Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus latu, precīza skaidrojuma par to, kur īsti rodas un kur tiek tērēti šie miljardi, nav ne valsts iestādēm, ne arī ekonomikas analītiķiem, raksta laikraksts Diena.

To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprinot gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecinot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011, laikrakstam pieļāvis, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus.

Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļu veido neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Turpinot inovācijas ekonomikas tēmu (pēc DB 12.09.), šoreiz norādīšu ne vien uz publiskā sektora kā pārvaldes radošo pārdefinēšanos, bet arī uz politikas ikdienišķā nozīmē – uz partiju politikas – atjaunošanās iespēju mūsdienīgā inovācijas sistēmā.

Jāsāk ar to, ka šī ir laba, kaut arī ne sevišķi mierinoša, ziņa publiskā sektora elitēm. Tā nav mierinoša tāpēc, ka inovācijas ekonomika no šīm elitēm paģērē pašidentitātes radikālu pārskatīšanu, un tas ir frustrējošs process. Tomēr tā ir laba ziņa, jo šāda identitātes pārmaiņa līdz ar mērķu pārdefinēšanu jaunajos ekonomiskajos apstākļos ne obligāti paredz esošo institūciju noārdīšanu. Tiesa, priekšnoteikums pastāvēšanai ir pārmaiņa uz pastāvīgu, principiālu rīcībpolitikas un institucionālo atvērtību visefektīvākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem risinājumiem.

Ekonomikas teorētiķis Jozefs Šumpēters pirms 100 gadiem bija ievērojami pesimistiskāks. Viņa ieskatā kapitālisms inovācijas un konkurences cīņas procesā ir neizbēgami destruktīvs – radoši destruktīvs. Saskaņā ar J. Šumpēteru, inovatīva ekonomika un bizness cikliski ceļas uz iepriekšējā modeļa drupām.

«Darba likums nav iegrebts akmenī, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot. Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts ekonomisks noziegums, kurā iesaistītas divas puses - maksātājs un saņēmējs,» intervijā laikrakstam Diena sacījusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Nereti algas saņemšanu aploksnē iniciē pats darba ņēmējs, jo ir problēmas ar tiesu izpildītājiem, kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Administratīvās atbildības noteikšana nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro sods. Tas drīzāk darbotos preventīvi. Ja darba devējs darbinieku piespiež uz nelikumīgu rīcību, tad tas noteikti ir vainu mīkstinošs apstāklis,» tā, runājot par ierosinājumu par algas saņemšanu aploksnē sodīt arī darba ņēmējus, laikrakstam sacījusi I. Pētersone.

Vaicāta, vai VID nepazaudēs ziņotājus, viņa atbildējusi: «Ziņot var arī anonīmi. Bet, ja tas ir atklāti, tad mēs, protams, sodu nepiemērosim, jo ziņošana ir vainu mīkstinošs apstāklis.»

Gada laikā par 7% samazinājies Latvijā strādājošo skaits, kas visu vai kādu daļu algas saņem neoficiāli, tomēr aplokšņu algu īpatsvars joprojām ir augsts – aptuveni 18%, liecina CV Market veiktā aptauja.

Salīdzinot ar portāla pētījumu pirms gada, aplokšņu algas samazinājums ir ievērojams – no 25% līdz 18% samazinājies respondentu skaits, kas norāda, ka algu saņem neoficiāli. Tomēr joprojām tikai 82% aptaujāto atbildējuši, ka visu algu saņem oficiāli. 5% norādījuši, ka lielākā daļa viņu algas ir oficiāla, tomēr daļa algas ir aploksnē. Savukārt 8% no nelegālo ienākumu saņēmējiem atbildējuši, ka lielākā daļa no viņu algas ir nelegāla, bet 5% visa alga ir aploksnē.

Atzinīgi novērtējams oficiāla algas saņēmēju pieaugums, ņemot vērā arī to, ka alga aploksnē ir viens no galvenajiem iemesliem darbinieku aiziešanai no darba un jaunu darba piedāvājumu izskatīšanai.

Vēstuļbumba, kas bija adresēta Deutsche Bank vadītājam Jozefam Akermanam un kas tika pārķerta trešdien bankas Frankfurtes mītnē, varēja eksplodēt, atsaucoties uz Vācijas policijas sniegto informāciju, ziņo thelocal.de.

A5 izmēra aploksne, kas bija adresēta Akermanam personīgi un uz kuras kā atpakaļadrese bija norādīta Eiropas Centrālā banka, arī Frankfurtē, tika aizturēta drošības pārbaudē, jo tika konstatēts, ka tā satur vadus un metāla gabaliņus.

Tas, pēc policijas aplēsēm, ir mehānisms, lai aktivizētu eksplozīvu pulveri, kas bijis aploksnē.

