Tiesības piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību, ir 27 520 Latvijas balsstiesīgo pilsoņu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniegtā informācija.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka šīs nedēļas laikā CVK šiem vēlētājiem izgatavos vēlētāja apliecības, kuras no nākamās pirmdienas, 22.septembra, līdz 3.oktobrim varēs saņemt tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība. Vēlētāja apliecības varēs saņemt bez maksas.

PMLP informācija liecina, ka visvairāk vēlētāju, kuriem 12.Saeimas vēlēšanu dienā nebūs derīgas Latvijas pilsoņa pases, bet būs tikai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, personas apliecības ir izņēmuši Rīgas, Valmieras, Talsu, Saldus, Kuldīgas un Bauskas PMLP teritoriālajās nodaļās.

CVK skaidro - Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētāju uzskaitei nelieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētāji var balsot jebkurā savai atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlēšanu iecirknī vēlētāja pasē izdara atzīmi – spiedogu – par dalību vēlēšanās.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai.

Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi.

Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību.

Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ievieš īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, vēlētāja apliecība ieviesta tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases.

Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.

Likuma grozījumi arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.

Grozījumi attiecas uz nodarbinātību mežsaimniecībā, Db.lv informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nodrošinātu mežsaimniecībā nodarbinātas personas identificēšanu, izstrādāti grozījumi, kuros paredzēts nodarbinātajiem ieviest mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību, kuru izsniedz darba devējs, un kurā ir jānorāda personas dati, darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem, informācija par darba līgumu un darba devēju, kā arī apliecības numurs un derīguma termiņš.

Grozījumi Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā, kurus izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM) šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumu projekts izstrādāts, lai risinātu nereģistrētās nodarbinātības problēmu, kas ir viens no inflāciju veicinošiem faktoriem.

Rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals nestartēs šajā nedēļas nogalē paredzētajā pasaules autorallija čempionāta posmā Sardīnijas salā, Itālijā. Iemesls – starta saraksta publicēšanas brīdī Andim Neikšānam bija aizturēta autovadītāja apliecība.

Iepazīšanās ar trasi ekipāžai Neikšāns/Dzirkals nenoritēja gludi. Pierakstot trasi, Andis Neikšāns izraisīja nelielu sadursmi, nedaudz sabojājot savu un kāda vietējā iedzīvotāja automobili. Itālijas likumi paredz, ka šādos gadījumos autovadītāja apliecība tiek aizturēta līdz apstākļu noskaidrošanai. Kā apstākļu noskaidrošanas datums tika nolikts piektdienas, 22. maija, rīts.

Diemžēl starta saraksts tika publicēts ceturtdienas, 21. maija, vakarā un līdz tam brīdim Andim Neikšānam autovadītāja apliecība netika atgriezta. Komisāru lēmums – neļaut Latvijas ekipāžai piedalīties Sardīnijas rallijā. Nelīdzēja arī vietējās policijas apgalvojumi sacīkšu rīkotājam, ka autovadītāja apliecība tiešām ir tikai aizturēta, nevis atņemta, un ka 22. maija rītā tā noteikti tiks atgriezta Andim Neikšānam un latvietis drīkstēs piedalīties satiksmē.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

Atklāta noziedzīga shēma, kā Latvijā iespējams iegādāties viltotu autovadītāja apliecību vai pat dzēst uzkrātos soda punktus. Jaunas tiesības tagad maksājot 1200 latus.

Par to ziņo TV 3 raidījums Bez Tabu. Viltotus dokumentus piedāvājusi iegādāties kāda sieviete no Liepājas, bet tie tiek izgatavoti Rīgā. Iegūtā informācija nodota izmeklēšanai policijai.

Db iepriekš jau vēstījis par līdzīgiem gadījumiem, piemēram, 2005. gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja sievieti, kas internetā piedāvāja iegādāties viltotas tiesības par 600 latiem, un bija piesavinājusies valsts amatpersonai domāto kukuli.

«Pircējs pārdevējam nodod divus foto, pases un derīgas medicīniskās izziņas kopijas un baltu papīra lapu ar savu parakstu. Jaunas tiesības maksā 1200 latu, bet atsevišķa kategorija, kā tas bija manā gadījumā, 300 latu. Piedāvājumā ir arī iespēja dzēst soda punktus - par katru no tiem jāšķiras no 150 latiem. Kamēr tiesības top (aptuveni divas nedēļas), starpniece piedāvā notāra apstiprinātu parādzīmi,» jaunatklāto shēmu raksturo žurnālists Alberts Dinters.

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē, sevišķi pārtikas tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, iesaistītos uzņēmējus lūgt katram, kas ierodas uzņēmumā ar mērķi veikt pārbaudi, uzrādīt inspektora apliecību, jo Rīgā parādījies viltus PVD inspektors.

