Jaunākais izdevums

4. aprīlī sarakstu Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedza partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, vienkopus pulcējot lielāko daļu Rīgas saraksta kandidātu simboliskā gājienā no Bastejkalna līdz vēlēšanu komisijai Smilšu ielā 4.

Pirms saraksta iesniegšanas kandidāti pulcējās Bastejkalna pakājē kopā ar saviem atbalstītājiem. Uzrunā klātesošajiem Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra: “Rīgai šīs būs izšķirīgas vēlēšanas, jo izvēles būtībā ir tikai divas – vai Rīga turpinās 2020. gadā uzsākto pārmaiņu ceļu un nostiprinās pilsētas ekonomisko izaugsmi jeb Rīgas atslēgas atkal nonāks politbiznesmeņu rokās. Pašvaldība ir katram cilvēkam vistuvākā valsts pārvaldes sastāvdaļa, un mūsu darbi tiek vērtēti pēc tā, vai pilsēta kļuvusi sakoptāka un rīdziniekiem ērtāka, tomēr šīs vēlēšanas nebūs tikai par saimnieciskiem jautājumiem, un šajos ģeopolitiskajos apstākļos Rīgas vēlētāju izvēle ietekmēs ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas drošību. Jaunās VIENOTĪBAS pienākums un atbildība ir strādāt Rīgā, lai tā būtu valstiskās un eiropeiskās vērtībās sakņota un sakārtota pilsēta, kurā atgriežas iedzīvotāji un aug labklājība.

”Lauma Paegļkalna, kas “Jaunā VIENOTĪBA” sarakstā startē ar 3. kārtas numuru, norādīja: “35 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām ir politiskie spēki, kas vēlas mūs pagriezt austrumu virzienā, kavē Latvijas izaugsmi un apdraud mūsu nākotni. Šīs būs vērtību vēlēšanas – izšķirošas par to, kādu ceļu izvēlēsies Latvija. Šodienas sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad netālu no mūsu robežām notiek karš un tiek apšaubītas demokrātiskas vērtības, vēl jo svarīgāk ir skaidri pateikt, kurā pusē mēs stāvam. Rīga ir Latvijas centrālā artērija, mūsu galvaspilsēta un simboliska atslēga valsts attīstībai. Ir kandidāti, kas joprojām sola neiespējamo. Tāpēc šajās vēlēšanās ir svarīgi atbalstīt Jauno Vienotību – politisko spēku, kas konsekventi aizstāv Latvijas eiropeisko ceļu un strādā pie Rīgas un visas valsts attīstības, drošības un cilvēku labklājības.

”Savukārt Linda Ozola (Kods Rīgai) uzsvēra: “Rīga tas ir kopdarbs. Ar “Kods Rīgai” pievienošanos Viļņa Ķirša komandai tā iegūst jaunu un jaudīgu drošības komponenti. Pēdējos gados esam guvuši nozīmīgu pieredzi, īstenojuši būtiskas pārmaiņas un pacēluši Rīgas drošību, kārtību un civilo aizsardzību vēl nebijušā līmenī. Mums ir apņēmība, vajadzīgā pieredze un plāns, lai turpmākajos gados sakārtotu patvertņu fizisko infrastruktūru, stiprinātu pašvaldības policiju, izvērstu videonovērošanu, iesaistītu iedzīvotājus un veidotu Rīgu par vienu no drošākajām pilsētām Eiropā. Lai nodrošinātu reālu pamatu šim mērķim, drošībai atvēlēsim 5% no Rīgas budžeta.

”Klātesošos uzrunāja arī Laima Geikina (Kustība PAR!): “Šodien mums, visiem rīdziniekiem, jāsaprot ka rietumi nav tikai ģeogrāfisks virziens. Rietumi ir domāšanas veids un attieksme. Man kā cilvēkam, kurš 30 gadus ir dzīvojis autoritāra režīma apstākļos; cilvēkam, kurš parakstījis visus iespējamos memorandus un vācis parakstus 80. gadu beigās; cilvēkam, kurš ir stāvējis janvāra barikādēs; cilvēkam, kurš ir stāvējis “lietussargu revolūcijā”, ir vienkārši šokējoši, ka sabiedrība tik ļoti atbalsta cilvēkus, kuru dēļ mēs to darījām – kuri ir ļoti uz austrumiem orientēti. Tāpēc man nav jautājums, ar ko iet kopā un kā veidot alianses, jo vienīgi spēcīgas alianses var noturēties pretim šim populisma cunami. Mums izdosies, jo mēs ejam kopā. Un mēs cīnīsimies vispirms par cilvēku!”

“Jaunā VIENOTĪBA” Rīgas vēlēšanās sarakstu veido kopā ar kolēģiem no “Kustība PAR!” un Rīgas domes frakcijas “Kods Rīgai”, un sarakstā iekļauti 63 kandidāti. Saraksta pirmajās 20 pozīcijās no JV pieteikti Vilnis Ķirsis, Inese Andersone, Lauma Paegļkalna, Olafs Pulks, Edgars Ikstens, Arnis Pēteris Rozentāls, Dzintra Geka-Vaska, Nils Josts, Linda Ozoliņa, Kārlis Šadurskis, Miroslavs Kodis un Andris Reizenbergs, no “Kods Rīgai” – Linda Ozola, Dāvis Stalts un Jānis Ozols, savukārt no “Par” saraksta vadībā ir Laima Geikina, Ivars Drulle, Linda Curika un Miks Celmiņš.

Kā galvenās prioritātes Rīgā “Jaunā VIENOTĪBA” izvirzījusi: iedzīvotāju drošību un aizsardzību, mājokļu pieejamību, satiksmes un ielu uzlabošanu, jaunu tiltu būvniecību un esošo atjaunošanu, sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu un izmantošanas iespēju daudzveidošanu, pilsētvides uzlabošanu gan ielās, gan parkos, gan namu iekšpagalmos, vēl lielāku atbalstu ģimenēm un izglītībai, kā arī atbalstu un investīcijas ekonomikas izaugsmē un uzņēmējdarbības veicināšanā un daudzveidīgas kultūras pieejamībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Jaunā Vienotība ir saņēmusi informāciju no Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga, ka personisku ģimenes iemeslu dēļ viņš atsauc savu kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam.

Partija norāda, ka respektē viņa lēmumu un šīs ziņas privātumu.

Jaunā Vienotība izvirzīs jaunu amata kandidātu. "Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme, ģimenes atbalsts un birokrātijas mazināšana ir prioritātes, ko JV neatlaidīgi turpinās īstenot, lai nodrošinātu valsts drošību un stabilitāti," norāda partija.

Jau vēstīts, ka pēc ministru prezidentes Evikas Siliņas izziņotajām pārmaiņām valdībā, kas paredz trīs valdības ministru nomaiņu, tai skaitā JV ministres Andas Čakšas, JV un V kopsapulcē valde pieņēma lēmumu izglītības un zinātnes ministra amatam virzīt Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Jānis Rozenbergs ir ilggadējs V biedrs un valdes loceklis un kopš 2013. gada – Cēsu novada domes priekšsēdētājs, veiksmīgi vadot pašvaldību dažādu pārmaiņu laikā un gūstot neatsveramu pieredzi arī izglītības kvalitātes uzlabošanas un skolu reformu jautājumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Finanses

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums

LETA,09.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Viņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona ar labu reputāciju un profesionālis, tāpat ļoti svarīga ir šīs personas reputācija starptautiski. "Skaidrs, ka politiskā neitralitāte ir tas vissvarīgākais," piebilda Brazovskis.

Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka finanšu nozare, tāpat kā to norādīja Eiropas Centrālā banka, no Latvijas Bankas sagaida plašākus, analītiskākus un visaptverošākus piegājienus dažādu ekonomikas jautājumu risināšanā un analīzi. "Man šķiet, ka šeit mēs tomēr varētu darīt daudz labāk," sacīja Brazovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankai, kā jebkurai centrālajai bankai, ir viens nepateicīgs darbs, proti, būt "transformatoram starp finanšu nozari, sabiedrību un politiķiem, un šīs visas intereses salāgot".

Politika

JV gatavība sadarboties ar NVO drošības stiprināšanā

Db.lv,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PPA JAUNĀ VIENOTĪBA un partijas VIENOTĪBA valdes sēdē 10.martā lemts atbalstīt nevalstisko organizāciju izsūtīto aicinājumu būt vienotiem drošības stiprināšanā.

JV un V valdes sēdē tika pausta solidaritāte vairāk nekā simts NVO aicinājumam, vienojoties, ka jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību civilās aizsardzības jautājumos, kā arī jāizstrādā precīzi vēstījumi, lai sabiedrība būtu pilnvērtīgi informēta.

"Drošība nav tikai militārs vai politisks jautājums – tā balstās arī uz stipru un saliedētu sabiedrību. Aicinu ministrus, pašvaldību vadītājus un atbildīgās iestādes pastiprināti skaidrot lēmumus un darbības, kas jau veiktas. Nevalstisko organizāciju iesaiste ir būtiska valdības ikdienas darbā," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Aktīvi strādāju ar drošības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, pagājušās nedēļas ārkārtas Eiropadomē bija būtiski panākt vienošanos par plašu pasākumu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, veikt nozīmīgas investīcijas aizsardzībā, kas arī izdevās. Mērķtiecīgi strādājam ar atbildīgajām iestādēm pie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes. Vienlaikus spēcīgs drošības garants ir mūsu dalība NATO un ES. Drošība ir mūsu prioritāte, un esam gatavi dažādiem scenārijiem."

Finanses

Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības ECB Padomē

LETA,17.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu (JV), intervijā Latvijas Radio atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pirmdienas rītā viņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem.

Siliņa uzsvēra, ka, ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus, iedzīvotājiem ir jānodrošina stabilitāte - jo īpaši tādos jautājumos, kas tieši atkarīgi no valdības lēmumiem. "Valdības stabilitātes jautājums ir ļoti svarīgs. Ļoti svarīgi ir turpināt strādāt," teica Siliņa, piebilstot, ka bez "Jaunās vienotības" koalīciju izveidot nevarot.

Viena ministra nomaiņa katrai no partijām esot vienošanās starp partneriem koalīcijā. "Bija vienošanās, ka izmaiņām jāskar visus koalīcijas biedrus," teica politiķe, uzsverot, ka tagad rotācijā katrai partijai jāspēj piedāvāt atbilstošs kandidāts. Siliņas ieskatā politikā reizēm vajag nomainīt sejas, kas jautājumus var nest jaunā stilā, kas politikā esot palīdzīgi. "Tas ir labs brīdis, lai sabiedrībai iedotu jaunu skatījumu," piebilda premjere.

Eksperti

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu

Ringolds Balodis, Uzņēmumu reģistra vadītājs (2008-2013), profesors Dr.iur.,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Citas ziņas

Vairāki uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas atbalsta Latvijas dalību Stambulas konvencijā

Db.lv,04.11.2025

Plakātu darbnīca pirms 29. oktobra protesta pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Citas ziņas

Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Jānis Goldbergs,11.12.2024

Kaspars Brunovskis, Salaspils domes deputāts (Jaunā Vienotība) un uzņēmējs, 27. novembrī Rīgas pilsētas tiesā noliedza savu vainu apsūdzībās par nepatiesu ziņu sniegšanu gada amatpersonas deklarācijā, pēc būtības apstiprinot visu, ko bija teicis pirmajā tiesas prāvā iepriekš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspars Brunovskis, Salaspils domes deputāts (Jaunā Vienotība) un uzņēmējs, 27. novembrī Rīgas pilsētas tiesā noliedza savu vainu apsūdzībās par nepatiesu ziņu sniegšanu gada amatpersonas deklarācijā, pēc būtības apstiprinot visu, ko bija teicis pirmajā tiesas prāvā iepriekš.

Kā iepriekš vēstīts, Rīgas pilsētas tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā Salaspils novada domes deputāts, uzņēmējs Kaspars Brunovskis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Nomainās tiesnese, viss no jauna

Kārtējā tiesas sēde 27. novembrī Rīgas pilsētas tiesā pie tiesneses Lienītes Meldriņas faktiski bija to faktu apstiprināšana, kuri izskanēja pirmajā tiesas sēdē, kuru vadīja tiesnese Ilze Vanaga, kura tagad mainījusi darbavietu uz apgabala tiesu. Līdz ar tiesneša maiņu mutvārdu procesā tika apstiprināti visi iepriekš teiktie fakti un Kasparam Brunovskim izvirzītā apsūdzība. Prokurore Ilona Barkovska vēlreiz uzsvēra apsūdzības pozīciju, ka pārkāpumi izdarīti lielā apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

Bankas

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par izglītības, labklājības un satiksmes ministru pienākumu izpildītājiem premjere Evika Siliņa (JV) ir noteikusi Arvilu Ašeradenu (JV), Viktoru Valaini (ZZS) un Agnesi Lāci (P), liecina premjeres rīkojums.

Siliņa, piesakot savas valdības darba "restartu", pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) - no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) - no satiksmes ministra amata.

Līdz turpmākiem lēmumiem vai jaunu ministru apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministra pienākumus pildīs finanšu ministrs Ašeradens, labklājības ministra pienākumus - ekonomikas ministrs Valainis, bet satiksmes ministra pienākumus - kultūras ministre Lāce.

Savukārt Čakša, Augulis un Briškens šonedēļ pēdējās dienas vēl turpina pildīt attiecīgos ministra pienākumus - viņi amatus ieņems līdz 26.februārim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Saeimas deputātu, Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentāro sekretāru Ati Švinku (P), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".

2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis.

14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Finanses

Rinkēvičs: Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem

LETA,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem, pirmdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, spriedis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu sektora iesaisti aizsardzības industrijas uzņēmumu finansēšanā un demogrāfijas jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda nostāju, ka ir nepieciešama elastīga pieeja fiskālo noteikumu piemērošanā, lai Eiropas Savienības valstis spētu būtiski kāpināt savu aizsardzības spēju finansēšanu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka finansējuma pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Tāpat ir vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien izglītības un zinātnes ministres amatā apstiprināja līdzšinējo Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi (JV), labklājības ministrijā apstiprināja līdzšinējo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku (ZZS), bet satiksmes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo deputātu no partijas "Progresīvie" Ati Švinku.

Par D.Melbārdi nobalsoja 54 Saeimas deputāti, bet "pret" bija 35 deputāti. Par R. Uzulienku nobalsoja 72 deputāti, bet "pret" balsoja 16 Saeimas deputāti. Par Švinku nobalsoja 52 Saeimas deputāti, bet "pret" bija 41 deputāts.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Uzulnieku, "Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Saeimas deputātu un Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Švinku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.