SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Gribat audzēt muskuļu masu? Vispirms uzminiet, kurai sporta uztura sastāva etiķetei — oriģinālajai vai latviskotajai — ticēt. Db rīcībā nonāca trīs dažādi sportistiem paredzēti pārtikas produkti, kuriem visiem latviešu valodā norādītais sastāvs uz vienu un to pašu masas vienību ievērojami atšķiras no turpat uz iepakojuma redzamā oriģinālā vielu uzskaitījuma.

Kā norādīja sportists, kurš vēlējās palikt anonīms, šādas situācijas nav retums. Īpaši bīstami tas nav, bet caureju var dabūt,» viņš sacīja un piezīmēja, ka nepatīkamākais ir tas, ka produktus iegādājas aktīvo vielu dēļ un, ticot latviskotajai etiķetei, par dārgāku naudu var nopirkt mazāk efektīvu produktu. Atšķirties mēdz ne tikai grami, esot arī situācijas, kad latviskotajā etiķetē kādas vielas klātbūtne nemaz netiek norādīta. Šādas problēmas esot lielākajai daļai uzņēmumu no ne pārāk daudzskaitlīgā sporta uztura importētāju pulka.

Tas, ka atšķiras produkta saturs, ir absurds un patērētāju maldināšana, atzīst Pārtikas centra sektora vadītāja Diāna Birkenfelde. Tiesa, ieteicamās devas, kas norādītas uz etiķetēm, varot atšķirties, jo ES nav vienotas kārtības šajā jautājumā.

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Lai palīdzētu patērētājiem izvairīties no Latvijā neatļautu uztura bagātinātāju iegādāšanās, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs PVD interneta mājaslapā turpmāk publiskos no Uztura bagātinātāju reģistra izslēgtos uztura bagātinātājus.

Šogad Pārtikas centrs no reģistra jau izslēdzis septiņus uztura bagātinātājus - ASV ražotos Neways Green Ql, Feelin Good un Korejā ražoto Fej Jan, jo tika konstatēta neatļauta šo produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu, kā arī Itālijā ražotos uztura bagātinātājus Melatonīns 3 mg/ Melatonin, Melatonīns ar saldinātāju 1.2 g, Melatonin Pura, kā arī ASV ražoto Melatonin Plus, jo Zāļu valsts aģentūra atzina, ka šie preparāti atbilst zāļu, nevis uztura bagātinātāju definīcijai.

FlyCap fonds ieguldījis 250 tūkstošus eiro SIA Purified.

SIA Purified, dibināts 2014. gada janvārī, ražo uztura bagātinātājus, izmantojot tumšo šokolādi. Purified uztura bagātinātājus tirgo aptiekās Latvijā un Lietuvā.

«FlyCap investīcijas plānojam novirzīt ražošanas modernizācijai, iegādājoties papildu iekārtas, kā arī jaunu produktu izstrādei un eksporta tirgus apgūšanai,» stāsta Edgars Krūmiņš, SIA Purified izpilddirektors.

Savukārt, Jānis Skutelis, FlyCap partneris, uzsver: «Mēs kā fonds ticam šo produktu un tirgus potenciālam gan Latvijā, gan ārzemēs, jo cilvēki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, uztura bagātinātājus lietojot ikdienā. Turklāt Purified produkti gan formas, gan satura ziņā ir ļoti oriģināli, kas uztura bagātinātāju lietošanu padara aizraujošāku.»

Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Vairākās Latvijas interneta vietnēs tiek tirgots Latvijā nereģistrēts, ASV uzņēmumā Universal Nutrition ražots uztura bagātinātājs Animal Cuts.

To konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Čehijā, veicot laboratoriskos izmeklējumus, vienā no šo uztura bagātinātāju partijām konstatēts progesterons - viens no sieviešu dzimumhormoniem. Līdz ar to produkts, kurā tas konstatēts, nav uzskatāms par uztura bagātinātāju, bet gan hormonālu medikamentu.

Čehijas kompetentā uzraudzības iestāde progesteronu konstatējusi Animal Cuts uztura bagātinātājā ar partijas numuru EXP 03/14/13.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus neiegādāties Latvijā nereģistrēto uztura bagātinātāju Animal Cuts. Savukārt tos, kas to jau ir iegādājušies, pārliecināties, vai iegādāts nav tās partijas produkts, kurā konstatēts progesterons.

