Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Otrdien, 2016. gada 23.augustā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto priekšlikumu noteikt nacionālo interešu objekta statusu radioaktīvo atkritumu glabātavai Radons.

Šāds priekšlikums sagatavots, jo radioaktīvo atkritumu glabātava Radons ir vienīgā šāda veida glabātava Latvijā un stratēģiski nozīmīgs objekts, kurā būtiski nodrošināt vides prasības, līdzsvarojot tās ar sabiedrības interesēm.

Priekšlikuma tapšanas laikā ir notikušas konsultācijas ar Baldones novada pašvaldību.

Ievērojot, ka šobrīd glabātavā Radons ir nepietiekams brīvais tilpums, lai apglabātu radioaktīvos atkritumus, kas radīsies Salaspils kodolreaktora likvidēšanas procesa laikā, kā arī, lai nodrošinātu pietiekamu rezervi turpmākajiem gadiem, tajā plānota divu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecība.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Radiācijas drošības centrs (RDC) no kāda meža Rīgas teritorijā ir evakuējis priekšmetu ar paaugstinātu jonizēto starojumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Informāciju par aizdomīgu objektu mežā RDC operatīvā grupa saņēmusi šonedēļ. Veicot pārbaudi notikuma vietā, inspektori konstatējuši, ka norādītajam priekšmetam ir paaugstināts jonizējošais starojums. Par atradumu ziņojis kāds vīrietis, kurš sākotnēji internetā izpētījis priekšmeta aprakstu un tad nolēmis ziņot.

RDC pieļauj, ka mežā atrastais priekšmets ir industriālais līmeņrādis, kas satur jonizējošā starojuma avotu cēziju. Starojuma avots nav bojāts vai mehāniski ietekmēts, kas nozīmē, ka radioaktīvā viela vidē nav noplūdusi. Atrastā priekšmeta svars ir 55 kilogrami.

Priekšmets ir nodots Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem padziļinātas ekspertīzes veikšanai. Par notikušo Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu.

Izpētes veicēji – pilnsabiedrība RB Latvija - izstrādājusi rekomendējamo trases variantu, kas ietver labākos novietojuma risinājumus. Sabiedriskajā apspriešanā, kas Latvijā 15 pašvaldībās, kuras skar trase, norisināsies no 11. novembra līdz 11. decembrim, lēmuma pieņemšanai par trases novietojumu iedzīvotāju un pašvaldību rīcībā būs visas alternatīvas un visi izstrādātie risinājumi, informē projekta pārstāvji.

Kā norāda RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, «rekomendējamais trases variants ietver lielākas iespējas novadu attīstībai, mazāk ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas, nesadala lauku saimniecības, būtiski mazāk skar blīvi apdzīvotās vietas un privātpersonu īpašumus. Tas rada iespēju reģionālo staciju attīstīšanai nākotnē, nodrošina drošu attālumu no radioaktīvo atkritumu glabātuves Radons, Mārupē – atrodas vienotā transporta koridorā, par ko saņēmām uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstu. Rekomendējamais trases variants veidots, vadoties no iedzīvotāju un pašvaldību izteiktajām vēlmēm».

Jau atkal nacionālo interešu objekta statuss piešķirts vērienīgam projektam – Rail Baltica –, lai, iespējams, to varētu pabeigt laikus un bez draudiem

Valdība ir atbalstījusi nacionālā interešu statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica. Satiksmes ministrija skaidro, ka statuss tiek noteikts, pamatojoties uz projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem, tajā skaitā vietas izvēles pamatojumu, norādītajiem ietekmes uz vidi samazinošajiem pasākumiem un citām prasībām. Jāatgādina, ka projekta gaitā izteiktas asas iebildes pret atsevišķiem piedāvātajiem trases posmu novietojumiem.

DB jau vairākkārt rakstījis: lai pabeigtu nozīmīgus projektus laikus, valsts šogad īpaši aktīvi ķērusies pie nacionālo interešu objekta statusa salmiņa. Šobrīd nacionālo interešu objekta statuss ir noteikts energoapgādes infrastruktūras projektam Kurzemes loks, Starptautiskajai lidostai Rīga, Jaunajam Liepājas cietumam, Latvijas Republikas valsts robežas joslai gar ārējo valsts sauszemes robežu, Gaujas upes lejteces pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvēm un topošajam ārzemnieku izmitināšanas centram Mucenieki. Savukārt procesā uz nacionālā interešu objekta statusu ir radioaktīvo atkritumu glabātuve Radons, Okupācijas muzejs, Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions. Pēdējos trīs no tiem iecerēts pilnībā vai daļēji sakārtot un modernizēt līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā.