Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Kokrūpniecības uzņēmums SIA «Gaujas Koks» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 84,420 miljonu eiro apmērā, kas ir augstākais uzņēmuma sasniegtais apgrozījums kopš tā dibināšanas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2018. gadu, SIA «Gaujas Koks» pērn palielinājis apgrozījumu par 35,5% jeb 21,582 miljoniem eiro. «Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt sekmēja pieprasījuma pieaugums zāģmateriālu tirgūs, kas izteikti bija jūtams pārskata gada pirmajos trīs ceturkšņos,» sacīts SIA «Gaujas Koks» gada pārskatā.

Arī uzņēmuma peļņa pērn pieaugusi - tā bija 3,742 miljoni eiro, kas bija par 16% jeb 517 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Peļņas rādītāju izaugsmes tempus gan bremzēja augstā pieprasījuma izraisītais zāģbaļķu cenu pieaugums gada nogalē.

«Gaujas Koks» apgrozījuma kāpums Infogram 2018. gadā SIA «Gaujas Koks» turpināja iesāktos investīciju projektus, ieguldot uzņēmuma attīstībā 8,5 miljonus eiro, ko uzņēmums nodrošināja no savas pamatdarbības naudas plūsmas, nepiesaistot papildus finansējumu no bankām.

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA «Gaujas Koks» neto apgrozījums 2017.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 7,5%, sasniedzot 60,838 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,225 miljoni eiro, kas bija par 44,2% jeb 988 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Gaujas Koks» pagājušajā gadā turpināja nodrošināt pilnu ražošanas ciklu no zāģbaļķa pirmapstrādes līdz gala produktam. Uzņēmums norāda, ka tas spēja strādāt ar peļņu un sasniegt apgrozījumu gandrīz 61 miljona eiro apmērā, «neskatoties uz neapmierinošo situāciju Latvijas darbaspēka tirgū, kura problemātika izteikti jūtama tieši reģionos», sacīts gada pārskata vadības ziņojumā.

Uzņēmumam ir divas rūpnīcas - viena Gulbenes novada Stradu pagastā un Jēkabpilī, bet 2017.gada septembrī uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu atdalīt Gulbenes rūpnīcu, nododot ražotni saistītajam uzņēmumam SIA «Diana», kura lielākais īpašnieks ir SIA «Gaujas Koks» vienīgais īpašnieks Vitālijs Čmihovs.

Pērn caur Mintos aizdevumu tirgu finansēti aizdevumi 98,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2015. gada rezultātu, bija desmit reižu vairāk

Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits pērn palielinājās trīs reizes. 2016. gada beigās investori Mintos tirgū varēja investēt 19 alternatīvās kreditēšanas uzņēmumu izsniegtos kredītos astoņās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Gruzijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Mintos aizdevumu tirgū pērnais gads aizvadīts izaugsmes zīmē. Reģistrēto investoru skaits gada laikā palielinājās vairāk nekā četras reizes un 2016. gada beigās pārsniedza 17 tūkstošus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

Straujā izaugsme atspoguļojās arī uzņēmuma gada bilancē. A/s Mintos Marketplace apgrozījums 2016. gadā sasniedza 0,52 miljonus eiro, desmitkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Uzņēmums pērn strādāja ar 180 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmuma attīstībā veiktajām investīcijām. Vislielākie ieguldījumi veikti jauna darbaspēka piesaistē, platformas tehniskajā attīstībā un jaunu starptautisko tirgu apgūšanā.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Līdz ar stratēģiskā ārvalstu investora piesaisti pēc ilgāka stagnācijas posma SIA Jauda - koks ir sākusi strauji attīstīties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jauda - koks galvenā produkcija ir impregnēti koka stabi elektrolīnijām, kas joprojām ir lētākais un efektīvākais materiāls gaisvadu līniju būvniecībai. Uzņēmums ražo arī stabus torņu izbūvei, pāļus krastu stiprināšanai, kā arī briežu dārzu sētām. Strauja uzņēmuma attīstība sākās ar 2015. gadu, kad tas sāka sadarbību ar stratēģisko investoru no Turcijas, kas veiksmīgi darbojas arābu valstīs un Āfrikā. «2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, dubultojām apgrozījumu, un 2016. gadā to dubultojām vēlreiz, gūstot arī uzņēmuma vēsturē lielāko peļņu,» atklāj SIA Jauda - koks izpilddirektors Ēriks Eisaks.

Jauda - koks ir viens no vecākajiem uzņēmumiem Latvijā, jo stabu ražotne izveidota pirms 55 gadiem, tās privatizācija notika 1992. gadā. 2015. gadā uzņēmumam bija 18 īpašnieki, bet tiem nebija kopējas vīzijas par tā tālāko attīstību. «1995. gadā Sadales tīkli izdomāja, ka izveidos savu stabu ražotni, savukārt telekomunikāciju uzņēmums pārgāja uz kabeļiem. Palikām bez vietējā tirgus. Līdz 2005. gadam kompānijas apgrozījums bija aptuveni viens miljons eiro, kas nodrošināja to, ka ar nelieliem eksporta pasūtījumiem rūpnīca nebija jāaizslēdz, bet attīstīties tā nevarēja,» stāsta Ē. Eisaks. Lai ražotni paglābtu no slēgšanas, tika pieņemts lēmums – pārdot to stratēģiskajam investoram. Pēc šī soļa varēja sākties vēsturiskās Suntažu ražotnes atdzimšana. Jaunais īpašnieks divos gados ieguldīja apmēram divus milj. eiro, lai ražotu produkciju atbilstoši mūsdienu prasībām. Tā kā stabu koksnei ir dabīgi jāžūst sešus līdz deviņus mēnešus, lielākā investīcija tika veikta patstāvīgas noliktavas izveidē. Investīcijas bija pārsvarā pašu līdzekļi, bet tika piesaistīti 400 tūkst. eiro no Luminor bankas.

Mēbeļu ražotājs SIA «Daiļrade Koks» 2018. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 22,013 miljona eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 167 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 1,1% jeb 235 tūkstošiem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 62,5% jeb 279 tūkstošiem eiro.

SIA «Daiļrade Koks» pagājušajā gadā eksportējusi produkciju 15,211 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 15,7% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no tirdzniecības Latvijā veidoja 6,803 miljonus eiro (samazinājums par 21,2%), liecina uzņēmuma gada pārskats.

Pagājušajā gadā notikušas izmaiņas mēbeļu ražotāja klientu portfelī - viens tā klients pārcēla ražošanu uz Ķīnu. Tā kā SIA «Daiļrade Koks» bija informēti par šo notikumu attīstību, uzņēmumam izdevās atrast citus klientus, kas nosedza iztrūkstošo pārdošanas apjomu.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Mintos aizdevumu tirgus ir uzsācis sadarbību ar vieno no vadošajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem Botsvānā - GetBucks. Tādējādi GetBucks ir kļuvis par pirmo aizdevuma izsniedzēju Mintos aizdevumu tirgū, kas piedāvā iespēju investēt aizdevumos, kas izsniegti vienā no visstraujāk augošajiem reģioniem pasaulē - Āfrikā, informē Mintos Mārketinga un komunikācijas vadītāja Diāna Krampe.

Līdz ar to Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits šobrīd sasniedzis jau 27, nodrošinot investoriem iespēju ieguldīt aizdevumos, kas izsniegti 13 valstīs Eiropā, Āzijā un tagad arī Āfrikā.

GetBucks Mintos aizdevumu tirgū izvietos Botsvānā izsniegtus aizdevumus vidēji 250 eiro apmērā ar 30 dienu atmaksas termiņu. Investoru vidējā neto peļņa sasniegs 11% gadā. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, GetBucks nodrošinās atpirkšanas garantiju.

GetBucks ietilpst Frankfurtes biržā kotētā finanšu tehnoloģiju uzņēmumā MyBucks. Tā vadītāja vietnieks Tims Nuijs (Tim Nuy) norāda: «Daudzi Āfrikas tirgi nav ievērojami atšķirīgi no Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Botsvānā ir ļoti stabila ekonomika, un IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 16 tūkstošus ASV dolāru. Tas padara Āfrikā izsniegtus aizdevumus par ļoti pievilcīgu investīciju objektu.»

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Par holdingkompānijas "MN Holding", kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi "Velve" un "Moduls Engineering", patieso labuma guvēju, iegādājoties 30% uzņēmuma akciju, kļuvis bijušais būvkompānijas "Rere būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, informē uzņēmuma "Velve" pārstāvji.

Pievienojoties holdingkompānijas īpašniekiem, viņa kompetencē būs būvniecības ieceru portfeļa pārvaldība un vadība.

Koks jau sācis darbu holdinga vadības komandā, iesaistoties uzņēmumu vērienīgāko projektu realizācijas procesu pārraudzībā un pilnveidē.

Koks norāda, ka apstākļos, kad būvniecības nozare piedzīvo sarežģītus laikus, ir jāspēj rasts risinājumus ikvienā situācijā. Tādēļ viņa šī brīža prioritāte ir fokusēšanās uz uzņēmumu saistību izpildi, pabeidzot lielāko projektu realizāciju labākajā kvalitātē. "Vienlaikus aktuāls izaicinājums ir arī uzņēmumu izaugsmes veicināšanas potenciālu apzināšana un konkrētu mērķu izvirzīšana, pie kā kopā ar uzņēmumu valdēm uzsāksim darbu jau tuvākajā laikā."

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.