Kā norādījis policijas pārstāvis, ja vēstule tiktu atvērta, pulveris, kas bijis aploksnē, noteikti būtu bīstams.

Tas varēja apdedzināt upura rokas, seju un ķermeņa augšdaļu, viņš informējis. «Mērķis bija kādu ievainot,» pavēstījis policijas pārstāvis.

Pēc notikušā sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, no kurienes vēstule nākusi.

Latvijas iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā arvien aktīvāk ziņo par pārkāpumiem, kas saistīti ar algu maksāšanu aploksnē, tomēr ar uzraudzību un pastiprinātu kontroli aplokšņu algu problēmu atrisināt nevar – ir nepieciešamas izmaiņas arī likumdošanā, dažādu nozaru pārstāvji pie šāda risinājuma nonāca Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) diskusijā.

Kā vienu no piemēriem diskusijas dalībnieki – dažādu nozaru pārstāvji, minēja ieviest tādas izmaiņas likumdošanā, kas, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IĪN) aprēķinu, ļautu izvērtēt uzņēmuma darbību un, ja nepieciešams – arī sodīt.

Viens no risinājumiem ēnu ekonomikas, tostarp aplokšņu algu mazināšanai būtu nozaru koplīgumu slēgšana. Uzņēmumiem, kas savā darbībā ieviesuši koplīgumus, ir minimālais problēmas ar algu maksāšanu aploksnē, liecina nozaru ekspertu pieredze. Problēmu rada tas, ka šobrīd nav pietiekams arodbiedrību skaits nozaru griezumā, kā arī nav pietiekama statistika par nozaru skaitu, jo visi uzņēmumu nav reģistrējuši NACE kodus.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

«Latvijā tradicionāli neticība valsts pārvaldei un politiķiem ir ļoti augstā līmenī. Cilvēki bieži izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka neredz, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

«Savukārt darba devēji darba ņēmējiem saka: «Nav tev vērts maksāt nodokļus, tāpat jau tev sociālā aizsardzība vai pensija nekāda lielā nebūs, labāk ņem nopelnīto algu aploksnē. Darīsim tā, par 200 latiem es nomaksāšu nodokļus, bet vēl 300 ik mēnesi iedošu aploksnē.» Darba ņēmēji piekrīt,» skaidrojis V. Gustsons.

Taču piebildis: «Bet tam ir ļoti daudz mīnusu, un tad, kad darba ņēmējs kļūst vecāks, tad aptver, ka ne pirmajā, ne otrajā pensiju līmenī nav nekādu būtisku uzkrājumu, rezultātā pensija sanāk ļoti zema, par to nevar pat izdzīvot. Daudzi šobrīd to sāk apzināties un meklē darba devēju, kas maksātu nodokļus no algas pilnā apjomā.»

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Vienai trešdaļai strādājošo darba devējs ir piedāvājis algu maksāt aploksnē.

34% aptaujāto darba devējs ir piedāvājis samazināt atalgojumu, 29% - maksāt algu aploksnē, 17% - nodibināt mikrouzņēmumu. Tāpat darbinieki ir saņēmuši priekšlikumus pāriet uz honorāru apmaksas sistēmu - 8%, kā arī reģistrēties par pašnodarbināto, liecina CV-Online Latvia veiktā aptauja.

Aptaujas respondenti norādījuši arī uz citām nodokļu «optimizēšanas» metodēm. Tā, piemēram, kāds respondents teic, ka uzņēmums, lai izvairītos no darba auto nodokļa maksāšanas par izmantošanu privātām vajadzībām, izveidojis auto īres shēmu, vai arī - pusi no oficiālās piemaksas, kuras apmērus paredz līgumā noteikta ikmēneša plāna izpilde, noformēt kā komandējuma naudu, ko neapliek ar nodokļiem. Protams, daudziem darbiniekiem bijis jāņem arī bezalgas atvaļinājums. «Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, daļa Latvijas uzņēmumu neko īsti no krīzes nav iemācījušies - respektīvi, caurumus aizlāpa uz darbinieku labklājības rēķina. Tā vietā, lai palielinātu efektivitāti un attīstītu tautsaimniecību, tiek izvēlēts vieglākais ceļš - samazināt algas, maksāt «aploksnēs» un citos veidos ietaupīt uz darbinieku un valstij saņemamo nodokļu rēķina, kas nes rezultātus tikai īstermiņā,» secina CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Globālas ekonomikas izaugsmes temps šogad saglabāsies aptuveni 3% līmenī, bet starptautiskie investori jau iemācījušies pielāgoties lēnas izaugsmes un zemas inflācijas videi, norāda SEB eksperti jaunākajā Investīciju apskatā (Investment Outlook).

Turklāt ekonomiskajā situācijā iezīmējas arī pozitīvas tendences – izejvielu cenas atgūstas un globālie patērētāji joprojām jūtas labi, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā. Augošie akciju tirgi, izejvielu cenu atgūšanās, kā arī stabilākas tendences attiecībā uz alternatīviem ieguldījumiem – tie ir tikai daži no faktoriem, kas tiek analizēti jaunākājā Investīciju apskatā.

SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Lēna pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas – ekonomisti turpina samazināt IKP izaugsmes prognozes, tomēr bažas par iespējamo recesiju kopš gada sākuma ir mazinājušās un šāda negatīva scenārija varbūtība veido vien 20%.»

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, jāizvērtē tās iemesli un jādara viss iespējamais, lai uzņēmējiem būtu gan motivācija, gan iespēja nodokļus samaksāt, nesagraujot biznesu.

Īpaši aktuāla ēnu ekonomika ir pakalpojumu nozarē, kur būtiskākās izmaksas ir saistītas ar personālu. Ir jau izskanējušas pietiekami daudz labas idejas, kā optimizēt nodokļu politiku, taču tās nav realizētas.

Pirmkārt, nepieciešams ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Samazinātā nodokļa likme jāpiemēro tiem strādājošajiem, kuriem alga ir līdz 500 latiem. Kā liecina statistiskie dati tādu ir 38%. Savukārt 28% strādājošo saņem atalgojumu līdz 200 latiem bruto, kas ir 140 latu «uz rokas». Zinot, ka iztikas minimums ir aptuveni 170 lati, skaidrs, ka par šādu algu cilvēki nestrādā. Acīmredzot, papildus tiek maksāts aploksnē. Ja ieviestu progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli kompleksā ar regresīvo sociālo nodokli, tas veicinātu uzņēmēju iziešanu no ēnu ekonomikas, jo darba devējam būtu kopā jāmaksā mazāk, savukārt darba ņēmēji ar atalgojumu līdz 500 latiem, saņemtu uz rokas vairāk salīdzinot ar šī brīža nodokļu politiku. Šobrīd nodokļu slogs noteikti ir par lielu. Ja alga ir 500 latu bruto, tad darba devējam darbinieks izmaksā 620 latus, bet darbinieks reāli saņem ap 350 latu. Starpība ir liela.

http://db.lv/uploads/ck/images/Untitled(4).jpg

Ceturtajā vietā aptaujātie ierindojuši Lattelecom, bet tam seko Swedbank, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Banka, Latvijas Valsts Meži, Aldaris, bet TOP 10 noslēdz SEB banka.

Pagājušā gada «iekārotāko» darba devēju topā pret 2009.gadu būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Kad lielākās ekonomikas grūtības aiz muguras un uzņēmumi veikuši darbaspēka optimizēšanas pasākumus, vairs nav kam tik būtiski ietekmēt uzņēmuma reputāciju darba tirgū, kā tas bija vēl pirms gada.

Pozitīva ziņa esot tā, ka neraugoties uz grūtajiem finansiālajiem apstākļiem uzņēmumos, salīdzinājumā ar 2009.gadu, turpina kristies respondentu skaits, kuri saņem algu aploksnē.

Pilnīgākai nodokļu maksātāju uzraudzībai pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepietiek darbinieku. Ekonomiskās krīzes laikā, kad cilvēki biežāk mēģina izvairīties no nodokļu maksāšanas, kontroles darba apjoms ir pieaudzis, bet nodokļu nemaksātāju ir ievērojami vairāk nekā kontrolieru, intervijā Latvijas Avīzei norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Viņa skaidro, ka valsts pārvaldes reorganizācijas gaitā VID nodokļu kontroles darbinieku skaits samazināts par aptuveni piekto daļu. No 700 nodokļu kontrolieriem palikuši 550, turklāt ir brīvas darbavietas, jo par maksāto algu tik atbildīgu darbu negrib uzņemties.

Patlaban starp nodokļu nemaksātājiem esot ļoti daudz privātpersonu, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. VID atklājis, ka 2008. gadā valstī bijis aptuveni 14 tūkst. privātpersonu, kuras veikušas nereģistrētu saimniecisko darbību, un vairāk nekā 10 tūkst. tādas, kuru izdevumi ievērojami pārsniedza ienākumus. Te gan runa esot nevis par tām privātpersonām, kurām ir kādi sīki nodokļu pārkāpumi, bet par tām, kuras dzīvo savrupmājās, braukā dārgās automašīnās un kuru pārkāpumi duroties acīs, bilst I.Pētersone.

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.

Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?

Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.

Džezs un visas tās lietas.

Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.

Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.