiem, tika konstatēts, ka 2009.gada 30.jūlijā Rīgas būvvaldē tika iesniegts arhitektu biroja Kubs izstrādātais skiču projekts lielveikalam un tas bijis uz 114 lapaspusēm. Tas esot saskaņots jau nākamajā dienā. Gobzems papildināja, ka tas ir noticis būvvaldei netipiski ātri un tas bijis nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu.

Tāpat advokāts, citējot paskaidrojumus, pauda, ka tehniskais projekts tika akceptēts septiņās darba dienās, bet tas pēc pieejamās informācijas bijis uz desmit sējumiem, veidojot virs 800 lappušu. Gobzems piebilda, ka nav daudz tādu gadījumu, kad būvvalde tik lielā tempā spēj izanalizēt šāda apjoma dokumentus un pieņemt kvalitatīvu lēmumu.

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

Zolitūdes Maxima veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju, ziņojumā Valsts policijai par Zolitūdes traģēdijas apstākļiem secina somu kompānijas Rak-Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Ziņojumā, kas ir biznesa portāla Nozare.lv rīcībā un ko Kaljass rīt plāno iesniegt policijai, inženieris uzrādījis aprēķinus, kas viņam liek secināt, ka Zolitūdes "Maxima" veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju. Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.

Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.

Latvijai ir jārēķinās ar to, ka atsevišķās eirozonas valstīs valda liela nestabilitāte, un jābūt gatavai dažādiem satricinājumiem. Šādos nestabilitātes laikos svarīgi ir parādīt, ka esam spēcīgi, ka Latviju šīs problēmas neskar

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norāda, ka patlaban, viņaprāt, sliktākais scenārijs, kas varētu piepildīties, paredz, ka vissliktākajā stāvoklī esošās valstis tiek izslēgtas no monetārās savienības.

Tajā pat laikā pastāv arī absolūti negatīvākais scenārijs, kura iespējamība ir ļoti neliela un par ko visvairāk runā Lielbritānija. Tas paredz, ka eirozona sabrūk pavisam. Šādā gadījumā finanšu tirgos valdītu milzīgas svārstības, līdzīgas tām, kādas bija novērotas pēc Lehman Brothers sabrukšanas. Tāpat eirozonas sabrukšanas gadījumā ārējā vide finanšu jomā būtu ļoti negatīva, jo būtu grūti aizņemties, līdz ar ko arī ekonomiskā izaugsme būtu vārga, skaidro ekonomists.

Eirozonas sabrukšana būtu negatīvs trieciens visām tās dalībvalstīm, taču tajā pat laikā šādu iespēju izslēgt pilnībā nedrīkst, sacījusi viena no Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomniecēm ekonomikas jautājumos Beatrise Vēdere di Moro (Beatrice Weder di Mauro).

Intervijā Vācijas medijam Bild.de Merkeles padomniece uz jautājumu par eirozonas sabrukšanas iespējamību atbildēja, ka «tas būtu slikti visiem iesaistītajiem – bet [eiro sabrukums] nedrīkst būt pilnībā izslēgts. Politiķi jau teju divus gadus cenšas iegrožot krīzi un izveidot aizsargmūri, tomēr šis mūris pagaidām nav pietiekams,» tā viņa.

Vēdere di Moro arī apgalvoja, ka gadījumā, ja krīze netiks steidzami iegrožota, varētu ciest arī Vācijas ekonomika, sarūkot par 0,5%, tādējādi veicinot bezdarba palielināšanos, raksta Telegraph.

«[Mums] ātri jāiegrožo krīze. Tad Vācijas ekonomikā 2012. gadā tiek gaidīta izaugsme aptuveni 0,4% apmērā. Taču, ja krīze apstādinās izaugsmi pasaules tirdzniecībā, iespējama [Vācijas ekonomikas] sarukšana par 0,5%. Tādā gadījumā cietīs darba tirgus,» skaidro Merkeles padomniece.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Ekonomikas ministrs Artis Kamparas laikaposmā no 11. līdz 17. jūlijam uzturēsies darba vizītē Japānā, informē Ekonomikas Ministrija.

Vizītes laikā A. Kamparam un Latvijas uzņēmēju delegācijai plānotas tikšanās ar augsta līmeņa Japānas amatpersonām, to vidū valdības un parlamenta pārstāvjiem, kā arī dažādu biznesa nozaru pārstāvjiem. A. Kampars apmekēs arī uzņēmumus Toshiba, Panasonic, Hitachi, Mitshubishi u.c.

Vizītes iniciators ir Japānas valdība, kas īsteno īpašu programmu ārējo ekonomisko attiecību veicināšanai. Programmas ietvaros uzaicinājumu apmeklēt Japānu saņēmuši 40 augsta līmeņa politiskie un biznesa līderi no dažādām pasaules valstīm, to vidū Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministru vizītē pavadīs Latvijas uzņēmēju delegācija.

Šogad jau četri Latvijas zīmoli veiksmīgi startējuši Japānas tirgū: Ameri modes un tekstila dizains, MADARA ekokosmētika, An&Angel dizaina trauki un Munio Candela aromātiskas sveces no dabīga sojas vaska, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Trikotāžas un tekstila studija Ameri ražo modes un tekstila dizaina preces no lina un organiskiem materiāliem. Pirmo reizi uzņēmuma pārstāvis Japānu apmeklēja 2008.gada novembrī, kad Rīgas dienu Kobē programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja kontaktu biržu Osakā. Tās laikā Ameri izdevās nodibināt kontaktu ar Japānas tirdzniecības kompāniju no Osakas. Pārrunas turpinājās sešus mēnešus un šī gada martā tika saņemts pirmais pasūtījums.