Ceturtdien, 24. oktobrī, šāds viltus inspektors ir parādījies Rīgā, taču PVD darbības vēsturē jau ir bijuši līdzīgi gadījumi. Tā piemēram, savulaik Bauskas pusē kautuvēs iegriezās ļaudis, kuri kautuvju īpašniekus, uzdodoties par PVD inspektoriem, baidīja ar neizpildāmām prasībām, kuras nākšoties turpmāk ievērot, pretējā gadījumā viņus sagaidot naudas sodi. Arī Saldus pusē viltus inspektori apmeklēja lauku saimniekus, brīdinot, ka sodi būs par prasību neievērošanu iespējamās putnu gripas gadījumā.

PVD norāda, ka inspektora apliecība ir viegli atpazīstama:

- tas ir trīsdaļīgs tumši zils ādas maks;

- maka virspusē iegravēts Pārtikas un veterinārā dienesta logo;

Tuvojoties Lieldienu brīvdienām - laikam, kad daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm atpūsties, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka, dodoties ceļojumā, personai līdzi jābūt derīgai pasei, un aicina pārliecināties par pases derīguma termiņu.

Ja plānojat ceļot ārpus Eiropas Savienības, tad par ieceļošanas nosacījumiem, piemēram, nepieciešamo pases derīguma termiņa ilgumu, iesakām interesēties attiecīgās valsts konsulārajā iestādē.

Līdz Lieldienām pasi vēl iespējams saņemt parastajā kārtībā, kā arī paātrinātā kārtībā - 4 vai 2 darba dienu laikā. Ja pasi 2 darbdienu laikā nav iespējams saņemt PMLP teritoriālajā nodaļā, atbilstoši Jūsu deklarētajai dzīvesvietai, tad dokumentus var iesniegt un pasi saņemt Rīgas pilsētas teritoriālajās nodaļās.

Latvijā pase šobrīd ir vienīgais un obligātais personu apliecinošs dokuments un par dzīvošanu bez tā var tikt piemērots administratīvais sods līdz Ls 25. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka pase jāsaņem savlaicīgi. Ja tuvojas pases derīguma termiņa beigas, dokumentus jaunas pases izsniegšanai var iesniegt un jaunu pasi saņemt, negaidot derīguma termiņa beigas.

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Sestdien Latvijā notiek 12. Saeimas vēlēšanas - 4. oktobra rītā plkst.7.00 durvis vēruši vēlēšanu iecirkņi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) preses pārstāve Kristīne Bērziņa informē, ka Latvijā kopumā ir 954 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem viens organizē balsošanu vēlētājiem ieslodzījuma vietā, savukārt ārvalstīs – 41 valstī izvietoti 98 vēlēšanu iecirkņi.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien ir atvērti no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

CVK atgādina - balsošanas dokuments Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, kurā izdarāma atzīme – spiedogs – par dalību vēlēšanās. Savukārt vēlētājiem, kuriem nav derīgas pases, bet ir tikai personas apliecība, lai piedalītos vēlēšanās līdz 3.oktobrim bija jāizņem vēlētāja apliecība. Vēlētāja apliecību varēja saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Latvijā tiks ieviests jauns personu apliecinošs dokumenta veids – personas apliecība, paredz Saeimas ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstītais Personu apliecinošu dokumentu likums.

Plānots, ka personas apliecības, izņemot akreditētu personu apliecības, izsniegs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un tās varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

Gadījumos, ka Latvijas pilsonis vai nepilsonis ārzemēs būs pazaudējis pasi, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu.

Personas apliecībā informācija tiks iekļauta elektroniskā formā, lai varētu elektroniski pārbaudīt tās īpašnieka identitāti, kā arī nodrošināt drošu elektronisko parakstu. To, kāda tieši informācija apliecībā tiks ieļauta, noteiks Ministru kabinets (MK). Par apliecību būs jāmaksā valsts nodeva, taču plānots, ka tā būs mazāka nekā par pasi.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Šodien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Šobrīd spēkā esošajā likumā Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Individuālo auto numurzīmju komplekts šobrīd maksā 3647,59 eiro (ar PVN), biznesa portālam db.lv pastāstīja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 30 šādi numuri, bet šogad līdz šim brīdim - jau 46.

Cenu nosaka Ministru kabinets (24.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=260542).

Transportlīdzekļa reģistrācija un valsts reģistrācijas numura piešķiršana nodrošina transportlīdzekļa identifikāciju un uzskaiti; tā ir obligāti noteikta valsts prasība. Īpašnieks (turētājs) transportlīdzeklim iegūst valsts izsniegtu numura zīmju komplektu, kas atbilst piešķirtajam valsts reģistrācijas numuram. Tajā pašā laikā klientam ir arī iespēja saņemt izvēles numuru vai pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numuru, taču tā nav obligāta prasība. Tādēļ, lai nodrošinātu izvēles iespējas, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tiek piešķirti individuāla pasūtījuma valsts reģistrācijas numuri; tas notiek kopš 1994.gada. Individuālo numuru ideja – dot iespēju klientam, kuram ir vēlme un iespēja, iegūt sev vēlamu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, bet nepadarīt šādu numuru saņemšanu par ikdienišķu.

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Šodien valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību jau sasniedzot 15 gadu vecumu, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Vineta Sprugaine.

Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jaunas pases saņemšanai.