Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem». 2003.gada 28.februārī Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 28.1pantu «Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai». Pamatojoties uz minētā panta pirmajā daļā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu «Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm rēķiniem» projekts. Noteikumu projektā ir apvienotas divos šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Minētie Ministru kabineta noteikumi ir – 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.268 «Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību» un 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.271 «Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas». Abi Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Projekts pamatā saglabā pašlaik spēkā esošo kārtību, kādā stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas izgatavojamas un uzskaitāmas, lietojamas un noformējamas. Papildus projektā ir ietvertas prasības, kas noteiks kārtību, kādā pavadzīmes rēķinu veidlapas tiek uzskaitītas publiski pieejamā vienotā datu bāzē (reģistrā). Publiski pieejamā vienotā datu bāze (reģistrs) dos iespēju nodokļu maksātājiem pārliecināties par savu darījumu partneru legālo darbību,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedzis priekšlikumu Finanšu ministrijai, sākot no 2007.gada 1.janvāra atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. No šī gada 1.janvāra tika atcelta obligātā prasība darījumu noformēšanai izmantot tikai stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus. Tiesa, tie vēl joprojām ir obligāti darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm – alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, kā arī ar medikamentiem un kokmateriāliem. Pārējo darījumu noformēšanai nodokļu maksātāji varēja sākt lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Salīdzinot pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru lietošanas priekšrocības ar stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina izmantošanas lietderību, secināts, ka no 2007.gada 1.janvāra iespējams pilnībā atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visos darījumos. Darījumos ar kokmateriāliem likums “Par nodokļiem un nodevām” jau paredz kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus izmantot līdz 2006.gada 31.decembrim. No 2007.gada 1.janvāra darījumos ar kokmateriāliem jānoformē pavadzīme ar VID piešķirtu numuru, bet par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem – jāizraksta nodokļa rēķins, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā. Ja tiks atbalstīti VID iesniegtie priekšlikumi, tad arī akcīzes preču un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzai un dokumentārai noformēšanai stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu nodokļu maksātājiem būs pienākums lietot līdz 2006.gada 31.decembrim. VID stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapu iegādi nodrošinās līdz šī gada beigām. Lai nopirktās veidlapas pilnībā izlietotu, tās pēc izvēles varēs izmantot arī pēc 2007.gada 1.janvāra, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Latvijas Tirgotāju asociācija nosūtījusi vēstuli Finanšu un Ekonomikas ministrijām, kurā lūgusi paskaidrot, kāpēc Latvijā nav piemērojama pārējās ES dalībvalstīs eksistējošā kārtība stingrās uzskaites pavadzīmju izmantošanā, Db informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. «Visās ES dalībvalstīs centralizēti izdotu stingrās uzskaites pavadzīmju izmantošana, uzņēmējiem tās pērkot pašiem, ir atcelta, taču Latvijā par tām ir jāmaksā. Centralizēti ražotu pavadzīmju izmantošana tirdzniecības uzņēmumiem ik gadu rada ap 40 milj. Ls lielus tēriņus, turklāt kopš PVN maksātāju reģistra ieviešanas izsekot preču plūsmai iespējams arī, izmantojot pašu uzņēmumēju pasūtītas vai drukātas pavadzīmes,» ir pārliecināts H. Danusēvičs, uzsverot, ka tirgotāji iebilst nevis pret centralizētajām pavadzīmēm vispār, bet gan pret to obligāto raksturu. Otrs izņēmums, kur tiek izmantotas centralizēti izdotas stingrās uzskaites pavadzīmes, ir Itālija, taču tur pavadzīmju izmantošanu apmaksā valsts, norādīja H. Danusēvičs. Savukārt atbildīgās institūcijas — Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Agnese Grīnberga norāda, ka stingrās uzskaites pavadzīmes ir nodokļu administrēšanas un kontroles instruments, kas ļauj izsekot nodokļu maksātāju darbībai un sarežģī iespējamās spekulācijas: «Iespējams, ka citās ES valstīs šo pavadzīmju vietā tiek izmantota cita veida dokumentācija, kas nodrošina kontroles mahānismu.» Viņa arī pastāstīja, ka šobrīd nav plānots atcelt preču stingrās uzskaites pavadzīmes, jo tās izmanto ne vien VID, bet arī Ekonomikas policija un paši uzņēmēji, lai pārliecinātos par darījumu partneru godīgumu. Iespējams, ka pēc atbildes uz nosūtīto vēstuli saņemšanas tirgotāji vērsīsies Konkurences padomē, norādīja H. Danusēvičs.

Latvijas Pārtikas uzņemumu federācija (LPUF) finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un VID ģenerāldirektoram Dzinataram Jakānam nosūtījusi vēstuli, kurā aicina atcelt stingrās uzskaites preču pavadzīmes. LPUF norāda, ka stingrās uzskaites pavadzīmes Latvijā tika ieviestas 1995. gadā, kad vēl nepastāvēja PVN maksātāju reģistrs, taču tagad šis reģistrs ir izveidots, turklāt ES dalībvalstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā stingrās uzskaites preču pavadzīmju izmantošana ir atcelta. «Stingrās uzskaites preču pavadzīmes šobrīd uzņemējiem rada papildus izdevumus, kas paaugstina produktu cenas, kā arī apgrūtina uzņēmumu administrēšanu. Lielajiem uzņēmumiem pavadzīmju izmaksas gadā sasniedz pat 60 000 Ls,» norāda LPUF. Db jau vairākkārt vēstījis, ka atcelt stingrās uzskaites pavadzīmes aicinājušas arī citas uzņēmēju organizācijas, tajā skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Tautsaimniecības padome.

Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm, līdz 2006. gada 31. decembrim darījumu noformēšanai varēs izmantot gan Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtus numurus, gan stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus. Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus «Par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem». Db ( 05.12.2005.) jau rakstīja, ka speciālisti kā svarīgāko ieguvumu no jaunās sistēmas, kas ļaus daļai komersantu darījumos izmantot VID izsniegtus numurus, min to, ka uzņēmējiem vairs nebūs obligāti jāpērk stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus, tomēr atzīmē, ka uzņēmējdarbības administratīvos šķēršļus unikālo numuru ieviešana īpaši nesamazinās. Pavadzīmes būs jānoformē preču piegādei jeb pārdošanai, preču izsniegšanai citam nodokļu maksātājam pārstrādei, glabāšanai vai remontam, kā arī preču pārvietošanai jeb transportēšanai, taču, kā Db (02.12.2005.) jau rakstījis, arī turpmāk stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus būs jāizmanto komersantiem, kas veic darbības ar medikamentiem, kā arī ar akcīzes precēm, proti, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Līdz 2007. gada 1. janvārim komersantiem, kas veic darījumus ar kokmateriāliem, būs jāizmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķinus. Otrdien pieņemtie Ministru kabineta noteikumi noteic, ka numurs piešķirs VID teritoriālā iestāde, kuras teritorijā reģistrēts attiecīgas nodokļu maksātājs. Pavadzīmju numuri sastāvēs no sērijas, kas apzīmēta ar trim latīņu alfabēta burtiem un sešu zīmju kārtas numura. Lai saņemtu pavadzīmju numurus, to lietotājam VID teritoriālajai iestādei vai Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei būs jāiesniedz iesniegums par numuru piešķiršanu, pieprasot darījumu apjomam atbilstošu numuru skaitu vai norādot pamatojumu nepieciešamajam pavadzīmju numuru skaitam atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai. Darījumu apjomam atbilstošais numuru skaits tiks noteikts atbilstoši trīs iepriekšējo mēnešu vidējam darījumu apjomam. Kopā ar iesniegumu būs jāiesniedz arī to atbildīgo darbinieku saraksts, kurām turpmāk ir tiesības saņemt pavadzīmju numurus. Otrdien pieņemtie noteikumi nosaka arī gadījumus, kad nodokļu maksātāji var nenoformēt pavadzīmes un precizē nodokļu maksātāju pienākumus.

Sadarbojoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un programmatūru risinājumu firmai Batsoft, izveidota jauna grāmatvedības uzskaites sistēma Grāmatvedība 1 (G1), kas atvieglos grāmatvedības operācijas lauksaimniecības uzņēmumos, db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Jaunā grāmatvedības datorprogramma G1 uzņēmumos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, vienkāršos un padarīs operatīvāku finanšu grāmatvedības, nodokļu pārskatu un atskaišu sagatavošanu, kā arī nodrošinās vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem nepieciešamos uzskaites reģistrus. Lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma saimniecisko darījumu atainojumu G1 finanšu uzskaites blokā, datorprogramma ir savienojama ar izstrādāto programmatūru pamatlīdzekļu, darba samaksas, kā arī noliktavas darījumu uzskaiti. Programmā liela uzmanība pievērsta vieglai un lietotājam ērtai sākotnējo attaisnojuma dokumentu ievadei.Programma ir piemērota arī citās nozarēs strādājošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ministru kabinets (MK) šodien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu, Db.lv norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane. Ja līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, tad paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni. Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem". Šodien MK sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Tāpat ziņojumā iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai. Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti. Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim. Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē, vai elektroniski. Sākot ar 2006. gada 24. februāri tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24. marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu. Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Ar 2007. gada 1. janvāri spēkā stāsies jauni noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem. Jauna noteikumu redakcija, kas tika pieteikta izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, bija jāizstrādā vairāku iemeslu dēļ, skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Nora Regža. Kā pirmo iemeslu viņa min šā gada sākumā Eiropas Padomes doto atļauju Latvijai pagarināt pašreiz spēkā esošo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk-nodoklis) piemērošanas kārtību, kas nosaka, ka darījumos ar kokmateriāliem nodokli par kokmateriālu piegādēm un ar šīm piegādēm saistītajiem pakalpojumiem valsts budžetā maksā kokmateriālu un pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Turklāt jauna noteikumu projekta redakcija, pēc N. Regžas teiktā bija jāizstrādā tāpēc, ka šogad Saeima grozījusi vairākas likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» normas. Šobrīd darījumos ar kokmateriāliem ir vajadzīga stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins, taču pēc tam, kad spēkā stāsies sagatavotie jaunie noteikumi — ar 2007. gada 1. janvāri vairs stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins nebūs nepieciešams. Tādējādi darījumos ar kokmateriāliem varēs izmantot VID piešķirtos numurus, nevis iegādāties stingrās uzskaites preču pavadzīmi - rēķinu. Tomēr tas nebūt nav vienīgais jauninājums. Tā jaunie noteikumi noteiks pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību tikai tādiem darījumiem ar kokmateriāliem (kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriālu piegādi saistītajiem pakalpojumiem), kas veikti iekšzemē, skaidro N. Regža. Šī kārtība nebūs attiecināma uz kokmateriālu eksportu un importu. Pašreizējie noteikumi attiecas arī uz kokmateriālu importa un eksporta darījumiem. Bez tam jaunajos noteikumos iekļautas atsevišķas normas no Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem Metodiskajiem materiāliem par pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem, kurās noteikti ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugi un to aizpildīšanas kārtība, norāda N. Regža.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.

Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, saņemot noteiktu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, turpmāk būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi un jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos.

Šādus grozījumus paredz valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts. Grozījumi noteikumos paredz, ka pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēs arī mopēdu vadītājiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāapgūst apmācība drošā transportlīdzekļa vadīšanā. Savukārt, sakrājot 12 pārkāpumu uzskaites punktus, papildus teorētiskajam eksāmenam būs jāveic spēkrata vadīšanas iemaņu pārbaude.

Par ietekmēšanas līdzekļu (piemēram, atkārtota ceļu satiksmes noteikumu apmācība vai eksāmens) izpildi noteiktā laikā un kārtībā tiks dzēsti divi pārkāpumu uzskaites punkti, bet neizpildes gadījumā vadītājam papildus tiks reģistrēti divi.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Latvijā plānots ieviest vienotu no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu uzskaites sistēmu.

To paredz Finanšu ministrijā tapuši noteikumi, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunie noteikumi regulēs kārtību, kādā Finanšu ministrija uzturēs, pilnveidos un aktualizēs no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmu, kā arī kārtību, kādā šīs institūcijas uzskaitīs un nodos informāciju Finanšu ministrijai.

Šādi noteikumi nepieciešami, lai apzinātu esošās amata vietas un kontrolētu darba samaksu valsts pārvaldes institūcijās, kā arī, lai analizētu šo institūciju atlīdzībai paredzētā finansējuma izlietojumu.

Valsts pārvaldes institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmas izveide arī ļaušot ietaupīt valsts pārvaldes iestāžu cilvēkresursus, kuri nodarbināti dažādu ar darba samaksas uzskaiti saistītu ikmēneša atskaišu gatavošanā.

Apmeklējot gan teorētiskos, gan praktiskos drošas braukšanas kursus iespējams dzēst divus pārkāpumu uzskaites punktus, Db.lv informēja CSDD.

2009. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos», kas paredz, ka sakrājot 8 soda punktus, autovadītājam ir jāapmeklē gan teorētiskās apmācības par satiksmes drošību, gan praktiskās stundas automobiļa drošā vadīšanā. Savukārt sasniedzot 12 pārkāpumu uzskaites punktu robežu jākārto gan teorētiskais, gan praktiskais braukšanas pārbaudījums.

CSDD atgādina, ka pārkāpumu uzskaites punktus iespējams dzēst tikai tad, ja apmeklēti gan teorētiskie, gan praktiskie kursi. Ja autovadītājs apmeklējis tikai vienus no abiem obligātajiem kursiem, tad saskaņā ar 2004.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» uzskatāms, ka prasība nav izpildīta, un vadītājam tiek reģistrēti divi papildus pārkāpumu uzskaites punkti.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

«Jebkurš uzlabojums, jebkāda aizlieguma atcelšana un brīvāka režīma noteikšana ir progress,» tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto priekšlikumssākot no 2007.gada atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju — rēķinu lietošanas visās jomās (šobrīd medikamenti, kokmateriāli, akcīzes preces), pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu vērtē SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Viņaprāt, zināmas problēmas biznesam paliks, jo tā nelielā uzņēmēju daļa, kura šogad vēl izmanto stingrās uzskaites preču pavadzīmju— rēķinus, būs jāsaņem VID piešķirtie numuri. «Virziens uz brīvības pakāpes palielināšanu ir pareizs un apsveicams,» uzsver A. Kodoliņš. «Stingrās uzskaites preču pavadzīmes — rēķina izmantošana šobrīd ir izdevigāka nekā VID piešķirto numuru, jo to administrēšana ir sarežģītāka, jo uzņēmumam ir daudzas filiāles Latvijā,» secina metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Kuusakoski valdes priekšsēdētājs Andris Bricis. Viņaprāt, valstij būtu jāsamazina prasības VID piešķirto numuru uzskaites sistēmā. «VID nekad nav izrādījis iniciatīvu veikt «kapitālos remontus», parasti viņi to darījuši būtiska ārējā spiediena ietekmē», secina SIA Ernst & Young Baltic valdes loceklis Egons Liepiņš. Līdz ar to, viņaprāt, ir maz ticams, ka VID šoreiz būtu gatavojas veikt pavadzīmju sistēmas kapitālo remontu, bet gan vien tikai vieglu kosmētisko remontu, kur pavadzīmes aizstāj numuri.