Grozījumi likumā par akcīzes nodokli neparedz jaunus akcīzes nodokļa atbrīvojumus, bet gan tehniski sakārto normas akcīzes jomā, saglabājot līdz šim esošo pieeju šo produktu aplikšanai ar nodokļiem, skaidro Finanšu ministrija.

Ir paredzēts ierobežojums, ka ar akcīzes nodokli neapliek, ja spirta daudzums uztura bagātinātājā nepārsniedz 80 ml absolūtā spirta iepakojumā. Savukārt, ja uztura bagātinātājā esošais spirta saturs pārsniedz šo robežlielumu, tas tiek aplikts ar akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Ministru kabinets 29.martā akceptēja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iekļauti budžeta grozījumu paketē, un kas noteic atbrīvojumu no akcīzes uztura bagātinātājiem. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ir paudusi bažas, ka tādējādi alkoholiskie dzērieni tiks tirgoti kā uztura bagātinātāji, nemaksājot akcīzes nodokli.

Finanšu ministrija pauž gandarījumu, ka nozares uzņēmēju asociācija iesaistās kopējā darbā, cīņā pret nelegālo ekonomiku, un norāda uz pilnveidojām likumdošanas pozīcijām.

Līdz 1. augustam ir reģistrēti 359 uztura bagātinātāji un vairāk nekā 300 uztura bagātinātāju dokumentācija ir iesniegta reģistrācijai Latvijas Pārtikas centrā (LPC). Par to Db informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida. Db jau ziņoja (14.07.), ka saskaņā ar MK noteikumiem, kuros iekļautas Eiropas Savienības direktīvas prasības, pēc šā gada 1. augusta stājās spēkā aizliegums Latvijā izplatīt uztura bagātinātājus, kas nav reģistrēti LPC. Pēc 1.augusta bez papildu reģistrācijas Latvijā var izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotus un reģistrētus uztura bagātinātājus, kuros iekļauti vitamīni un minerālvielas, par to informējot LPC un Pārtikas un veterināro dienestu un nosūtot produkta marķējuma paraugu. Līdz šā gada 1. augustam Latvijā izplatīt drīkstēja apm. 4.5 tūkst. uztura bagātinātāju.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus joprojām būt uzmanīgiem, iegādājoties uztura bagātinātājus, kuru reklāmas nereti sola strauju svara zaudēšanu, jo nupat konstatēts kārtējais patērētāju maldināšanas gadījums. Šoreiz Pārtikas un veterinārā dienesta redzeslokā nonākusi firma „Direct Office”, kura izplata preparātu „309”. Veicot pārbaudi, noskaidrojies, ka šī firma nav reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā, savukārt tās izplatītais preparāts nav reģistrēts Latvijas Pārtikas centrā. „Parasti šādu „brīnumlīdzekļu” reklāmas preparātus aicina pasūtīt pa tālruni vai nosūtot pieprasījumu uz noteiktu adresi, kas parasti ir vien abonenta kastītes numurs un pasta indekss”, stāsta PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, „Reklāmās, ir teikts arī, ka patērētāji varēs saņemt atpakaļ naudu, ja preparāts nedos gaidīto rezultātu, taču lielākoties nauda atpakaļ atdota netiek un firmu atrast arī nav iespējams”. Lai Latvijā izplatītu uztura bagātinātājus, uzņēmumam jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā, savukārt uztura bagātinātājiem jābūt reģistrētiem Latvijas Pārtikas centrā. Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu datu bāze ir atrodama PVD mājas lapā internetā www.pvd.gov.lv, savukārt reģistrēto uztura bagātinātāju datu bāze ir atrodama Latvijas Pārtikas centra mājas lapā internetā www.lpc.gov.lv. Uztura bagātinātāju izplatītājam nav jābūt reģistrētam PVD vien tad, ja preparātu izplatīšanas vieta ir Valsts farmācijas inspekcijas uzraudzībā, piemēram, aptiekas.

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests uztura bagātinātāja Lagosa® sastāvā konstatējis neatļautu pārtikas piedevu E912 - montānskābes esteri, informē PVD.

