Eksperti

Jaunā gada vēsmas rūpnieciskā īpašuma regulējumā

Aleksejs Valle, Zvērinātu advokātu biroja VILGERTS jurists, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Gada sākums tradicionāli ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas likumdošanā – brīdis, kad spēkā stājas daudzi normatīvie akti, kas pērn pieņemti. Šķiet, ka Rūpnieciskā īpašuma izmantošanas un aizsardzības jomā izmaiņu vēriens šogad ir bijis plašāks nekā parasti – Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar atšķirīgu komercķīlu regulējumu un jāpierod pie attiecīgās kategorijas lietu izskatīšanas jaunas kārtības tiesās.

Pieaugošā tendence ieķīlāt rūpniecisko īpašumu lika Saeimas deputātiem izšķirties par virkni svarīgu grozījumu Komercķīlas likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka Latvijas nacionālās preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, Latvijas un Eiropas patentus turpmāk varēs ieķīlāt vienīgi kā komercķīlu.

Agrāk šos aktīvus bija iespējams ieķīlāt divu dažādu procedūru ietvaros:

1) fiziskās personas – uz iesnieguma pamata Patentu valdes vestajos reģistros;

2) komersanti – vēršoties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši agrākajam regulējumam, reģistrējot komercķīlu,

Komersantiem bija jāziņo par ķīlas tiesību nodibināšanu Patentu valdei. Šobrīd ieķīlāšana notiek vienīgi saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, bet atzīmi par komercķīlu Patentu valdes reģistros ieraksta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju. Jāņem vērā, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumu tagad var iesniegt tikai elektroniski. Šāda kārtība atvieglo ķīlas nodibināšanas procesu un novērš grūtības precīzas informācijas saņemšanā par to, vai konkrētais rūpnieciskā īpašuma objekts ir ieķīlāts.

Jāatzīmē, ka līdz ar grozījumu spēkā stāšanos, Patentu valdē reģistrētās ķīlas nav nepieciešams obligāti pārreģistrēt Komercķīlu reģistrā, un attiecīgie ķīlas līgumi būs spēkā arī turpmāk, neatkarīgi no tā, pēc kādiem noteikumiem sākotnēji notika ieķīlāšana.

Pozitīvi vērtējams tas, ka līdz ar grozījumiem atrisināts jautājums par konkrētās komercķīlas priekšmetā ietilpstošo rūpniecisko īpašumu. Praksē līdz šim nereti gadījās, ka tiek ieķīlāta visa komersanta manta vai lietu kopība, bet reģistrējamie rūpnieciskā īpašuma objekti pieteikumā netiek izdalīti atsevišķi. Šādi varēja rasties neskaidrības par to, vai attiecīgais rūpnieciskais īpašums ir vai nav ieķīlāts. Spēkā stājušās izmaiņas paredz, ka, ja attiecīgā komercķīla reģistrēta vai pieteikta komercķīlu reģistrā līdz 2014.gada 31.decembrim, uzskatāms, ka attiecīgie aktīvi, kas pieteikumā netika izdalīti atsevišķi, ir ieķīlāti.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājušies arī grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz tā saucamo “tīro tiesu instanču” ieviešanu. Ko tas nozīmē rūpnieciskā īpašuma objektu īpašniekiem? Agrāk lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību kā pirmās instances tiesa izskatīja apgabaltiesa. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos šī kārtība ir būtiski mainījusies un lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību turpmāk pirmajā instancē izskatīs viena specializēta tiesa – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Savukārt apelācijas instancē šāda veida lietas tiks skatītas apgabaltiesā, bet kasācijas instancē – Augstākās tiesas Civillietu departamentā.

Zīmīgi, ka lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās sprieduma pasludināšanai noteikts datums pēc 2014.gada 31.decembra, apelācijas kārtībā, kā apelācijas instances tiesa, izskatīs tā pati apgabaltiesa, bet jaunā tiesas sastāvā. Šai sakarā tuvākajā nākotnē būs iespēja pavērot, vai šāda nolēmumu pārsūdzēšanas kārtība būs pamats sūdzībām par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu) neievērošanu no valsts puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Kā informē Patentu valdē, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Stāsta jaunā RIAP priekšsēdētāja Dace Liberte: «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un mainās kārtība apelāciju un iebildumu lietu izskatīšanā

Lelde Petrāne, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Jaunā RIAP priekšsēdētāja ir Dace Liberte. «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dizainparaugu pieteikumu skaits aug, preču zīmju - samazinās

Anda Asere, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.

Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ēku tehnoloģiju automatizācijas nozīme mūsdienīgā un efektīvā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā

Sadarbības materiāls, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar jaunu regulējumu vēlas veicināt iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi

Žanete Hāka, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

«Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgti pirmie vaučeru programmas līgumi par vairāk nekā 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jaunajā inovāciju vaučeru programmā noslēgusi pirmos līgumus ar sešiem uzņēmumiem par jaunu produktu radīšanu ar kopējo programmas līdzfinansējumu vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā, informē LIAA.

Līgumi tika noslēgti ar SIA Cubies par uzlabotas interaktīvās rotaļlietas bērniem izstrādi, SIA Sonocase par portatīvā skaļruņa - mobilā telefona turētāja izstrādi, ar SIA Smartfoody par augu valsts proteīna batoniņa attīstīšanu, ar SIA Scandi Home Latvia par energoefektīvas sienas un jumta paneļa izveidi, ar SIA Hackmotion par valkājama sensoru sistēmas izstrādi cilvēka stājas un kustību monitoringam un SIA Brum Brum par regulācijas un balsta stiprinājuma elementu uzlabošanu bērnu balansa ritenim.

Šī gada februārī tika uzsākta inovāciju vaučeru atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šis ir viens no veidiem kā LIAA atbalsta inovatīvu ieceru īstenošanu, kopīgi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) maziem un vidējiem komersantiem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai nodrošina inovāciju vaučeru programmas ietvaros.

Inovāciju vaučeri uzņēmums var izmantot ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi saistītu darbību finansēšanai. Jauns produkts šajā programmā ir preces un pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids, savukārt jauna tehnoloģija šajā programmā ir izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesu vai metodes.

«Atbalsta instruments attiecas uz jauniem produktiem, taču tas ļauj arī turpināt attīstīt ražošanā jau esošus produktus – piemēram, tehnoloģiski pagarinot to derīguma termiņu, uzlabojot izturību vai citas īpašības,» skaidro LIAA Tehnoloģiju pārneses departamenta direktors Edgars Babris. Viņš uzsver, ka atbalsta mehānisms ir vienkāršs un ātrs, izstrādāts, lai būtu maksimāli draudzīgs uzņēmējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Piedāvā finansējumu MVU, lai veicinātu zinātnes un uzņēmējdarbības mijiedarbību

Žanete Hāka, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru