Būve

Jaunjelgavā par 800 tūkstošiem labos tranzīta ielu

Gunta Kursiša, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Jaunjelgavas novada dome plāno ieguldīt 826 tūkstošus latu tranzīta maršruta ielas sakārtošanā, liecina pašvaldības izsludinātais iepirkumu konkurss.

Jaunjelgavā paredzēts rekonstruēt Rīgas šoseju, un būvdarbi tiks veikti Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros. Būvnieki var iesniegt savus piedāvājumus konkursā līdz 30. septembrim.

Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju aizņem 11,2 km2, tostarp 5,1 km2 aizņem lauku teritorija. Pilsētā dzīvo 2476 iedzīvotāji. Pilsētu šķērso autoceļš P87 Aizkraukle-Bauska. Novadā ietilpst arī Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunjelgavā taps daudzfunkcionāls kultūras centrs

Dienas Bizness, 13.12.2013

Pārtaps par muzeju. Arhitekti Ģirts Kilēvics (otrais no kreisās), Vilnis Šlars un Zane Legzdiņa (pirmā no labās) kopā ar jaunjelgaviešiem Aini Stirānu un Viju Matuli apspriež ēkas Jelgavas un Uzvaras ielas krustojumā vēsturi.

Foto: Imants Kaziļuns, Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunjelgavā Jelgavas ielas 45. namu, tā pagalmu un apkārtni tuvāko divu gadu laikā plānots pārvērst par daudzfunkcionālu centru ar novadpētniecības muzeju, ēku amatniekiem, laukumu pasākumiem, viesnīcu un tūrisma informācijas centru, vēsta Staburags.

Ar prezentāciju Jaunjelgavas novada domē ieradušies arhitektu biroja Arteks pārstāvji Ģirts Kilēvics un Vilnis Šlars, kā arī arhitekte Zane Legzdiņa. Projektam dots neformāls nosaukums Jaunā Jaunjelgava.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, plānots atjaunot ēku Jelgavas ielā 45, kura ir pašvaldības pārziņā, un tai pieguļošo apkārtni. Iecerēts būvēt trīs jaunas ēkas. Esošajā ēkā paredzēts izvietot novadpētniecības muzeju. Viena no trim jaunuzceltajām ēkām — drogērija — pildītu ne tikai tējaszāļu aptiekas, bet arī tūrisma informācijas centra funkciju. Otra jaunā ēkā būs saieta nams, un to uzcels tur, kur pašlaik ir koka šķūnis. Namā būtu svinību zāle, ēdināšanas iespējas, viesnīcas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apvieno dizainu ar zaļo dzīvesveidu

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA LatGran granulēšanas iekārtu piegādās Somijā bāzēts uzņēmums

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā, Salo, bāzētais uzņēmums Antti-teollisus Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotājai SIA LatGran piegādās granulēšanas iekārtu, kuras vērtība ir viens miljons eiro, raksta svenska.yle.fi.

Iekārta paredzēta granulu ielādēšanai vilcienos. Uzņēmumi SIA LatGran un Antti-teollisus sadarbojušies jau iepriekš.

Jau rakstīts, ka SIA LatGran ceturtās rūpnīcas izveidē plāno investēt 15 miljonus eiro. 2014. gada trešajā ceturksnī uzņēmums plāno pabeigt jaunas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību Latvijā, DB stāstīja LatGran valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens. Jaunā rūpnīca atradīsies četrus piecus kilometrus aiz Gulbenes virzienā uz Madonu. Ražotnes izveidei nepieciešamie 15 milj. eiro pamatā ir pašu līdzekļi, taču uzņēmumam ir arī pieejama kredītlīnija no Handelsbanken filiāles Latvijā, skaidroja J. R. Valdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran apgrozījums sasniedza 73,394 miljonus eiro, kas ir par 23,56% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies par 38,17%, sasniedzot 10,294 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Latgran aizvadītajā gadā papildus jau ar pilnu jaudu strādājošajām trīs granulu ražotnēm Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā, atvēris jaunu ražotni Gulbenē.

2014.gadā kopumā uzņēmums saražojis 497,85 tūkst.t kokskaidu granulu, veiksmīgi turpinot sadarboties ar lielākajiem Skandināvijas elektrības ražotājiem un uzsākot jaunu noieta tirgu apgūšanu Lielbritānijā.

Šogad SIA Latgran paredzējis turpināt attīstīt savu galveno darbības veidu – kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju –, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojo produkcijas un pakalpojuma kvalitātes atbilstību pircēju prasībām.

SIA Latgran ir 2004.gadā dibināts uzņēmums ar 3,073 miljonu eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Latgran Biofuels AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Autovadītājiem jārēķinās ar sastrēgumiem Valmierā un Jūrmalā

Dienas Bizness, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Omniva" apgrozījums Latvijā 2019. gadā audzis par 30 %, sasniedzot 7,5 miljonus eiro, informē sūtījumu piegādes uzņēmums.

Būtiskākā ietekme uz pozitīvajiem pērnā gada rādītājiem bijusi pakomātu sūtījumu ieņēmumiem, kas pieauguši par 46 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

""Omniva" biznesa attīstību lielā mērā sekmēja arī straujā e-komercijas izaugsme Latvijā. Cilvēki arvien vairāk izvēlas iepirkties internetā, turklāt mēs redzam, ka pieaugums vērojams pilnīgi visos segmentos – gan sūtījumos starp privātpersonām, gan piegādē no Latvijas un ārvalstu internetveikaliem, gan arī sūtījumos no Ķīnas e-komercijas platformām "Wish" un "AliExpress"," skaidro "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Kopumā pagājušajā gadā "Omniva" piegādāja 2,78 miljonus pakomātu sūtījumu, kas ir pieaugums par 54 % pret 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jaunjelgavā atklāja atjaunotās tranzīta — Brīvības, Jelgavas, Jēkabpils un Rīgas — ielas. Svinīgais pasākums norisinājās Brīvības un Jelgavas ielas krustojumā, līdzās nesen ierīkotajai promenādei pie Daugavas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vienuviet pulcējās Jaunjelgavas iedzīvotāji, būvnieki, pašvaldības un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Novada pašvaldības vadītājs Guntis Libeks pateicās par darbu un pēc svinīgās atklāšanas kopā ar būvniekiem izbrauca pa izbūvētajām ielām, kurās satiksmi gan atjaunoja jau oktobra vidū.

«Tranzīta ielās pilnībā nomainīts ceļa segums, izbūvētas nobrauktuves, no jauna izbūvēta lietusūdens un sadzīves kanalizācija, atjaunots ūdensvads un neliels posms izbūvēts no jauna,» Staburagam stāstījusi Jaunjelgavas novada domes projektu vadītāja Evija Šteina — Lodziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kategorisks nē riepu pārstrādei Sērenē

Dienas Bizness, 23.07.2015

Sērenietim Boļeslavam Kiriļinam plānotā riepu pārstrādes rūpnīca ir rokas stiepiena attālumā — tieši pretī mājas vārtiņiem ceļa otrā pusē. «Atbalstu ražošanu, lai taisa mēbeļu darbnīcu vai kaut ko citu, tikai ne riepas,» stingri nosaka sirmais vīrs.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērenes sporta centrā notika sanāksme, kurā iedzīvotāji bija aicināti paust savu viedokli par plānoto riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecību Sērenes Meistaros, kas ir līdzās Aizkraukles vasarnīcu rajonam. Vairāki desmiti sanākušo iedzīvotāju pauda kategorisku nē šādai iecerei, jo uztraucās par iespējamo piesārņojumu un smakām, ko šāda rūpnīca varētu radīt, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šā gada 18. jūnijā Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma pieņēma lēmumu būvniecības ieceri par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes Meistaros nodot publiskajai apspriešanai. Tā tika izsludināta 27. jūnijā un turpinās līdz 26. jūlijam.