Šī pārtikas piedeva drīkst būt zāļu sastāvā, taču to nav atļauts pievienot uztura bagātinātājiem.

Neatļautā pārtikas piedeva konstatēta sekojošās uztura bagātinātāja partijās: Lagosa® 50 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 12J094 un derīguma termiņiem 09.2016. un 30.09.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņu 30.12.2016 un 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 31.05.2016.

Tāpat tas konstatēts Lagosa®” 25 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 13A093 un derīguma termiņu 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 30.05.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņiem 31.12.2016. un 12.2016.

Priežu un egļu skujas inovatīvu ideju rezultātā pārtop uztura bagātainātājos, augu aizsardzības līdzekļos, kā arī dažādu sadzīves ķīmijas u.c. nozaru izejvielās.

Lai arī priežu un egļu skujas Latvijā lielākoties tiek atstātas cirsmās un varbūt nedaudz izmantots kā kurināmais (šķeldojot cirsmu atliekas – zarus), tomēr zinātnieki ir ir pierādījuši šo izejvielu izmantošanas iespēju inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Ar dažādu – gan jau izmantošanai gatavu, gan arī industriālu – produktu – ražošanu nodarbojas a/s Biolat. Uzņēmuma produktu klāstā ir gan veselības dzēriens Ho-Fi, gan Silvasept karameles – pretiekaisuma profilaksei, mutes dobuma dezinfekcijai, priedes un egles ēteriskās eļļas – elpvadu slimību profilaksei, hlorofila karotīna pasta apdegumu ārstēšanai, kā arī bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi. Kopumā tādu ir 14. Turklāt a/s Biolat negatavojas apstāties un meklē jaunus inovatīvus produktus, kas bāzējas uz skujām.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 22.oktobrī, izsludināja grozījumus noteikumos par uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevu. Salīdzinājumā ar pašlaik maksājamo valsts nodevu, par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk, savukārt par citām – mazāk, inform Zemkopības ministrijā.

Iecerēts, ka turpmāk vienāda nodeva būs par uztura bagātinātāja reģistrāciju visiem Latvijas tirgū laistiem uztura bagātinātājiem (165 eiro). Ir plānots atcelt nodevu (426,86 eiro) par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un nodevu par izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī (99,60 eiro).

Bet būs jauna nodeva (25 eiro) par katru uztura bagātinātāju reģistrēšanu ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, piemēram, garšu vai smaržu.

Ja tiks mainīts uztura bagātinātāja pagatavojuma veids, fasējuma vienības lielums, ieteicamā dienas deva, sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzums, tad nodeva par izmaiņu reģistrēšanu turpmāk būs 120 eiro. Savukārt, ja tiks mainīts uztura bagātinātāja nosaukums, ražotāja nosaukums, ražotāja adrese, iepakojuma vienības lielums vai lietošanas pamācība,- 50 eiro.

Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Speciālisti ceļ trauksmi par pieaugošām liekā svara problēmām sabiedrībā; vienlaikus aug arī cilvēku interese par profesionālu palīdzību, kas tiek piedāvāta arvien plašāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribētos domāt, ka pieaug sabiedrības izpratne,» saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Vērtējot pēc tā, cik liela ir interese par uztura speciālistu izglītības iegūšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir, viņa piebilst, priecājoties, ka profesija kļuvusi atpazīstama. Rīgas Stradiņu universitātē uz šo L. Neimanes izveidoto un vadīto studiju programmu ir liels konkurss, mācīties nāk gan jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, gan cilvēki, kuri izglītību un darba pieredzi iepriekš guvuši pavisam nesaistītās nozarēs. «Nāk ar juristu, finanšu izglītību, arī daži ārsti. Ir cilvēki, kuri grib biznesu ar atveseļošanu saistīt. Sāk strādāt un saprot, ka trūkst nepieciešamās izglītības, nāk mācīties,» stāsta L. Neimane.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Profesors Māris Daugavietis paša radīto uzņēmumu Biolat mīļi sauc par firmiņu. Kopā ar vēl vairākiem domubiedriem no Latvijas mežzinātnes institūta Silava, 90. gadu sākumā strauji samazinoties zinātnes finansējumam, viņš nolēma institūta sienās iesākto turpināt biznesā, un Biolat veiksmīgi iekārtojās mazā, taču ļoti stabilā priedes un egles skuju produkcijas ražošanas nišā. Bet profesora «ofiss» joprojām ir sarkanā Bond dūmos ietītais vecais Silavas kabinets.

Nav zāles, bet ārstē

Vai tad Biolat vēl nav izdomājis kādu brīnumlīdzekli pret smēķēšanu? Nē, pret pīpēšanu vēl nekā nav, kaut gan daži no Biolat uztura bagātinātājiem ir pierādījuši savu efektivitāti cīņā ar alkoholismu un arī narkomāniju, stāsta M. Daugavietis. Galvenā Biolat produktu izejviela ir egļu un priežu skujas. «Skujkoki ir vieni no vecākajiem augiem uz zemeslodes. Tie ir izdzīvojuši visas kataklizmas, klimata un radiācijas izmaiņas, jo skujkokiem ir aizsargmehānismi, lai pretotos šīm nelaimēm. Tātad - cilvēkam jāmācās tos pārņemt,» par skuju labajām īpašībām saka profesors. Skujās ir ap 100 dažādu organisko savienojumu, turklāt daudzi no tiem pēc savas ķīmiskās struktūras ir līdzīgi dzīvu organismu savienojumiem, skaidro M. Daugavietis. Patlaban Biolat ražo 14 dažādu produktu - tie ir gan uztura bagātinātāji, gan augu aizsardzības līdzekļi, gan lopbarības piedevas. Apmēram 30% no pārdošanas apjomiem veido no skujām iegūtās izejvielas kosmētikas, farmācijas un sadzīves ķīmijas ražošanai.

Spirtoto uztura bagātinātāju plānotā atbrīvošana no akcīzes nodokļa radījusi satraukumu alkoholisko dzērienu ražotājos un tirgotājos.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais grozījumu projekts Likumā par akcīzes nodokli paredz sakārtot normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu. Grozījumi paredz atbrīvot no akcīzes nodokļa tos uztura bagātinātājus, kuri satur spirtu, ja absolūtā spirta saturs tajos nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā.

Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji FM priekšlikumu vērtē ar bažām. «Ja, piemēram, saražo 40 % liepziedu vai kliņģerīšu uzlējumu 0,2 l tilpumā ar attiecīgu instrukciju un sertifikāciju, tā ir iespēja ieinteresētām personām. Šādā gadījumā uztura bagātinātāju plaukti var pārvērsties par alkohola tirdzniecības plauktiem,» komentē SIA Mobil Plus tirdzniecības vadītājs Vitolds Bremmers. Noraizējies par šo situāciju ir arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters, sakot, ka jaunie grozījumi ir mulsinoši un nesaprotami. Uzņēmēju mulsinot tas, kāpēc ar 1. jūliju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek palielināts akcīzes nodoklis, bet kādam citam produktam akcīze tiek noņemta vispār. Turklāt uz šiem spirta saturošajiem uztura bagātinātājiem neattiekšoties akcīzes preču statuss un noteikumi un tos varēšot ražot jebkur un tirgot gan aptiekās, gan mazumtirdzniecības veikalos.

Veselīguma norāžu ieviešanā pārtikas ražotājiem jārēķinās ar papildus laika un izmaksu resursiem.

Pārtikas produktu marķējumā, reklāmās un jebkurā citā patērētājiem paredzētā informācijā no 14. decembra būs atļauts izmantot tikai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) apstiprinātās veselīguma norādes, paredz ES regula nr. 432/2012. Savukārt neapstiprināto norāžu un to norāžu, kurām nav piemērojami pārejas perioda nosacījumi, izmantošana būs aizliegta.

Tiesa, atbildīgā institūcija vēl nav pabeigusi visu iesniegto norāžu izvērtēšanu un darbs pie saraksta veidošanas turpinās. Ražotājiem izmaiņas nozīmē papildus pētījumus un izmaksas. Ja tirdzniecībā pēc šī gada 14. decembra būs pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie būšot no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan sola izvērtēt katru gadījumu individuāli.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas paņemtajā paraugā laboratoriski atklāts, ka Ķīnas uzņēmumā Sin Vej ražotais uztura bagātinātājs Lidojošā bezdelīga (Fej Jan), kas paredzēts svara samazināšanai, ir apstrādāts ar ES neatļautu jonizējošu starojumu. PVD uzlicis par pienākumu izplatītājam atsaukt no tirdzniecības tīkla 2000 kilogramus šī uztura bagātinātāja.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas darbinieki kontroles punktā Rīga veica plānveida paraugu noņemšanu uztura bagātinātāja kravai. Laboratoriski atrasts, ka tā ražošanā izmantota Eiropas Savienībā (ES) neatļauta apstrāde ar jonizējošo starojumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo produktu nevar uzskatīt par radioaktīvu.

