Jaunākais izdevums

«Jā, esam gatavi un priecājamies par šo pasākumu, jo lidostai tas ienes ap 200 tūkstošiem latu, īpaši tas attiecas uz VIP zonas izmantošanu,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par konkursu Jaunais vilnis, sacījis lidostas Rīga šefs Arnis Luhse.

«Ir cilvēki, kuri maksā 100 latu par sagaidīšanu pie lidmašīnas un vēl 100 latu par aizvešanu līdz lidmašīnai atpakaļ,» viņš turpinājis.

Jautāts par dzelzceļa līnijas izveidi uz lidostu, A. Luhse stāstījis: «Tas būtu noderīgi, plānots, ka Rail Baltica II piestās lidostā, un tad mums būs savienojums no Tallinas līdz Varšavai. Ja šādu savienojumu nav, pietiek ar tramvaju. Vēl viena liela problēma, ko risinātu dzelzceļa līnija, ir degvielas piegāde, jo šobrīd esam sliktā situācijā - visa degviela no Mažeiķiem šurp jāved ar automašīnām, kas būtiski ceļ degvielas cenu. Jo apjomi ir milzīgi - viens Afganistānas kravas reiss prasa 120 tonnu degvielas.»

Runājot par pasažieru skaita samazināšanos un iemesliem, A. Luhse skaidrojis: «AirBaltic mazāk lido. Tas arī ir galvenais iemesls, jo airBaltic restrukturizējas, maina savus plānus un tas būtiski skar tranzīta pasažieru skaitu. Pagājušajā gadā no pieciem miljoniem apkalpoto pasažieru ap 1,9 miljoniem lidostā Rīga bija tranzīta pasažieri. Un šī daļa iet uz samazinājumu. Lielākā daļa no airBaltic krituma attiecas uz šiem tranzīta pasažieriem. Arī Ryanair atteicās no diviem galamērķiem, piemēram, ļoti pieprasītās Brēmenes. Kāpēc – nezinu. Arī «čehi» [aviokompānija Czech Airlines] šobrīd tiek restrukturizēti un uz Rīgu lido vairs trīs reizes nedēļā. Valstij piederošām aviosabiedrībām visur Eiropā ir ļoti jādomā par savu nākotni, ņemot vērā, ka ES dalībvalstis tiešā veidā finansēt sev piederošās aviosabiedrības nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauna starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šodien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Luhse: tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem

Dienas Bizness, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga oficiāli ierindojas vidēja lieluma lidostu kategorijā

Ritvars Bīders, 19.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Antonovs: airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt

LETA, 27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse šodien ir saņēmis satiksmes ministra Aiva Roņa mutiski izteiktu neuzticību.

Rakstiska veida informāciju par iespējamo amata zaudēšanu A. Luhse gan neesot saņēmis.

Kā ziņots, jau augusta beigās tika runāts par iespējamo A. Luhses nomaiņu. Toreiz A. Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds skaidroja, ka Satiksmes ministrijā netiek apsvērta starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja maiņa un tās ir mediju vidē izplatītas spekulācijas.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš publikācijā minēts kā potenciālais jaunais lidostas vadītājs, skaidroja, ka piedāvājumu kļūt par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju nav saņēmis un negrasās pamest LIAA direktora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga jaunais terminālis, kura kopējās izmaksas var sasniegt līdz pat 100 miljoniem eiro, nav biznesa projekts, un to nekad nebūs iespējams atpelnīt, to intervijā žurnālam Lietišķā Diena atzīst lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka jauna lidostas termināļa projektu ir nepieciešams realizēt. «Esošais terminālis ir krietni par mazu, tas var apkalpot trīs miljonus cilvēku gadā. Mums ir jārēķinās arī ar tā dēvētajiem pīķiem, pasažieru sastrēgumiem, kas divas reizes ir rītos, bet vienu – vakarā. Tad cilvēki sēž viens otram uz galvas. Pīķa stundās ievērojami par mazu ir arī drošības kontroles līnijas. Tāpat problēma pašreiz ir ar pasažieru bagāžas apstrādi – esam vienīgā lidosta Eiropā, kas apkalpo piecus miljonu pasažieru gadā, un viņu bagāžu komplektē ar rokām – mēs vienkārši nevaram uzstādīt automatisko iekārtu, jo nav, kur to likt,» tā A. Luhse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30.05.2011., Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā flyLAL prasību par lidostas Rīga un airBaltic mantas apķīlāšanu 40 milj. Ls vērtībā, šodien raksta Dienas bizness

Lietuvas bankrotējušās aviosabiedrības flyLAL prasība pret lidostu Rīga un airBaltic savas absurditātes dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008. gada 31. decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu. Tas iespējams, jo, atbilstoši ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot. Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, tas nozīmētu, ka divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt lidostas Rīga un airBaltic attīstību. Turklāt, tā kā pēc flyLAL bankrota lēmumus pieņem flyLAL kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās Snoras bankas administrators, visas kārtis palēnām būtu viņa rokās. DB jau rakstīja, ka Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko flyLAL aplēsa 40,7 milj. Ls vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās flyLAL tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic kustamo un nekustamo īpašumu. airBaltic pārstāvji šādu flyLAL argumentāciju sauc par nonsensu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību; gatava tiesvedībai

Nozare.lv, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ronis: lēmums par jaunām airBaltic lidmašīnām būs mēneša laikā

Līva Melbārzde, 27.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

Komentāri

Pievienot komentāru