Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 – 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1 %.

Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums.

Sagaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 tūkstošiem. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1,3 tūkstošiem. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020. gadā varētu būt par gandrīz 14 tūkstošiem lielāks nekā piedāvājums.

Iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem ir pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu, izriet no SEB Mājokļu cenu indikatora.

Noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmē ne tikai iedzīvotāju ienākumi, bet arī izglītība. Mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā prognozē 38% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem, 32% respondentu ar vidējiem ienākumiem un tikai 20% ar zemiem ienākumiem. Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 35% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 29% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 26% ar pamatizglītību.

«Iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu joprojām saglabājas piesardzīgs. Ņemot vērā pieaugošos izdevumus par iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm, mājsaimniecības, kuru ienākumi ir augsti, nākotnē raugās optimistiskāk. Līdzīgi ir arī ar to sabiedrības grupu, kura ieguvusi augstāko izglītību un jūtas pārliecinātāka darba tirgū un par savu atalgojumu,» skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma «Education at a Glance 2019» rezultāti.

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.

Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kas kavē iegūt vidējo izglītību

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē. Protams, ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Jaunieši, kas agrīni pametuši mācības, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk saskaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām, kā arī ir pakļauti augstam bezdarba riskam. Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai apgūt profesiju, bija 9,8%, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs, kā teikts ziņojumā, gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu neturpina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumus vai nesaņemot vispār nekādus izglītību apliecinošus dokumentus. Latvijā 18-24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Neturpināt vai pārtraukt mācības bieži vien ir indivīda personisks lēmums. Ziņojums identificē kopīgus faktorus, kuri sekmē lēmumu neturpināt izglītību vai neuzsākt profesijas apguvi. Skolēni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t.i., bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Otrdien, 12. septembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicē ikgadējo pārskatu par izglītību Education at a Glance 2017.

Jaunajā pārskatā secināts, ka Latvijas izglītības sistēmā uzsāktie un notiekošie pārmaiņu procesi atbilst laikmeta izaicinājumiem, kā arī Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam definētajam mērķim: veidot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei, informē Izglītības ministrija.

Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar pārējo 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem. Pozitīvi vērtējama lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par 10 procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja. Tāpat pārskata dati liecina, ka Latvijā starp OECD valstīm ir bijis visaugstākais pieaugums jauniešu ar augstāko izglītību skaita proporcijā – no 22% 2015. gadā līdz 42% 2016. gadā.

Lai bērni no nabadzīgām ģimenēm, paši sākot pelnīt, sasniegtu vidējo ienākumu līmeni valstī, nepieciešamas vidēji četras paaudzes.

Sociālais lifts virzienā uz augšu ir ļoti lēns, lai neteiktu, ka apstājies. Tik skarbs ir OECD pētījums par sociālo mobilitāti, kurā analizēts, cik veiksmīgi cilvēki no zemu ienākumu grupas var pārvietoties uz augstāku. Pētījumā satraucoša ir nabadzības atražošanās, tas, ka jānomainās vairākām paaudzēm, lai pamestu nabadzības slazdu. Ja ir korelācija starp to, cik pārtikušā ģimenē piedzimst bērns, un to, cik viņš būs turīgs savā dzīvē, tas nozīmē tikai to, ka valsts nav izdarījusi savu galveno uzdevumu – nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no izcelsmes.

Svarīgi saprast, ka sociālo liftu nevar padarīt straujāku ar pabalstiem, tas panākams vien ar izglītību. Jo nabadzīgu vecāku bērni paši kļūst nabadzīgi tāpēc, ka strādā slikti atalgotu darbu. Un strādā to tāpēc, ka ir zema izglītība. Līdz ar to viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai veicinātu sociālo mobilitāti un pārtrauktu nabadzību vairāku paaudžu garumā, ir nodrošināt, lai visiem bērniem būtu vienlīdz pieejama kvalitatīva izglītība. Jo tieši izglītība ir visātrākais lifts pa sociālās stratifikācijas kāpnēm. Tādēļ teju noziedzīga ir izglītības reformas bremzēšana, iecirtīgā iespītēšanās pret skolu tīkla optimizāciju. Ja lauku skolu eksāmenu rezultāti ir būtiski sliktāki nekā pilsētu skolās, tad mēs šiem jauniešiem atņemam cerības uz pārtikušu dzīvi nākotnē.

Valsts un pašvaldību iepirkumos turpmāk lielāku uzsvaru liks uz vietējo preci .

Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure stāsta, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, pašmāju ražotājiem gada laikā iepirkumos iet secen ap 30 miljoniem Ls un tāpēc šī sistēma ir jāmaina.

Zemkopības ministrija (ZM) jau rosinājusi organizēt iepirkumā nepieciešamo pārtikas preču klāsta sadali daļās, ņemot vērā iepirkumā iekļauto pārtikas preču veidus. Paredzēts, ka šajā procesā tiks iesaistīti arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti, kuru mērķis būs apvienot vietējos ražotājus kopīga piedāvājuma iesniegšanai publiskajos iepirkumos vietējā pašvaldībā.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Pēdējā pusgada laikā, no pagājušā gada oktobra līdz šā gada aprīlim, par 10% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret iestāšanos eirozonā.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Aprīlī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 36% iedzīvotāju, tostarp, 29% iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» un 7% «ļoti pozitīva» attieksme. Pozitīvā attieksme pret pāreju uz eiro biežāk raksturīga latviešu tautības cilvēkiem, vīriešiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un vadošajiem speciālistiem.

Negatīva attieksme pret eiro ieviešanu bijusi 62% iedzīvotāju, kas ir par 9% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī. Negatīvi noskaņoti pret pāreju uz eiro ir cittautieši, cilvēki 65-74 gadu vecumā, iedzīvotāji ar pamata izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 120 latiem uz cilvēku ģimenē), mājsaimnieces un mājsaimnieki, kā arī pensionāri.

Lai cilvēki automātiski saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāveic grozījumi normatīvos, paredzot informācijas par izdevumiem medicīnai un izglītībai automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), skaidroja VID pārstāvji.

Dienestā atzīmē, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvos, lai visus maksājumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, tostarp interešu izglītību nodotu VID. Ņemot vērā, ka izdevumi par ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem satur sensitīvus datus, normatīvos ir jāparedz īpaša atruna par datu nodošanu VID. Ja regulējumā noteiks, ka visa minētā informācija tiek nodota VID, tad VID varēs nodrošināt visu šo datu iekļaušanu personas gada ienākumu deklarācijā.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no 2023.gada septembra, ja cilvēks ir iesniedzis VID iesniegumu, kurā norādīts viņa aktuālais bankas konts, uz to var saņemt automātisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu par čekiem par medicīnas pakalpojumiem, izglītību, interešu izglītības pakalpojumiem, kuru nav VID rīcībā, tad cilvēkam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un šie čeki tai jāpievieno.

«Aptaujājot asociācijas biedrus, izpētījām, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam,» norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga.

Lai labotu esošo situāciju, būtu jāiejaucas gan valstij, gan privātajam sektoram, veidojot kopēju valsts attīstības vīziju, tādējādi dodot topošajiem studentiem nepieciešamo informāciju izglītības izvēlei, norāda LPVA prezidenta.

«Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji – vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties,» skaidro E. Selga.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma dati, kas parāda iedzīvotāju vērtējumu situācijai valstī, īpašus pārsteigumus nav nesuši - rādītāji gan mazliet svārstās, bet, analizējot ilgākā laika periodā, vērojama pozitīva tendence.

Interesanti, ka, vērtējot situāciju valstī, iedzīvotāji ir piesardzīgāki nekā iepriekšējā pētījumā, bet, analizējot savas ģimenes materiālo stāvokli un tā iespējamās izmaiņas, vērtējumi kļuvuši mazāk kritiski (abi indeksi sasnieguši augstākos rādītājus kopš 2008. gada).

Nedaudz detalizētāk analizējot sabiedrības noskaņojumu, jāsecina, ka pētījuma dalībnieki, kuri esošo situāciju vērtē atzinīgāk, arī nākotnē lūkojas optimistiskāk: no tiem, kuri savas ģimenes finansiālo situāciju atzīst par labu, uzlabošanos prognozē 41%, no tiem, kuri to uzskata par viduvēju, - 21%, bet no aptaujātajiem, kas stāvokli patlaban vērtē kā sliktu, - tikai 9%. Tiesa, visās trīs grupās vairāk nekā puse aptaujāto prognozē zināmu stabilitāti.