Iespējams, būvniecības ierosinātāji cerēja, ka viss notiks klusi un mierīgi un nevienam nekādu iebildumu nebūs, jo informācijas par publisko apspriešanu bija ļoti maz — tikai neliels paziņojums Jaunjelgavas novada pašvaldības mājaslapā internetā. Bet informācijas par pašu projektu un tehnoloģiju, kādu plānots izmantot riepu pārstrādē, vēl mazāk, norāda medijs. Paziņojumā par publisko apspriešanu gan bija norādīts, ka būvniecības ieceres informatīvie materiāli apskatāmi Sērenes pagasta pārvaldes ēkā un arī mājaslapā jaunjelgava.lv. Taču tur neizdevās atrast neko vairāk par minēto paziņojumu, un arī pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji vestibilā pie informācijas stenda bija piesprausta tikai viena lapiņa ar mazām krāsainām bildītēm — atrašanās vieta, ražošanas iekārtu komplekss un neliels apraksts ļoti sīkā drukā. Bet uz galda nolikta aptaujas lapa. Plašāki materiāli pārvaldē uzradās tikai šīs nedēļas sākumā — pēc vētrainās sanāksmes sporta centrā, raksta Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP atļauj SIA Firma Madara 89 īpašumipārņemt 31 ELVI zīmola veikalu

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 pārņem SIA Antaris un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals, informē KP.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Firma Madara 89 iegūst īpašumu tiesības uz 28 SIA Antaris un AS NIDL piederošiem nekustamajiem īpašumiem (veikaliem), kā arī tiesības no trešajām personām nomāt trīs tirdzniecības telpas, kuras iepriekš saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA Antaris un AS NIDL.

Darījuma rezultātā Jaunjelgavā, Ilūkstē, Daugavpilī un Daugavpils novadā/rajonā, kā arī Dagdas, Rēzeknes, Viesītes, Aknīstes, Cesvaines, Aglonas, Neretas, Viļakas, Varakļānu, Riebiņu, Ilūkstes, Rugāju, Salas novados viens tirgus dalībnieks nomainīs citu tirgus dalībnieku un struktūra būtiski nemainīsies. Vienlaikus KP padziļināti vērtēja preču mazumtirdzniecības tirgus Mālpilī un Mālpils novadā, Pļaviņās un Pļaviņu novadā un Madonā un Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - KNAB par krāpšanu aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani

LETA, Žanete Hāka, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).

Helmaņa tālrunis patlaban ir izslēgts.

KNAB paziņojumā presē norādīts, ka birojs veic neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Helmanis Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja, ka situācija esot pārpratums un esot saistīta ar slimības lapu, ko viņš izņēmis ASV, kad tur ārstējies. «Tā kā es ilgi slimoju ar insultu, tad ārstējos un man bija ilgas veselības problēmas. KNAB to noskaidros, un tur nebūs nekādas problēmas», Helmanis norādīja LTV. Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka izskanējušās aizdomas esot pilnīgi nepamatotas.

Kriminālprocess sākts šī gada 6.augustā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta pirmās daļas un 275.panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas kompānija "Omniva" turpina pagājušā gadā uzsākto pakomātu tīklu paplašināšanu, uzstādot pakomātus 18 jaunās apdzīvotās vietās Latvijā, informē uzņēmumā.

Pagājušā gada oktobrī uzsāktajā pakomātu tīkla attīstībā investēti 900 tūkst. eiro, un līdz ar šo paplašināšanos Latvijas "Omniva" tīklā ir 206 pakomāti, kas izvietoti 96 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jaunie "Omniva" pakomāti uzstādīti gan pilsētās, kurās līdz šim tie jau bijuši pieejami - Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Daugavpilī u.c., gan arī jaunās apdzīvotās vietās: Aknīstē, Engurē, Jaunjelgavā, Lapmežciemā, Madlienā, Neretā, Skaistkalnē, Ugālē un citviet Latvijā.

"Mums ir svarīgi nodrošināt drošu bezkontakta piegādes iespēju pēc iespējas tuvāk mājām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visi Omniva pakomāti tiek apkalpoti vismaz vienu reizi dienā, ieskaitot sestdienas. Turklāt "Omniva" katrā pakomātu apkalpošanas reizē dezinficē to ekrānus un maksājumu karšu zonu, un arī kurjeri ievēro visas noteiktās piesardzības prasības," uzsver "Omniva" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs Krājbankā ieķīlātu uzņēmumu traktortehniku, automašīnas un citus transportlīdzekļus

Žanete Hāka, 06.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra beigās notiks vairāku likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošu īpašumu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tiks izsolīti nekustamie īpašumi Jaunjelgavā, Bauskas novadā, Rīgā, Viesītes novadā, Ozolnieku un Siguldas novadā.

Tāpat izsolē piedāvās Krājbankā ieķīlātā SIA Latest-Mehkolonna piederošus transportlīdzekļus – eskavatorus, kravas automašīnas, buldozerus, strēles groza pacēlājus, vieglās automašīnas – kopumā desmit transportlīdzekļus. Transportlīdzekļi tiek izsolīti kā vienota lietu kopība un izsoles sākumcena ir 12,4 tūkstoši latu.

Izsolīti tiks arī MSIA Ekobūvniecība transportlīdzekļi – mikroautobusi, kravas automašīnas, pašizgāzēji, laivas, ūdens motocikli – kopumā 37, un tie tiks izsolīti kā vienota lietu kopība par sākumcenu 41,4 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā pirmajā riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcā ieguldīti 1,8 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Latvijā pirmās auto un citu transportlīdzekļu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcas atklāšana Jaunjelgavā, Rīgas ielā 9A, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rūpnīcas tapšanā Latvijas uzņēmums SIA VVV Recycling ieguldījis 1,8 miljonus eiro.

Jaunās rūpnīcas atklāšanā piedalīsies: Uznēmuma VVV Recycling valdes locekļi Vladimirs Ivanovs, Valts Ratkevičs, Vairis Veinbergs; Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Albiņš; sadarbības partneri no Vācijas un Lietuvas: ProfilConsult GmbH direktors Ringo Skibbe un UAB Dalmedras direktors Dalius Ablingis, kā arī vācu inženieri, kas piedalījās rūpnīcas tapšanā un citi nozares pārstāvji no Latvijas un kaimiņvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), informēja Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.

Vārpiņš informēja, ka Helmanim ir noteikts drošības līdzeklis, tomēr sīkāku informāciju viņš nesniedza, jo drošības līdzeklis saistīts ar izmeklēšanu. Piemērotais drošības līdzeklis, pēc advokāta vārdiem, netraucēšot Helmanim «dzīvot un turpināt strādāt».

Helmaņa aizstāvis sacīja, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.

«Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,» sacīja Vārpiņš, piebilstot, ka KNAB tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai skaidrība tiktu rasta pēc iespējas ātrāk. Vārpiņš sacīja, ka ir pārsteigts par slimības lapas jautājuma aktualizēšanas laiku, jo Helmaņa puse grasoties aktualizēt jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu par citu lietu. Advokāts izteicās, ka, iespējams, kādas personas vai politiski spēki esot ieinteresēti, ka šī problēma tiek risināta tieši šobrīd. Uz jautājumu, vai Vāpiņš uzskata, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Helmani, viņš sacīja, ka viņam aizdomu nav, tomēr sakritība esot vērojama, turklāt saistībā ar Helmani tā neesot pirmā reize, kad tiek radīts skandāls, kas veido negatīvu fonu. Jau ziņots, ka KNAB šorīt aizturēja Ogres novada domes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vairs nebūs atļauts pārvietoties ar 100 km/h; turpinās ceļu remonts

Žanete Hāka, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, valsts autoceļu tīklā vairs nebūs atļauts paaugstinātais braukšanas ātrums 100 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs nedēļas laikā ceļa zīmes, kuras ļāva braukt ar 100 km/h, tiks demontētas.

Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska–Linde (P88) līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki–Birzgale (V979) (40,20.-48,80. km). Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā.

Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 m, no tām piecas lielizmēra 120 m kopgarumā.

Šobrīd jau ir uzsākta vecā seguma frēzēšana un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem. Būvdarbus veic AS A.C.B., to līgumcena ir 9,42 miljoni eiro (ar PVN). Projektu līdzfinansē ERAF. Būvdarbi objektā turpināsies līdz pat nākamā gada augustam, kopumā tiem jānotiek 240 kalendārās dienās. Ziemā, sakarā ar nepiemērotiem laika apstākļiem būvnieki ņems tehnisko pārtraukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Valsts ceļi noslēdz 1,13 miljonu konkursu par ceļu segumu sakārtošanu

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Komentāri

Pievienot komentāru