Jaunākais izdevums

Uzņēmuma īpašniekam regulāri būtu jāizvērtē katras atsevišķās uzņēmuma daļas darbība un tās attīstība, uzdodot sev jautājumu, vai tā nes gaidīto atdevi, vai tomēr tā jāpārdod, lai veicinātu citu aktīvu straujāku attīstību, intervijā norāda EY partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols.

EY veiktais pētījums atklāj, ka 84% aptaujāto uzņēmumu vadītāju nākotnē plāno pārdot kādu daļu sava uzņēmuma.

Fragments no intervijas

Kas ir faktori, kuru dēļ būtu jāapsver ideja atbrīvoties no daļas aktīvu?

Katrā lielā uzņēmumā būtu rūpīgi jāanalizē, kā veidojas uzņēmuma vērtība un kurai no uzņēmuma daļām vai meitasuzņēmumiem ir labākais rezultāts – vai nepieciešams tajos turpināt investēt, vai tomēr sasniegta maksimālā vērtība, ko šis īpašnieks spēj attīstīt konkrētajam objektam. Jāpārdod būtu tās uzņēmuma daļas, kuras tik strauji vairs neaugs un kuru vērtība vairs nepalielināsies, ļaujot tās attīstīt citiem īpašniekiem, savukārt no pārdošanas iegūtos līdzekļus ieguldīt citās investīcijās. Šādā veidā kopējā uzņēmumu grupas vērtība tiktu palielināta.

63% pētījumā aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka viņi pārāk ilgi bijuši īpašnieki konkrētam biznesa virzienam, līdz ar to atdeve un vērtības pieaugums nav vairs tik liels. Protams, šie lēmumi jāsabalansē ar konkrētiem ekonomikas cikliem un to, cik pieprasīti ir uzņēmumi attiecīgajā brīdī, kāda ir to vērtība. Tomēr praksē novērojams, ka gan lielu korporāciju, gan vidusmēra uzņēmumu īpašniekiem ir tendence turēties pie visiem aktīviem, kuros tie ir investējuši, un nedomāt par iespēju kaut ko ar laiku pārdot un investēt citur, un daudzi paši šo faktu atzīst.

Kur pārsvarā tiek ieguldīti iegūtie līdzekļi?

Lielākoties pārdošanas procesi ir vērsti uz to, lai iegūtu naudas līdzekļus investīcijām jaunu ģeogrāfisku vietu apgūšanai vai jaunos tehnoloģiskos risinājumos, ne tik daudz, lai izmaksātu dividendes akcionāriem.

Vai šobrīd ir vērts izskatīt iespēju pārdot aktīvus?

Globāli patlaban ir piemērots laiks aktīvu pārdošanai – šobrīd gan aktivitāte darījumos, gan uzņēmumu vidējie novērtējumi ir salīdzinoši augstā līmenī, kas saistīts ar samērā lielo brīvās naudas daudzumu, ko uzkrājušas pašas korporācijas, kas pieejami no privātā kapitāla fondiem vai aizņēmumiem bankās pasaulē.

Daudzās lielās korporācijās tas ir jau standartizēts process, ka, piemēram, katru pusgadu tiek izpētīts, cik vērta ir katra grupas vienība un vai laiks būtu to gatavot pārdošanai. Pirms uzņēmuma pārdošanas šī daļa ir kārtīgi jāsagatavo un tikai tad jāsāk piedāvāt pārdošanai.

Cik ilgs laiks vidēji paiet no lēmuma par darījuma veikšanu līdz noslēgumam?

Parasti laiks no lēmuma pieņemšanas līdz notikušam darījumam teorētiski ir 3-4 mēneši, bet praksē reālāk vērojams, ka tie ir 9-12 mēneši. Ja šis process ievelkas no gada līdz diviem, tad tas jau ir cits darījums, jo uzņēmums šajā laikā jau ir mainījies. Esam saskārušies arī ar šādiem gadījumiem, kad, piemēram, nepieciešamas vairāku valstu konkurences iestāžu atļaujas un tās ilgi jāgaida, kaut arī puses savā starpā ir vienojušās. Daudz laika prasa arī pārdodamā uzņēmuma izdalīšana no grupas. Ja tā ir viena struktūra vai atrašanās vieta, parasti šiem uzņēmumiem nav pilnībā atsevišķas vadības, nepieciešamās infrastruktūras, sistēmu un līgumu, lai viss spētu strādāt atsevišķi. Tieši atdalīšana, lai uzņēmums spētu strādāt pilnīgi patstāvīgi jaunā īpašnieka vadībā, nereti ir sarežģītākais process, un nepieciešama pieredze, lai šādu darījumu sagatavotu.

Bieži saskaramies ar situācijām, kad pircējs atnāk pie uzņēmuma īpašnieka un saka, lai viņš pārdod uzņēmumu, izsakot savu piedāvājumu. Taču novērojumi liecina, ka augstāku pārdošanas cenu var panākt nevis tad, kad atnāk pircējs un piedāvā savu cenu, bet tad, kad tiek vadīts strukturizēts pārdošanas process, uzņēmuma īpašnieks runā ar dažādiem pircējiem, liek viņiem solīt – tad darījuma izdevīgums tiek palielināts.

Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešdaļa uzņēmumu par lielāko īstermiņa draudu uzskata jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju ietekmi

Db.lv, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē pasaulē noticis par 28% mazāk sākotnējo publisko piedāvājumu darījumu nekā pērnā gada pirmajā pusē, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) pētījums Global IPO Trends: Q2 2019.

Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos 507 IPO darījumos pasaulē investori ieguldījuši 71,9 miljardus ASV dolāru, kas arī ir par 28% mazāk kā līdzīgā periodā 2018. gadā.

Eiropā sākotnējo piedāvājumu skaits šī gada pirmajā pusē ir krities par 44%, bet piesaistīto investīciju apjoms ir par 48% mazāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi.

«Šogad turpinājās pērnā gada tendence, kad tirgū nonāca liels skaits tā saucamo «vienradžu», jeb privātu kompāniju, kuru vērtējums pārsniedz miljardu ASV dolāru. Uber un Lyft IPO darījumi šī gada pavasarī piesaistīja milzīgu tirgus uzmanību un joprojām tirgū tiek gaidīta citu populāru jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju zīmolu ienākšana, taču vispārējais ekonomikas noskaņojums paliek piesardzīgs. Tirdzniecības tarifu konflikti un ģeopolitisks saspīlējums atstāj negatīvu iespaidu arī uz sākotnējo piedāvājumu tirgu, kurā lielu nozīmi ierasti spēlē finanšu tirgu izaugsme un stabilitāte, kā arī uzņēmumu ieņēmumu un peļņas gaidas. Jūtīgā vidē nākotnes perspektīva neizbēgami tiek vērtēta piesardzīgāk,» saka Guntars Krols, EY Partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru