Jaunākais izdevums

Esošās pieprasītās pieslēguma jaudas samazināšana daudzos uzņēmumos nav iespējama

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis. Viņš norāda, ka uzņēmumi, kuri nestrādā visu diennakti vai darbojas sezonāli, fiziski nespēj vienmērīgi noslogot tīklu, tomēr tas nenozīmē, ka tie var samazināt esošās jaudas, kas nepieciešamas pilnvērtīgam darbam.

Vienā maiņā strādājošie ražotāji, kas iekārtas darbina astoņas stundas dienā, mēnesī elektrību aktīvi izmanto 160 stundas. Strādājot šādā režīmā, maksimāli iespējams noslogot tīklu vien par 23,8%, bet vidējā noslodze varētu būt vēl zemāka – ap 10%. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, nedēļā vien elektrību patērē 168 stundas, kas ir apmēram četras reizes vairāk nekā uzņēmumi, kuri strādā 40 stundas.

Nespēja noslogot tīklu nepārtraukti gan nenozīmē iespēju samazināt esošās pieslēguma jaudas, jo tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iekārtu darbu noteiktā laikā. Pēc obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformām no 2018. gada OIK maksājumu veidos mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai un fiksētā daļa jeb jaudas komponente, kas būs atkarīga no esošās pieprasītās pieslēguma jaudas. Tas nozīmē, ka uzņēmēji, kuriem nepieciešams uzturēt lielas jaudas, bet to noslodze ir periodiska, turpmāk par elektrību maksās ievērojami vairāk. K.Osis uzskata, ka kopējās elektroenerģijas izmaksas varētu pieaugt jau minētajiem vienas maiņas ražotājiem, kā arī ar zemkopību un graudkopību saistītajiem uzņēmumiem, kam enerģijas patēriņa apjoms mainās sezonāli.

Visu rakstu Jaudu samazināšana nav risinājums lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Putukrējums ar putukrējumu: Porsche Cayenne Coupe

Aldis Zelmenis, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche Cayenne Coupe nav tikai stāsts par Cayenne apakšmodeli ar slīpāku aizmugurējo daļu. Tā ir pašpietiekama personība, kas neatdarina, bet ir pati par sevi

Nav noslēpums, ka daudzi, uzlūkojot iznesīgo Porsche Cayenne Coupe stāju, uzskata, ka tieši tādam jau no sākuma bija jābūt trešās paaudzes Porsche Cayenne.

Noslīpinātā aizmugure pēc būtības ietver visas aizmugurējās daļas pārbūvi, ieskaitot jaunas aizmugurējās durvis, paplašinātas riteņu arkas, kā arī auto šķērsbāzes palielināšanu, kas vēlāk atbildēs uz jautājumu, kāpēc Cayenne Coupe brauc vēl atraisītāk un drošāk nekā klasiskais Cayenne. Redzamā sadaļa ir izbīdāmais spoilers, kas automātiski ieņems kaujas pozīciju, ja Cayenne Coupe pārsniegs 90 km/h lielu ātrumu. Otra svarīgākā atšķirība ir tā, ka Cayenne Coupe numura zīme no bagāžnieka vāka ir pārcēlusies uz bamperu. Vizuāli tas rada vēl bramanīgāku un kaujinieciskāku izskatu, signalizējot, ka Cayenne Coupe prot braukt labāk par klasisko Cayenne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers pārsteigts par lielo elektrības rēķinu kāpumu lauksaimniekiem

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam.»

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V). Ministrs ir uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus, bet nākamnedēļ, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma, tiks sniegta plašāka informācija.

Premjers atzina, ka pērn sniegtā informācija neliecināja, ka būs tāds kāpums, tāpēc jautājumu ir daudz. «Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam, jo tad nāk nākamie rēķini,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus: Aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika apstākļi pēdējā nedēļā ir pierādījuši, ka aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, uzsver AS «Conexus Baltic Grid», kuras pārvaldībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. Viņa rosina atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā.

«Šī brīža gaisa temperatūra nav ne tuvu zemākā, kādu pieredzējusi Latvija. Un, lai gan aukstais laiks ilgst relatīvi īsu brīdi – tikai nedaudz ilgāk par nedēļu - tieši šis brīdis pierāda, ka krīzes brīdī vai aukstā laikā tiešā dabasgāzes piegāde no Krievijas nebūs iespējama. Kā redzam no pēdējā laika pieprasījumiem, Krievija ne tikai tehniski nevar piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, bet nevar izpildīt saistības pret saviem Igaunijas un Krievijas klientiem,» saka Z. Kotāne.

Viņa atzīmē, ka tādējādi vienīgais risinājums Latvijas un arī plašāka reģiona drošai apgādei ar dabasgāzi ziemā ir Inčukalna oazemes gāzes krātuves piepildīšana rudenī. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā krātuvē tika iesūknēts vēsturiski zemākais dabasgāzes apjoms. «Uzskatu, ka steidzamības kārtā ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas paredzētu ne tikai sistēmas operatora atbildību, bet arī sistēmas lietotāju un tirgotāju iesaisti stabilas dabasgāzes apgādes nodrošināšanā. Šī vidēji aukstā ziemas nedēļa ir pierādījusi, ka ir nepieciešams vēlreiz atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā. Tāpat šis ir brīdis, kad «klauvēt» pie kaimiņvalstu durvīm, norādot, ka arī viņiem ir jāpiedalās reģionālas apgādes drošības sistēmas izveidē, jo Eiropā ir regulējums, kas uzdod dalībvalstīm izstrādāt šādus vienotus apgādes drošības modeļus,» uzskata Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jauns risinājums dzelzceļa elektrifikācijai

Sandris Točs, speciāli DB, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka VAS Latvijas dzelzceļš (Ldz) jebkurā gadījumā īstenos dzelzceļa elektrifikācijas projektu un ir spējīgs to realizēt arī bez valsts veiktās pamatkapitāla palielināšanas 120 miljonu eiro apmērā

To laikrakstam DB paziņoja VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, sakot, ka LDz rastie inovatīvie tehnoloģiskie risinājumi ļauj panākt projekta kopīgo izmaksu ekonomiju par 15%. Ņemot vērā, ka Eiropas fondu līdzfinansējums šim projektam ir 347 miljoni eiro, trūkstošos 95 miljonus iespējams piesaistīt aizdevuma formā no starptautiskajām kredītiestādēm, norāda A. Strakšas. Tā, pēc viņa sacītā, nav nedz pārmērīga, nedz neticama summa, ņemot vērā, ka plānotā LDz investīciju programma šim periodam ir 25 miljoni eiro gadā. Protams, tas neizbēgami prasīšot atteikties no kādām citām plānotajām investīcijām.

Pēc A. Strakšas nostājas, dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir atslēgas projekts, kas noteiks – būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei nākamajās desmitgadēs, jo nodrošina mūsu transporta koridora konkurētspēju. Tādēļ šis Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts būs viennozīmīga LDz prioritāte, kas turklāt iekļauts gan Nacionālajā attīstības plānā, gan citos plānošanas dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rasti risinājumi OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas samazināšanai

Lelde Petrāne, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ciešā sadarbībā ar AS «Sadales tīkls», AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju esam raduši vairākus risinājumus, kā elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot, tādējādi būtiski samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

Tāpat esam raduši tehnisku risinājumu, kā OIK fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem, kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu šobrīd visiem patērētājiem. Vienlaikus jāapzinās, ka līdz ar to energointensīvo uzņēmumu ieguvums šobrīd nedaudz samazināsies, taču četru gadu periodā tas tiks atgūts,» informē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) jau šobrīd ir iespēja atteikties no jaudas līdz 6 mēnešiem. Līdz šā gada 1. aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai šādos gadījumos būtu arī iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz 9 mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz 9 mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi (efektivitātes kritērijs būs zināms 3 nedēļu laikā pēc SPRK noteiktā priekšlikumu izteikšanas perioda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības rēķinu pieaugums par 40%-60% lauksaimniekiem nav pieņemams

Zemnieku saeima, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Es varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet man vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu.

Pēdējo dienu laikā biedrība «Zemnieku saeima» saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem» būtība un mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 25% Igaunijā ietekmēs ne tikai Latvijas pierobežā strādājošos alkohola tirgotājus, bet arī samazinās valsts makā ienākošos nodokļus.

Ziemeļu kaimiņvalsts jaunā valdība Igaunijas parlamentā ir iesniegusi bezprecedenta priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%. Par to, ka Igaunijas parlamentārieši atbalstīs šādu piedāvājumu, šaubās tikai retais, jo ir vēlme apturēt igauņu braukšanu pēc alkohola uz Latviju, tādējādi audzējot mūsu valsts akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumus un arīdzan pierobežā uzbūvēto veiklu īpašnieku ieņēmumus un peļņu, vienlaikus to atņemot Igaunijas valsts budžetam un šajā valstī strādājošajiem tirgotājiem. Nav gan skaidrs, ar kuru brīdi tiks noteiktas jaunas – pazeminātas – akcīzes nodokļa likmes – ar 2020. gada 1. janvāri vai tomēr no 2019. gada 1. septembra vai varbūt pat jau no 1. jūlija. Latvijas interese būtībā ir, lai šāda akcīzes nodokļa pazemināšana notiktu maksimāli vēlāk, jo tādējādi mazāks būs valsts budžetā neiekasēto miljonu eiro apmērs no stiprā alkohola akcīzes nodokļa. Bez tam šāds kaimiņu solis būtībā apdraudēs, spiedīs koriģēt, atlikt vai pat pārvilks svītru iecerētajai stiprā alkohola akcīzes likmes paaugstināšanai, kas iecerēta jau 2020. gada 1. martā. Vienlaikus būs jautājums, kā šo iztrūkumu valsts makā kompensēt – ar lielākām akcīzes nodokļa likmēm citām precēm, ieviest jaunas preces un pakalpojumus, kurus aplikt ar akcīzes nodokli, vai arī vienkārši pārskatīt budžeta izdevumus. Pašlaik gan vēl pāragri spriest par to, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Finanšu ministrs Jānis Reirs vairākkārt ir uzsvēris, ka seko līdzi akcīzes nodokļa likmju jautājumiem Igaunijā un atkarībā no kaimiņu pieņemtajiem lēmumiem arī rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij nav jāmaksā par «mirušajām dvēselēm» – pabalstu aprite jādigitalizē

Valdis Bergs, MobillyTX valdes loceklis, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī par cilvēku ar invaliditāti «aizraušanos» ar braukšanu galvaspilsētas mikroautobusos – nozares atbildīgie par aizdomīgilielo no valsts budžeta subsidēto braucēju skaitu rausta plecus, ticamu un pārbaudāmu datu par braucēju skaitu nav.

Izskatās savādi, bet, ko nu vairs… Tāpat arī šobrīd aktuāls jautājums par Rīgas satiksmes Rīgas Kartes efektivitāti. Šis ir kārtējais piemērs, kas atgādina: dzīvojam taču 21. gadsimtā, datus par cilvēkiem, kuri saņem pabalstus, subsīdijas, atvieglojumus, var digitalizēt, centralizēti pārvaldīt un neatkarīgi auditēt. Var atbrīvoties no finanšu noplūdēm pa ceļam no valstsmaka līdz pabalsta saņēmējam, ja vien ir tāda vēlme. Risinājums tam jau ir gatavs un praksē pārbaudīts.

Kad 2013. gadā izstrādājām risinājumu elektroniskiem norēķiniem par braucieniem sabiedriskajā transportā, nenojautām, cik plašā laukā esam sākuši art. Šis, nosacīti sakot, – pirmās paaudzes risinājums – bija piesaistīts konkrētai finanšu iestādei. Tā nākamajos izstrādes posmos sākām būvēt autonomu digitālo platformu, kas spēj operēt ar datiem par jebkāda veida pabalstiem, atvieglojumiem, subsīdijām, jo sapratām, ka vienkāršāk kontrolēt ir preventīvi – iebūvējot kontroles mehānismu sistēmas arhitektūrā, nevis post factum mēģinot atrast noklīdušu naudu. Tāpēc radījām sistēmu, kas valsts un pašvaldību naudas plūsmas (pabalstu, līdzmaksājumu un dažādu atvieglojumu veidā) novada tieši gala saņēmējiem, padarot šo sistēmu viegli kontrolējamu un pievilcīgu arī korporatīvajiem partneriem, jo vienā kartē vai viedtālruņa aplikācijā var apvienot lojalitātes programmas, transporta biļeti, pašvaldības piešķirtās atlaides utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem un nav veikta rūpīga analīze par ietekmi uz tirgu, tādējādi nepārdomāta to ieviešana var kaitēt ekonomikai, uzsver tirgus dalībnieki. Izskanējušie rosinājumi ierobežot likmes līdz 0,07% vai Latvijas Bankas (LB) minētais Igaunijas piemērs samazināt likmi līdz 0,125% apturēs tirgus attīstību, un atsevišķi finanšu pakalpojumi var kļūt nepieejami, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ceturtdien Saeima 2.lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus nebanku aizdevēju tirgum. Tie paredz tādus ierobežojumus kā patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas ir 215 eiro; stingrākas prasības aizdevējiem patērētāja maksātspējas vērtēšanā, kā arī kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei un citus.

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Alternatīvo Finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, saka, ka grozījumi ir priekšvēlēšanu laika spogulis. Viņš uzsver, ka 2. lasījumā ir apstiprināti dažādu partiju priekšlikumi, nevērtējot to savstarpējo mijiedarbību, kā arī ietekmi uz tirgu un patērētāju. Šobrīd nav skaidrs, ko likumdevējs vēlas panākt, virzot šīs izmaiņas. Ja arī 3. lasījumā tiks atbalstītas šīs izmaiņas, no tirgus pavisam pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, prognozē LAFPA vadītājs. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir notikusi tirgus kļūda un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek «atdzīvināts» patēriņa kreditēšanas tirgus. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek, pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs ir tāds, ka politiķi būs spiesti grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie pašreizējā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija drīz sasniegs OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. «Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,» uzsver A.Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēta informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 2017. gadā. Publicētā informācija ietver visu komersantu nosaukumus, kuri iepriekšējā gadā pārdevuši elektroenerģiju OI ietvaros vai saņēmuši garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektrostaciju atrašanās vietas, uzstādītās jaudas, kā arī saņemtā atbalsta apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināsies jaudu deficīts

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Caljan būvē jaunu rūpnīcu bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība "Caljan" sākusi būvēt jaunu ražošanas un biroja ēku bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija "Liepājas Metalurga" mehāniskais cehs. LSEZ SIA "Caljan" investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ "Caljan" Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir ASV kompānija "Amazon".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna dabasgāzes krātuve sasniegusi maksimālo sezonas piepildījumu

Žanete Hāka, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019./2020.gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēts par 24,4% vairāk jaudas nekā tika sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu, informē AS «Conexus Baltic Grid».

Ņemot vērā augsto pieprasījumu, AS «Conexus Baltic Grid» jaudu rezervēšanu vairs nepieņem. Sākotnējā prognoze liecināja, ka šajā iesūknēšanas sezonā sistēmas lietotāji krātuvē uzglabās 14.9 TWh dabasgāzes, bet šobrīd Inčukalna PGK pārdotais krātuves jaudas kopējais apjoms sasniedzis 18.54 TWh, kas vienlaikus pēc Conexus tehniskā izvērtējuma un krātuves autoruzraudzības organizācijas rekomendācijām arī ir maksimālais uzglabājamais dabasgāzes daudzums 2019./2020. gada sezonā.

Lai arī Inčukalna PGK tehnoloģiskais projekts paredz, ka maksimālais uzglabājamais aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē ir 24 TWh, sākot ar 2015.gadu faktiskais krātuves piepildījums ir samazinājies. Līdz ar to šogad augošais pieprasījums apliecina Inčukalna PGK stratēģisko nozīmi gāzapgādes drošībai Latvijā un reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru