Lauksaimniecība

Jaunie zemnieki aicina reklamēt nozari sociālajos tīklos

Sandra Dieziņa, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Lai jauniešu vidū veicinātu lauksaimnieka profesijas prestiža celšanu, Jauno zemnieku klubs (JZK) aicina aktīvāk izmantot sociālos tīklus.

D. Bukonte uzsver, ka šobrīd svarīgākās problēmas ir zemes resursu nepieejamība, finanšu resursu trūkums biznesa sākšanai, jauniešu aizbraukšana no Latvijas. JZK rosina veidot spēcīgāku konsultāciju sistēmu jaunajiem uzņēmējiem, aktīvāk iesaistīt jauniešus NVO darbībā, veidot prakses vietas. Šobrīd jauno lauksaimnieku iecienītākās nozares ir dārzkopība, kartupeļu audzēšana un nobarojamo liellopu audzēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Vairums strādājošo draudzējas ar saviem kolēģiem arī sociālajos tīklos

Dienas Bizness, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus

Žanete Hāka, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KPMG: Kļūstot virtuālākas, bankas saskaras ar jauniem riskiem

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunieši krāj savam mājoklim, automašīnai vai citam lielākam pirkumam

Dienas Bizness, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinās jauniešu reģistrēto uzņēmumu skaits

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša

Jānis Goldbergs, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.

"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami sociālajos tīklos, un ir tādi, kam neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos ir jāatbild gan sabiedrības priekšā, gan jādomā par to, ka komunikācijas saturs var tikt izmantots arī juridisku jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, – ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš un, iespējams, pēc plašām runām tajos pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.

"Pret komunikāciju sociālajos tīklos ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm, ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret komunikāciju tradicionālajos medijos, jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir tā, ka sociālajos tīklos komunikācija notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu, tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktoru Ivaru Norveli

Lelde Petrāne, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktors Ivars Norvelis. «Latvijā esam vienīgie un oficiālie izplatītāji BMW automobiļiem un motocikliem, MINI, savukārt Alpina zīmolu pārstāvam visā Baltijā. Mēs ceram, ka šā gada marta beigās, aprīļa sākumā noslēgsies mūsu salona rekonstrukcija un klientus varēsim uzņemt jaunās telpās,» stāsta I. Norvelis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani patiesi aizrauj auto industrija un tās iespējas. Auto pats par sevi ir salīdzinoši neliels priekšmets, kas sevī koncentrē ļoti daudz - cilvēka tehnoloģisko izdomu un sasniegumus, stilu un dizainu, fokusu uz detaļām. Vienlaikus gan auto nozarē kā tādā, gan premium klases auto segmentā konkurence ir pietiekami asa, reizēm pat pašiem ar sevi, lai aizvien būtu jādomā par to, kā mainīties, kā uzlabot piedāvājumu, servisu, kā sasniegt klientu labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Karavelas līdzīpašnieku Andri Biti

Lelde Petrāne, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik liela problēma ir jauniešu bezdarbs?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sliktā Twitter pieredze jeb publicētu tvītu neizdzēsīsi!

Guna Gleizde, Elīna Pankovska, B kods, 07.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijā zudušās paaudzes pieaugums kopš 2008. gada otrs straujākais Eiropā

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Nedz strādājošo, nedz studējošo jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem īpatsvars Eiropā 2011. gadā

Avots: guardian.co.uk

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī

LETA, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kādas ir jauniešu vēlmes, uzsākot darba gaitas?

Žanete Hāka, 15.09.2015

Pirmais atalgojums

Latvijā jauniešu vidū ir divas dominējošās atalgojuma kategorijas – 34% norādījuši, ka pirmajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt robežās no 501 līdz 750 eiro, bet 33% vēlas saņemt atalgojumu 751-1000 eiro robežās. Visaugstākās prasības atalgojuma ziņā starp Baltijas valstīm ir Igaunijas jauniešiem - katrs trešais uzskata, ka, uzsākot darba gaitas, viņam ik mēnesi kontā jāsaņem vismaz 1000 eiro. Latvijā algu virs 1000 eiro sagaida 24% jauniešu, bet Lietuvā – 12%. Lietuvā 69% jauniešu sagaida, ka viņu atalgojums veidos 750 eiro.

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.

Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.

Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pusotra gada laikā pastāvīgu darbu atraduši 36 tūkstoši jauniešu

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Visma pārdošanas un mārketinga direktoru Jāni Rancānu

Lelde Petrāne, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Amber Distribution Latvia izpilddirektoru Pāvelu Fiļipovu

Lelde Petrāne, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild alkoholisko dzērienu importētājas un izplatītājas SIA Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs. «Mēs esam vienīgais uzņēmums, kas mazumtirgotājiem vietējā tirgū izplata AS Latvijas balzams ražoto produkciju un lielākais alkoholisko dzērienu importētājs Latvijā. Mūsu atbildības joma ir arī Latvijas balzama ražoto produktu mārketings. Amber Distribution Latvia ir daļa no Baltijā lielākās alkoholisko dzērienu holdingkompānijas Amber Beverage Group,» stāsta P. Fiļipovs.

Kā un kad radās Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Mēs esam daļa no Amber Beverage Group, kas tika izveidota 2014.gadā. Šajā holdingkompānijā ietilpst tādi uzņēmumi kā alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, mazumtirgotāji - SIA Bravo jeb LB veikali Latvijā un Bravo Alco Lietuvā, loģistikas uzņēmums Amber Logistics, kā arī dzērienu izplatītāji Bennet Distributors Lietuvā un Amber Distribution Estonia Igaunijā. Uzņēmuma nosaukums balstās uz vārdu «dzintars», kas ir vietējais dārgakmens ar senu vēsturi un tirdzniecības tradīcijām, ar ko var lepoties visas Baltijas tautas. Ar to simboliski – gan logo, gan nosaukuma ziņā - saistīts grupas nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba mazināšanai varētu atvēlēt 59 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā, paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešanai.

Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014. gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties kā bezdarbnieki, vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba risināšanā Latvijā ieguldīs 59 miljonus eiro

Dienas Bizness, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrēt dalībvalstu un ES resursus, lai jau tuvākajā laikā panāktu uzlabojumus jauniešu nodarbinātībā, šāda vienošanās panākta Vācijas kancleres Angelas Merkeles rīkotajā konferencē Berlīnē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un labklājības ministre Ilze Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Aicinās jauniešus domāt par savu nākotni tagad un tūlīt

Lelde Petrāne, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) laikā no 13. augusta līdz 9. septembrim īstenos sociāli izglītojošo kampaņu Atmet BEZdarbību!. Tās mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, izmantot projekta Jauniešu garantija priekšrocības – īsā laikā bez maksas apgūt kādu perspektīvu profesiju, tā ievērojami palielinot savas iespējas atrast darbu un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu.

Kampaņa vienlaikus norisināsies visā Latvijā. Tās laikā tiks īstenota aktīva komunikācija digitālajā vidē, tostarp – sociālajos tīklos Draugiem.lv un Twitter, ko ikdienā aktīvi izmanto projekta mērķauditorija – jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Tāpat kampaņas atklāšanas dienā 13. augustā Rīgas centrā darbosies informatīvā telts, kurā ikviens interesents varēs saņemt informāciju par projektu Jauniešu garantija un iespējām kļūt par tā dalībnieku. Tiks radīta arī interaktīva infografika, kurā būs apkopoti praktiski padomi jauniešiem, kā sasniegt pašu uzstādītos mērķus, tā atraktīvā veidā aicinot viņus atmest bezdarbību un domāt par savu nākotni tagad un tūlīt.

Komentāri

Pievienot komentāru