Ekokosmētikas ražošanas uzņēmuma MADARA Cosmetics kontaktus ar Japānas sadarbības partneri - MITOKU Co. nodibināja 2008. gadā, ekoloģiskās kosmētikas izstādē Vācijā. Pēc aptuveni gadu ilgām pārrunām sadarbību sākusies šī gada pavasarī. Šobrīd MADARA produktus var nopirkt Japānā department-store tipa veikalos un ekoloģiskās kosmētikas tirdzniecības vietās.

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Dānijai nav «plāna B» eirozonas sabrukšanas gadījumā, taču ir cerības, ka šāds plāns būs valstīm, kurās tiek izmantots eiro, vai kādām citām zemēm, intervijā aģentūrai LETA norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.

«Nē, mums nav «plāna B», jo neesam eirozonā, - ja kas tāds notiks, tad varbūt kādam citam ir «plāns B». Šāda krīze var būt ļoti bīstama, jo ievērojamu daļu preču eksportējam uz Vāciju, tāpēc nezinu, kas notiks pēc negatīvākā scenārija iestāšanās,» uz jautājumu, vai ir kāds «plāns B», ar ko novērst eirozonas sabrukšanas bīstamību, piemēram, attiecībā uz eksportētājiem, atbildēja vēstnieks.

Dānija kopā ar pārējām valstīm cīnās, lai eiro paliktu. Lai gan dāņi nav eirozonā, viņi lielā mērā atbalsta šo sistēmu. Dānijas krona ir piesaistīta eiro, un Dānija atbalsta eirozonas valstis. «Attiecībā uz iespēju, ka eirozona varētu sabrukt, es labāk negribētu domāt par to, ka šāda iespēja pastāv,» skaidroja P. Karlsens.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Valsts policijas eksperimenta galvenais mērķis ir iegūt zinātniskus datus, kurus izmantos eksperti galīgajā ekspertīzes slēdzienā, šodien žurnālistiem atzina Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Andrejs Grišins.

Kā atzina Grišins, pašlaik viss notiek pēc iepriekš izstrādāta scenārija. Eksperimentā noslēgusies pasīvās diagnostikas stadija, un sāksies aktīvās daļas pirmais posms. Tas izpaudīsies, kopnes nolaižot dažus centimetrus zemāk un ekspertiem turpinot testēt, kā uzvedīsies kopnes. Policijas darbinieks paredz, ka šī eksperimenta fāze varētu ilgt divas līdz trīs stundas.

Pēc kopņu nolaišanas zemāk ar ūdeni tiks piepildīts baseins, kas kā konstrukcija atrodas uz sabrukušās ēkas jumta. Policija prezumē, ka ūdens masa radīs labvēlīgus apstākļus konstrukciju sabrukšanai. Cik ilgu laiku prasīs konstrukcijas sabrukšana, Grišins nevarēja noteikt, norādot, ka steiga šajā eksperimentā nav policijas sabiedrotais, jo galvenais ir rezultāts.

Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu «sirdī» pamestā, 21 stāvu augstā bijušās rūpnīcas ēkā tagad mitinās liels skaits tā saukto skvoteru.

Prestes Maia, bijušajā tekstilizstrādājumu rūpnīcā, jau kopš 2010. gada neapskaužamos apstākļos mitinās simtiem ģimeņu un tas kļuvis par Brazīlijas mājokļu problemātikas simbolu.

Novecojošais cementa gigants atrodas tikai dažus metrus no savulaik plaukstošās La Luz dzelzceļa stacijas apkārtnes.

Jāatgādina, ka šā gada maijā Sanpaulu pilnībā sabruka 22 stāvus augsta pamesta biroju ēka, prasot arī cilvēku upurus.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Sanpaulu sabrūk 22 stāvu ēka

ASV kompānija par 150 miljoniem iegādājusies Berlīnes skvoteru midzeni

«Ļoti ceru, ka vainīgos atradīs un tās nebūs trīs kaijas, kas nosēdušās uz Maxima jumta, lai noknābātu miskastē atrastu gaļas gabalu. Ceru, ka vainīgs nebūs strādnieks, kurš uz jumta nošķaudījies, izraisot ēkas rezonansi,» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, sacījis Mārtiņš Šics, kurš patlaban atstādināts no amata pienākumu pildīšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, jo sekmēja Maxima upuru vārdu atklāšanu sabiedrībai.

«Interneta portālos ir ļoti daudz viedokļu, ka tas, kurš atļausies pateikt patiesību, kļūs par izstumto Latvijas korporatīvajā vidē. Cilvēki ir iebiedēti, it kā dzīvotu bandītu valstī. Tāpēc ir vajadzīga neatkarīgā ekspertīze,» sacījis Šics.

Jautāts, kas viņam Maxima katastrofā šķiet vistraģiskākais un absurdākais, Šics atbildējis: «Pirmkārt, fakts, ka mūsdienās civilizētā sabiedrībā tikusi uzcelta māja, kas nolaidības un bezatbildības dēļ sabrūk. Otrkārt, ka nejēdzīgas instrukcijas stāv pāri lielākajai vērtībai - cilvēka dzīvībai. Treškārt, netika izdarīts viss nepieciešamais, lai sabiedrību operatīvi un objektīvi informētu par bojāgājušajiem.»

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.