Pārtikas apstarošana produktā rada mikrostrukturālas izmaiņas, un pašreiz (līdzīgi kā ar ģenētiski modificēto pārtiku) vēl nav pietiekami izpētīta tās iespējamā vēlīnā kaitīgā iedarbība uz patērētāju veselību. Saskaņā ar ES tiesību aktiem pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu drīkst veikt ar oficiāli apstiprinātām apstarošanas iekārtām, apstarotās pārtikas marķējumā jābūt norādei par apstarošanu, kā arī pavaddokumentos jānorāda informācija par absorbēto devu un jonizējošā starojuma veidu. Eiropas Savienībā šāda apstrāde uztura bagātinātājiem nav atļauta.

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu - Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee - reklāmās un informācijā par precēm konkrētie līdzekļi tiek dēvēti par uztura bagātinātājiem.

Kā informēja PTAC pārstāvji, centrs ir atklājis, ka tie nav reģistrēti vai paziņoti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta.

Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

PTAC informē, ka uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī tiek izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes.

Reklāmas kampaņa, kas ar saukli Rītdien - zivju diena Latvijas iedzīvotājus mudina uzturā biežāk lietot zivis un zivju produktus, ir vienpusīga un rada maldīgu priekšstatu, ka zivju lietošana uzturā ir pozitīva parādība, norāda biedrība Zaļā alternatīva.

Kā liecinot pētījumi, zivju - it īpaši Baltijas jūrā iegūto zivju - ēšana var būt bīstama cilvēku veselībai. Bez tam, saglabājoties pašreizējai nozvejai, visas cilvēku uzturā lietotās zivju sugas dažu gadu desmitu laikā iznīks.

Biedrības paziņojuma medijiem teksts: "Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa notiek projekta Zivsaimniecības nozares attīstības veicināšana ietvaros. Šo projektu realizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs sadarbībā ar partneriem, un tas tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfonda Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzekļiem.

Lai gan zivis satur vērtīgas uzturvielas, zivīs uzkrājušos kaitīgo ķīmisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību var būt daudzkārt lielāka. Šī iemesla dēļ Pārtikas un veterinārais dienests 2004. gadā Latvijas tirgū aizliedza izplatīt Baltijas jūrā zvejotus lašus (1). Pasaules Dabas fonds 2005. gadā brīdināja, ka daļa no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm ir pārāk toksiskas, lai tās varētu tirgot Eiropas Savienības tirgū (2).

Reklāmas kampaņa, kas ar saukli "Rītdien - zivju diena" Latvijas iedzīvotājus mudina uzturā biežāk lietot zivis un zivju produktus, ir vienpusīga un rada maldīgu priekšstatu, ka zivju lietošana uzturā ir pozitīva parādība. Kā liecina pētījumi, zivju - it īpaši Baltijas jūrā iegūto zivju - ēšana var būt bīstama cilvēku veselībai. Bez tam, saglabājoties pašreizējai nozvejai, visas cilvēku uzturā lietotās zivju sugas dažu gadu desmitu laikā iznīks.

Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa notiek projekta "Zivsaimniecības nozares attīstības veicināšana" ietvaros. Šo projektu realizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs sadarbībā ar partneriem, un tas tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfonda Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzekļiem.

Lai gan zivis satur vērtīgas uzturvielas, zivīs uzkrājušos kaitīgo ķīmisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību var būt daudzkārt lielāka. Šī iemesla dēļ Pārtikas un veterinārais dienests 2004. gadā Latvijas tirgū aizliedza izplatīt Baltijas jūrā zvejotus lašus (1). Pasaules Dabas fonds 2005. gadā brīdināja, ka daļa no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm ir pārāk toksiskas, lai tās varētu tirgot Eiropas Savienības tirgū (2).